savgalvis
savgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | savgalvis | savgalvji |
| Ģen. | savgalvja | savgalvju |
| Dat. | savgalvim | savgalvjiem |
| Akuz. | savgalvi | savgalvjus |
| Lok. | savgalvī | savgalvjos |
Patgalvis, stūrgalvis.
Saistītās nozīmestiepša, varapiere, lielgalvis, patgalvis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
tiepša1 — Tiepīgs cilvēks.
varapiere1 — Muļķis, stūrgalvis.
patgalvis1 — Patvaļnieks.
patvaļnieks1 — Patvaļīgs cilvēks.
stāvraģis1 — Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam “ragi vienmēr gaisā”.
tiepiķis1 — Tiepša, stūrgalvis.
tiepelis1 — Tiepša, stūrgalvis.
tiepulis1 — Stūrgalvis, tiepša.
tieponis1 — Tiepīgs cilvēks.
tiepa1 — Tiepša.
tiepumnieks1 — Stūrgalvis, tiepša.
tiepumdesa1 — Stūrgalvis, tiepša.
stūrgalvis1 — Stūrgalvīgs cilvēks.
stūrgalvnieks1 — Stūrgalvis.
stūris1 — Stūrgalvis.
varapakausis1 — Stūrgalvis.
buļļapiere1 — Stūrgalvis.
ietielis1 — Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietiepša1 — Stūrgalvis.
ietiepa1 — Ietiepīgs cilvēks, tiepša.
krampakausis1 — Stūrgalvis.
tiepoņa1 — Stūrgalvis.
Hiperonīmi
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
cilvēks1.1 — Persona, indivīds.
indivīds1 — Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība.
persona1 — Atsevišķs cilvēks.
Avoti: KV