Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ui.

Atrasts vārdos (560):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5227):

après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit")
berāks 10–12 g. vecs puika.
berēks 10–12 g. vecs puika.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija
kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji
aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
šēperis Aitkopis muižā
aitšēpers Aitu pārzinis (muižā)
šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā
šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā
Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji
videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata")
Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae")
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā
Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā
Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā
čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
tapinīks alus puisis viesībās
Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji
ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”)
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula")
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai
gentry Angļu zemākā muižniecība
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
anuitāte annuitāte
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Anhoja Aņhui, province Ķīnā
klopadža Ap 14-17 gadus vecs puisis
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
burbis Apaļīgs, simpātisks puisis
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
Suntaži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
Taurupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Meņģele apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs
Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
Birzgale apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs
Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Laļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Dreijerovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Ratinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Spundžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Voronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Auguste apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā
Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
Cena apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža"
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
Kaplava apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Ņukši apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Nirza apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs
Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
Dzelzava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs
Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
Jumurda apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs
Krape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
Aizkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža
Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
Ozolmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
Kareļi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs
Jaunauce apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Ruba apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs
Vadakste apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs
Reņģe apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā
Loja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs
More apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
Strazde apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Viesatas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Degole apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā
Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs
Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sēme apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs
Ērģeme apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs
Vijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
Užava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs
Ziras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs
Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
Zlēkas apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
Usma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs
Ventava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Amgilda apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amguild_), Tamanrāsetas vilājā
Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos
Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Luiziānas štata ziemeļu daļā
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Destrehena apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Frūtkova apdzīvota vieta ASV ("Fruit Cove"), Floridas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārvi apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Luiziānas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kahului apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kīhei apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lahaina apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lūlinga apdzīvota vieta ASV ("Luling"), Luiziānas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Meteiri apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.)
Okdeila apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentluisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šenando apdzīvota vieta ASV ("Shenandoah"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2010. g.)
Springhila apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Teritauna apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vailuku apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Banki apdzīvota vieta ASV, Luiziānas štatā
Annenieki apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
Akēna apdzīvota vieta Haiti (_Aquin_), Dienvidu departamentā
Votervila apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē; Kuirona
Virdžīnija apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistes dienvidrietumu daļā; Akaonuira
Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā
Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža
Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos
Lautakile apdzīvota vieta Somijā (_Huittinen_), Satakuntas reģionā
Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
apkurkties Apkuiļoties, aplecināties
ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs
Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties
Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā
dārzsaimniecība ar 1920. g. agrārās reformas likumu dibināta līdz 10 ha platībā, gk. sadalāmo muižu augļu dārzos iekārtota lauku saimniecība
apertinences ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi
defraudācija ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot
sūniens ar sūnu apaudzis lauks, sūnauins purvs
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
Belgrano II Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Kotsa Zemes Luitpolda krastā
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā
laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
Cornus sanguinea asinssarkanā grimoņa "Swida sanguinea" nosaukuma sinonīms
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints
Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
Ataschan Atašienes muižas nosaukums vāciski
duty-free atbrīvots no muitas nodevas, nemuitojams (par precēm)
pilsētas atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bitorquis")
nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi)
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis
insaits Atskārsme, apjēgšanas moments domāšanas procesa, jaunas idejas rašanās; intuitīvas domāšanas rezultāts
kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija)
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
muitas barjera augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
jumprava Augstāka muižas kalpone
grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m
Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža
meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā
Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā
maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis; vēlēta muižniecības amatpersona
Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī
Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums
Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
emba Aukle, zīdītāja (muižā)
emma Aukle, zīdītāja (muižā); emba
Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
tekulis Auns; arī kuilis
Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski
Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā
Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita
karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī
smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia")
Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā
austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
annasmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
annsmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā
Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts
Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece
Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā
muizinieki Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Baltāsmuižas ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
Balta ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā
centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji
silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji
Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski
Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
Balbinowa Baļbinovas muižas nosaukuma variants
avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu
Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā
Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks
lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs
augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā
Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums
bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji
Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji
pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji
pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā
Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums
Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī
govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus")
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
puikgadi Bērnība, pusaudža gadi; puikdienas
knariņš Bērns; mazs puika
Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem
asinssarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula sanguinea")
Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā
Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis")
knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns
Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
mijieskaita norēķini bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumuieskaitīšanu saskaņā ar līgumu; klīrings
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.)
Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems
Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems
Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji
Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen"
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Ozolu muiža bijusī muiža tagadējā Ogres novada Lauberes pagasta teritorijā
Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums
Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle"
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte"
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava"
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Ermes Bijušās Ērģemes muižas nosaukums
Feymany Bijušās Feimaņu muižas nosaukuma variants
Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums
Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski
Ihlen Bijušās Īles muižas nosaukums
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums
Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Neu-Sahten Bijušās Jaunsātu muižas nosaukums vāciski
Jummerdehn Bijušās Jumurdas muižas nosaukums
Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva
Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi
Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne
Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni
Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne
Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals
Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā
Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā
Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji"
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi"
Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta
Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums
Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils
Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri
Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe
Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene
Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava
Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems
Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre")
Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti
Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene
Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja"
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde
Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve
Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša
Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava
Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi
Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga
Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava
Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena
Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze
Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems
Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā)
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
Bīriņmuiža Bīriņu muiža
Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Kalkūnes muižas pusmuiža Birkeneļu muiža Kalkūnes pagastā
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā
Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā
bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu
Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā
Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā
Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā
Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma
brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā
Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji
asinssarkanā brugmansija brugmansiju suga ("Brugmansia sanguinea")
Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
strupā brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba obtusa")
smalklapu brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba tenuifolia")
Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā
kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā)
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem
tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām
Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā
Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete
Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē"
Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
Fockenhof Bukaišu muižas un pagasta bijušais nosaukums
Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā
Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā
Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā
nokuiļot būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2)
Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
nepuisītis Būtne, kas nav puisis; necienīgs, negodājams puisis
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums
annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants
Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski
annasmuizieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji
Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri
altruists cilvēks, kam raksturīgs altruisms, nesavtība
rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
liecinieks cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas
kazuists cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2)
renteskungs cilvēks, kas rentē muižu
trīsdaivu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria aquitriloba")
Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji
vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
satelīts cita gribas izpildītājs, rokaspuisis
civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti
civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti
vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
rekšis Cūka, kuilis
cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru
Idakans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dēmons, kam piemita pareģa spējas un kas varēja uzsūtīt sausumu un kaites
Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu
Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi
Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas
Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs
Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas
Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja
Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā
Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
čuilīt Čuinīt
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
dagdasmuizieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagdasmuiža" iedzīvotāji
Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m
Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
pirmsmuitošanas darbības darbības, kas veicamas ar precēm pirms šo preču muitošanas
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
DTE datu galiekārta (angļu "Data Terminal Equipment")
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment")
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums
Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
Baltā dāma dažādu tautu ticējumos spoks, kas parādās pilīs un muižās
purda dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
tullēt Deklarēt muitā
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna
jaunpuišelis dem. --> jaunpuisis
kuilenītis dem. --> kuilis
kuiļuks dem. --> kuilis 1
muižele dem. --> muiža
puikiņš dem. --> puika
puikšķiņš dem. --> puika
puisītis dem. --> puika
puskuilēns dem. --> puskuilis
Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
upenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
upesmuizieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
upesmuizišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu
Antjokija departaments Kolumbijā (_Antioquia_), administratīvais centrs - Medeljina
Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava"
Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Dirwainischki Dervanišķu muiža, kas atradās Demenes pagastā
Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans)
Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums
Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants
dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji
dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji
ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji
āžeļnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Āžeļi" (senāk - "Āžeļa muiža") iedzīvotāji
lingams Dieva Šivas falliskais simbols hinduismā
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva)
Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām
vēks diezgan izlēmīgs “fui”, vērsts pret pretīgām lietām
Seguinas dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia seguine")
diferencmuita Diferencētas muitas nodevas
Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
šaurlapu divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis tenuifolia")
Abgulden Divu muižu Gross-Abgulden un Klein-Abgulden apzīmējums
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu
Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā
Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Dižgramzdas muiža Dižgramzdas muiža - bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Gramzda
Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā
Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
audzenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Audzumuiža" iedzīvotāji
bērsmuižnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzsmuiža" (arī "Bērzesmuiža") iedzīvotāji
lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji
Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums
upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
čučenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Čučas" (senāk - "Čuču muiža") iedzīvotāji
Degmuiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degu muiža" nosaukuma variants
degumnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degummuiža" iedzīvotāji
āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji
ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji
Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu
Dahlen Doles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā
maigais donis doņu suga ("Juncus tenuis")
Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
meijerieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji
meijermuižnieki Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji
trašķis Draiskulīgs puika
boifis draugs (meitenei vai puisim)
džiburs Draugs, puisis, vīrietis
Dreilingsbusch Dreiliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
borka Drukns, plecīgs puisis
Dubbenhof Dubeņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
Dubbenhof Dubes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Dubinsky Dubinskas muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
Zortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukuma variants
Zuortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukums latgaliski
Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
dujdubine Duidubenis
dujdubinis Duidubenis
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
Duckern Dukuru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā
Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Dondangen Dundagas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
puiškalnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Puiškalni" iedzīvotāji
āženieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" (senāk - "Āžmuiža") iedzīvotāji
kārļmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļmuiža" iedzīvotāji
laucenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
laukmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā
Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
raibenieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Raibāmuiža" iedzīvotāji
lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji
krupmuižnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Krupmuiža" iedzīvotāji
cūku uts dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā
Duhren Dūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
durlambasts Durvju sargs muižā; sulainis
lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs
lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats
ērdoksnis Dūšīgs puisis
Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā
Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža"
Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot
trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
dzimtsmuiža Dzimtmuiža
senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā)
allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām
tēviena Dzimtmuiža, dzimtas mājas, dzimtā vieta; dzimtzeme
dzimtzeme Dzimtmuiža, dzimtas mājas, dzimtā vieta; tēviena
Selgerben Dzirciema muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā
Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā
Edwahlen Ēdoles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
vecmuižnieki Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants
baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji
Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums
Lactarius deliciosus var. piceus egļu rudmiese ("Lactarius semisanguifluus")
Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
vizjē eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia viguieri")
eufuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils
jūfjuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils
Eikasch Eikažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
EFTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (angļu "European Free Trade Association"), izveidota 1960. gadā; bezmuitas režīms ieviests 1967. gadā
Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
muitotava Ēka, kur muito
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms
Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā
Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Gvinejas eļļaspalma eļļaspalmu suga ("Elaeis guinensis")
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā
Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā
Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Engelhardtshof Engelartas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā
Angern Engures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagasta teritorijā
Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
parastā ērgļpaparde ērgļpaparžu suga ("Pteridium aquilinum")
Erlaa Ērgļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
vidējais ērglis ērgļu suga ("Aquila clanga")
mazais ērglis ērgļu suga ("Aquila pomarina")
fukjērija Ēriku rindas ģints ("Fouquieria")
Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā
Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m
Klein-Dirden Ēršu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Matthaeus ES Muitas ierēdņu apmaiņas programma
squire Esquire
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem
Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā
Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā
Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža
Eweresmuyža Eversmuiža
Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
Seehof Ezera muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagastā
