zvanārs
zvanārs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvanārs | zvanāri |
| Ģen. | zvanāra | zvanāru |
| Dat. | zvanāram | zvanāriem |
| Akuz. | zvanāru | zvanārus |
| Lok. | zvanārā | zvanāros |
1.Vecs, slikts pulkstenis.
2.Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
3.Vecs, vājš, slinks, nevarīgs cilvēks.
4.Blēdis, krāpnieks.
5.Kāds, kas trokšņo, skaļi runā.
Avoti: ME