luņķis
luņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | luņķis | luņķi |
Ģen. | luņķa | luņķu |
Dat. | luņķim | luņķiem |
Akuz. | luņķi | luņķus |
Lok. | luņķī | luņķos |
1.Līkums (desai).
3.novecojis Kaut kas savelts, savīstīts.
5.Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs.
6.novecojis Vīrieša dzimumloceklis.
Avoti: LLVV, SLG, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No astoņiem deviņiem kilogramiem gaļas sanāk kādi desmit desas luņķi.
- Kā tāds zutis tas desas luņķis, celofānā ielocījies, spīdēja.
- Ar darbā nozagtu luņķi, auduma baķi, krāsu bundžu.
- ap manu kaklu kā desas luņķis sunim ap kaklu, kā
- Par desas luņķi.