Czenczi Ezereņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
Essern Ezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
Seehof Ezermuiža
Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Baltezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers
Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers
Nelabais ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 19 ha; Annas ezers; Annasmuižas ezers
Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
Melnezers ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā
Vecmuižas ezers ezers Gārsenes pagastā, platība — 11,7 ha; Veismuižas ezers
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci
Ņižņeje Kuito ezers Krievijas Karēlijas Republikā; Alakuitijervi
Kuikarezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,5 ha; Kuikata ezers; Kuikatu ezers; Kuiķenu ezers; Kurkatas ezers
Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers
Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
Kūsītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers
Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers
Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers
Poļivaru ezers ezers Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, stipri aizaudzis
Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers
Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers
Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers
Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri
sausienes ežlape ežlapju suga ("Thuidium abietinum")
stāvā ežlape ežlapju suga ("Thuidium erectum")
Filibēra ežlape ežlapju suga ("Thuidium philibertii")
gardzīslas ežlape ežlapju suga ("Thuidium recognitum")
dižā ežlape ežlapju suga ("Thuidium tamariscinum")
Eschenhof Ežu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā
Vonganuja Fananui - upe Jaunzēlandē
fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku
manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi
vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā
muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam
Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
Fimf Finfa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
DEC Firma "Digital Equipment Corporation"
Floret Floretes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
stratēģiskā plānošana formālu vai neformālu ilgtermiņa mērķuizvirzīšanas un sasniegšanas variantu izstrādes process
orleānisti Francijā Orleānas jeb Lui Filipa nama atbalstītāji
Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā
Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
bui fui
ēkš Fui (bērnu valodā par netīrumiem)
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu
mirdzošā fukjērija fukjēriju suga ("Fouquieria splendens")
Fukuji Fukui - pilsēta Japānā
Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā
Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā)
Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā
GMP Galvenā muitas pārvalde
dižmuiža Galvenā muiža
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs
rentmeistars Galvenais grāmatvedis (dažās lielo feodāļu muižās)
Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
asinssārtā gandrene gandreņu suga ("Geranium sanguineum")
Langenfeld Garā muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā
kommentūrs Garīga bruņinieku ordeņa loceklis, kuram uzticēta vairāku ordeņa muižu pārvaldīšana; komtūrs
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā
Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā
Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
Gotthardsberg Gataras muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Gataras pagastā
ņapāties Gatavojoties uzbrukumam griezt zobus un slienāties (par kuili)
Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
glotene Glodene ("Anguis fragilis")
glotens Glodene ("Anguis fragilis")
glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu
tolis Gļēvs puisis
meiris Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats
Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs
Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095)
Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā
Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā
tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama
Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā
Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā
Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā
Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
Gruecken Griķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
asinssārtais grimonis grimoņu suga ("Swida sanguinea"), kas Latvijā sastopama savvaļā
Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Griszkany Griškānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji
batenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Batamuiža" iedzīvotāji
Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Grossdohn Grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā
Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā
Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha
Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā
Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
Guidžova Guidžou, province Ķīnā
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums
Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums
mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m
Gvardafujas rags Gvardafui rags Somālijas pussalā
Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs
ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē)
Gertruden Ģertrūdes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā
sekundogenitūra Ģimenes fideikomisā muižas mantojuma priekšrocība otrajam dēlam pēc vecuma
Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Handzjana Haņšui - upe Ķīnā
Hanšuja Haņšui - upe Ķīnā
kreimuļlapu hēbe hēbju suga ("Hebe pinguifolia")
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
asinssarkanā heihēra heihēru suga ("Heuchera sanguinea")
Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
Kimmei hibanobambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. kimmei")
Kimmei bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. kimmei") jeb Kimmei hibanobambuss
Širošimas hibanobambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima")
Širošimas bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima"), jeb Širošimas hibanobambuss
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
Varāha Hindu mitoloģijā – dievišķais meža kuilis, dieva Višnu trešā avatāra (iemiesojums)
dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē
brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu
dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes
prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās
brahmačārī Hinduismā - jauneklis, kurš nododas sistemātiskām reliģijas studijām
gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm
Devī Hinduismā - Šivas sieva un arī viena no Šivas sievišķajām inkarnācijām
prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem
artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība)
Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni
Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli
bhoga Hinduismā ceļš uz garīgu pilnību un atbrīvotību, jutekliski iepazīstot visus miesīgās dzīves priekus
bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai
Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu
krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis
pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana
advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma
Satguru Hinduismā jēdziens, kas apzīmē godājamu skolotāju
jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis
abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki
kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību
Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša
Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes
sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā
Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva
hinduists Hinduisma piekritējs
kundalini Hinduisma priekšstatos - dzīvības enerģijas plūsma, kas strāvo ikvienā ķermenī
daršanašāstras Hinduisma raksti ar filozofiskām koncepcijām (daršana) un dažu vēdisko un tamtrisko skolu prakses aprakstiem
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits
om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās
čhēla Hinduismā tā sauc guru (skolotāja) sekotāju vai skolnieku
upanajana Hinduisma ticības mūku iesvētīšanas ceremonija
ātmans Hinduismā un budismā - individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā
avidja Hinduismā un budismā - neziņa par realitātes patieso dabu
samādhi Hinduismā un budismā - pilnīga iegrimšana meditācijā, tieša dievības uztveršana un saplūšana ar to
sansāra Hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos; samsāra
Džambudvīpa Hinduisma un džainisma mitoloģijā - apaļš kontinents pasaules vidū
bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu
induisms Hinduisms
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā
ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai
Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam
ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā
mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls)
pītha Hinduistu kulta rituālu vieta - iežogots apaļš laukums ar altāri centrā
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī
čitraka Hinduistu sektas zīme uz pieres, kas tās nēsātājam ik dienas jāatjauno
zebu Hinduistu svētais dzīvnieks
Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.)
paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
vidja Hinduistu un budistu termins, kas apzīmē patiesās zināšanas par Absolūto Realitāti
hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti
Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
Jabolunschi Hohenbergen - Veļķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā
Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
huiliaceae Huiliju dzimta
rhizocarpon Huiliju dzimtas ģints
Lecidea crustulata huiliju sugas "Huilia crustulata" nosaukuma sinonīms
Lecidea macrocarpa huiliju sugas "Huilia macrocarpa" nosaukuma sinonīms
Hailara Hulunbuira - pilsēta Ķīnā
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem
Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri
Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību
Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā
Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu
Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
antidempinga nodeva ievedmuitas nodevas veids, kas nodrošina valsts iekšējā tirgus aizsardzību pret preču ievešanu par dempinga cenām
Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
Ignatowo Ignatovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Uexkuell Ikšķiles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants
izcujināties ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!"
novekšēties ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt
Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
Ilsenberg Ilzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā
Ilsensee Ilzes-Ezeru muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā
Ilgen Iļģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Illien Iļģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
Hilchensfaehr Iļķenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
Inzeem Inciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām
Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos
Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti
darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma
Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms
brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas
mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā)
Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem
siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
Banādiras krasts Indijas okeāna Āfrikas piekraste, aptuveni no Mogadīšo līdz Gvardafui ragam
sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms
Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
Indrica Indricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_)
Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā
Inte Intes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām
intuitīvists Intuitīvisma piekritējs
preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm
trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās
Ippik Ipiķu muižas bijušais nosaukums
Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams
Irmlau Irlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
Irlow Irlavas muižas bijušais nosaukums
Hirschenhof Iršu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Iršu pagastā
pemperis Īss un strupjš vīriņš, puisis
pempis Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
pempurs Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
ruļļistaba Istaba (muižā), kur atradās veļas veltnis
Istra Istras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību
Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju
Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
