idiotisms
idiotisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | idiotisms | idiotismi |
| Ģen. | idiotisma | idiotismu |
| Dat. | idiotismam | idiotismiem |
| Akuz. | idiotismu | idiotismus |
| Lok. | idiotismā | idiotismos |
1.Idiotija.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas noteikti būs garš stāsts; idiotisms aizgājis pārāk tālu."
- Situācijas idiotisms noveda Johansonu tādā garīgā frustrācijā, ka viņš pamodās.
- Es ļoti centos no viņas galvas izsist šo visu idiotismu.
- neredzu citas iespējas, kā ietekmēt manā pilsētā notiekošo idiotismu.
- Lai grautu to organizāciju no iekšpuses - idiotisms, protams.