zvanārs
zvanārs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zvanārs | zvanāri |
Ģen. | zvanāra | zvanāru |
Dat. | zvanāram | zvanāriem |
Akuz. | zvanāru | zvanārus |
Lok. | zvanārā | zvanāros |
1.Vecs, slikts pulkstenis.
2.Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
3.Vecs, vājš, slinks, nevarīgs cilvēks.
4.Blēdis, krāpnieks.
5.Kāds, kas trokšņo, skaļi runā.
Avoti: ME