kalnmuižnieki Īves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji
velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis
Marzenhof Īzera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām
izdrašķīt Izpluinīt, izārdīt, saplosīt
izkaukot Izpūst, izpluinīt vējā
sintētiskie grāmatvedības ieraksti izraksti, kas aptver pēc ekonomiskā satura vienveidīgu līdzekļu un to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumuizmaiņu uzskaiti grāmatvedības kontos
pe Izsaka riebumu, nicinājumu, fui
brika Izveicīgs puisis
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu
Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā
Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta
Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē
Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
asinssarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes sanguineum")
Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
Jasch-Mysa Jasmuiža
Jasz-Muyža Jāsmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā
jāsmuižietis Jāsmuižas iedzīvotājs
Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā
Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
Jaunā māja Jaunā muiža - apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā
Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
Neu-Adlehn Jaunadulienas muiža
jauniepuiši Jaunaispuisis
junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
Neuhof Jaunāmuiža
Neu-Annenhof Jaunannas muiža
Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus")
Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
Neu-Autz Jaunauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
Neu-Bewershof Jaunbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā
Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā
Nowa Myšl Jaundomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
Neu-Gruenwald Jaungrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
dēlišķis Jaunietis, puisis
Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Wohlfahrtslinde Jaunjērcēnu muiža, kas atradās tagadējā Jērcēnu pagastā
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Neu-Kaipen Jaunķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā
Neu-Lasehen Jaunlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā
Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
Duenhof Jaunlīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Neu-Mocken Jaunmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā
Popes dzirnavezers Jaunmuižas dzirnavezers Popes pagastā
Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
Neuenberg Jaunpils muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā
auziņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Auziņas" (senāk - "Auziņu muiža") iedzīvotāji
Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums
Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā
Ronneburg-Neuhof Jaunraunas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunraunas pagastā
Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis
ķiļeks Jauns kuilis
kuilēns Jauns kuilis
sošķis Jauns kuilis
ķīļēks Jauns kuilis; kuilītis
jaunpuisis Jauns puisis
Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
Neu-Rahden Jaunsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija
Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā
Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
dukurs Jautrs puika
dukuriņš Jautrs puisītis
Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem
Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji
akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji
Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums
jaunmuizieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
zosieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji
zosišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji
lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji
aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums
vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji
berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums
mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji
anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji
Jerkul Jērkules muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā
Juzefova Jezupovas muižas nosaukuma variants
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā
Jaegelshof-Stoppinhof Juglas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Juimina Juimeņa, pilsēta Ķīnā
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rēznas pagastā
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Jungfernhof Jumpravmuiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jumprava tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā
Jummardehn Jumurdas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā
Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos
Baratarijas līcis jūras līcis ASV, Luiziānas štata dienvidos, Misisipi deltā, Meksikas līča ziemeļos
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
Argjēnas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Mauritānijas piekrastē (_Arguin, Baie d’_)
Borgafjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča austrumos
Kvalfjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča dienvidaustrumos
Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m
Skiuvojarfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu austrumos un Skiuvojas rietumos un Stoura Duimuna salu dienvidos
Sūrojarfjords jūras šaurums Fēru salās, starp Skiuvojas un Stoura Duimuna salu ziemeļaustrumos un Sūrojas salu dienvidrietumos
Ansjokas šaurums jūras šaurums Francijā (_Antioche, Pertuis d’_), Biskajas līča piekrastē, ko atdala Olerona sala
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu
Alenuihāhā šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Alenuihāhā Channel_), Havaju salās, starp Maui un Havajas salu, ASV teritorija
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts
Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Juergenshof Jurģu muiža, kas atradās Cēsu pilsētas apkārtnē
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1)
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai
Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks
zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
nemuižnieks kāds, kas nav muižnieks
pluinis kāds, kas pluinī
papluzdināt kādu brīdi pluinīt, purināt; paplosīt
otrejie Kaimiņu muižas ļaudis
Kayenhof Kaives muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā
Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā
balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā
Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden
Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām
vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Medņi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" bijušais nosaukums
Muitnīca Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" nosaukuma variants
Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā
Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Baimadzjaņs kalna virsotne Ķīnā, Aņhui provinces rietumu daļā, Babiešaņa grēdas dienvidaustrumos, augstums - 1774 m
Hofzumberge Kalnamuiža
Kalnmuižas dzirnavezers Kalnamuižas dzirnavezers Kandavas pagastā
Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā
Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m
Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m
Berghof Kalnmuiža
Kalnamuižas ezers Kalnmuižas ezers Skrīveru pagastā
Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
pilskalns Kalns, kurā atradusies muižas pils
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa
Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā
istabasmeita Kalpone (muižā), istabene
istabmeita Kalpone (muižā), istabene
kambarjumprava Kalpone, istabene muižā
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās
jurģinieks Kalps vai puisis, kas Jurģu dienā no viena saimnieka pie cita pārvācas
priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks
ģuņģis Kalps, izsūtāmais puika
kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks
zirdzenieks Kalps, kas strādāja muižā ar savu zirgu
rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1)
groom Kalps, zirgu puisis
grums Kalps, zirgu puisis
leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam)
Kalschen Kalšu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Kalticken Kaltiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
Kolup Kalupes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā
baltmuizieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji
Kalken Kaļķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Kamieniec Kameņecas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
Nunavuta Kanādas teritorija ("Nunavut"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Ikaluita, platība - 2093190 kvadrātkilometru, 32900 iedzīvotāju (2010. g.)
Candau Kandau - Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Kandau Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji
kalnmuižnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji
Kalnamuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" nosaukuma variants
Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
Kupferhammer Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Kappeln Kapeļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā)
Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā
Kahre Kāres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Kartkelhof Kārklu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Karlshuette Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā
Karlsberg Kārļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kārļu pagastā
Karlberg Kārļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā
annasmuizieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski
klarēt Kārtot muitas (un citas) formalitātes ostā
bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem
Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Jeroslawka Kastera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Izvaltas pagastā
Kastran Kastrānes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
vepris Kastrēts cūku ģints vīrišķais dzīvnieks (kuilis)
zušu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus anguillae")
Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā
probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu
morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai
svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem
kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.)
Catharinenhof Katrīnas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
mūrēnieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
mūrmuizieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
izpoinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt
izpuinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt
Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
Katzdangen Kazdangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Kazimirow Kazimiravas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Marienhof Kazu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks
kazuistiski Kazuistisks
Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
Friedrichshof Klagates muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Klarshof Klares muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
nagainā klarkija klarkiju suga ("Clarkia unguiculata")
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus)
kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājinieks
kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājnieks (3)
otrenieks Klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu
vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus
zirdzinieks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu
Klawekaln Klavkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā
Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Kleistenhof Kleistes, Kleistiņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Klenzen Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
kluitēt Kliegt, brēkt (par kuitalu)
Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Gustavsberg Kliģenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā
Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Kloster Kloster Hasenpoth - Aizputes Klostera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
klūpu Klupšus, streuipuļojot
Knaukenhof Knauķes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
zvaņģis Knauķis, puika
kverklis Knēvelis, kliedzējs, pretīgs puika
Kaltenbrunn Kniediņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā
Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
kokmuižnieki Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kocēni" (bijusī "Kokmuiža") iedzīvotāji
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Kokenhof Kokmuiža (tagadējie Kocēni)
Kokmuiža Kokmuižas dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
Kokmuiža Kokmuižas pagasts - Kocēnu pagasta nosaukums 1925.-1936. g.
Kokenhusen Kokneses muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji
zaļganais kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma inquisitor")
