durnēt
durnēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
durnēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
1.Nekā nedarīt; arī klusēt.
2.Klusēt, būt nelaipnam.
3.Savārgt (par aitu).
4.Likt (kādam) nojaust, saprast ko slepenu.
Avoti: LLVV, ME, KiV