izgrūst
izgrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgrūžu | izgrūžam | izgrūdu | izgrūdām | izgrūdīšu | izgrūdīsim |
| 2. pers. | izgrūd | izgrūžat | izgrūdi | izgrūdāt | izgrūdīsi | izgrūdīsiet, izgrūdīsit |
| 3. pers. | izgrūž | izgrūda | izgrūdīs | |||
Pavēles izteiksme: izgrūd (vsk. 2. pers.), izgrūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgrūžot (tag.), izgrūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrūstu
Vajadzības izteiksme: jāizgrūž
1.Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
1.2.Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
2.Spēji radīt (paīsu skaņu) – par dzīvām būtnēm.
3.Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
Stabili vārdu savienojumiIzgrūst caur zobiem.
- Izgrūst caur zobiem idioma — dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt
3.1.Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
3.2.sarunvaloda, intransitīvs Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
4.sarunvaloda Pēkšņi, spēji izšaut.
4.1.intransitīvs
5.sarunvaloda Izdot, iztērēt (naudu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , - Biezais ar mokām izgrūda, - dēls klīst apkārt....
- Norītais gaiss pēc tam pakāpeniski nāk atpakaļ, izgrūžot arī pieniņu.
- Alas izrok ar stiprajām priekškājām, bet zemi izgrūž ar pakaļkājām.
- Dažus mirkļus vilcinājos pārlikdams, kā lai izgrūstu cilvēkus baltajos virsvalkos.
- Mareuss pagriež aizdedzes atslēgu un vabolīte ierūcas, izgrūzdama sodrējainu krekšķi.