Kokenhof Koku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā
Koniecpol Konecpoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
KMT Kopējais muitas tarifs (ES)
šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti)
Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā
Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
maukņi Kosa ("Equisetum")
skose Kosa ("Equisetum")
skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem
skorstas Kosas ("Equisetum")
skosas Kosas ("Equisetum")
skostas Kosas ("Equisetum")
skostes Kosas ("Equisetum")
traušļi Kosas ("Equisetum")
Kosenhof Kosas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā
rita Kosmiskās kārtības izpratne hinduistu vēdās
tīruma kosa kosu suga ("Equisetum arvense"), kas Latvijā visvairāk izplatīta
upes kosa kosu suga ("Equisetum fluviatile syn. Equisetum limosum")
ziemzaļā kosa kosu suga ("Equisetum hiemale")
Japānas kosa kosu suga ("Equisetum japonicum")
purva kosa kosu suga ("Equisetum palustre")
pļavas kosa kosu suga ("Equisetum pratense")
zarainā kosa kosu suga ("Equisetum ramosissimum")
meldru kosa kosu suga ("Equisetum scirpoides"), Latvijā aizsargājama
meža kosa kosu suga ("Equisetum sylvaticum")
lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama
raibā kosa kosu suga ("Equisetum variegatum")
Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
Kroppenhof Krapes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krapes pagastā
bukmuizieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bukmuiža" iedzīvotāji
Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums
Esenmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Essenmuiža" nosaukuma variants
namiķis Krāsnkuris lauku muižās
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
ambadons kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no tiesībām uz apdrošināto mantu par labu apdrošinātājam ar tā saistībuizmaksāt apdrošinājuma ņēmējam pilnu apdrošināšanas summu
Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
kreimele Kreimules ("Pinguicula")
taucene Kreimules ("Pinguicula")
Alpu kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula alpina")
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
Kraemershof Krēmera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Kreslen Kreslu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
Ruszendorf Krievciema muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Aiviekstes pagastā
heroldija Krievijā 1722.-1917. g. muižnieku titulu un privilēģiju resors
Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā
petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā
Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Kremon Krimuldas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
satjajuga Kritjajuga - nākamais laikmets jeb juga hinduismā - patiesības, tīrības un laimes laikmets
Kriwinischek Krivinišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā
Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
Kluss Kroņa (Kluses) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera
Kronhof Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži
Krons-Roennen Kroņrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
Krohten Krotes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā
krūklis Kruiklis - strīda uzsācējs
Krussen Krusas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Slates pagastā
Krussat-Drogen Krusātdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
Neuhausen Krusta pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Kryzbork Krustpils muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
trepmuizieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Trepmuiža" iedzīvotāji
Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
Xaverinhof Ksaveriņu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā
kuģa puika kuģapuika; junga
Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
Kuikata ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā
Kuikatu ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā
Kuiķenu ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā
Kurkatas ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā
čaibus Kuilis
erpis Kuilis
keils Kuilis
ķilins Kuilis
ķilis Kuilis
kuicis Kuilis
kuiļkāposts Kuilis 2
puskuilis Kuilis ar vienu sēklinieku
švirplis Kuiļa dzimumloceklis
sivēnmāšu izmantošanas grupas kuiļu māšu, ciltskodola, ražojošā un brāķa grupa
Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
kronšnepe Kuitala
kronšņepe Kuitala
kuitele Kuitala
kulens Kuitala
sējas putns Kuitala
kluiķis Kuitala ("Numenius arquata")
kluinis Kuitala ("Numenius arquata")
kluitans Kuitala ("Numenius arquata")
kluite Kuitala ("Numenius arquata")
kluitiņš Kuitala ("Numenius arquata")
kluits Kuitala ("Numenius arquata")
kroniņš Kuitala ("Numenius arquata")
kuilips Kuitala ("Numenius arquata")
kuīlis Kuitala ("Numenius arquata")
tārķins Kuitala ("Numenius")
Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
Kukschen Kukšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā
Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā
Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā
struijenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji
struijnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji
adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji
adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji
Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants
piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji
piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji
velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums
jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji
Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
Kuhlmannshof Kūlu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
Kulwen Kulves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Kummeln Kumbuļu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām)
Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Kurben Kurbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Kurzum Kurcuma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā
Korallen Kureles muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
Kurmahlen Kurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Kurmen Kurmenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā
mūrmuižnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
mūrnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
Kursiten Kursīšu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā
ķirspēle Kurzemes hercogistes landtāga vēlēšanu iecirknis 1562.-1795. g., kurā piedalījās tikai muižnieki
Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē
Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni
boģis Kūtrs, muļķīgs, arī neapķērīgs, neattapīgs zēns, puisis
Fossenberg Ķēču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķēču pagastā
Keggum Ķeguma muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā
ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji
gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļumuiža" iedzīvotāji
priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji
vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā
Keckau Ķekavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija
Turhs Truits ķeltu mitoloģijā - milzīgs burvju meža kuilis, sākotnēji valdnieks, kuru dievs sodīja par viņa ļaunumu, pārvēršot par zvēru
Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā
Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā
Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā
Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Kikkurn Ķikures muiža, kas atradās Dienvidkurzemes apriņķa Klosteres pagastā
Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība
Vej-Šē Ķīniešu mitoloģijā - divgalvaina čūska, kas dzīvoja Dzjuišaņa kalnā
Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui")
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
jama Ķīniešu mitoloģijā - viens no elles valdniekiem un mirušo soģis, cēlies no hinduisma Jamas
nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību
Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti
Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā
Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
Kipsal Ķizbeles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā
Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
Abaushof Ķūķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagasta teritorijā
Akvila L'Akvila - pilsēta Itālijā ("L'Aquila")
hinduistu nacionālisms labēja politiska kustība, kas Indiju identificē tikai un vienīgi ar hinduismu un pretojas kastu sistēmas izmaiņām
vambris Labi nobarots kuilis
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā
Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā
Laiden Laides muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā
kalpa Laika vienība hinduismā, ko veido dievu diena un nakts, ilgst 8640000000 gadu; sīkāk dalās jugās
reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko
Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Hohenheide Lakstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
Lambertshof Lambertu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
Lammingen Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā
Lievenhof Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā
drepis lamuvārds mazam puikam
tiriss lamuvārds zēnam, puikam
Landokrona Landskoronas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā
Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Lažas pagastā
Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe
Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
Lapinsky Lapas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā
Lassenbeck Lasenbekas, Lašupes muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā
Gross-Lassen Lašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Lassen Lašu muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā
Ļekatu māte latviešu mitoloģijā Gausa mātes vai cita auglības, ražības vai gara tabuizēts apzīmējums
landsassen Latvijā līdz 17. gs. novadnieka un muižnieka nosaukums vācu avotos
LPMA Latvijas Piļu un muižu asociācija
late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals
Laubern Lauberes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lauberes pagastā
Nurmhusen Lauciene (līdz 1939. g. Nurmuiža)
Neufeld Lauka muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Feldhof Laukmuiža
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
klaušenieks Lauku iedzīvotājs, kas strādāja klaušu darbus muižā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Laukenhof Lauku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā
rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai)
foļverki Lauku saimniecības Latgalē ar vidējo platību ap 45 ha, kas izveidojās uz bijušo muižu zemes 1920. gadu agrārajā reformā
Lautzen Lauķeses muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā
Launekaln Launkalnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
Lowiden Laviedes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
Laschen Lažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Atlizzen Leču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā
Nervensberg Leimaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
Lexten Lekšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Lenzenhof Lenču muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā
Lahnen Lēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
muižu redukcija lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā
magnētiskā deklinācija leņķis starp ģeogrāfisko uin magnētisko meridiānu ziemeļu virzieniem dotajā punktā
Lehnen Lēņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā
Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Lieben Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā
Lizenthof Licentes muiža, kas atradās Ventspils pilsētā
Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā
Lihben Lieben, Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Ledicken Liediķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
Leegen Lieģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā
Mahādevī Lielā dieviete, hinduisma dieva Šivas sievas Šaktī tituls
kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams
Numenius arquata lielā kuitala jeb kuitala
asjenda liela muiža Latīņamerikā
Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
Mahādeva Lielais dievs, hinduisma dieva Šivas tituls
Filandu ezers Lielais Filantmuižas ezers Pildas pagastā
Lielais Ozolezers Lielais Ozolmuižas ezers
Ozolmuižas ezers Lielais Ozolmuižas ezers Brīvzemnieku pagastā
papards Lielais papards - parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
Equisetum maximum lielās kosas "Equisetum telmateia" nosaukuma sinonīms
lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem
Gross-Autz Lielauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Gross-Barbern Lielbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Gross-Blieden Lielblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā
Gross-Born Lielbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli
Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Rapanuja Lieldienu salas nosaukums polinēziešu valodā ("Rapa Nui")
