sievele
sievele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sievele | sieveles |
| Ģen. | sieveles | sieveļu |
| Dat. | sievelei | sievelēm |
| Akuz. | sieveli | sieveles |
| Lok. | sievelē | sievelēs |
1.Sieva1.
2.Sieviete.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vecais čigāntēvs bez kaulēšanās samaksāja sievelei par divgalvaino pīli.
- Veikala sētā pie furgona sastājušās ziņkārīgas sieveles: ko atveda?
- Visticamākais, ka šī Cerbera sievele itin neko nezina.
- Nē, sievele nejūtas vainīga.
- Viņai līdzīga smalka, nīgra, sirma sievele, īsta ragana, kam mūždien nekas nebija labi.