Paplašinātā meklēšana
Meklējam ui.
Atrasts vārdos (200):
- bui:1
- bui:2
- bui:3
- cui:1
- Apui:1
- Atui:1
- avui:1
- buim:1
- buit:1
- Aņhui:1
- Buiva:1
- čuiba:1
- čuika:1
- abadui:1
- Ahunui:1
- anguis:1
- apmuit:1
- aquila:1
- Aquila:1
- Avanui:1
- Baišui:1
- Bambui:1
- buiķēt:1
- builēt:1
- builis:1
- builis:2
- builis:3
- builīt:1
- buinis:1
- buinis:2
- buinīt:1
- Caņņui:1
- cuidīt:1
- cuināt:1
- čuibas:1
- čuibis:1
- čuibus:1
- čuidīt:1
- čuikāt:1
- čuilis:1
- čuilīt:1
- čuinis:1
- čuinīt:1
- dabuit:1
- annuite:1
- Aņandui:1
- Aņuiska:1
- apduits:1
- apkluit:1
- apmuits:1
- Āžmuiža:1
- beguine:1
- bucuins:1
- bui-dui:1
- buihadi:1
- Buijona:1
- builēns:1
- Buinska:1
- buirepa:1
- Buivīši:1
- čuidiņa:1
- Adzmuiža:1
- Agreskui:1
- Aguimesa:1
- anguidae:1
- anguilla:1
- Anjandui:1
- Annmuiža:1
- apķuidīt:1
- apķuidīt:2
- appuinīt:1
- appuišot:1
- Araguita:1
- atbuilēt:1
- atbuinīt:1
- atdabuit:1
- atķuidīt:1
- atpuišot:1
- atsuinīt:1
- Balduins:1
- bodysuit:1
- Borkuici:1
- bruizdas:1
- buiburti:1
- buijieši:1
- Buirnūrs:1
- buivieši:1
- Bukmuiža:1
- buržuika:1
- cuidināt:1
- čučmuiža:1
- čuinisms:1
- aitkuilis:1
- aizbuinīt:1
- aizcuidīt:1
- aizčuidīt:1
- aizkuidīt:1
- aizķuidīt:1
- aizpuinīt:1
- aizpuišot:1
- Akaonuira:1
- altruisms:1
- altruists:1
- annuitāte:1
- apmuities:1
- appluinīt:1
- apstuidīt:1
- aquilegia:1
- atkluinīt:1
- atmuities:1
- atstuidīt:1
- Aujuituka:1
- Auzumuiža:1
- Avotmuiža:1
- Baltmuiža:1
- Bērzmuiža:1
- bezmuitas:1
- Bišumuiža:1
- Blommuiža:1
- Bobruiska:1
- Boltmuiža:1
- bruikšķēt:1
- bruitisms:1
- Buinakska:1
- Bukumuiža:1
- Cempmuiža:1
- Cjinšuihe:1
- cuināties:1
- čučumuiža:1
- Dajuilins:1
- agrārmuita:1
- Ahluitsupā:1
- aizkluinīt:1
- aizstuidīt:1
- Allažmuiža:1
- Ambeļmuiža:1
- Anakauitai:1
- ānmuizieši:1
- Annasmuiža:1
- Anniņmuiža:1
- Annysmuiža:1
- apkruities:1
- atkruities:1
- Bahkabloui:1
- Baijuišaņs:1
- Beķermuiža:1
- Bērzsmuiža:1
- Biļļumuiža:1
- Bīriņmuiža:1
- Būdiņmuiža:1
- buividieši:1
- ciempuisis:1
- Cīruļmuiža:1
- civiloquia:1
- Cjuidzjina:1
- Dārtsmuiža:1
- aizkruities:1
- ānamuizieši:1
- anguillidae:1
- apkuiļoties:1
- ārmuižnieks:1
- atbuilēties:1
- atdabuities:1
- atsuinīties:1
- Bajuicjuaņa:1
- Bērzesmuiža:1
- Brocenmuiža:1
- Brocēnmuiža:1
- bukmuizieši:1
- Centramuiža:1
- Čibrafruime:1
- aizmuijāties:1
- aizsargmuita:1
- akcentuierēt:1
- altruistisks:1
- Baišuidzjana:1
- baltmuizieši:1
- Beisentluisa:1
- bišmuižnieki:1
- Bukmuižskaja:1
- centiloquium:1
- ādažmuižnieki:1
- akmeņmuizieši:1
- Alakuitijervi:1
- annasmuizieši:1
- annsmuižnieki:1
- aquifoliaceae:1
- baltmuižnieki:1
- bērsmuižnieki:1
- bišumuižnieki:1
- bouillabaisse:1
- dasavuicīties:1
- akmeņmuižnieki:1
- allažmuižnieki:1
- anguilliformes:1
- annasmuižnieki:1
- anniņmuižnieki:1
- Briēlabuisjēra:1
- centramuizieši:1
- dagdasmuizieši:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- à huis clos
- Acanthocephalus anguillae
- Adamovas muiža
- Adolforuisa Kortinesa
- Agave tequilana
- Aglossa pinguinalis
- Agrostis tenuis
- Aisteres muiža
- aitu kuilis
- Aizkraukles muiža
- Aizupes muiža
- Akebia quinata
- Akenstakas muiža
- Ālaves muiža
- Alenuihāhā šaurums
- Alsviķu muiža
- Alternaria tenuis
- amata puisis
- Ampedus sanguineus
- Ampedus sanguinolentus
- Ampelomyces quisqualis
- Andumu muiža
- Anguilla anguilla
- Anguis fragilis
- Annas muiža
- Annasmuižas ezers
- Annasmuižas kalns
- Annasmuižas pagasts
- Apakšējais Kuito ezers
- Apgultes muiža
- Apgultnes muiža
- Aquila chrysaetos
- Aquila clanga
- Aquila pomarina
- Aquilegia alpina
- Aquilegia caerulea
- Aquilegia chrysantha
- Aquilegia clemantifolia
- Aquilegia flabellata
- Aquilegia viridiflora
- Aquilegia vulgaris
- Āraišu mācītājmuiža
- Arendoles muiža
- Arthonia cinereopruinosa
- Āsteres muiža
- Asticu muiža
- Auciema muiža
- Audzu muiža
- Augšējais Kuito ezers
- Augstrozes muiža
- Augulienas muiža
- Aujuitukas nacionālais parks
- Auļu muiža
- Auļukalna muiža
- Ausātu muiža
- Avotmuižas ieži
- Avotmuižas Velnala
- Baiguišaņa ūdenskrātuve
- Baldones muiža
- Balduins no Alnas
- Balgales muiža
- Baltāsmuižas ezers
- Baltmuižas ezers
- Baltmuižas purvs
- Barkavas muiža
- Bārzdiņu muiža
- Basu muiža
- Bebrenes muiža
- Bebrenes muižas pils
- Beļavas muiža
- Beļavas muižas ainavu parks
- Beļavas muižas pils
- Bērzbeķes muiža
- Bērzes muiža
- Bērzmuižas pagasts
- Bērzu muiža
- Bikavas muiža
- Bikstu muiža
- Bīriņmuižas ezers
- Bīriņu muiža
- Birkeneļu muiža
- bis dat, qui cito dat
- Bišumuižas grāvis
- Bites muiža
- Blankenfeldes muiža
- Blankenfeltes muiža
- Bloka muižiņa
- Blomes muiža
- Borherta muižiņa
- Bormaņu muiža
- Bornsmindes muiža
- Bramberģes muiža
- Brantu muiža
- braukt uz čuču muižu
- Briģenes muiža
- Briņģu muiža
- Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts
- Brucella suis
- Brugmansia sanguinea
- Brunavas muiža
- Bruņu muiža
- Bukmuižas pagasts
- Bulgaria inguinans
- Buļļu muiža
- Burtnieku mācītājmuiža
- Burtnieku muiža
- Calosoma inquisitor
- Carnikavas muiža
- causa sui
- Ceiruļa muiža
- ceļš līks kā kuiļa mīziens
- Cempu muiža
- Cenas muiža
- Ceramium tenuissimum
- Chenopodium quinoa
- Chlorosaccus fluidus
- Chorioptes equi
- Cimzas muiža
- Cīravas muiža
- Cirstu muiža
- Cladina tenuis
- Cladopodiella fluitans
- Clarkia unguiculata
- Clematis jouiana
- Codes muiža
- Cornus sanguinea
- Crataegus sanguinea
- credo, quia absurdum
- čuču muiža
- cui bono?
- cui prodest?
- cuique suum
- Cymbalaria aquitriloba
- Cynthia cardui
- Daibes muiža
- Dārtes muiža
- Dārzamuižas ezers
- de mortuis aut bene, aut nihil
- Degu muiža
- Depkina muiža
- Dermocybe sanguinea
- Dermocybe semisanguinea
- dienas puisis
- Digitaria sanguinalis
- Diplotaxis tenuifolia
- Dižgramzdas muiža
- Dižstendes muiža
- Doles muiža
- Dolesmuižas atsegums
- Drabešu muiža
- Drepanocladus fluitans
- Druvienas muiža
- Dubenu muiža
- Durbes muiža
- Dvietes muiža
- dzelmes puišiņš
- Dzērbenes muiža
- Dzērves muiža
- dzīvot puisī
- Eglēnu muiža
- Elaeis guinensis
- Elejas muiža
- Eleocharis quinqueflora
- Elkuzemes muiža
- Engelārtes muiža
- Equisetum arvense
- Equisetum fluviatile
- Equisetum hyemale
- Equisetum japonicum
- Equisetum limosum
- Equisetum maximum
- Equisetum palustre
- Equisetum pratense
- Equisetum ramosissimum
- Equisetum scirpoides
- Equisetum sylvaticum
- Equisetum telmateia
- Equisetum variegatum
- Ērberģes muiža
- Erimanta meža kuilis
- Eriņu muiža
- Ērmaņu muiža
- Euglena sanguinea
- Euphorbia viguieri
- Eversmuižas pagasts
- Ezermuižas ezers
- feci, quod potui, faciantmeliora potentes
- fen šui
- Festuca ovina subsp. tenuifolia
- Festuca tenuifolia
- Formica sanguinea
- Fouquieria splendens
- Frankliniella tenuicornis
- Fugui rags
- gada puisis
- Gaigalavas muiža
- Gaiļmuižas Kalnacki
- Gala muiža
- Galamuižas upīte
- Galgauskas muiža
Atrasts skaidrojumos (500):
- kruzaks _Toyota Land Cruiser_ vieglā automašīna
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit")
- berāks 10–12 g. vecs puika.
- berēks 10–12 g. vecs puika.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija
- kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
- ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
- sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
- asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
- šēperis Aitkopis muižā
- aitšēpers Aitu pārzinis (muižā)
- šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā
- šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
- buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji
- pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata")
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
- akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae")
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā
- Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
- stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā
- čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
- tapinīks alus puisis viesībās
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji
- ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
- gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
- likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”)
- Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula")
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
- guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai
- gentry Angļu zemākā muižniecība
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Anhoja Aņhui, province Ķīnā
- klopadža Ap 14-17 gadus vecs puisis
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
- burbis Apaļīgs, simpātisks puisis
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
- Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
- Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
- Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
- Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
- Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
- Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
- Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
- Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
- Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
- Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
- Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
- Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
- Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
- Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
- Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
- Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
- Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
- Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
- Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
- Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
- Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
- Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, pagasta centrs
- Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
- Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
- Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
- Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
- Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
- Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
- Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
- Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
- Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
- Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
- Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
- Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
- Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
- Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
- Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
- Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
- Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
- Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
- Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
- Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
- Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
- Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
- Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
- Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
- Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
- Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
- Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
- Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
- Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
- Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
- Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
- Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
- Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
- Suntaži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
- Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
- Taurupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Meņģele apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs
- Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
- Birzgale apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
- Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
- Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
- Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
- Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
- Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
- Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
- Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
- Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
- Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
- Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
- Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
- Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
- Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
- Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
- Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
- Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
- Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
- Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
- Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
- Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
- Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
- Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
- Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
- Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
- Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
- Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
- Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
- Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
- Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
- Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
- Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
- Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
- Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
- Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
- Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
- Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
- Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
- Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
- Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Laļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
- Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
- Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
- Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
- Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
- Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
- Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Dreijerovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Ratinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Spundžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Voronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
- Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
- Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
- Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
- Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
- Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
- Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
- Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
- Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
- Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
- Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
- Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
- Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
- Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
- Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
- Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
- Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
- Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
- Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
- Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
- Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
- Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
- Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
- Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
- Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
- Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
- Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
- Auguste apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā
- Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
- Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
- Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
- Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
- Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
- Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
- Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
- Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
- Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
- Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
- Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
- Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
- Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
- Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
- Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
- Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
- Cena apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža"
- Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
- Kaplava apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
- Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
- Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
- Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
- Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
- Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
- Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
- Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
- Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
- Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
- Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
- Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
- Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
- Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
- Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
- Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
- Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
- Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
- Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
Atrasts piemēros (80):
- prom - Es esmu tas Jāņa Ozola puika, kuru tu tik bieži dzini prom no ezera un vienreiz, noķēris un aizvedis uz pils pagrabu, pat smagi piekāvi!
- dzīvot - Jūs varat te dzīvot,- teica puisis, kurš bija atnācis līdzi Svētai.
- kuģis — Mūsu kuģī lido Helēna, Luidži, Larijs, kā arī es — Santa.
- cerīgi — Nu, bet tik un tā nav citu puišu, paliekam pie šiem, — viņa cerīgi piedāvāja.
- īpašnieks — Pirmkārt, muižā jūs bijāt kalpi, bet barons bija muižas īpašnieks.
- jauns « Alfons ir 1,5 gadus jauns īru vilku puika, kuram apnicis vienam pašam skraidīt pa pagalmu.
- iekāre Abi gan kopīgā nākotnē lūkojās skeptiski – Solvita šaubījās, vai Mārtiņš ir viņas īstais vīrietis, bet puisis neslēpa, ka iekāre viņam ir zudusi.
- abpus Abpus auga vēl no muižu laikiem sastādīti ozoli, tādi gari, lieli un diženi.
- augt Abpus auga vēl no muižu laikiem sastādīti ozoli, tādi gari, lieli un diženi.
- ozols Abpus auga vēl no muižu laikiem sastādīti ozoli, tādi gari, lieli un diženi.
- valdzināt Āda viņai bija normāla, mati – veselīgi un sirds laba, bet sava puiša, ko valdzināt, mīlēt, apčubināt vai muļķot, viņai nebija.
- karalisks Aiziešu aprunāties ar Ludmilu, pēc tam mēs ar tevi sarīkosim karaliskas vecpuišu pusdienas.
- pavadīt Alfrēds pavadīja līdz mājām, ārā valdīja tumsa, pagalmā puikas kurināja ugunskuru.
- pratināt Anetes mamma un ome visu vakaru puiku pratināja, kā viņš varēja aizmirst par meitēnu.
- pēc sava prāta Ar to, ka nav stingri noteiktas nodevas un klaušas, tāpēc kungi muižas tiesu noteic katrs pēc sava prāta.
- strīpa Atkal Lizete ar puišeli, tagad viņam īsas bikšeles un zeķes līdz ceļiem, bet rokās bumba ar strīpu pār vidu.
- šūpot Beidzot viņš sēž mums blakus uz kāda zara un šūpo kājas kā puišelis.
- gulētava Bērnam uz grīdas bija sakonfigurēta diezgan feina gulētava, numuriņš bija en suite.
- rotaļāties Bērni no tēva izdiedelēja atļauju šai rītā brokastis neēst, bet iet rotaļāties uz muižas lielo pagalmu.
- lietot Bet dziļi Lietuvas iekšzemē, laukos, par žemaišiem vispār nerunājot, nekā jauna nav bijis, pat sveču, ko lietoja tikai baznīcās un muižās.
- saimniecība Bet kopumā šī brīža hokeja saimniecība Latvijā neveicina jauno puišu izaugsmi, ka mēs varētu teikt – nu nekas, nesanāks hokejists, bet izaugs labs cilvēks.
- piederēt Bet netālu no Saldus maniem vecākiem pieder muiža.
- pēcstundas Bija pēcstundu laiks, puikas solā dauzījās, par ko skolotāja viņus raušus izrāva no soliem, nostādīja pie tāfeles un vismaz piecas minūtes histēriski kliedza.
- katorga Birutas vectēvs par muižu dedzināšanu 1905.gadā bijis notiesāts ar mūža katorgu.
- sievišķīgs Diānai patika kārdināt puišus, sajust savu sievišķīgo spēku.
- dienvidnieks Dienvidnieku akcents, ar kādu puika runā, Andersu jokainā veidā atmodina, uzlabo garastāvokli.
- medības Dignājas muižā kādreiz rīkoja medības.
- rīkot Dignājas muižā kādreiz rīkoja medības.
- kalns Divi valdzinoši puiši par nelielu cenu iegādāsies petrolejas plītiņu, ūdens filtru un dosies kalnos ar jau pazīstamām valdzinošām tibiņām no Parīzes.
- reivs Dusmojos, ka šie puiši klausījās skaļu mūziku un rīkoja reiva ballītes.
- stūrains Dzīve rāda, ka no stūraina pusaudža, kas savu taisnību gatavs ar dūrēm aizsargāt, izaug labāki cilvēki nekā no klusā, vienmēr un visur paklausīgā un padevīgā «paipuisīša».
- vīns Filmas galvenā darbības vieta – muiža ar vīna dārzu un mazpilsēta Provansā.
- uzlabošana Fotogrāfijā redzamo T-kreklu iespējams iegūt tam fanam, kurš noziedos lielāko summu puisēna veselības stāvokļa uzlabošanai.
- dabīgs Gara, slaida, resna dabīgo matu bize pār muguru kā pātaga švīkstēja gar puišu vaigiem.
- pātaga Gara, slaida, resna dabīgo matu bize pār muguru kā pātaga švīkstēja gar puišu vaigiem.
- mazulis Ieraugi ziliem punktiņiem rotātos autiņos cieši satītu mazuli un jau gribējās uzrunāt: “Brašs puika!"
- ģeogrāfija Ieteicu puišeļiem dot vistām un gaiļiem politiķu un ģeogrāfijas vai no citām zinātnēm ņemtus vārdus.
- ķert vīriešus Īstenībā jau ļoti labi var redzēt, kādi meitenēm ir patiesie mērķi un kuras ir nākušas tikai ķert puišus izskatās muļķīgi no malas un puiši tāču to arī redz.
- izmeklēt Izrādījās, ka puisis Paikulis ir pazudis — policija un apkārtējo māju iedzīvotāji izmeklēja visas vietas, bet neatrada.
- viltot Izrādījās, ka puiši bija noķerti, pie iejas tirgojot viltotas biļetes.
- puika Ja kāds jauns šmurgulis nesagaida randiņā meiču, nu, paskumst puika, bet nākamreiz ir atkal klāt, un viss notiek!
- atļauja Ja preču pagaidu uzglabāšana paredzēta muitas noliktavā, atļauja nav nepieciešama.
- dāma Ja spētu aizmirst, ka viņa ir muižniece, ka ir aristokrātiskas izcelsmes dāma, ka ir nepelnīti bagāta, ka ir vāciete, ka viņai jau ir vīrs un divi bērni...
- no mazām dienām Jau no mazām dienām aktieri puisēnam māca, ka feminisma pamatā ir abu dzimumu līdztiesība.
- ūdens Jauns puišelis, kurš savā gaitā atgādina pusaugu meiteni, piepalīdz bendēm ūdens malā riktēt stabu.
- atvērt Jūs redzējāt, ka viņa atver muti, un izdzirdējāt viņas brēcienu, kad cirvis pazibēja par mata tiesu no nabaga puiša.
- tapt Kā mūžā tikai vienu teātra izrādi spēlējis puika varēja tapt par aktieri, kā varēja nejauši nokļūt Smilga studijā un iepatikties uzņemšanas komisijai?
- izrubīt Kad mēģināju iebilst, mani izgrūda no garāžas un viņa rokaspuisis piedāvāja mani izrubīt.
- guļa Kad miega fāzes beidzas, Luisa neatceras neko no tā, ko darījusi guļas laikā.
- satikt Kad viņu satiksi, paskaties, kas viņš par puisi.
- pieprasīt Kāds puika pieprasīja, lai viņa māte nopērk VISU!
- ierocis Karš vēl nebija beidzies, tāpēc tikt pie ieroča mums, puikām, nebija sevišķu problēmu.
- salds Katrs no puišiem iemieso savu tēlu – no saldā līdz sliktajam zēnam.
- draudzene Kopā ar Merli, manu bijušo draudzeni un bērnu māti, aizvedam puiku uz mežu, kur dzimšanas diena tiks svinēta kā militāra kara spēle.
- krāsains Krāsaina ir epizode ar pašpagatavoto revolveri, skolas puiku sadalīšanās divās nometnēs un kautiņš (gluži kā Jāņa Poruka stāstā„Kauja pie Knipskas” un tomēr ar sava laikmeta zīmi), citas zēnu blēņas.
- dibens Kreisajā pusē, visu laiku kratīdams cigareti, steidzās pavisam jauns puisis, ģērbies Reebok firmas blūzē ar kapuci, platās reiveru biksēs, kuru dibens gandrīz vai vilkās pa asfaltu, bet labajā pusē, mazliet atpalikdami, sarunājās divi vīrieši, ģērbušies kā tipiski vidusslāņa birokrāti — lēts, pelēks lietusmētelis, tam no apakšas lien laukā uzvalka bikses, melnas kurpes, kaklasaite.
- mēroties skatieniem Krietnu brīdi abi mērojās ar skatieniem, tad kuilis pagriezās un aizgāja.
- ķēnišķīgs Ķēniņš, savā ķēnišķīgā žēlastībā, lūdzējus bagātīgi apdāvināja ar muižām un lielām naudas sumām.
- lauka virtuve Labi, ka pastāvēja rezerves variants vecās, labās buržuikas un lauka virtuve, kur, nokvēpušām sejām, un pat ziemas salā, diezgan garšīgu ēdienu gatavoja obligātā dienesta karavīri.
- puiša cilvēks Lai nu Mārtiņš vēl, puiša cilvēks, bet tev jābūt gudrākai.
- lidonis Lēcienu ekstremālie lidoņi Freds Fižēns un Vinss Refē, kas bija tērpti īpašos " wingsuit" lidkostīmos, veica no 4158 metrus augstās Jugnfrau virsotnes Šveices Alpos.
- ziņot Leonards un otrais puisis nobijās, jo nu viņiem draudēja briesmas, tāpēc par notiekošo ziņoja priekšniekam.
- karot Lielāko nakts daļu abi puiši nopļāpājuši – viens stāstījis par savām studijām, otrs par to, ko piedzīvojis, karojot Afganistānā.
- loss Losa zirga ribu kokli kalsens puika spēlē.
- lietošana Mācītājmuižas jeb pastorātus – zemi un ēkas – mācītāji ieguva lietošanā tik ilgi, kamēr kalpoja draudzē.
- putekļains Mācītājs caur logu palūkojās uz puišeļu bariņu, kas klaigādams, durstīgs kā dadžu pogaļa aizvēlās pāri putekļainajam pagalmam uz ezera pusi.
- brašs Man par pārsteigumu pasu konroles brašie puisi jau bija klāt, pirms vilciens bija paspējis izbraukt no Budapeštas, kaut arī līdz robežai savi 100 km, ja ne vairāk.
- huiņa Man patīk viņas attieksme – viss ir huiņa!
- punkts Medininku muitas punktā nošāva septiņus muitniekus.
- aizmirst Meitene, redzot nelaimi, metusies glābt puisi, aizmirsdama par draudiem pašas dzīvībai.
- padarīt Meitenes varēja izsūtīt ielās, bet puišeļus padarīt par saviem pirkstlaižiem.
- celt Melisa nāca katru rītu un kopā ar Gaiti uz visu dienu pazuda tuvējās pļavās celt vigvamus, beidzot puikam bija gadījies domu un darbu biedrs.
- istaba Muižai bija ziemas dārzs, tējas istaba ar spoguļiem, kā arī vērtīgu gleznu un skulptūru kolekcija.
- muižas ļaudis Muižas ļaudis to dabū zināt un iet vaktēt.
- valdnieks Muižkungs, mežkungs, dārznieks — katrs no viņiem ir valdnieks savā mazajā pasaulē.
- jautājiens Muižnieks tam labvēlīgai krievu valdībai stāstīja, ka pie mums nekāds agrārs jautājiens nepastāv, lai gan tas bij taisni kliedzošs un ar varu lauzās uz āru.
- uzdot Muižu un pagastu policijām top uzdots par to gādāt, ka šī pavēle top stingri izpildīta.
- mācīt Mums, puikām, skolotāja Č. neko nemācīja, meitenēm tikai vingrošanu, bet visas līdz pēdējai viņu nevarēja ciest.
- savāds Mūsu pagalmā bija arī kāds savāds puika: viņš nemācēja runāt, un tas visus vilināja, jo pārējie runāt mācēja.
- kāposts Nāsis kutināja vecpuisim reti baudāmas smaržas: māla bļodā garoja sutināti kāposti, citā- tikko nokāsti kartupeļi un kaudzīte apceptu cūkas ribiņu.
ui citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv