Paplašinātā meklēšana
Meklējam vilci.
Atrasts vārdos (71):
- vilcin:1
- vilcis:2
- vilcis:1
- vilciņi:1
- vilciņš:1
- vilciene:1
- vilciens:2
- vilciens:1
- vilcināt:1
- vilcisks:1
- atvilcin:1
- savilcis:1
- vilcienis:1
- divvilcis:1
- pēdvilcis:1
- tīkvilcis:1
- vilcieniņš:1
- vilcinieši:1
- atvilciens:1
- atvilcināt:1
- caurvilcis:1
- četrvilcis:1
- ievilcināt:1
- izvilcināt:1
- novilcināt:1
- pavilcināt:1
- savilcināt:1
- stīgvilcis:1
- stīpvilcis:1
- trīsvilcis:1
- uzvilcināt:1
- vilcināties:1
- vilciņveida:1
- aizvilcināt:1
- ātrvilciens:1
- daudzvilcis:1
- pārvilcināt:2
- pārvilcināt:1
- pievilciens:1
- pievilcināt:1
- savilcienis:1
- sliedvilcis:1
- svītrvilcis:1
- tvaikvilcis:1
- vilcienpāris:1
- autovilciens:1
- vilciņveidīgs:1
- bruņuvilciens:1
- dīzeļvilciens:1
- ievilcināties:1
- kamašvilciens:1
- metrovilciens:1
- nenovilcināms:1
- novilcinājums:1
- novilcināties:1
- pamatvilciens:1
- pavilcināties:1
- kurjervilciens:1
- papildvilciens:1
- elektrovilciens:1
- izvedējvilciens:1
- nosavilcināties:1
- pasavilcināties:1
- sanitārvilciens:1
- savācējvilciens:1
- speciālvilciens:1
- pārsavilcināties:1
- pasažiervilciens:1
- superātrvilciens:1
- kokvedējautovilciens:1
- refrižeratorvilciens:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (363):
- steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties.
- PV A/s "Pasažieru vilciens".
- uzvilcināt Aizkavēt, novilcināt.
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni.
- prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.
- strīpe Ar svītrvilci ieveidota svītra kokmateriālā.
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- TGV Ātrvilciens (fr. "train a grande vitesse").
- kurjervilciens Ātrvilciens.
- autobloķēšana Automātiska bloķēšana (piem., automātiska vilcienu kustības regulēšanas ierīču sistēma).
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
- automašīnists Automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas.
- turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla.
- dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
- nekavējoties Bez kavēšanās, bez vilcināšanās; tūlīt.
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā.
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu.
- elektriskās bremzes bremžu sistēma, kurā izmanto elektriskajā enerģijā pārvērstu vilciena uzkrāto kinētisko enerģiju.
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- bruņu vilciens bruņuvilciens.
- glizināties Būt lēnam, gausam, vilcināties.
- tirināties Būt nedrošam; vilcināties.
- caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot.
- caurvelce Caurvilcis.
- garvilka Cilvēks, kas bieži vilcinās un lēni dara darbu.
- namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes.
- dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
- vilcieniņš Dem. --> vilciens 2.
- vilciena redzamie signāli diski, karodziņi un lukturi vilciena galvas un astes apzīmēšanai.
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
- vilcienpāris divi vilcieni ar savstarpēji saskaņotu kustības grafiku.
- liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
- autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- elektrificēta dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kas aprīkota ar iekārtu kompleksu elektriskās enerģijas pārveidošanai un pārvadei no vilces apakšstacijām caur kontakttīklu elektrolokomotīvju un elektrovilcienu barošanai.
- divceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir divi galvenie ceļi vilcienu kustībai noteiktā virzienā.
- vairākceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir vairāki galvenie ceļi ar noteiktu vilcienu kustības virzienu tajos atkarībā no vilcienu plūsmu sadalījuma pa kustības virzieniem.
- vienceļa dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir viens galvenais ceļš, pa kuru vilcienu kustība notiek abos virzienos ar vilcienu izmaiņu un apdzīšanu stacijās un izmaiņas punktos.
- ceļa postenis dzelzceļa līnijas sadales punkts bez ceļu izvērses; paredzēts vilcienu kustības regulēšanai līnijās ar pusautomātisko bloķēšanu.
