piefiksēt
piefiksēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piefiksēju | piefiksējam | piefiksēju | piefiksējām | piefiksēšu | piefiksēsim |
2. pers. | piefiksē | piefiksējat | piefiksēji | piefiksējāt | piefiksēsi | piefiksēsiet, piefiksēsit |
3. pers. | piefiksē | piefiksēja | piefiksēs |
Pavēles izteiksme: piefiksē (vsk. 2. pers.), piefiksējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piefiksējot (tag.), piefiksēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piefiksētu
Vajadzības izteiksme: jāpiefiksē
1.Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
1.1.Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
2.Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izmaiņu attālums laikā tiek piefiksēts, lai analizētu lietotāja darbību ātrumu.
- Pirmkārt, tas nozīmē piefiksēt, ka vispār kaut kas notiek.
- Katru dienu piefiksē trīs emocijas, ko šajā dienā esi sajutusi.
- Sievietēm, piefiksējot savus apkārtmērus, ieteicams uzmanīties ar krūšu mērījumiem.
- Pietuvinot tuvāk krāteri, viņš melnajā caurumā piefiksējis četrus spožus punktiņus.