dedzīgums
dedzīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dedzīgums | dedzīgumi |
| Ģen. | dedzīguma | dedzīgumu |
| Dat. | dedzīgumam | dedzīgumiem |
| Akuz. | dedzīgumu | dedzīgumus |
| Lok. | dedzīgumā | dedzīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīra dedzīgums un biedriskums ir neviltots, apkalpe viņas ideālistu mīl.
- Viņa vēlējās uzzināt vēl ko, tāpēc nedaudz piekāpās savos uzskatos un balss dedzīgumā.
- Viņa atziņa varbūt nav tik ļoti atšķirīga no tās, kas bija pamatā Nīčes filozofijas dedzīgumam.
- Manī vienmēr bijis dedzīgums, interese par dzīvi, arī agrā bērnībā man gribējās daudz ko izmēģināt.
- Tu taču skūpstīji manas mazās krūtis, izjuti manu glāstu dedzīgumu, ko tu klusē, Andrē!