- apdzīšanas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts divceļu līnijā, kam ir ceļu izvērse vilcienu apdzīšanai un nepieciešamības gadījumos vilciena pārejai no viena galvenā ceļa uz otru.
- izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas.
- krateklis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis.
- kratulis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis.
- elsājiens Dziļš, smags elpas vilciens.
- coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam.
- električka Elektriskais vilciens.
- eļektrička Elektriskais vilciens.
- signalizācija elektromehāniska signālierīču sistēma, ar ko panāk vilcienu kustības drošību un precīzu darba organizāciju.
- zmejka Elektrovilciens.
- atvilciens Elpas vilciens.
- eskize Eskīze - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, detaļas neaizskarot.
- subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
- nesējskrūves lāpsta gaisa skrūves agregāts (ar spārnam līdzīgu profilu), kas rotējot rada vilci.
- orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
- apmēram galvenajos vilcienos, nepilnīgi.
- vilcenīgs Gauss, tāds, kas vilcinās.
- eskīze Glezniecībā un literatūrā - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, neaizskarot detaļas.
- gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
- lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- fotonu raķete hipotētiska raķete, kurā reaktīvo vilci rada dzinējspēku virzīta fotonu plūsma ar gaismas ātrumu.
- fotonu raķešdzinējs hipotētisks raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada virzīta fotonu plūsma, kas pārvietojas ar gaismas ātrumu; varētu izmantot starpzvaigžņu lidojumos.
- stopkrāns Ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos.
- marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis.
- iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
- ieilgt Ievilcināt.
- satūļāt Ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties.
- stiepināt Ilgi vilcināt.
- vilciena indekss īpašs kravas vilciena kods, kas sastāv no 10 cipariem: pirmie četri ir formēšanas stacijas vienotā tīkla šifrs, nākamie divi cipari – šai stacijā saformētā sastāva kārtas numurs, pēdējie četri – adresātstacijas šifrs.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- noelpāt Izdarīt atsevišķu elpas vilcienu.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- tergiversēt Izvairīties, vilcināties.
- iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos.
- lagaze Kāda, kas uz darbu iet nelabprāt un vilcinādamies.
- nokavējums Kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku.
- vilkna Kāds, kas velk kaut ko garumā, novilcina.
- pabokstīties Kādu brīdi vilcināties (nedrošībā), attaisnojumus meklējot.
- kāterēties Kaitinoši vilcināties.
- fermuārs Kakla rota ar tādu savilci.
- rokas redzamie signāli karodziņi, diski, lukturi, roka, ar kuru palīdzību vilcieniem dod dažādas komandas un norādījumus.
- pojezdņiks Kāršu krāpnieks, kas nodarbojas ar krāpšanu vilcienos.
- pojezdušņiks Kāršu krāpnieks, kas nodarbojas ar krāpšanu vilcienos.
- caurbraucošais vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravas pārkārtošanas cauri vismaz vienai iecirkņa vai šķirošanas stacijai.
- iecirkņa vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravu pārstrādes no vienas iecirkņa vai šķirošanas stacijas līdz otrai.
- izvedējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas izved vagonus no mezgla šķirošanas stacijas uz iecirkņa starpstacijām un kravu stacijām.
- pārvades vilciens kārtējais kravas vilciens, kas paredzēts vagonu nosūtīšanai no vienas mezgla stacijas uz citu un tiek apkalpots ar speciāli izdalītām lokomotīvēm.
- savācējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas savāc vagonus no iecirknī esošajām starpstacijām un kravu stacijām un nogādā tos šķirošanas stacijā.
- vietējais vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir 150–700 km.
- piepilsētas vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir līdz 150 km.
- tālsatiksmes vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts pārsniedz 700 km.
- repecis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš.
- repucis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš.
- budzelēties Kavēties, vilcināties, tūļāties.
- ildzināties Kavēties, vilcināties.
- kārstīties Kavēties, vilcināties.
- sebināties Kavēties, vilcināties.
- tinkoties Kavēties, vilcināties.
- tosāties Kavēties, vilcināties.
- tužāties Kavēties, vilcināties.
- tužināties Kavēties, vilcināties.
- tūžoties Kavēties, vilcināties.
- ķiņķelēt Knosīties, vilcināties, kavēties, tūļāties.
- drāzējs Kokgriezējs; tūļa, vilcinātājs, grabažnieks, pedants.
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto.
- vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai.
