dedzība
dedzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dedzība | dedzības |
| Ģen. | dedzības | dedzību |
| Dat. | dedzībai | dedzībām |
| Akuz. | dedzību | dedzības |
| Lok. | dedzībā | dedzībās |
Vispārināta īpašība → dedzīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dedzība par tradīcijas augstajām vērtībām vēl neliecina par cilvēka garīgo briedumu.
- Viņš dedzībā dara visu, strādā un dabū to BMW.
- Apmeklējot Bauskas novada Vecsaules pagastu, garīdznieks redzējis lielu dedzību cilvēku sirdīs.
- Tā kvēle, dedzība,tā maigā, karstā miesa?
- Un vēl speciālista dedzība dziedināšanas darbus sākt tūlīt pat un ar pasteigšanos.