dedzeklis
dedzeklis apvidvārds
1.Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
2.Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns).
Avoti: LE, ViV, SiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie runā melus liekuļodami , un viņu sirdsapziņa ar dedzekli iezīmēta
- Trešās bedres dibenā vecāsmātes dedzeklis atdūrās pret kaut ko cietu.
- 3,3) 2. Tie runā melus liekuļodami, un viņu sirdsapziņa ar dedzekli iezīmēta.
- Nez kur viņai gadījās, kur ne - garais dedzeklis, ar kuru viņa ēkā žurkas badīja.