Paplašinātā meklēšana
Meklējam morāli.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (94):
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
- nelabi Amorāli, netikumiski.
- aizpātarot Apdullināt, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (lasot morāli).
- kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods.
- lamāties Audzināt; lasīt morāli.
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
- pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.); būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
- brāķis Cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem.
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- demi-monde Elegantas avantūristes, kas kādu morālisku pārkāpumu dēļ izstumtas no labākās sabiedrības; kokotes.
- emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
- pamatlīdzekļu atjaunošana fiziski un morāli nolietoto pamatlīdzekļu nomaiņa ar jauniem, kā arī to remonts, restaurēšana.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- psalms Garīgs dziedājums, reliģisku un morāli pamācošu baznīcas dziedājumu nosaukums.
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo.
- nīčeānisms Haosu slavinošais un ārdošais, pārcilvēka visatļautība un imorālisms; nīčisms.
- nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
- nodot strušku izbārt; lasīt morāli, sarāt, audzināt.
- saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks.
- noieties Kļūt nevīžīgam; morāli pagrimt.
- palaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam; arī morāli pagrimt; izlaisties (2).
- skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
- ļečīt Lasīt morāli.
- slumpe Līderīga (arī morāli), nevīžīga (apģērbā) sieviete.
- sātanisms Literāra tendence, kas izpaudās kā morāliska sacelšanās un izaicinājums tradicionālam svētumam, zināma veida spirituāla orģija, nozieguma, netikuma, neglītā un perversā slavināšana.
- kā dzintars ļoti dzidrs, skaidrs; morāli tīrs.
- kā lupata ļoti gļēvs, morāli nevarīgs, bezspēcīgs, tāds, kam ir vāja griba, raksturs.
- kauna darbs morāli negatīvi vērtējams darbs, rīcība.
- kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
- kauna lieta morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
- morāli novecot morāli nolietoties.
- morāli novecoties morāli novecot.
- aiziet niceklē morāli pagrimt; nodoties dzeršanai
- krist zemu morāli pagrimt; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par necienīgu.
- staigāt (arī iet) nelabus ceļus morāli pagrimt.
- bālais zēns morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls literatūrā.
- mest akmeni uz kādu, kādam morāli tiesāt, nosodīt, apvainot.
- novest no ceļa (kādu) negatīvi ietekmēt, panākt, lai kāds morāli pagrimst.
- informācija neirohumorālie impulsi, kas nāk no vienas (celulāras vai molekulāras) sistēmas un ierosina regulējošu atbildes reakciju citā, korelatīvi saistītā celulārā vai molekulārā sistēmā.
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- epimītija Nobeiguma runa; fabulai papildinājums ar morālisku tendenci.
- nosuņķēt Norāt, nolasīt morāli.
- nostāties (arī tikt) uz (pareizā) ceļa nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
- tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
- pamatfondu atjaunināšana notiek, nomainot fiziski vai morāli nolietotos ražošanas līdzekļus (pamatfondus) ar jauniem; renovācija.
- uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko) paglābt no kļūmīgas situācijas, atbalstīt (morāli un materiāli).
- izkurtējis Pagrimis (morāli).
- salašņa Pagrimis, morāli nevērtīgs, arī noziedzīgs cilvēks.
- izkurtēt Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību.
- slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē; pakāpeniski morāli degradēties.
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība.
- atbalstīt Palīdzēt (morāli, materiāli u. tml.).
- pabalstīt Palīdzēt materiāli, arī morāli.
- tikt uz ceļa panākt vēlamo stāvokli (materiāli un morāli); būt šādā stāvoklī.
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
- novest no ceļa panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
- noturēt uz ceļa panākt, ka (kāds) morāli nepagrimst.
- nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- sist krustā prasīt visbargāko nosodījumu, nežēlīgi tiesāt, morāli iznīcināt.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls).
- morālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas aplūko morālisko uzskatu rašanos un veidošanos, neiztirzājot jautājumu par morāles aprioriem principiem.
- morāls Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
- morālisks Saistīts ar morāli, tai raksturīgs; tikumisks.
- kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
- noiet (arī nonāk) tik tālu, arī cik tālu noiet (arī nonāk) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
- nonāk (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonāk (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
- nonākt (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonākt (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
- morālais nolietojums sākotnējās vērtības pazemināšanās tehniskā progresa dēļ; spēkrati vai to agregāti morāli nolietojas sakarā ar iespējām to vietā izmantot jaunus, modernākus vai efektīvākus.
- nokļūt uz slidena ceļa sākt rīkoties amorāli, pagrimt.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas.
- sirventesa Senprovansiešu dzejas paveids, kanconai līdzīgā formā, parasti politiska vai morāliska satura.
- balts Skaidrs, morāli tīrs.
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- stiprināties Stiprināt sevi psihiski, morāli.
- taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem.
- deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu agrāko sociālo stāvokli, morāli pagrimis.
- vērtīgs Tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams.
- nelabs Tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski; tāds, kas ir morāli pagrimis; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lopisks Tāds, kas neatbilst cilvēka cieņai; tāds, kas nav morāli attaisnojams; dzīvniecisks (2).
- moralizētājs Tas, kas labprāt sprediķo morāli.
- šķīsts Tikumīgs, morāli skaidrs.
- imorālisms Vienaldzīga izturēšanās pret morāli (tikumību), neinteresēšanās par to; amorālisms.
- immorālisms Vienaldzīga izturēšanās pret morāli (tikumību), neinteresēšanās par to.
- superego Viens no cilvēka psihes uzbūves strukturālajiem komponentiem Z. Freida psihoanalīzes teorijā; pārstāv sirdsapziņu un morāli, kā arī ideālus.
- ētika Zinātne par morāli, tikumību.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, feodālisma apkarošana 17.-19. gadsimtā, raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.). Radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- nelabticība Žana Pola Sartra eksistenciālistiskajā filozofijā - morālisks pašapmāns, kas noved pie tā, ka mēs darbojamies tikai kā lietas, nevis autentiski izvēlamies.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa morāli.