Gross-Dirden Lieldirdas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Gross-Drogen Lieldrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
Gross-Dselden Lieldzeldes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Gross-Essern Lielezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
Gross-Eckau Lieliecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Gross-Jungfernhof Lieljumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā
Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Gross-Kreuzburg Lielkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
Gross-Lassen Liellašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā
Gross-Leepen Liellīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas
Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
Essenhof Lielmuiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā
Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Gross-Platon Lielplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā
Gross-Roennen Lielrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Gross-Saticken Lielsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā
Gross-Sessau Lielsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā
Gross-Sonnaxt Lielsunākstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā
Gross-Sussei Lielsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā
Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Uikas ezeri Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novadā
Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Lennewarden Lielvārdes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā
Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Gross-Wuerzau Lielvircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Gross-Salwen Lielzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagastā
Gross-Santen Lielzantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā
Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā
saulesmuižnieki Liepājas pilsētas daļas "Saulesmuiža" iedzīvotāji
Lindenfeld Liepas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
liepmuižnieki Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepasmuiža" iedzīvotāji
Lindenhof Liepas pagasta un muižas bijušais nosaukums
Pikelhof Liepkalnu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Lindenhof Liepmuiža
Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā
Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
Lindenhof Liepu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
Tūjas skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūjasmuiža" otrs nosaukums
vecmuižnieki Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji
jauniķis Līgavainis; puisis precību gados
jauničs Līgavainis; puisis precību gados; jauniķis
brōlinīks līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās
brālnieks Līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās
brālinieks Līgavaiņa brālēns; jebkurš jauns puisis kāzās
Liegenhof Līgu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Ligutten Līgutes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
Gvinejas līja līju suga ("Leea guineensis")
kvota likme (piemēram, nodokļu, muitas kvota)
Liksno Līksnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
Stabliten Likuma muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
muitošana Likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra
kuilaniski Līkumaini (kā kuilim ejot)
martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija
Schloss Hochrosen Limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski
buivieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Buiva" iedzīvotāji
puiķelieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants
puikulieši Limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
Kalnmuiža Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Muižkalni" nosaukuma variants
buijieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Buijas" iedzīvotāji
Skultesmuiža Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skultes muiža" nosaukuma variants
Adiamuende Limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants
muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža
Vidrižmuiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" nosaukuma variants
Lemsal Limbažu pagasta un muižas bijušais nosaukums
Limbuschen Limbuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Limnaha Limerika - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Luimneach_)
Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
Linden Lindes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā
Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Lissenhof Lisas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Liwenhof Līvānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants
Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski
jaunmuizieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
pēternieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Liven-Bersen Līvbērzes muižas nosaukums
Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
parestētiskā makromēlija locekļu uzbriešanas, palielināšanās sajūta akromegālijas sākumstadijā un hiperpituitārisma latentā formā
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
Laizeem Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
Lohnasten Lonastes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
lopuža Lopu kopēja muižā
mazmuiža Lopu muiža; pusmuiža; folverks
Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
Lubahn Lubānas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubānas pagastā
Lubei Lubejas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā
Lubessern Lubezeres (Ezara) muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Lubben-Oschen Lubošu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā
Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
Ļajgoly Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Ļoborsk Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Lukno Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Lucyn Ludzas muiža, kas atradās Ludzas pilsētā
eversmuizieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Cibla", agrāk "Eversmuiža" iedzīvotāji
Papsuiki Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Popsuiki" nosaukuma variants
Popsuiki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Papsuiki" nosaukuma variants
Filitmuiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Filantmuiža" nosaukuma variants
Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
luika Luiga
Brails Luijs Brails - franču pedagogs (Louis Braille; 1809.-1852. g.), kurš izgudroja rakstu neredzīgajiem
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
levisits Luizīts
ljūizīts Luizīts
ļuizīts Luizīts
Lucken Lukas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
Lustberga Lustbergas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
Luxenhof Lūša muiža, kas atradās Cēsu pilsētā
Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā
Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
Ļuišuna Ļuišuņa, pilsēta Ķīnā
Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai
Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā
Ziediņu ezers Mācītājmuižas ezers Dzērbenes pagastā
Cīņas ezers Mācītājmuižas ezers Veclaicenes pagastā
Muczino Mačānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā
Sissegal Madlienas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā
Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums
muižnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" iedzīvotāji
Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums
Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona
Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums
Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums
jaunmuižnieki Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuižnieki" iedzīvotāji
kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji
Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
parastā mahonija mahoniju suga ("Mahonia aquifolium"), ko audzē arī Latvijā
kalpmāja Māja, kur dzīvo muižas kalpi; kalpu māja
kalpu māja māja, kurā dzīvo muižas kalpi
Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā
muitāt Maksāt muitu
tullēt Maksāt muitu
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
Muilangāra Malingāra - pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Zinohlen Mālu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Mahlemuische Mālu muiža, kas atradās Jēkabpilss apriņķa Rites pagastā
Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā
Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi
Magnushof Mangaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mangaļu pagastā
Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls
majorāts mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā
Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja
Marzingshof Mārciņas jeb Mārčiņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā
Marren Mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā
Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Marienpole Mariampoles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
Mārsēnmuiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" nosaukuma variants
Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā
Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
vecmuižnieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižnieki" iedzīvotāji
Matern Māteres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā
piecdaivu mātere māteru suga ("Leonurus quinquelobatus")
cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis")
Matkuln Matkules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija
Mazais Ozolezers Mazais Ozolmuižas ezers
Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā
Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri
Sanguisorba minor mazās zaļvālītes "Poterium sanguisorba" nosaukuma sinonīms
Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā
Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Klein-Damen Mazdāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā
Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Klein-Duhren Mazdūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Klein-Gaweesen Mazgaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
Klein-Gramsden Mazgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā
Klein-Jungfernhof Mazjumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā
Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Klein-Kreuzburg Mazkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Klein-Lahnen Mazlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Klein-Laschen Mazlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Klein-Leepen Mazlīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Klein-Mesoten Mazmežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Mazmuižas ezers Mazmuižnieku ezers Raiskuma pagastā
Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā
Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
čirka mazs bērns; meitene; puika
čižiks mazs puika
knabācis mazs puika
knipelis mazs puika
poģis mazs puika
polaks mazs puika
zemlaka mazs puika
poļaciņš mazs puika ar apgrieztiem matiem
žepkus mazs puika, kurš sācis staigāt un valkā bikses
puģis mazs puika; poģis
zekuts mazs puisēns
knauslis mazs puisēns, knauķis
stepka mazs puisītis, palaidnis
stencēns Mazs, mundrs puika
knopele Mazs, neattīstījies puika
knervelis Mazs, vājš puika
Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums
Klein-Sarnaten Mazsārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sārnates pagastā
Klein-Rahden Mazsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Klein-Strohken Mazstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Klein-Sussei Mazsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā
Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
Klein-Salwen Mazzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā
Eleocharis pauciflora mazziedu pameldra "Eleocharis quinqueflora" nosaukumna sinonīms
Nelspreita Mbombela, pilsēta Dienvidāfrikā, tās nosaukums līdz 2009. gada oktobrim ("Nelspruit")
Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Medden Medes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža
Medemhof Meduma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā
Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems"
Medsen Medzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā
Medze Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzes muiža" nosaukuma variants
medzenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzesmuiža" iedzīvotāji
Meselau Mēdzūlas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
Megusen Meguzes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Meiershof Meijera (Meira) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Līvu pagastā
Meiran Meirānu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Meirānu pagastā
Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
spertaļa Meita, kas ar puišiem neielaižas
zukars Meklētājs, muitnieks
zūķeris Meklētājs, muitnieks
zūkuris Meklētājs, muitnieks
zūkurs Meklētājs, muitnieks
zūneris Meklētājs, muitnieks
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.)
