uzbildināt

uzbildināt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzbildinu	uzbildinām	uzbildināju	uzbildinājām	uzbildināšu	uzbildināsim
2. pers.	uzbildini	uzbildināt	uzbildināji	uzbildinājāt	uzbildināsi	uzbildināsiet, uzbildināsit
3. pers.	uzbildina		uzbildināja		uzbildinās

Pavēles izteiksme: uzbildini (vsk. 2. pers.), uzbildiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzbildinot (tag.), uzbildināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzbildinātu

Vajadzības izteiksme: jāuzbildina

Saistītās nozīmesbildināt, uzbilst, uzrunāt.

Sinonīmi

Hiponīmi

Hiperonīmi

Tulkojumiaddress, call.

(LV plašāka nozīme) address, call

greet, as with a prescribed form, title, or name; "He always addresses me with `Sir'"; "Call me Mister"; "She calls him by first name"

(LV plašāka nozīme) address, turn to

speak to; "He addressed the crowd outside the window"

(LV plašāka nozīme) address

direct a question at someone

[Princeton WordNet 3.0]

2.Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt₁.

Saistītās nozīmesbildināt.

Sinonīmi

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Kaimiņš līdzko tirgotājs projām, tūlīt uzbildina tirgotāja meitu uz precībām.
Kaimiņš līdz ko tirgotājs projām, tūlīt uzbildina tirgotāja meitu uz precībām.
Šķita, ka mūsu attiecības ir vienkārši ideālas, un es vienreiz tā kautrīgi uzbildināju: “ Kā tev šķiet, vai mums nevajadzētu apprecēties?