Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Pavasara versija 2024

400 923 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam vēde.

Atrasts vārdos (116):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (696):

ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām.
nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām).
aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
retroperitonīts Aizvēderplēves audu iekaisums.
hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
bunce Apaļa, vēderaina pudele.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
vēders kā bumba apaļš vēders.
rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
ringutot Apgādāt ar sedlu (pavēderes) jostu (zirgu).
imbrikācija Aponeirozes vai citu audu kārtu uzlikšana uz audu defektiem (vēdera ķirurģijā).
cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam.
tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks.
gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā.
hemoperitonejs Asins izplūdums vēderplēves dobumā.
hematocēlija Asins uzkrāšanās vēdera dobumā.
autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu.
kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna.
dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums.
apakšējais daņ-tjaņ atrodas vēdera dobuma lejasdaļā.
gastroparietāls Attiecīgs uz kuņģi un vēdera sienu.
sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā.
kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā.
pilorostomija Atveres izveidošana vārtnieka cauri vēdera sienai.
pteridofiti Augi ar vēdekļveida lapām; paparžaugi.
eviscerācija Augļa krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana embriotomijā.
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc raizēm to sauc par aborigēnu pulksteni.
aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām.
Rhipidura leucophrys baltlāsumainā vēdekļaste.
Corvus albus baltvēdera krauklis jeb raibā vārna.
spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
žvūkšķis Baltvēdera pīle.
Anas penelope baltvēderis.
Phylloscopus bonelli baltvēderu lapuķauķis.
pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā.
buza Bērna vēders.
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči.
Atrichornis clamosus brūnvēdera krūmputns.
priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
aizturēties Būt aizcietējumam (par vēderu).
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
splanhnocēls Celoma daļa, no kuras attīstās perikarda, pleiras un vēdera dobums.
hipomērs Celoma mezoteliālā slāņa ventrālā daļa; no tās veidojas pleira, perikards un vēderplēve.
riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
bezdelis Cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama.
blauza Cūka ar lielu vēderu.
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu).
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu.
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
deciduālais periapendicīts deciduālās šūnas vēderplēvē, kuras klāj tārpveida piedēkli; konstatētas ārpusdzemdes grūtniecības gadījumos, ja ir olvadu salipums ar tārpveida piedēkli.
kailvēderītis Dem. --> kailvēderis.
vēdeklītis Dem. --> vēdeklis.
vēderelis Dem. --> vēders.
vēderiņš Dem. --> vēders.
peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas.
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji.
kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.).
engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā.
gastrodidīms Dvīņi ar kopīgu vēdera dobumu.
gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
celiadelfs Dvīņu kroplība, kurā dvīņi savienoti ar vēderiem.
heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu.
iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem.
heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera.
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
Pycnonotus xanthorrhous dzeltenvēdera bubuls.
Phylloscopus nitidus dzeltenvēdera lapuķauķis.
Oreocharis arfaki dzeltenvēdera māņzīlīte.
Todirostrum cinereum dzeltenvēdera toditirāns.
desmopeksija Dzemdes apaļo saišu piestiprināšana pie vēdera vai pie maksts sienas.
ventrohisteropeksija Dzemdes fiksācija pie vēdera priekšējās sienas.
abdominālā histerotomija dzemdes pārgriešana pēc vēdera dobuma atvēršanas.
metroperitonīts Dzemdes un vēderplēves iekaisums.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
baltvēdere Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu.
baltvēderis Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu.
bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.).
embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
pneimoperitonejs Gaisa ievadīšana vēderplēves dobumā diagnostikas vai terapijas nolūkā.
pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā.
garvēdars Garvēderis.
pneimoperitonejs Gāze vai gaiss vēderplēves dobumā.
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
glasīt Glasīt vēderu - slinkot.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes.
gastropoda Gliemeži jeb vēderkāji.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums; gastropodi.
slaune Govs (melna) ar baltu vēderu.
tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds.
slaune Govs ar raibu vēderu un raibiem sāniem.
Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
graizes Griezīgas sāpes (vēderā).
vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem.
gruvešu konusi gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera.
apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi.
plaudus Guļus uz vēdera.
plīteniski Guļus uz vēdera.
vēderiski Guļus uz vēdera.
harikiri Harakiri - pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci.
zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
hiloperitonejs Hila vai limfas izplūdums vēdera dobumā.