- paaugstināta svara vilciens kravas vilciens ar vienu vai vairākām darbīgām lokomotīvēm, kura masa pārsniedz 6000 t.
- saimniecības vilciens kravas vilciens, kas apkalpo paša dzelzceļa vajadzības (balasta, sliežu, gulšņu u. c. pārvadājumiem).
- palielināta garuma vilciens kravas vilciens, kura garums pārsniedz 350 asis.
- ļaužu vilciens kravas vilciens, kurā ir vairāk nekā 10 vagonu ar cilvēkiem.
- smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu.
- praktnieks Kravas vilciens.
- tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai.
- kūtāt Laiski gaidīt, vilcināties.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- attūļāties Lēnām (vilcinotes) atkustēties.
- tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
- kūžāties Lēnām, vilcinoties iet.
- čomīties Lēnām, vilcinoties, tūļājoties darīt.
- čužināties Lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties.
- dairēties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- cēlējdzinējs Lidaparāta aviodzinējs ar vertikālo vilci, ko lieto, paceļoties gaisā vertikāli (bez ieskrējiena), un īsā ieskrējiena lidaparātos, radot daļu no vajadzīgā cēlējspēka.
- kravas bagāža lietas, kas nodotas pārvadāšanai pasažieru vilcienā bagāžas vagonā.
- apbarot Likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies.
- tire Lociņa vilciens uz leju.
- vilcienu lokomotīve lokomotīve, kas vada vilcienus ceļa iecirkņos.
- mašīnists Lokomotīves, elektrovilciena, dīzeļvilciena vadītājs.
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- metrovilciens Metropolitēna vilciens.
- dairēties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- dairīties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- motorvagonu ritošais sastāvs motorvagoni un piekabes vagoni pasažieru pārvadāšanai, no kuriem tiek veidoti elektrovilcieni, dīzeļvilcieni, turbovilcieni un automotrisas.
- dirsināties Muļķoties, ņirgājoties vilcināties.
- apgrozīt pirkstos negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
- pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
- čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
- nekasies Nekašķējies! Nevilcinies!
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
- tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- minstināties Neturpināt runāt, vilcināties runāt tālāk.
- gūboties Neveikli izturēties, vilcināties.
- gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties.
- ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties.
- kustību nistagms nistagms piem., vilciena pasažieriem (horizontālā plaknē) vai šahtu strādniekiem (vertikālā plaknē), ja tie skatās uz apkārtējiem priekšmetiem.
- nokvitināt Nokavēt, novilcināt.
- nošvībināt Nokavēt, novilcināt.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- ceļa zīmes noteiktas formas tāfeles ar uzrakstiem, kas informē kustības darbiniekus par vilciena atrašanās vietu un ceļa stāvokli un nepieprasa darbinieku noteiktu rīcību.
- pārvilkt Novilcināt (piemēram, termiņu, laiku).
- davilkt Novilcināt darbību, norisi, līdz rodas kāds nevēlams stāvoklis.
- notarpināt Novilcināt, atstāt neziņā.
- aizvilcināt Novilcināt, nosist, izšķiest (laiku).
- nogalināt Novilcināt.
- noviļķināt Novilcināt.
- pievilcināt Novilcināt.
- tarpināt Novilcināt.
- vantaļot Novilcināt.
- dasavilkties Novilcināties.
- nosavilcināties Novilcināties.
- novilkt Novilcināties.
- pārsaknosīties Novilcināties.
- nosliept Novilkt (laiku), novilcināties.
- tahipnoja Paātrināta elpošana (40-60 elpas vilcienu minūtē).
- perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
- aizdvašot Pabraukt garām (par vilcienu ar tvaika lokomotīvi).
- pavilkt Paildzināt, pavilcināt.
- blokēšana Paņēmiens nodrošināt dzelzceļa vilcienu kustību ar signāliem, pārmijām, griezuļiem utt. regulējot to pa posmiem.
- drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
- pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku.
- pārskraidīt Pārāk ilgi novilcināt laiku, nepieņemt aunu (par aitu) vai bulli (par govi).
- pārsalauzīties Pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku).
- pārsajaukties Pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt kuili (par cūku).
- tīklkave Pārmērīga aizkave, kas interneta tīklā tērzēšanas retranslēšanas gaitā rada ziņojumu drūzmēšanos un novilcina to nosūtīšanu.
- aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā.
