beibe
beibe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | beibe | beibes |
| Ģen. | beibes | beibju |
| Dat. | beibei | beibēm |
| Akuz. | beibi | beibes |
| Lok. | beibē | beibēs |
1.Draudzene, mīļākā.
2.Meitene, skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
Avoti: SLG, PL
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Raudošā beibe jau devās prom, sadevusies rokās ar draudzeni.
- — Es vēlējos, lai visas beibes ir manas, — turpināja Johans.
- Apkārt vairs nespietos beibes silikonainiem pupiem un gļotainām dzimumspraugām.
- Vienai no beibēm izdevās nelaimīgajam jauneklim iestāstīt, ka viņai būšot bērns no potenciālā aizgājēja.
- Visforšākā ir viena beibe no Somijas.