izgrūstīt
izgrūstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgrūstu | izgrūstām | izgrūstīju | izgrūstījām | izgrūstīšu | izgrūstīsim |
| 2. pers. | izgrūsti | izgrūstāt | izgrūstīji | izgrūstījāt | izgrūstīsi | izgrūstīsiet, izgrūstīsit |
| 3. pers. | izgrūsta | izgrūstīja | izgrūstīs | |||
Pavēles izteiksme: izgrūsti (vsk. 2. pers.), izgrūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgrūstot (tag.), izgrūstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrūstītu
Vajadzības izteiksme: jāizgrūsta
1.Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
2.Vairākkārt, ļoti grūstīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dokumentu mapes ir izgrūstītas, iespējams, zagļi ir meklējuši seifu.
- Bet iecerētais savienojums nebija izbūvēts, mūs sagaidīja dziļa, buldozeru izgrūstīta būvbedre.
- Neesmu tik viegli izgrūstāma,» atzīst jubilāre.
- Desas ne visai draudzīgi izgrūstīdams, priekšā izspraucās...
- Velk glītus burtus, līdzko gadās kāds greizāks, sūdzas, ka Sarmīte izgrūstījusi.