- pasažiernieks Pasažieru pārvadāšanai paredzēts transportlīdzeklis (parasti vilciens, kuģis).
- buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai.
- pagarināts vilciens pasažieru vilciens, kura sastāvā ir 20 vai vairāk vagonu.
- majdans Pasažieru vilciens.
- pasažiervilciens Pasažieru vilciens.
- pašisieris Pasažieru vilciens.
- novilcinājums Paveikta darbība, rezultāts --> novilcināt.
- daturēt Pavilcināt dzīvības laiku ar zālēm.
- stentato Pavilcināt, palēnināt.
- pasavilcināties Pavilcināties.
- izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, datorā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (parasti vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
- mašīnista krāns pneimatisks vai elektropneimatisks aparāts vilciena bremžu vadīšanai vilces ritošā sastāva mašīnista kabīnē.
- getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros.
- prāmis vilcieniem prāmis vilciena sastāva pārcelšanai.
- prečinieks Preču vilciens.
- zviukšēt Radīt svilpjošu, švīkstošu skaņu (kā pātagu vicinot vai vilciņu griežot).
- galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās.
- ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips.
- raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.
- ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā.
- izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas.
- garāmejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atrodas posmā un atļauj vai aizliedz vilcienam aizņemt blokiecirkni.
- maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru.
- galvenie signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas norobežo stacijas un blokiecirkņus ceļa posmā un dod signālus, kuri atļauj vai aizliedz vilcienu kustību.
- brīdinājuma signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas paziņo vadītājam, ka vilciens tuvojas galvenajiem signāliem un to rādījumiem.
- ievilcināties Refl. --> ievilcināt; tikt ievilcinātam.
- siderodromodīnija Reibonis, braucot ar vilcienu.
- zlambāt Riet nesparīgi, vilcinādamies.
- bremze ritošā sastāva iekārtu komplekss, kas rada vilcienā kustības pretestības spēkus, lai varētu apstāties vai regulēt kustības ātrumu.
- vēriens Rokas vēziens pļaujot, (izkapts) vilciens pļaujot.
- ripiņi Rotaļu vilciņš.
- stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
- stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām.
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis; biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
- šķirošanas stacija sadales punkts, kurā notiek kravas vilcienu apkope, remonts, formēšana un kravu operācijas.
- pasažieru stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, pasta sūtījumu pieņemšana un pasažieru vilcienu satiksmes organizēšana.
- iecirkņa stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru un kravu tranzītvilcienu pieņemšana un aizlaišana, lokomotīvju un vagonu remonts, kravu iekraušana un izkraušana, uzņēmumu pievedceļu apkalpošana.
- starpstacija sadales punkts, kurā notiek vilcienu izmaiņa, apdzīšana un caurlaišana, kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru iekāpšana un izkāpšana, bagāžas pieņemšana, uzglabāšana un izsniegšana.
- pasažieru tehniskā stacija sadales punkts, kurā vilcienu sastāvus sagatavo reisam.
- atkāpšanās Sadursmē iekļuvuša kadra atkārtotas pārraides novilcināšana lokālajā tīklā.
- apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
- grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
- automātiskā sakabe sakabe, kas ritošā sastāva vienības automātiski sakabina vilcienā, bet atkabināšana notiek, ar roku pagriežot sviru, kas atrodas lokomotīves vai vagona sānmalā.
- alpa Sākotnēji elpas vilciens bijis kā mērs - zīme, mirklis, laika sprīdis.
- sanitārvilciens Sanitārais vilciens.
- pakalpojuma atteikums sankcionētas piekļuves nenodrošināšana tīkla resursiem vai operāciju izpildes laika nepieļauta novilcināšana datoru tīklos.
- čokurains Sarāvies, savilcies; krokains, grumbains, krunkains; nelīdzens.
- padespaņs Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika.
- izšķorīties Sataisīties (lēnām, vilcinoties).
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
- cirsties Savienojumā ar "pretī" vai "pretim": stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
- savilce Savilcis.
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- spēka iekārta sistēma, kas sastāv no viena vai vairākiem dzinējiem un palīgagregātiem, kuri kopā rada gaisakuģim nepieciešamo vilci.
- vilciena numurs skaitlis, ar ko apzīmē katru vilcienu atkarībā no vilciena kategorijas, kursēšanas perioda un kustības virziena.
