Paplašinātā meklēšana
Meklējam mizu.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (143):
- šņagas (Žagaru, mizu u. c.) smalkumi.
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu.
- apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
- apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
- apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
- atķīlēt Ar ķīli atdauzīt kokam mizu.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
- satilināt Atdauzot mizu izgatavot svilpi.
- rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
- mīkstčaulis Ātri izaudzis koks ar gludu mizu.
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
- melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- Betula costata bērzu suga, ko dažkārt mēdz audzēt kā dekoratīvu koku ar krēmkrāsas mizu.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts.
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
- lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
- okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
- mauknas Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts.
- mauknes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts.
- nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
- noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā.
- patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt.
- bačāt Grūst (graudiem mizu piestā).
- Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku.
- sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai).
- iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
- aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
- mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m.
- sarkanmiecēšana Jēlādu miecēšana ar augu miecvielām - ozolu mizu ekstraktiem, arī ar egļu un kastaņu mizām - stingrības palielināšanai.
- zilīši Kāda kartupeļu šķirne ar zilganu mizu.
- Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m.
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- baltaiskārkls Kārkls ar baltu mizu.
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
- sprēgulis Kartupelis ar nelīdzenu, saplaisājušu mizu; šo kartupeļu šķirne.
- kašķaini rāceņi kartupeļi ar raupainu mizu.
- mizeklis Kartupeļu mizu kaudze.
- sprāguļi kartupeļu šķirne; sarkanie kartupeļi ar saplaisājušu mizu.
- plēkša Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- plēksta Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- plēkstere Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- čibarītis Kaut kas raupjš, nelīdzens ar zvīņainu, grumbuļainu mizu, garozu.
- nočervelēt Kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu).
- sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
- aplāps Koka gabals, ar kuru no egles atdala mizu.
- nomelis Koka sveķainā daļa starp mizu un koka stumbru.
- koskenieks Kokmateriālu mizotājs vai mizu savācējs.
- biezmizis Koks ar biezu, cietu mizu.
- lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā.
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
- gloži Krūmāji ar pelēku, gludu mizu.
- pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas.
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
- nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
- nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt.
- mizu prese mašīna mizu saspiešanai ķīpās.
- hidrauliskie mizotāji mašīnas, kurās mizu atdala ar spēcīgu ūdens strūklu, ko raida uz mizojamo baļķi ar lielu spiedienu, vai ar riņķveida strūklām visapkārt mizojamiem baļķiem.
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli.
- kantalupe Meloņu šķirne - rievaini augļi ar biezu mizu un aromātisku mīkstumu.
- pierustēt mērcējot alkšņu mizu novilkumā krāsot sarkanīgā vai dzeltenīgā krāsā.
- mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm.
- guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
- nomizot Mizojot atdalīt (mizu).
- kumkvats Neliels apaļš vai ovāls citrusauglis ar skābenu mīkstumu un saldu mizu.
- nospraukt Nobrāzt (parasti ādu, mizu).
- apdīrāt Nodīrāt, nobrāzt (novilkt ādu, nomizot, nolobīt mizu) visapkārt.
- pārlupināt Nolobīt (mizu, piemēram, pupām, sīpoliem).
- izmizināt Nolobīt mizu (piemēram, pākšaugiem).
- lomezis Nomaļa (dēļa) malas puse ar mizu.
- nosmaukt Nomaukt (noplēst) mizu.
- atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).
- kaskāt Noplēst egles mizu.
- izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli).
- nomauknot Novilkt mizu.
- osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
- padzenāt Pamizot (mizu kokam).
- apaugt Pārklāties (ar mizu, ar audiem).
- apkraupēt Pārklāties ar kraupi, ēdi, zvīņainu garozu, mizu.
- perpēt Pielikt mizu (rētai).
- Šimidzu Pilsēta Japānā ("Shimizu Ward"), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Surugas līča krastā, 2449000 iedzīvotāju (2012. g.).
- pīsuļu Pīsuļu egles - lielā mežā augušas egles ar gludu mizu un smalkiem gada riņķiem.
- flavedo Pomeranču vai citronu mizu dzeltenā virskārtiņa.
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
- tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem.
- kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
- rainette Renete; galda ābolu šķirne ar lāsumainu mizu.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- rūši Rūšrāceņi - nemizoti novārīti kartupeļi; ar visu mizu pelnos cepti kartupeļi.
- ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi.
- sakrepelēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepelēties Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- cinhonisms Saindēšanās ar cinhonas mizu vai tās alkaloīdiem.
- kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
- aiztilināt Sākt maukt nost mizu (pēc kā radies pārtraukums).
- ložņa Savienojumā "mizu ložņa" - mizložņa.
- spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
- koksne slāņains, porains lielmolekulārs savienojums starp koka mizu un serdi.
- pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
- līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu.
- mango Šī koka auglis; tā sēklas lieto pret cērmēm, bet mizu par savilcēju līdzekli.
- bērzs Šīs dzimtas ģints ("Betula"), koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām, >60 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, introducēts >20 sugu.
- dižskābardis Šīs dzimtas ģints ("Fagus"), vasarzaļi vienmājas koki ar gludu, pelēku mizu, 10 sugas.
- vaiņa Šķiba mala ar mizu dēlim vai plankai.
- nodraiskāt Šur un tur nolobīt mizu.
- mizains Tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (1).
- mizains Tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (2).
- notēst Tēšot atdalīt (kam) mizu.
- kapucķirmis Vaboļu kārtas dzimta (Bostrychidae"), \~500 sugu, Eiropā konstatēts 30 sugu, Latvijā - 1-2 sugas, vaboļu ķermenis cilindrisks, 4-5 mm garš, attīstība saistīta ar koku mizu.
- kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
- novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
- lēcināt Viegli dauzot atdalīt mizu (piemēram, stabulīti gatavojot).
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
- meža zīme vienota parauga dokuments – sveķu, sulu, celmu, mizu, zaru, zaleņa, eglīšu, meiju u. c. dekoratīvo materiālu un meža blakusizmantošanas produktu ieguves atļauja, arī nelikumīgi nocirsto koku izvešanas atļauja.
- pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu).
- mauknot Vilkt nost mizu.
- melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, melnē.
- šķetra Vītolu suga ("Salix pentandra"), krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs.
- piltuvjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Agelenidae"), dažāda lieluma (2-15 mm) zirnekļi, kas dzīvo meža zemsedzē un atklātās vietās uz zemes, zem dažādiem priekšmetiem, dabiskās un dzīvnieku alās, koku dobumos un mizu spraugās, Latvijā konstatētas 9 sugas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa mizu.