pīpēt
pīpēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pīpēju | pīpējam | pīpēju | pīpējām | pīpēšu | pīpēsim |
2. pers. | pīpē | pīpējat | pīpēji | pīpējāt | pīpēsi | pīpēsiet, pīpēsit |
3. pers. | pīpē | pīpēja | pīpēs |
Pavēles izteiksme: pīpē (vsk. 2. pers.), pīpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pīpējot (tag.), pīpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pīpētu
Vajadzības izteiksme: jāpīpē
2.Kūpēt, kvēpt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pati smēķēju līdz 30 gadu vecumam, turklāt pīpēju ļoti daudz.
- Viņi redz normālu ģimeni, kurā nepīpē, nedzer un neuzdzīvo.
- Sēžu, pīpēju un gaidu,» sarkastiskā humorā noteic Ivars.
- Rokas sāk trīcēt, pīpē, vēl kaut ko vajag padot.
- Viņš pīpēja garu pīpi ar porcelāna galvu un atvāžamu sudraba vāciņu.