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
kentija hoveja - vēdekļpalmu ģints.
pahipelveoperitonīts Hronisks norobežots mazā iegurņa vēderplēves iekaisums ar tās sabiezējumu un fibrozes veidošanos.
shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas.
agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums.
acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums.
acēlija Iedzimta kroplība: vēdera dobuma trūkums; akoilija.
abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā.
hologastroshīze Iedzimta šķeltne visā vēdera garumā.
shistocēlija Iedzimta vēdera dobuma šķeltne.
torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu.
cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta.
cistidolaparotomija Iegriešana urīnpūslī cauri vēdera sienai.
iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
inkarcerācija Iesprūdums, piem., trūces iesprūdums, kad trūces saturs iesprūdis trūces maisā un to nav iespējams reponēt vēdera dobumā.
iepirst Ievadīt (kur) vēdera gāzes.
ievilkt (arī ieraut) vēderu ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
endoabdomināls Intraabdomināls - tāds, kas atrodas vēdera dobumā.
tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
bezdēt Izdalīt smakojošas vēdera gāzes.
izvēzt Izgāzt (vēderu).
apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes.
izbezdēt Izlaist smakojošas vēdera gāzes.
petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā.
pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā.
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
perdēt Izvadīt gāzes no vēdera.
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts.
izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
izgāzt vēderu izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi.
krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū.
penderis Jauns liellops ar lielu vēderu.
ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu.
bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
vīvuļa Kāda slimība, kas ceļas no pārēšanās; vēdergraizes.
celiektomija Kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode.
baltpavēdere Kāda, kam ir balta vēdera apakšējā daļa.
zilvēderis Kāds ar zilu vēderu.
vidstropis Kāds, kam ir liels vēders.
vidstrops Kāds, kam ir liels vēders.
izdildirsis Kāds, kas bieži skaļi izdala vēdera gāzes.
čušs Kāds, kas izdala smakojošas vēdera gāzes; bezdals.
bezdals Kāds, kas izdala smakojošas vēdera gāzes.
kulainis Kāds, kuram ir vēdera (pautu) plēves plīsums.
perža Kāds, kurš bieži mēdz skaļi izvadīt vēdera gāzes.
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
proktofantasmists Kas aiz tūpļa un vēdera sāpēm redz spokus un murgo (Gētes Faustā).
hitonīts Katra apvalka, piem., vēderplēves, iekaisums.
stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
splenopeksija Klaiņliesas nostiprināšanas operācija, piešujot to pie vēdera sienas.
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
bezdels Klusa smakojošu vēdera gāzu noplūde.
piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
dibukaīns Kosmētikas sastāvdaļa, vietējās anestēzijas līdzeklis, izmanto vaska depilācijas līdzekļos, ļoti toksisks žurkām, ja injicē vēderā.
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem.
raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti.
meksēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu.
meksīt Krietni saēsties, piebāzt vēderu.
mekšķēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu.
mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
iežmauglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu.
auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
lēcējzvīņene Kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai.
cerkas Kukaiņu tēviņu un mātīšu vēdera pēdējā posma piedēkļi.
gastroptoze Kuņģa noslīdējums, kam parasti seko arī citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums.
gastroperitonīts Kuņģa un vēderplēves iekaisums.
penderis Kuņģis, arī vēders, sevišķi, ja tas izgāzies.
pendēris Kuņģis; vēders; pūslis.
pilnība Kuplums; vēderainība (burām).
bungāt Kurkstēt (par vēderu).
bungāt Kurkstēt (par vēderu).
gulkstēt Kurkstēt (par vēderu).
iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi.
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
krūts Ķermeņa daļa no galvas līdz vēderam (posmkājiem).
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders.
cēle Ķermeņa dobums; vēdera dobums.
pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
vidums Ķermeņa vidusdaļa, kuru diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā; rumpis.
hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū.
genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
drifterbura Liela, vēderaina papildbura, ko vieglā vējā var pacelt kopā ar spinakeru.
balonbura Liela, vēderaina priekšbura, ko lieto nelielā sānu vējā.
omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā.
panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
kullaža Liels vēders, pilna guza.
mārsnis Liels vēders.
nezlis Liels vēders.
noza Liels vēders.
nozis Liels vēders.
puza Liels vēders.
speņģis Liels vēders.
jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
zivju ērglis liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivjērglis.