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- dzelzceļš Sliežu ceļš, pa kuru noris vilcienu kustība.
- pārveda Sliežu ceļu sakārtojums, kas ļauj vagoniem, lokomotīvēm un vilcieniem pāriet ar pietiekoši lielu ātrumu no viena sliežu ceļa uz otru, nepārtraucot kustību.
- vilkums Spalvas vai otas vilciena platums (pikseļos), zīmējot attēlu displeja ekrānā vai drukāto rakstzīmju biezums, ko veido, piem., lāzerprinteris.
- aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
- paneļvedis Specializēts automobilis (arī autovilciens) lielpaneļu transportēšanai.
- refrižeratorvilciens Specializēts vilciens ātrbojīgo pārtikas produktu pārvadāšanai ar autonomu dīzeļelektrostaciju sastāvā.
- speciālvilciens Speciāls vilciens.
- transportagregāts spēkratu un vienas vai vairāku piekabju vai puspiekabes apvienojums vienā kopā (agregātā) transportdarbu veikšanai. Parasti tas ir autovilciens vai traktorvilciens.
- vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
- čokarains Sprogains, cirtains, samezglojies, sarāvies, savilcies, kruzuļots.
- ātrvilciens EC starptautisks ātrvilciens "Euro City", kas kursē Vācijā un savieno to ar citām Eiropas valstīm.
- ātrvilciens Eurostar starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša, tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- tirato Stiepti, vilcinoties.
- rauceklis Stīpvilcis - mucenieka darbarīks stīpu savilkšanai.
- stomi Stomīšanās, vilcināšanās; stomas.
- stomas Stomīšanās, vilcināšanās.
- stomība Stomīšanās, vilcināšanās.
- stomulība Stomīšanās, vilcināšanās.
- laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot).
- klaidstrāva Strāva, kas noplūst zemē no elektrovilcienu un tramvaju sliedēm un citos gadījumos; veicina koroziju metāla konstrukcijās, kas atrodas tās ceļā.
- reiksma Svītrvilcis; iezīmēšanas velce.
- reismass Svītrvilcis; iezīmēšanas velce.
- meredits Šaha uzdevums (divvilcis), kura sākuma stāvoklī nav vairāk kā divpadsmit figūru.
- bānītis šaursliežu dzelzceļa vilciens, parasti sliežu platums 750 mm.
- bānelis Šaursliežu dzelzceļa vilciens.
- mazaisbānītis Šaursliežu dzelzceļa vilciens.
- mazbānītis šaursliežu dzelzceļš ar sliežu platumu 600 mm; šāda dzelzceļa vilciens.
- čokurs Tā, ka ir saliecies, savilcies (parasti aiz aukstuma, sāpēm).
- kumurs Tā, ka ir saliecies, savilcies; čokurā.
- vilciņveida Tāds, kam ir vilciņa (2) forma, veids.
- turbopropelleru Tāds, kam vilci nodrošina propellera un gāzturbīnas darbība.
- smagsvara Tāds, kas ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai (parasti par vilcienu).
- tūļīgs Tāds, kas nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas.
- stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas.
- stostīgs Tāds, kas stostās (2); tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas; stomīgs.
- čoma Tāds, kas strādā lēnām, vilcinādamies.
- zlamba Tāds, kas šo to runā vilcinādamies un ar to klausītājiem kavē laiku.
- čuša Tāds, kas visu dara vilcinoties, mierīgi lēnām.
- čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
- dispečerkontrole Telesignalizācijas sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos vienceļa posmos - sniedz vilcienu dispečeram informāciju par kustības virzienu vienceļa posmos, blokiecirkņu un starpstaciju ceļu aizņemtību, ieejas un izejas luksoforu rādījumiem un automātiskās pārbrauktuvju signalizācijas stāvokli.
- bez aplinkiem tieši, bez vilcināšanās.
- aplinki Tieši, bez vilcināšanās.
- manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem.
- pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā).
- elektrotransports Transporta līdzekļi ar elektromotoru, piemēram, tramvajs, trolejbuss, elektriskais vilciens, arī elektromobilis.
- gūrāties Tūļājoties un vilcinoties ar kaut ko nodarboties.
- taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- čampāties Tūļāties, vilcināties, kavēties; neveikli iet.
- čābāties Tūļāties, vilcināties; tirgoties ar grabažām.
