zvīgot1
zvīgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvīgoju | zvīgojam | zvīgoju | zvīgojām | zvīgošu | zvīgosim |
| 2. pers. | zvīgo | zvīgojat | zvīgoji | zvīgojāt | zvīgosi | zvīgosiet, zvīgosit |
| 3. pers. | zvīgo | zvīgoja | zvīgos | |||
Pavēles izteiksme: zvīgo (vsk. 2. pers.), zvīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvīgojot (tag.), zvīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvīgotu
Vajadzības izteiksme: jāzvīgo
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nakts zvīgoja gaiša, zvaigznēm piebārstīta.
- Gludās, sīkās gaišpelēkās un kafijkrāsas zvīņas saulē zvīgoja, un ķirzakas ne mirkli nepārtrauca nopietno barības meklēšanas uzdevumu"."
- - Jā, apkārt kūp un zvīgo!
- Dzirkstes dzirkst, un zvaigznes zvīgo,
- Laime kā zvaigznīte zvīgo, -