šķilva Lielvēderis, rīma.
šķilvs Lielvēderis, rīma.
eksosplenopeksija Liesas piešūšana pie vēdera sienas brūces malām vai ķermeņa ārpusē.
rinogramma Līkne, ko iegūst rinogrāfijas procesā, raksturo bronhu un bronhiolu muskulatūras tonusu, kā arī diafragmas un vēdera muskulatūras aktivitāti.
perdināt Likt, ļaut skaļi izdalīt vēdera gāzes.
suprapubiskā litotomija litotomija ar griezienu virs simfīzes, kur vēderplēve nesedz pūsli.
kolopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie vēdera sienas (latīņu "colopexia").
mezotelioma Ļaundabīgs audzējs plaušu vai vēdera dobuma apvalkā.
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
kolpopeksija Maksts piestiprināšana pie vēdera sienas, lai izlabotu tās atslābumu vai noslīdēšana.
kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem.
bemburis Maza auguma resnvēderis.
pelveoperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
pelvioperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
speners Mazs dzīvnieks ar lielu vēderu.
staņģe Mazs kustonis ar lielu vēderu.
staņģis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
staņķis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
appundurējis Mazs un ar resnu vēderu.
kulksnis Mazs zēns ar izgāztu vēderu.
šatelēne Metāla josta, pie kuras 16. gs. sievietes piekāra atslēgas, lūgšanu grāmatu, vēdekli u. c.
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu.
rapānas Molusku dzimtas jūras vēderkāji, kas sastopami gk. Japāņu jūrā (ievesti arī Melnajā jūrā), iznīcina austeres.
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
zeltastis Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainu vēderiņa galu.
splenoze Multipli liesas audu perēkļi vēdera dobumā.
divvēderiņu muskulis muskulis ar diviem vēderiņiem un fibrozu savienojumu starp tiem.
diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus.
bamba Naba, arī vēders.
pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
orhidocelioplastika Nepilnīgi noslīdējuša sēklinieka repozīcijas operācija vēdera dobumā.
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
paraperitoneālā nefrektomija nieres izņemšana caur vēdera sienas griezumu, neatverot vēderplēves dobumu.
leikīns No leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem.
ventrifleksija Noliekšanās uz vēdera pusi; antefleksija.
cel- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
celi- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
celio- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
celo- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
ventri- Norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu.
ventro- Norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu.
laparo- Norāda uz vēderu; uz operāciju, kas veikta, pārgriežot vēdera sienu.
aizcietēt Normāli neiztukšoties (par vēderu, zarnām).
gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas.
eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas.
gastroftīze Novājēšana, kas saistīta ar vēdera dobuma slimību.
adneksopeksija Olnīcas vai olvada piestiprināšana pie priekšējās vēdera sienas.
salpingoperitonīts Olvada un vēderplēves iekaisums.
ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
ektokolostomija Operācija atveres izveidošanai lokzarnā caur vēdera sienu.
ektocelostomija Operācija trūces maisa drenešanai caur vēdera sienu.
enteropeksija Operācija zarnas fiksācijai pie vēdera sienas.
ovariopeksija Operācija, kurā olnīca tiek pacelta un fiksēta pie vēdera dobuma sienas.
cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas.
laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
Icterus galbula oranžvēdera austrumvālodze.
ventridukcija Orgāna vai ķermeņa daļas pievirzīšana vēderam.
salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
eventrācija Orgānu izspiešanās no vēdera dobuma pēc vēdera sienas griezuma vai ievainojuma.
ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
iztaucēt Padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu).
izvēderot Padarīt vēderainu.
sabezdēties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
sasmakoties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā.
hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija.
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās.
palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem.
punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā.
ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus.
cekopeksija Pārāk kustīgas aklās zarnas fiksācija, piešujot to pie vēdera sienas.
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E621 Pārtikas uzlabotājs - mononātrija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
lēne Paslēpenes; vēdera plēve.
