durnums
Lietojuma biežums :
durnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Vispārināta īpašība → durns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → durns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri