uzbildināt
Lietojuma biežums :
uzbildināt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzbildinu | uzbildinām | uzbildināju | uzbildinājām | uzbildināšu | uzbildināsim |
2. pers. | uzbildini | uzbildināt | uzbildināji | uzbildinājāt | uzbildināsi | uzbildināsiet, uzbildināsit |
3. pers. | uzbildina | uzbildināja | uzbildinās |
Pavēles izteiksme: uzbildini (vsk. 2. pers.), uzbildiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbildinot (tag.), uzbildināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbildinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzbildina
1.Uzrunāt1.
Saistītās nozīmesbildināt, nobildināt, uzbilst.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
nobildināt1 — Uzrunāt.
uzrunāt1 — Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
Hiponīmi
Hiperonīmi
minēt1 — Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt.
nosaukt3 — Pateikt, minēt.
paust1 — Runāt (par ko), stāstīt (ko).
sacīt1 — Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); teikt (1).
teikt1 — Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); sacīt (1).
2.Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaimiņš līdzko tirgotājs projām, tūlīt uzbildina tirgotāja meitu uz precībām.
- Kaimiņš līdz ko tirgotājs projām, tūlīt uzbildina tirgotāja meitu uz precībām.
- Šķita, ka mūsu attiecības ir vienkārši ideālas, un es vienreiz tā kautrīgi uzbildināju: “ Kā tev šķiet, vai mums nevajadzētu apprecēties?