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci.
pakurkstēt Paurkšķēt (par vēderu).
pakuņģis Pavēdere.
pavēderis Pavēdere.
pavēders Pavēdere.
pakaļkrūtis Pēdējais krūšu posms (posmkājiem), kas robežojas ar vēderu.
pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu).
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
Rhipidura fuliginosa pelēkā vēdekļaste.
cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
peritonisms Peritonīta simptomi bez peritonīta, kuri rodas no vēderplēves kairinājuma (asinsizplūdums u. c.).
pneimoperitonits Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā.
pneimoperitonīts Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā.
sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums.
timpānisks Perkusijas skaņa, ko novēro, perkutējot vēderu, ja zarnas pildītas ar gāzēm vai gaisu.
astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju.
pieleknēties Pieēsties, pārēsties, piebāzt vēderu.
piezaņķēties Pieēsties, piebāzt vēderu.
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
pienādere Piena vēna (govs pavēderē).
piebezdēt Piepildīt ar smakojošām vēdera gāzēm.
piepirst Piepildīt ar vēdera gāzēm.
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
guta Pilieni pret vēdersāpēm, ko narkomāni injicē vēnā.
izpirsties Pilnībā skaļi izvadīt vēdera gāzes.
doņņa Pilns vēders (bērnu runā).
prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem.
krīklis Pīļu dzimtas suga ("Anas crecca"), vismazākais putns šajā dzimtā, pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru.
švukšķis Pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēderis.
rēkstēt Pirst - skaļi izdalīt vēdera gāzes.
mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
Libellula depressa plakanvēdera spāre.
parastā platgalve platgalvju suga ("Cottus gobio"), līdz 10 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām; buļļzivs.
ļaundabīgā mezotelioma pleiras, vēderplēves vai perikarda audzējs, no dažāda veida šūnām sastāvošas plašas plēves; dažās vietās satur sarkomai līdzīgas, citur adenomatozas šūnas.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
tifopneimonija Pneimonija vienlaikus ar vēdertīfu.
zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas.
prātavēders Prātvēders.
prātvēdars Prātvēders.
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
suprapubiskā transvezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur suprapubisku vēdersienas un urīnpūšļa griezienu.
pusvēdars Pusvēders.
kuza Putna guza; plašāk - kuņģis, vēders.
niedrīte Putna spalvai kāta daļa bez vēdekļa.
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu; šīs kārtas putni.
sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste.
sapirsties Radīt (skaļu) troksni, izdalot vēdera gāzes.
punkšināt radīt vēdera gāzu atbrīvošanas skaņas.
māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
halteri reducēti spārni kukaiņiem: aizmugurējie spārni divspārņiem vai vidējie spārni vēdekļspārņiem.
diverģence Reljefa formu garenasu izkliede, tām vēdekļveidīgi paplašinoties reljefa veidojošās vides pārvietošanās virzienā.
pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
asvēdere Reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
spendere Resns vēders.
taukbroķīgs Resns, nobarots (parasti par vēderu).
bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders.
bregvēders Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma.
drabiņbaļļa Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu.
resnvēderīgs Resnvēderains (1).
resnvēderīgs Resnvēderains (2).
pumpvēders resnvēderis.
bundža Resnvēderis.
puntūzis Resnvēderis.
sauts Resnvēderis.
spundecis Resnvēderis.
gludaste Rietumu gludaste - brūnvēdera krūmputns ("Atrichornis clamosus").
krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
rūcenīca Rūcēja; tā, kam rūc vēders.
rūcenieks Rūcējs; tas, kam rūc vēders.
Atrichornis rufescens rudvēdera krūmputns.
apenta Rūgts minerālūdens pret cietu vēderu.
terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija.
abdomināls Saistīts ar abdomenu, vēderu, vēderiņu (piemēram, abdominālā elpošana).
piepūties kā bumba saka par apaļu vēderu.
taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu.
vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders.
vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders.
kā bunga saka, ja kādam no ēšanas ir ļoti pilns vēders
kņūpt Saliekušam gulēt (uz vēdera), čokurā.
abdomino- Saliktos vārdos norāda uz vēderu.
