izgrūst
Lietojuma biežums :
izgrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
1.2.Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
2.Spēji radīt (paīsu skaņu) — par dzīvām būtnēm.
3.Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
Stabili vārdu savienojumiIzgrūst caur zobiem.
3.1.Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
3.2.sarunvaloda, intransitīvs Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
4.sarunvaloda Pēkšņi, spēji izšaut.
4.1.intransitīvs
5.sarunvaloda Izdot, iztērēt (naudu).
Saistītās nozīmesizdot, izsviest.
Tulkojumispend, expend.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri