vecene
vecene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vecene | vecenes |
Ģen. | vecenes | veceņu |
Dat. | vecenei | vecenēm |
Akuz. | veceni | vecenes |
Lok. | vecenē | vecenēs |
1.sarunvaloda Veca sieviete; arī neglīta, ļauna sieviete.
2.Sieva1.
4.sarunvaloda Meitene.
Stabili vārdu savienojumiSeksīga vecene.
- Seksīga vecene sarunvaloda, kolokācija — simpātiska meitene
5.apvidvārds Veca aita.
6.apvidvārds Nolietots tīrums, kur pašreiz nekas netiek audzēts.
7.apvidvārds Vecmāte (bērnu saņēmēja).
Stabili vārdu savienojumiAzbesta vecene.
- Azbesta vecene sarunvaloda, frazēma — 1. Saka par uzņēmīgu, stipru sievieti2. nievājoša ekspresīvā nokrāsa Vīrišķīga sieviete - fiziski spēcīga, māk un pati veic tradicionālos vīriešu darbus
Avoti: LLVV, KnV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- v1 Zini no kā es baidos, viņi pametši to veceni apakšā
- bet 2. stāvā dzīvoja kašķīga vecene, kas negribēja remontēt māju.
- vecenes labu rītu atņēmis, viņš sāka it kā steigties. “
- Viņš pagriezās pret durvīm, un vecene kā stabs tur stāvēja.
- Tur sēž un tērgā vecenes, bet vietumis jauni cilvēki arī.