Salmonella typhi salmonellu suga, kas ierosina vēdertīfu.
hipogastralģija Sāpes vēdera apakšdaļā.
miocelialģija Sāpes vēdera muskuļos.
celialģija Sāpes vēderā.
vēdersāpes Sāpes vēderā.
peritonealģija Sāpes vēderplēvē.
kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
sakurcēt Sarauties (par vēderu).
Bombina bombina sarkanvēdera ugunskrupis.
urorozeīns Sārts pigments, kas atrodas urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos, piem., diabēta, vēdertīfa u. c. gadījumos.
punta savienojumā "puntā palikt" raksturo uzpūšanos, (vēdera) pietūkumu.
izeja Savienojumā "vēdera izeja": izkārnījumu izvadīšana no organisma; defekācija.
prese savienojumā "vēdera prese": vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā.
līst Savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst.
lagēma Senajā Grieķijā - vienosaina māla pudele vīnam, ar šauru kaklu un dažāda veida vēderu; bija pazīstama arī romiešiem.
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
fliāki Seno grieķu jokdari ar popētu vēderu, dibenu un fallu.
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā.
uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu.
sigmoidopeksija Sigmveida zarnas nostiprināšana, piešujot to pie vēdera sienas.
martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu.
palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe.
brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos.
kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu.
abdominālā ektokardija sirds vēdera dobumā.
perdas Skaļa vēdera gāzu izdalīšana.
pukšs skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
purkšis skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
pirdiens Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
purkšķis Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
rudzubise Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
atpirsties Skaļi izdalīt pilnībā visas vēdera gāzes.
nopirsties Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
pirst Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
appirsties Skaļi izlaist vēdera gāzes.
izpirst Skaļi izvadīt vēdera gāzes.
plēst parķi skaļi laist vēdera gāzes.
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
trepīte Slapju, skābu, purvainu augšņu nezāle ar spēcīgu zarainu sakni un gariem ložņājošiem stublājiem; baltvēdere; platkājiņi.
ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
koprostazofobija Slimīgas bailes no vēdera aizcietējuma.
vēderot Slimot ar vēdera sāpēm.
pemperēties Slinkot, vēderu laitīt, valstīties.
mordellidae Smailvēderu dzimta.
mordella Smailvēderu dzimtas ģints.
mordellistena Smailvēderu dzimtas ģints.
bezdakli Smakojoša vēdera gāze.
bezdeklis Smakojoša vēdera gāze.
bezde Smakojošu vēdera gāzu noplūde.
bezdis Smakojošu vēdera gāzu noplūde.
plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam.
žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
pūšanās spiedoša sajūta un diskomforts vēderā, ko rada palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze.
sporofills Sporu lapa, paparžaugiem tā lapa (vēdeklis), kas attīsta sporas, bet augstākiem augiem augļlapa vai putekšlapa.
jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos.
piopneimoperitonejs Strutas un gāze vēdera dobumā.
piocēlija Strutas vēdera dobumā.
pioperitonejs Strutas vēderplēves dobumā.
sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
svēdenborgieši Svēdenborga (1688.-1772.) reliģisko uzskatu piekritēji, gk. ASV un Lielbritānijā; pirmā draudze izveidojās 1787. g. Londonā.
perdelēt Šad tad skaļi izdalīt vēdera gāzi.
sāns Šī vidukļa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem).
ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem.
čakste Šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte.
zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
sīga Šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
līdaka Šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
jūrasžagata Šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš.
sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
zivjērglis Šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
asaris Šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
ugunsspārīte Šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti.
pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
hipogastroshīze Šķeltne vēdera sienas apakšdaļā.
hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos.
askīts Šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā.
hidrepigastrijs Šķidruma uzkrāšanās starp vēdera muskuļiem un vēderplēvi.
ascīts Šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā.
vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju.
baltvēderains Tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere.
sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem.
puntvēderis tāds (zēns) kam ir liels vēders.
vēdarains Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
vēdaraiņš Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
vēderaiņš Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
digastrisks Tāds, kam ir divi vēderiņi, piem., muskulis.
garvēderis Tāds, kam ir garš vēders.
lielvēderains Tāds, kam ir liels vēders (parasti par dzīvniekiem).
plakanvēdera Tāds, kam ir plakans vēders.
resnvēderains Tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vēderišks Tāds, kam ir samērā liels vēders.
vēdekļveida Tāds, kam ir vēdekļa (1) forma, veids.
zeltvēderains Tāds, kam ķermeņa vēdera daļa ir zeltainā krāsā.
zemvēders Tāds, kam zems vēders.
retroperitoneāls tāds, kas atrodas aiz vēderplēves.
ekstraabdomināls Tāds, kas atrodas ārpus vēdera dobuma.
ekstraperitoneāls Tāds, kas atrodas ārpus vēderplēves.
intraabdomināls Tāds, kas atrodas vēdera dobumā.
intraperitoneāls Tāds, kas atrodas vēderplēves audos vai tās dobumā.
preperitoneāls Tāds, kas atrodas vēderplēves priekšpusē.
paraperitoneāls Tāds, kas atrodas vēderplēves tuvumā.
sakroperineals Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi.
sakroperineāls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi.
nefroabdomināls Tāds, kas attiecas uz nieri un vēdera sienu.
tuboabdomināls Tāds, kas attiecas uz olvadu un vēdera dobumu.
tuboperitoneāls Tāds, kas attiecas uz olvadu un vēderplēvi.
vezikoperineāls Tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un vēderplēvi.
ventroingvināls Tāds, kas attiecas uz vēdera un cirkšņa apvidu.
transperitoneāls Tāds, kas iet cauri vēderplēvei.
čuša Tāds, kas klusu izlaiž smakojošas vēdera gāzes.
apendikostomija Tārpveida piedēkļa iešūšana vēdera sienas griezumā un tā galotnes atvēršana resnās zarnas skalošanai, piem., ulcerozā kolīta gadījumā.
akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus.
lielvēderis Tas (tāds), kam ir liels vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
raibvēderis Tas (tāds), kam ir raibs vēdera apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
resnvēderis Tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
perizoma Tas pats, kas diafragma, muskuļu plate, kas atšķir vēdera dobumu no krūšu dobuma.
liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā.
ļemenis Taukvēderis, biezvēderis.
taukvēdars Taukvēders.
plakankode Tauriņu kārtas dzimta ("Oecophoridae"), kode, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā saplacināts ķermenis, Latvijā konstatēts 80 sugu.
Vidmanšteta struktūra tērauda struktūra, kas veidojas, ja tēraudu strauji atdzesē no augstas temperatūras (1200 °C) (ferītam veidojas vēdekļveida graudi); šāda struktūra vērojama dzelzs meteorītos.
gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta.
karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu.
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
punkšis troksnis, kas rodas atbrīvojot vēdera gāzes.
nefrolēpe Tropisku paparžu ģints ("Nephrolepis") ar vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās un dzīvokļos.
Drosophila melanogaster Tumšvēdera drozofila.
dirsināt Turēt, sēdināt uz podiņa (bērnu), veicinot vēdera izejas procesu.
sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
cistopeksija Urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas kā pūšļa trūces ārstēšanas paņēmiens.
vezikofiksācija Urīnpūšļa piešūšana pie vēdera sienas.
kurkstēt Urkšķēt (par vēderu).
punte Uz āru izspiedies dzīvnieka vai cilvēka vēders.
plaudeniski Uz vēdera (gulēt, nogulties u. tml.); arī garšļaukus.
kņopšu Uz vēdera (gulēt).
vēdariski Uz vēdera.
ektoperitoneāls Uz vēderplēves ārējo jeb abdominālo virsmu attiecīgs.
piespundēt Uzpūst (vēderu).
uzspundēt Uzpūst (vēderu).
izapūsties Uzpūsties (par vēderu).
piespuga Uzpūšanās (vēdera).
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas.
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
karuļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scraptiidae syn. Anaspidae"), \~200 sugu, dažkārt iekļauj smailvēderu dzimtā kā ģinti "Anaspis", Latvijā konstatēta 1 suga.
sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu.
bezdelēt Vairākkārtīgi palaist smakojošu vēdera gāzi.
trivakcīna Vakcīna, kurā ir trīs dažādas nedzīvu patogēnu baktēriju (piem., vēdertīfa un A un B paratīfa) ierosinātāju kultūras.
divakcīnas Vakcīnas, kuru sastāvā ir divu slimību ierosinātāji, piem., vēdera tīfa un dizentērijas ierosinātāji.
delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
Rhodotus palmatus vēdekļa sārtaine.
Crataegus flabellata vēdekļa vilkābele.
Aquilegia flabellata vēdekļainā ozolīte.
Crataegus rhipidophylla vēdekļlapu vilkābele.
Crataegus curvisepala vēdekļlapu vilkābeles "Crataegus rhipidophilla" nosaukuma sinonīms.
Viburnum pilcatum vēdekļveida irbene.
pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
epigastrija vēdera augšējais stāvs, anatomiska vienība.
mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū.
abdominocentēze Vēdera dobuma punkcija, vēdera sienas pārduršana.
vēderprese Vēdera muskuļi - muskuļi, kas veido vēdera priekšējo sienu.
vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties palielinās spiediens vēdera dobumā.
ventrofiksācija Vēdera nostiprināšana; distopiska orgāna, piem., dzemdes, piestiprināšana pie vēdera sienas.
eventrācija Vēdera orgānu izspiešanās uz āru starp taisnajiem vēdera muskuļiem.
lielie pauti vēdera plēves plīsums, kas rada zarnu izspiedumu vēdera apakšējā daļā.
vēdera angīna vēdera sāpju lēkmes, ko izraisa asinsvadu spazma vai skleroze.
laparorāfija Vēdera šuve, vēdera sienas šuve.
abdominoskopija Vēdera vai vēdera dobuma apskate.
ventrāls Vēdera, tāds, kas attiecas uz organisma vēderpusi.
Macrogastra ventricosa vēderainais vārpstiņgliemezis.
apdobens Vēderains, ar lielu vēderu, ar lielu izliekumu.
vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai.
vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
pencuks vēderiņš.
peritoneoplastika Vēderplēves segatu izlietošana vēdera dobuma orgānu segšanai.
ādas maiss vēders, kuņģis.
abdomens Vēders, vēdera dobums.
spenis Vēders; kāds ar lielu vēderu.
punis Vēders; liels vēders.
pilvis vēders.
splanhnodīnija Vēdersāpes, vēdergraizes, kolikas.
vēdera tīfs vēdertīfs.
lidojošās zivis vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām.
vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots.
vēseklis Ventilators, arī vēdeklis.
ventrosuspensija Ventrofiksācijas veids, kurā orgānu vai audus piestiprina pie vēdera sienas vēdera dobuma augšdaļā ("piekarina" pie vēdera sienas).
slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli.
žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās.
žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam); šīs vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska.
sudraba sālskrūms vienīgā Latvijā sastopamā sālskrūmu suga, skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
iegurņa vingrinājumi vingrinājumi, kas nostiprina vēdera lejasdaļas muskuļus ap tūpli, urīna izvadkanālu un maksti, tādējādi novēršot urīna nesaturēšanu, dzemdes un maksts izkrišanu.
zveņģis Vīrietis ar lielu vēderu vai šāds teļš.
kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos.
panikulektomija Virspusējā tauku slāņa izoperēšana vēdera priekšējā sienā tukliem cilvēkiem.
dorsiventrāls Virzienā no muguras uz vēderu.
vēderīgums Vispārināta īpašība --> vēderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
strāles Vīveles, pēkšņas vēdergraizes.
baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem.
vēdarzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm.
vēderzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm.
enterostomija Zarnas atveres radīšana vēdera.
celioenterotomija Zarnu incīzija caur vēdera sienu.
enteroptoze Zarnu un citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums.
Pachycephala pectoralis zeltvēdera resngalvis.
skeletons Zemas, smagas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremzes un kurās braucējs guļ uz vēdera.
buncis Zēns ar lielu punci (vēderu).
plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus.
alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka.
īveles Zirgu slimība, vēdergraizes zirgiem.
tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi.
māņzirneklis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami; šīs kārtas dzīvnieki, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
rīklspuraines zivis, kuru vēdera spuras atrodas krūšu spuru priekšā pie rīkles ("Jugulares").
jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži.
holeperitonejs Žults vēderplēves dobumā žultsvadu plīsuma gadījumos.
holecistostomija Žultspūšļa pārgriešana un iešūšana vēdera sienā, radot fistulu.
holecistopeksija Žultspūšļa piešūšana, piem., pie vēdera sienas.

vēde citās vārdnīcās:

LLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 20. martā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: