uzbilst | Tēzaurs

uzbilst

Lietojuma biežums :

uzbilst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: uzbilsti (vsk. 2. pers.), uzbilstiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzbilstot (tag.), uzbildīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzbilstu

Vajadzības izteiksme: jāuzbilst

1.Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.

2.novecojis Uzrunāt₁.

Saistītās nozīmesbildināt, nobildināt, uzbildināt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

bildināt₂ novecojis — Uzrunāt; arī sveicināt.

nobildināt₁ — Uzrunāt.

uzbildināt₁ — Uzrunāt (1).

uzrunāt₁ — Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.

Hiponīmi

jautāt_1.1 novecojis — Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu.

Hiperonīmi

minēt₁ — Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt.

nosaukt₃ — Pateikt, minēt.

paust₁ — Runāt (par ko), stāstīt (ko).

sacīt₁ — Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); teikt (1).

teikt₁ — Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); sacīt (1).

Tulkojumiaddress, call.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) address, call

greet, as with a prescribed form, title, or name; "He always addresses me with `Sir'"; "Call me Mister"; "She calls him by first name"

(LV plašāka nozīme) address, turn to

speak to; "He addressed the crowd outside the window"

(LV plašāka nozīme) address

direct a question at someone

[Princeton WordNet 3.0]

3.novecojis Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt₁.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Un visbeidzot ievēroju, ka viņš uzbilda tikai sievietes.
” Mazais Princis jau samiegojies uzbilda Lapsiņu.
Tikai tad, kad līdz Kalna-Eriņiem bija atlikuši vairs vienīgi kādi simts metri, Justs atkal pienāca man blakus un uzbilda mani, pieminēdams Solvitu, kuras vārds viņa lūpās izskanēja ar tik negaidītu un pārsteidzošu maigumu, ka es nezin kāpēc nodomāju — tūlīt viņš izvilks no kabatas Elīzas dotos divus simtus un lūgs, lai arī tos aizvedu Solvitai, bet nesaku, no kā.
Sekoju, bet nekad neuzbildu, pat izsmēķējis trīs cigaretes pēc kārtas.
Un tā nu viņi tur virzās augšup pa kāpnēm; aizgājušo laiku rēgi, jūs teiksiet tāpat kā mani kaimiņi, kas pārsteigti vārsta dzīvokļu durvis vai, pagadoties uz kāpnēm, spiežas pie sienām, lai palaistu garām gauso un garo procesiju: viņi ir spiesti atkāpties, jo neviens no mums, vecajiem, šādās reizēs ceļu vis negriež; mēs velkamies, ieplētušies pa visām kāpnēm, — dažs uzbildis kā nīlzirgs un knapi sten, cits ar savītušu ādu apvilkts kaulukambaris, — neizdibināmām vienaldzības vai riebuma grimasēs saverkšķītām sejām.