savicināt
savicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savicinu | savicinām | savicināju | savicinājām | savicināšu | savicināsim |
| 2. pers. | savicini | savicināt | savicināji | savicinājāt | savicināsi | savicināsiet, savicināsit |
| 3. pers. | savicina | savicināja | savicinās | |||
Pavēles izteiksme: savicini (vsk. 2. pers.), saviciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savicinot (tag.), savicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savicinātu
Vajadzības izteiksme: jāsavicina
1.Sākt, parasti pēkšņi, vicināt; īsu brīdi vicināt.
2.apvidvārds Vicinot satīt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizdedzinājis garu pagali, savicināja to kā zobenu un apņēmīgi teica:
- Ieraudzījuši bērnus, putniņi savicināja spārnus un iesaucās katrs savā balsī.
- Tieši to skatienu, kas pakrūtē liek savicināt spārnus miljoniem tauriņu.”
- — Meistars savicina grožus, zirgs parauj augšā galvu un sāk kustēt.
- — Koļa savicina grožus, zirgs parauj galvu augšā un sāk kustēt.