stīvs1
stīvs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | stīvs | stīvi |
| Ģen. | stīva | stīvu |
| Dat. | stīvam | stīviem |
| Akuz. | stīvu | stīvus |
| Lok. | stīvā | stīvos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| stīva | stīvas |
| stīvas | stīvu |
| stīvai | stīvām |
| stīvu | stīvas |
| stīvā | stīvās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | stīvais | stīvie |
| Ģen. | stīvā | stīvo |
| Dat. | stīvajam | stīvajiem |
| Akuz. | stīvo | stīvos |
| Lok. | stīvajā | stīvajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| stīvā | stīvās |
| stīvās | stīvo |
| stīvajai | stīvajām |
| stīvo | stīvās |
| stīvajā | stīvajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
stīvi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
PiemēriViņa atver acis, un viņai šķiet, ka stīvais, nosalušais ķermenis vairs nekustēsies.
- Viņa atver acis, un viņai šķiet, ka stīvais, nosalušais ķermenis vairs nekustēsies.
- Kad Mārtiņs atkal varēja runāt, kaut to mazliet apgrūtināja stīvais kreisais vaigs, viņš gribēja pateikt Naira kungam, ka Magda nav slima, un pajautāt, no kurienes viņš to visu zina.
- Viņš bija saliecies mazlietiņ stīvs, un katra kustība darīja sāpes.
- Tad viņi sāka staipīties, lai izvingrinātu stīvos locekļus, un aplūkoja cits citu.
- Mēle mutē stīva.
- Brūns ūdens mutuļodams vērpjas vērpetē, straume rauj uz dzelzs tilta pusi, kājas metas stīvas, savainotajās krūtīs, šķiet, duras neasa nagla.
- No rīta būšu tik stīvs, ka vajadzēs divus mūkus, lai uzceltu mani stāvus.
- Mēs esam izsalkuši un stīvām mugurām.
- Ziniet, stīvām kājām viņš aizklumburējis līdz velosipēdam, piecēlis to stāvus, bet uz priekšu vairs nav varējis pastumt.
- Ar stīviem pirkstiem es paņēmu vectēva telefonu un uzrakstīju īsziņu tētim.
- Sīmanis klusu kā ēna piecēlās, stīviem pirkstiem sagrāba ieroci un skatījās tumsā.
1.1.Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriViņa gribēja iekārtot bērniņu tajā zārkā, bet lielās suņa ķepas ar labi pazīstamo tīģerkrāsas spalvu jau bija stīvas kā mieti, tās varēja pārlauzt, bet ne ielocīt, kā nāktos.
- Viņa gribēja iekārtot bērniņu tajā zārkā, bet lielās suņa ķepas ar labi pazīstamo tīģerkrāsas spalvu jau bija stīvas kā mieti, tās varēja pārlauzt, bet ne ielocīt, kā nāktos.
- Iznākot no guļamistabas, viņa pamanīja, ka blakus beidzot tīrajam paklājam guļ vīra stīvais ķermenis.
1.3.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Dzimumloceklis erekcijas stāvoklī; arī erekcija. [SLG ]
PiemēriLaikam stīvais biksēs traki nogribējies bij.
- Laikam stīvais biksēs traki nogribējies bij.
- 14 gadīga meitene bez krūštura, Lolita pludmalē, večiem stīvais...
2.Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
PiemēriMierīgi sāka stundu, un tikai pamazām nedabiski stīvā sēdēšana un pārspīlēti svinīgais klusums darīja viņu uzmanīgu.
- Mierīgi sāka stundu, un tikai pamazām nedabiski stīvā sēdēšana un pārspīlēti svinīgais klusums darīja viņu uzmanīgu.
2.1.Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
3.Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams.
4.Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
4.1.Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
5.apvidvārds Ļoti pilns.
6.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Stingrais arests (armijā). [SLG ]
7.Samākslots, saspringts.
Stabili vārdu savienojumiStīva (arī smaga) mēle. Stīvs kā āža rags.
- Stīva (arī smaga) mēle idioma — saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ)
- Stīvs kā āža rags apvidvārds, frazēma — sastindzis, sasalis, sakaltis
Avoti: LLVV, MiV, TlV, SLG
Korpusa piemēri:šeit