izgrūt
izgrūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgrūstu | izgrūstam | izgruvu | izgruvām | izgrūšu | izgrūsim |
| 2. pers. | izgrūsti | izgrūstat | izgruvi | izgruvāt | izgrūsi | izgrūsiet, izgrūsit |
| 3. pers. | izgrūst | izgruva | izgrūs | |||
Pavēles izteiksme: izgrūsti (vsk. 2. pers.), izgrūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgrūstot (tag.), izgrūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrūtu
Vajadzības izteiksme: jāizgrūst
1.parasti formā: trešā persona Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
2.Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par baru, pūli.
2.1.Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par baru, pūli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valles kapos vārtu stabiem izgruvuši ķieģeļi, nobrukuši jumtiņi.
- Te pēkšņi labajā pusē, ar ķengursitamajiem izgrūstot gājējus, garām palido pirmais džips.
- Viņas abas dara vienu lietu, bet Kristīna nekad necentīsies izlauzties priekšā, izgrūstot ļaudis ar elkoņiem.
- Bet tagad viņa nevēlas neko, tikai guļ un elpo, apkurinot ar skābekli savu izdēdējušo ķermeni, kurš vāji glabā siltumu kā izgruvusi krāsns.
- Es klīdīšu kaut kur starp tukšiem randiņiem un iemigušām pilsētām, skatīdamies, kā cilvēki kļūst jaunāki, izgrūsti cits no cita stāstiem kopā ar pārējo balastu.