zvāļoties
zvāļoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zvāļojos | zvāļojamies | zvāļojos | zvāļojāmies | zvāļošos | zvāļosimies |
2. pers. | zvāļojies | zvāļojaties | zvāļojies | zvāļojāties | zvāļosies | zvāļosieties, zvāļosities |
3. pers. | zvāļojas | zvāļojās | zvāļosies |
Pavēles izteiksme: zvāļojies (vsk. 2. pers.), zvāļojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvāļojoties (tag.), zvāļošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvāļotos
Vajadzības izteiksme: jāzvāļojas
1.Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem – par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos; zvalstīties1.
1.1.Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) – par cilvēkiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Autobuss grīļojas un zvāļojas, līdz ar skaļu triecienu sastingst.
- Skatīšanās ir neizsmeļama, nodomāju, istabai viegli zvāļojoties no vienas puses uz otru.
- Kādu brīdi lodīšu pildspalva Ārijas pirkstos zvāļojas.
- Viņš man stāstīja par notikušo, ka zirgi vētrā sākuši trakot, bet riteņi zvāļoties…
- Lielā kaudze draudīgi zvāļojas, bet vācēji cits caur citu runā, ka nākšot kāds, kam ir atlaidās uguns.