Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
termiņš
termiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.termiņštermiņi
Ģen.termiņatermiņu
Dat.termiņamtermiņiem
Akuz.termiņutermiņus
Lok.termiņātermiņos
1.Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
Piemēri– Tas termiņu nemaina?
  • – Tas termiņu nemaina?
  • Vienīgā atlaide kā nepilngadīgam bija sprieduma termiņa samazināšana par vienu trešdaļu.
  • Mēs redzam tieši pretējo- termiņš ir ticis saīsināts!
  • Taču tas samazinās nevis cenu, bet tikai termiņu!
Saistītās nozīmesīstermiņš, ilgtermiņš, loms, laiksprīdis, mets.
Hiponīmi
ilgtermiņš1 — Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
īstermiņš1 — Īss laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
Hiperonīmi
laika sprīdis1 — Posms matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem, laika intervāls.
laikposms1 — Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
laiks2 — Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.
laiksprīdis1 — Laika sprīdis.
loma4 — Laika sprīdis.
loms6 — Laika sprīdis.
mets3 — Laiks, laika vienība.
posms3 — Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
sprīdis1 — Parasti savienojumā "laika sprīdis"; posms starp diviem laika momentiem.
strēķis2 — Laikposms.
Tulkojumiterm, maturity, maturity date.
(LV plašāka nozīme) term
a limited period of time; "a prison term"; "he left school before the end of term"
(LV plašāka nozīme) maturity, maturity date, due date
the date on which an obligation must be repaid
[Princeton WordNet 3.0]
2.novecojis Termins.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
termins1 — Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
Hiperonīmi
vārds1 — Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
Saistīts ar
jēdziens1 — Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
koncepts1 — Jēdziens, vispārināta doma.
Tulkojumi
term
a word or expression used for some particular thing; "he learned many medical terms"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, LME, TWN
Korpusa piemēri:šeit