- čāboties Tūļāties, vilcināties; tirgoties ar grabažām.
- atgorīties Tūļāties, vilcināties.
- čūbāties Tūļāties, vilcināties.
- ģilināties Tūļāties, vilcināties.
- klenkstēt Tūļāties, vilcināties.
- knozāties Tūļāties, vilcināties.
- maradīt Tūļāties, vilcināties.
- soksināties Tūļāties, vilcināties.
- tokšāties Tūļāties, vilcināties.
- tokstīties Tūļāties, vilcināties.
- tužīties Tūļāties, vilcināties.
- žegot Tūļāties, vilcināties.
- tulstīties Tūļāties; vilcināties.
- ķerzāties Tūļīgi strādāt, vilcināties.
- Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu "le Shuttle" no Čeritonas uz Kalē.
- čuk-čuk bānītis tvaika vilciens.
- padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
- garmoška vagonu savienojums vilcienā, trolejbusā vai autobusā.
- komercapskate Vagonu un vilcienu apskate ar mērķi noskaidrot vagonu derīgumu attiecīgās kravas pārvadāšanai un iespējas nodrošināt kravas saglabātību.
- en gros vairumā; vispārīgos vilcienos.
- nopūpāt Veikt pēdējo vārgo elpas vilcienu.
- stiramento Velkošs; vilcinoties.
- sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
- darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens.
- alpī Vienā malkā, vienā elpas vilcienā.
- ielaidens Vientulīgs, nošķīries, ievilcies sevī.
- šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, formē vilcienu sastāvus.
- plackarte Vietas karte (vilcienā).
- īpatnējais spēks vilces, pretestības vai bremzēšanas spēka attiecība pret vilciena masu.
- natūrlapa Vilciena galvenais tehnoloģiskais un uzskaites dokuments, kurā ir uzrādīti vilciena numurs, indekss, masa, garums, asu skaits, formēšanas stacija, adresātstacija, vagonu numuri, kravu dati u. c. dati.
- tehniskais ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu un ātruma samazināšanas papildlaiku.
- iecirkņa ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku starpstacijās.
- maršruta ātrums vilciena kustības vidējais ātrums maršruta iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku visos sadales punktos.
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- pasažieru vilciens vilciens pasažieru, pasta un bagāžas pārvadājumiem, kura sastāvā ir pasažieru, pasta un bagāžas vagoni.
- zilupietis vilciens Rīga - Zilupe.
- savienots vilciens vilciens, kas izveidots, sakabinot divus vai vairākus vilcienus ar darbīgām lokomotīvēm vilciena galvā.
- kārtējais vilciens vilciens, kas kursē pēc apstiprināta vilcienu kustības grafika.
- papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem.
- suta kumeļš vilciens, ko velk tvaika lokomotīve; arī tvaika lokomotīve
- garsastāva vilciens vilciens, kura garums pārsniedz vilcienu kustības grafikā noteikto garuma normu.
- elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu; elektriskais vilciens.
- lokomotīvju signalizācija vilcienu kustības intervālu regulēšanas automātiskā sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa posmos, kas nodrošina garāmejas vai stacijas luksoforu signālrādījumu pārraidi lokomotīves luksoforam mašīnista kabīnē un vilciena automātisku apstāšanos, ja mašīnists vajadzīgajā brīdī nebremzē vai neaptur vilcienu.
- periculum in mora vilcināšanās rada briesmas.
- vilkt gumiju vilcināties, kavēties
- pist bobi vilcināties; tūļāties.
- dzelzceļa līnijas caurlaidspēja vislielākais noteiktas masas vilcienu vai vilcienpāru skaits, kādu ar esošo tehnisko aprīkojumu, ritošo sastāvu un vilcienu kustības organizācijas metodēm var izlaist noteiktā līnijā vienā laika vienībā (diennaktī, stundā).
- lielgrūdām Vispārējos vilcienos, aptuveni.
- apgabaļš Vispārīgos vilcienos - kā gabaldarbs.
- iezīmēt Vispārīgos vilcienos raksturot, formulēt (piemēram, uzdevumus, mērķus).
- grosso modo vispārīgos vilcienos, aptuveni.
- maršrutņiks Zaglis vilcienā.
- pojezdņiks Zaglis vilcienos.
- pojezdušņiks Zaglis vilcienos.
- ģeržaķ majdan zagt vilcienos.
- žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vilci.