Paplašinātā meklēšana

Meklējam vakar.

Atrasts vārdos (204):

Atrasts vārdu savienojumos (19):

Atrasts skaidrojumos (408):

RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
Līgovakars 23. jūnija vakars.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā.
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdie Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
aizvakarrīts Aizvakardienas rīts.
aizvakara Aizvakardienas.
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
pirtīžas Ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas.
mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
audzītis Audzēkņu vakars.
kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma.
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma.
bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars.
piecvakara Ceturtdienas vakars.
vakara cilvēks Cilvēks, kas aktīvi darbojas vakarā.
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskola.
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
bāka Darvas muca Jāņu vakarā.
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām.
dažlabvakar Dažu labu vakaru.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
dzesna Debess sārtums, vakara blāzma.
dziezna Debess sārtums, vakara blāzma.
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
večerinka Deju vakars; viesības; saiets.
balle Deju vakars.
ballēšana Deju vakaru apmeklēšana.
pievakarīte Dem. --> pievakare.
vakariņš Dem. --> vakars.
aizaizvakar Dienā pirms aizvakardienas; pirms trim dienām.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar (1).
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda.
vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda.
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
priekšaizvakar Dienu pirms aizvakardienas; pirms trijām dienām.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
vakardziesma Dziesma, ko dzied vakarā.
aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos.
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu.
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
pusvakars Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
vakariņas Ēdienreize vakarā.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
pavakariņas Ēdiens, ko ēd pirms īstajām vakariņām; ēdienreize pirms īstajām vakariņām.
vakarīnas Ēdiens, ko ēd vakarā.
naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres.
Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to.
austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros.
vakariņot Ēst vakariņas.
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai.
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
Vecgada vakars gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem.
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu; vakara gaisma.
vakara gaisma gaisma laikposmā ap saules rietu; vakargaisma.
euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens.
kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu.
lūkāt Gatavot (pusdienas, vakariņas u. tml.).
vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa.
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
viņvakar Iepriekšējā vakarā; arī tovakar.
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
novakarāties Iestāties vakaram.
novakarēties Iestāties vakaram.
pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu.
savakarot Ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt.
mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas.
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla.
puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas.
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars.
puskas Jāņu vakarā nolauzti zari un augi (zaļumi).
jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku.
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas.
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas.
urraciņš Jautra ballīte, deju vakars.
bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai.
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam.
intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā.
šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru.
tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem.
ķurpis Kāds putns, kas iedzied vakaru.
vakarene Kāds, kas vakaros kavējas.
vakarainis Kāds, kurš mēdz būt aktīvs vēlu vakaros un naktīs.
vauksnis Kāds, kurš paradis palikt vēlu vakaros.
citvakar Kādu vakaru; dažu vakaru.
posties pie miera kārtoties gulēšanai (parasti vakarā).
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu.
pārpiektis Katrs otrais piektdienas vakars.
pārsvētvakar Katru otro sestdienas vakaru.
pārsvētvakarus Katru otro sestdienas vakaru.
ikpārvakarus Katru otro vakaru.
pārvakariem Katru otro vakaru.
pārvakarus Katru otro vakaru.
ikvakaris Katru vakaru.
ikvakaru Katru vakaru.
ikvakarus Katru vakaru.
klasenieks Klases vakars.
klasiķis Klases vakars.
tussiņš Klases vakars.
bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
kopvakariņas Kopīgas vakariņas.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
pakrēslums Krēsla, daļēja krēsla; rīta vai vakara krēsla.
vakarot Krēslot; iestāties vakaram.
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
sandi Ķekatas, maskas Mārtiņa vakarā.
mārtiņbērni Ķekatnieki, kas iet ķekatās Mārtiņdienas vakarā (10. novembrī).
andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo.
laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
bon soir labvakar.
lobvokor Labvakar.
pēclaunags Laika periods no pusdienām līdz vakariņām otrā puse.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram.
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks.
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu.
pusvakars Laiks starp pusdienām un vakaru.
vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize.
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize.
maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
augas dienas lasīt lasīt no rīta līdz vakaram katru dienu.
kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks.
lēcis Lēlis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
Caprimulgus europaeus lēlis jeb vakarlēpis.
plere Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
pleris Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
līdz melniem tumšiem līdz vēlam vakaram.
Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara.
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju.
eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
ubikvists Luterāņu teologs, kas atzīst, ka Kristus miesa esot visur svētā vakarēdienā.
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
dziļš Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
eucharistika Mācība par vakarēdienu.
vakarstunda Mācības vakara maiņā; mācības vakarskolā.
vakarmaiņa Maiņa (1), kas noris vakarā.
vakarmaiņa Maiņa (2), kas strādā vakarā.
oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize.
masterka Mājas viesību vakars.
mastriks Mājas viesību vakars.
krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras.
Nyctalus leisleri mazais vakarsikspārnis.
jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
mārtiņzoss Mērtiņvakara (zoss) cepetis.
aizgavēņi Meteņa vakars.
aizgavēņu vakars meteņu vakars.
Budēļvakars Meteņu vakars.
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
Mašu Mistisks kalns pasaules rietumdaļā, ar divām virsotnēm, starp kurām, kā caur vārtiem katru vakaru norietēja saule.
otrā vakarā nākamās dienas vakarā.
rītvakar Nākamās dienas vakarā.
rītvakars Nākamās dienas vakars.
puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu.
aizvakarnakts Nakts pirms vakardienas.
mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros.
pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7.
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
kūce No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūķas No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūči No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
kūķes No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
aizsust Nogulēt dīkā līdz vakaram.
noiet pie miera nolikties gulēt (parasti vakarā).
kāpe Novakare.
vespers Novakare.
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
pavakariņot Paēst vakariņas.
izgājušvakar Pagājušajā vakarā.
izgāšvakar Pagājušajā vakarā.
savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
nolaisties Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
pārpiektais Pārpiektais vakars - katrs otrais piektdienas vakars.
pārpiektais Pārpiektais vakars - sestdienas vakars.
pārvakaris Pārvakarus.
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šovakars Pašreizējās dienas vakars.
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
novakarēt Pavadīt laiku vakarējot.
paukare Pavakare.
pavakarot Pavakarēt.
pavakareņas pavakariņas, launags.
pavakarīņāt Pavakariņot.
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
aptecet (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
pie paša vakara pavēlāk vakarā.
pavēla (vakara) stunda pavēls vakars.
dienišķis Pēcpusdienas azaids - launags, pavakariņas.
vespera Pēcpusdienas dievkalpojums, vakara mišas.
viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments).
šapoklaks Pie vajadzības uz leju plakani saspiežama gardibencepure (cilindrs), kādu valkā pie vakara tērpa.
komūnija Piedalīšanās svētajā vakarēdienā.
buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada.
arlabunakt Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
arlabvakaru Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
piektvakars Piektdienas priekšvakars, t. i. ceturtdienas vakars.
vakarpuse Pievakare; vakara sākuma daļa.
pievakars Pievakare.
pusvakarā Pievakarē.
mandagvakars Pirmdienas vakars.
aizviņvakar Pirms divām dienām vakarā.
ievakars Priekšvakars.
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
pušvakars Pusvakars.
lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis.
dziesna Riets; rieta blāzma, vakarblāzma.
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
rītvakaru Rītvakar.
brosli Rūsa pie debesīm rudens vakaros.
Nyctalus noctula rūsganais vakarsikspārnis.
šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
vakarējs Saistīts ar vakardienu (1), tai raksturīgs.
vakarīgs Saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs.
doties (arī iet) pie miera sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā (parasti vakarā).
rūkāt sarunāties vēlu vakarā, naktī.
Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls.
sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot "labrīt" ("labdien", "labvakar", "dievs palīdz" u. tml.).
nodzist Satumst (pa rasti par dienu, vakaru).
izdzist Satumst, pāriet vakarā (par dienu).
hatings Saviesīgs pasākums vai vakars.
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem.
kungu vakars saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši.
viesīgs vakars saviesīgs vakars.
saviesība Saviesīgs, sabiedrisks gars; sarīkojums, viesu vakars.
bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā.
Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni.
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos.
apaļš miežmaizes kukulītis sestdienas vakaros ceptā bonda.
svētvakars Sestdienas vakars; reliģisku svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars.
pussvētvakars Sestdienas vakars.
sidarbiksis Siderbiksis - viegls vakara paēdiens.
siderbikse Siderbiksis - viegls vakara paēdiens.
topless Sievietes vakara tualete vai speciāls tērps, kas pilnīgi atsedz krūtis.
raugāšanās Skaņa, kuru medņu gailis parasti izdod vakarā (riestā) pēc iesēšanās kokā.
smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī.
Hesperis matronalis smaržīgā vakarene.
naktspatversme Sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.
santos iet staigāt maskās Mārtiņdienas vakarā.
santiņos iet staigāt maskās Mārtiņdienas vakarā.
supratkas Supretkas - vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
Mirušo piemiņas diena svecīšu vakars, kas notiek svētdienā pirms pirmās adventes.
labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
labsvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
labvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
Ar labu vakaru! sveicinājums "arlabvakar!".
ar labu vakaru sveicinājums "arlabvakar!".
Labs vakars! sveicinājums "labvakar!".
Labu nakti! sveicinājums, ko lieto vakarā, novēlot mierīgu nakti miegam; "arlabunakti!".
pasacīt (arī pateikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pasacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
padot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, labuvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
pateikt (arī pasacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
sacīt (ari teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot sacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
dievaugstais Svētais vakarēdiens.
dievaugsts Svētais vakarēdiens.
komūnija Svētais vakarēdiens.
svētmielasts Svētais vakarēdiens.
svētvakarēdiens Svētais vakarēdiens.
vakarīnas Svētais vakarēdiens.
svēts vakars svētdienas vai svētku priekšvakars; svētvakars.
Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats.
vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
līgot Svinēt Jāņus, Līgo vakaru.
pataļči Svinīgas vakariņas pēc talkas, ko rīko tās mājas saimnieki, kur notika talka.
panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess.
šāvakarējs Šāvakara.
lēlis Šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis.
šīvakarējs Šīvakara.
šokar Šovakar.
Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera.
mēnešains Tāds, kad spīd Mēness (parasti par vakaru, nakti).
aizvakarējs Tāds, kas attiecas uz aizvakardienu, kas ir no aizvakardienas.
šovakarējs Tāds, kas attiecas uz šīs dienas vakaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šīs dienas vakarā.
vēls Tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti.
vakardienējs Tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. vakardien; tāds, kas attiecas uz vakardienu.
ikvakara Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru vakaru; tāds, kas attiecas uz katru vakaru.
vakarvakarējs Tāds, kas pagatavots, iegūts u. tml. iepriekšējā vakarā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējo vakaru.
rītvakarējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas vakarā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas vakaru.
vakarblāzmots Tāds, ko apgaismo vakara gaismas atspīdums.
šūpotnis Tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kriptokalvīnisti Tie Melanchtona piekritēji, kas nepievienojās luteriskai svētvakarēdiena mācībai, ka ar maizi un vīnu pasniedz Kristus miesu un asinis, bet, līdzīgi kalvīnistiem, uzlūkoja maizi un vīnu par Kristus miesas un asiņu simbolu.
vakarinis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas pienāk vai atiet vakarā.
septeņnieks Transportlīdzeklis, parasti autobuss, kas atiet vai pienāk pulksten septiņos no rīta vai vakarā.
pret vakaru (arī uz, retāk pret vakara pusi) tuvojoties vakaram.
dzist Tuvoties nobeigumam (parasti par dienu vai vakaru).
novakarot Tuvoties, iestāties novakarei.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
vakaraizvakar Vakar vai aizvakar.
dzīsna vakara blāzma.
pelēkā stunda vakara krēslas brīdis pirms tumsas iestāšanās.
sirmā stunda vakara krēslas brīdis pirms tumsas iestāšanās.
vakarnieki vakara studijas, nepilna laika studijas.
suareja Vakara viesības (parasti ar dejām); arī vakara sarīkojums, izrāde.
rietablāzma Vakarblāzma - blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma.
smaržīgā vakarene vakareņu suga ("Hesperis matronalis"), kas ir dārzbēglis, audzē kā krāšņumaugu.
vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
susprēde vakarēšana vērpjot.
supraka vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
vakara lēpis, arī vakara lēlis vakarlēpis.
vakariene Vakarpuse, pievakare.
soiree vakars ar lūgtiem viesiem.
Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars.
Budēļu vakars vakars, kad notiek masku gājieni (no Mārtiņiem līdz Meteņiem).
vakarstunda Vakars; aptuvens, neilgs laikposms vakarā.
v. vakars.
vakarvakarā Vakarvakar.
vakarvokarā Vakarvakar.
vakare Vārds govij, kas dzimusi vakarā.
jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts.
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums.
Ašvini vēdisma un hindu mitoloģijā - debesu dievi - dvīņubrāļi, kas personificē rīta un vakara krēslu.
dežūrveikals veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.).
novakaris Vēls vakars (~10-11 pēcpusdienā).
tumsis Vēls vakars vai nakts, kad ir tumšs.
vēla vakara stunda vēls vakars.
vēla (vakara) stunda vēls vakars.
supratka Vērpšanas talka, vakarēšana; suprags.
suprags Vērpšanas talka, vakarēšana.
nešpors vesperes, vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
siderbiksis Viegls vakara paēdiens - saldā pienā ieberzta rudzu maize ar cukuru vai sāli.
vienpaukar Vienā pavakarē.
vienpavakar Vienā pavakarē.
vienvakar Vienu vakaru, kādu vakaru.
pataļķes viesības un viesi vakarā pēc talkas.
pārtija Viesības; vakars (piemēram, deju vakars).
full dress viesību, vakara uzvalks.
vakarienis Vieta, kur kaimiņu jaunieši pulcējas vakaros, lai spēlētu un dejotu.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie.
gradzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas.
gredzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas.
Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi.
bluķa vakars Ziemassvētku vakars.
nordvests Ziemeļvakari vai arī to vējš.
maestrālis Ziemeļvakaru vējš Vidusjūrā.
kūčys ziemsvētku priekšvakars.
žetonvakars žetonu vakars.

vakar citās vārdnīcās:

MLVV

vakar

LLVV

vakar

MEV

vakar