sievene
sievene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sievene | sievenes |
Ģen. | sievenes | sieveņu |
Dat. | sievenei | sievenēm |
Akuz. | sieveni | sievenes |
Lok. | sievenē | sievenēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Belcebula sievene norēcas nelabā balsī.
- It kā viņā piemājotu vēl cita, vai pat citas sievenes, kam no svešām acīm jāpaspēj noslēpties neredzamībā.
- Belcebula sievene izrauj no kastes lielo čiekuru, tas nemaz nav tik zaļš, tas ir dzeltenīgs un nosmaržo kā garaiņi, kas ceļas no brūnā garduma, kuru Jukija vāra no cukura un sauc par klepus konfekti.
- Manējo, sieveni, meitieti, veco, bābieti, mūža draugu.
- Laikam būšu no tiem, kuriem arī nekad vēl ne reizi nav gadījies uztrāpīt uz kādu no Sievenes pasākumiem.