Meldsern Meldzeres muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Limosa limosa melnā puskuitala
ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans")
Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
Altenwoga Meņģeles muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Meņģeles pagasta teritorijā
Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā
Markgrafen Mērsraga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Mērsraga pagastā
Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Grenzhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
kabans Mežacūka, kuilis
Grenzhof Mežmuiža
Waldhof Mežmuiža
Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums
Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums
Mežkunga ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Mežkungu ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Mežniecības ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Sloku ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Mežamuižas ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Mescheneeken Mežnieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
Mesoten Mežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
sarkanā mežskudra mežskudru suga ("Formica sanguinea")
rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena"
Mežawydy Mežvidu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā
pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia")
Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā
Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof
Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit
Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof
asinssārtais mikoblasts mikoblastu ģints ķērpju suga ("Mycoblastus sanguinarius")
Muehlgraben Mīlgrāvja muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
Muehlenhof Mīliņa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu
Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Wilhelminenhof Mīnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Misshof Misas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
krutais Moderns, stilīgs puisis
Mohden Modu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
Montrē Montreija, pilsēta Francijā ("Montreuil")
Moritzberg Mores muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
Marienthal Moriņpoles muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā
Mooshof Mosu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
žerns Možs, izveicīgs puika
duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis
dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis
Muinieku dzirnavezers Muiniešu dzirnavezers Blomes pagastā
cells muita
tulle Muita (nodoklis)
izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm
konvencionālā muita muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm
aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm, lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm
rabata Muita, nodoklis, soda nauda
pošļina Muita; nodevas
muitnieks Muitas (2) ierēdnis
debentūra Muitas apliecinājums par muitas nodevas atmaksāšanu
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku
noklarēšana Muitas formalitāšu kārtošana (nokārtošana) ostā
klarēšana Muitas formalitāšu kārtošana (nokārtrošana) ostā
muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē
MKP Muitas kontroles punkts
muitas tarifs muitas likmju sistemātisks saraksts
advalors Muitas nodeva vai nodoklis, kas tiek iekasēts procentuālā izteiksmē no muitas vērtības
agrārmuita Muitas noteikumi lauksaimniecības produkcijai
muitas ūnija muitas savienība
konvencionālās likmes muitas tarifa likmes, ko nosaka līgums starp valstīm
ģenerāltarifs Muitas tarifs, kas attiecas uz to valstu precēm, kas savā starpā nav saistītas ar tirdzniecības līgumiem
muitas kontroles zona muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču un citu priekšmetu pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē
žūkuris Muitas uzraugs
banderole Muitas zīme
tullūzis Muitnīca
muitenieks Muitnieks
muitinieks Muitnieks
tulenieks Muitnieks
tullenieks Muitnieks
muitāt Muitot
Stukmaņu muiža muiža "Stockmannshof" kuras teritorijā izveidojās apdzīvotās vietas Stukmaņi un Pļaviņas
Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža
Medummuiža Muiža Bārbeles pagasta teritorijā, celta 17. gs., dokumentos minēta ar vācisko nosaukumu "Witwenhof", bet ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados
Lielbārbele muiža Bārbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Gross-Barbern"
Mazbārbele Muiža Bērbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Klein-Barbern"
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus
Juzefinovas muiža muiža Preiļu novada Pelēču pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, stallis (vai klēts), kūts, citas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kā arī parks
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci
Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts
Udas muiža muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā
ringa muiža, kurā sievietes darīja visu veidu saimnieciskos darbus
fideikommiss Muiža, kurai arvienu jāpaliek zināmas ģimenes īpašumam un kuru tā tad nedrīkst pārdot
Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen
Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau
Vecplatones muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Platone, arī šīs apdzīvotās vietas nosaukums
Piņķu muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies šī apdzīvotā vieta, vāciskais nosaukums "Pinkenhof"
pilis muiža, saimniecība, īpašums
Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu
liekpļava Muižai piederoša pļava, kuru zemniekiem vajadzēja pļaut
muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki
Koku Muižas "Kokenhof" un arī tagadējā Kocēnu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
muiceļš Muižas (muižu) ceļš
antvērķis Muižas amatnieks vai kalpotājs
ordonarščiks muižas deputāta kalps
Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.)
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha)
lopu muiža muižas galvenā palīgsaimniecība
moderniecēni Muižas govju vai piena pārziņa (modernieka) bērni
muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs
bukrieža Muižas kalpa riežas noteiktā laikā neapstrādātā un nenokoptā daļa
trejdieninieki Muižas kalpi, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižas darbos, bet pārējā laikā apkopa viņiem par algu ierādītos laukus
muižļaudis Muižas kalpotāji, strādnieki
kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas)
bambarnieks Muižas kalps, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižā, par atalgojumu saņemot zemi, bet pārējās dienas - savā saimniecībā
oternieks Muižas klaušu darbinieks - kājnieks
remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot)
Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli
stienūzis Muižas krogs
Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis
riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum)
Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos
Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm
Dubno Muižas nosaukums tagadējā Augšdaugavas novadā, kuras teritorijā izveidojies Dubnas ciems; Dubnas muiža
lopmuiža Muižas palīgsaimniecība (filiāle), kur mitināja muižas lopus, izveidojās gk. 19. gs. 1. pusē
junkurs Muižas pārvaldnieks
pakungs Muižas pārvaldnieks
prikasčiks Muižas pārvaldnieks
puskungs Muižas pārvaldnieks; pakungs
Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns
bumbarnieks Muižas pusgraudnieks; bumburnieks
rijkulis Muižas rijas darbu uzraugs; labības kulšanas pārraugs
meiris Muižas riju un klēts, arī kūts pārzinis un uzraugs; meiers
mēži Muižas strādnieki
karavnieks Muižas strādnieks, kurš ēdina un dzirda lopus
pribaks Muižas sulainis vai kalpotājs, kas nav nodarbināts lauku darbos
mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks
kūjvakts Muižas ziņnesis, kas paziņoja, kad jāiet uz muižu darbā
talakans muižas zvans uz darbu un lopu dzīšanai mājās
mensālmuižas Muižas, kuras noderēja bīskapiem uztura piegādāšanai
Muischezeem Muižciema muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā
lielvagaris Muižkunga vietnieks
muižas kungs Muižkungs
muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
landsknehts Muižkungs (Livonijā)
amtmanis Muižkungs 16. un 17. gs. Latvijā
muišļi Muižļi - mēsli, netīrumi
mušļi Muižļi - mēsli, netīrumi
muiženica Muižniece
muiženiece Muižniece
muižnīca Muižniece
lielkundzība Muižniecība
šļekte Muižniecība
šļahta muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā, no 14. gs. līdz 20. gs. divdesmitajiem gadiem)
landrāts Muižniecības izvēlēta amatpersona
bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti
seimiks muižniecības pārstāvniecības institūcija Lietuvas dižkunigaitijā 16.-18. gadsimtā
apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā
lielkundzisks Muižniecisks
Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā
muižas tiesības muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai
zeltnesis Muižnieka nosaukums veclatviešu rakstos
haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā)
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks
ševaljē Muižnieka tituls feodālajā Francijā
kāts muižnieka uzliktā miesassoda izpildītājs, muižas bende
kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
muiženieks Muižnieks
muižinieks Muižnieks
muižnieķelis Muižnieks
veckungs Muižnieks (parasti gados vecs)
pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā)
dižkungs Muižnieks, dzimtkungs
dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža
muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs
gentilhomme Muižnieks; smalks, izglītots cilvēks
konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku Muižnieku ezers - Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka
landrātu kolēģija muižnieku ievēlēts pārstāvības institūcija
muižniekgājums Muižnieku kārta
muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā
muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām
folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.)
gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka
mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku; Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
dom Muižnieku tituls Portugālē (lieto pirms vārda)
dzimtmuižniecība Muižnieku titulu mantojušo kopums
Ģērdurga Muižuļurga
Muiža Muižupīte
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā
Mojahn Mujānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mujānu pagastā
Mukalpen Mūkalpu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Mundiken Mundikas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Mūrmuižas ūdenskrātuve Mūrmuižas dzirnavezers Vilces pagastā
Ziedkalnes ūdenskrātuve Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā
Ziedkalnes dzirnavezers Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
Murinowo Muržinovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā
starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu
mumspuika Mūsu puika
Mogolu impērija musulmaņu valsts Indijā, ko nodibināja 1526. gadā, vēlāk izveidoja labas attiecības ar hinduistiem, bet tālāk pievērsās islāma puritānismam
Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā
rādžastāņi Nācija Indijā (gk. Rādžastānas štatā); valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti, daļa - musulmaņi, džainisti
gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi
sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti
malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi
marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati
Aujuitukas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Auyuittuq National Park_), Bafina salas austrumu piekrastē, Deivisa šauruma krastā
Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci
Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Naglu dižozols Nāgelmuižas ozols Ropažu novadā
sīkā najāda najādu suga ("Najas tenuissima"), Latvijā aizsargājama
Namiot Namjotu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Nauditen Naudītes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā
Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā
Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu
zaļmuizieši Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmuiža" iedzīvotāji
losis Neglīts puisis
lunis Neglīts puisis
Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance")
Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne")
Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”)
papluinīt neilgu laiku, mazliet pluinīt
čuibus Neizkastrēts kuilis
beikus Nejauks puika
bikus Nejauks puika
Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
namīns neliela celtne vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
armadiļa neliela flote, neliels apbruņots kuģis, sevišķi muitas vajadzībām
lopmuižiņa neliela lopu muiža
pusmuiža neliela muiža
novads neliela muiža ar norobežotu teritoriju
Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā
Hjerseja neliela sala Islandes rietumu piekrastē, Fahsabloui līča austrumu malā
Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā
fogtija neliela teritorija, kurā muižas amatpersona fogts izpildīja tiesas un citas funkcijas
pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam)
drucka neliels drukns zirģelis; neliels, drukns puisis
brūzis neliels namiņš vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
jemšika neliels puika
bandājs neliels zemes gabals muižas kalpam
druķis Neliels, drukns zirdziņš; neliels, drukns puisis
puskuilēns Neliels, nepieaudzis kuilis; arī puskuilis
Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos
kontrabandas ceļā nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu)
draska Nemierīgs puisēns; spēcīgs strādnieks
retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš)
drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika
denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints
pacans Nepilngadīgs puika
puisējs neprecējies puisis
puišcilvēks Neprecējies vīrietis; puisis
klekteris Nerātns puika
jendziņš Nerātns puisēns
Nerft Neretas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
puntūzis Nesaticīgs, ķildīgs puika
knorba Netīrīgs, mazs puika
jakaris Nevaldāms puika
jakarnieks Nevaldāms puika
mūties Neveikli rīkoties; muities; ar grūtībām virzīties uz priekšu
Niederbartau Nīcas muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīca
sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji
auzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Auzasmuiža" (arī "Auzumuiža") iedzīvotāji
Nidzgal Nīcgaļa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši
kroblaks Nicinoša iesauka mazam puikam
Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
čīkutiņš Nievājošs apzīmējums jaunākam puisim
Nigranden Nīgrandas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
Alschof Nīgrandas muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Nīgrandes pagasta teritorijā
Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
uiguru raksts no 1. gt. b. lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts (daļa uiguru to lietoja līdz pat 18.-19. gs. b.); no 11.-12. gs. to sāka aizstāt arābu raksts
notabļi no 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji
pusmuiža no galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība
firsts no ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls
patrimoniālapgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai
patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals
depis Nobarojies, neveikls jauns puisis
Nodaggen Nodegu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
metekla Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums
meteklības Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums
metelības nodevas, nodokļi, muitas nodokļi, mesli, ziedojumi
muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes
3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna
Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu
Septītais krusta karš norisa 1248.-1254. g. Francijas karaļa Luija IX vadībā, plānotais ceļš uz Svēto zemi atkal veda caur Ēģipti, un beidzās ar neveiksmi kaujā, ka Luijs IX tika sagūstīts un par viņa atbrīvošanu pieprasīta izpirkuma maksa
Astotais krusta karš norisa 1270. g., Luijs IX bija iecerējis doties uz Tunisiju Ziemeļāfrikā, taču vēl pirms iespējamiem panākumiem, valdnieks nomira no dizentērijas, krustneši atgriezās Eiropā pēc tam, kad bija panākuši nelielas tirdzniecības un politiskas koncesijas no Hafsīdu dinastijas
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
uzlikt muitu noteikt muitu
muitot Noteikt muitu (1)
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu
astoņi nemirstīgie nozīmīgi tēli daoisma mitoloģijā, pēc secības, kā viņi ieguvuši nemirstību, tie ir Ļi Sjuaņs, Ļui Dunbiņs, Haņs Džunļi, Haņs Sjans, Cao Godzju, Džans Go, Laņs (vai Laņa) Caihe un He Sjaņgu
Niukszi Nukšu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Nurmis Nurmižu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā
Nurms Nurmu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā
Nurmhusen Nurmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
zadināties Ņemties, spēlēties, puišus kaitināt
Alakuitijervi Ņižņeje Kuito, ezers Krievijas Karēlijas Republikā (_Ala-Kuitijärvi_), tā nosaukums somu valodā
Jaunorleāna Ņūorleāna, pilsēta ASV Luiziānas štatā
Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā (_Ros Mhic Thriuin_), tās nosaukums īru valodā
Ohben Obes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Odern Odres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena
sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši
bruņniecības matrikula oficiāls priviliģētāko muižniecības dzimtu saraksts, kas nodrošināja bruņniecības korporācijas un kārtas tiesības (sevišķi muižu iegūšanā), Latvijā 1634.-1920. g.
Oglei Oglienes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera
Ogerhof Ogres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā
Ogersmuende Ogres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā
ānamuizieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji
ogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogresmuiža" iedzīvotāji
Oger Ogresgala muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā
Oselshof Ohselshof, Mazozolu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā
Oxeln Oksles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
rūķeris Okšķeris, muitnieks
Okten Oktes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Olai Olaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā
Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Ohlenhof Oļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Oļu pagastā
Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā
Ordangen Ordangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
Orishof Ores muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu
utkali Oriji - nācija Indijā, Orisas štata pamatiedzīvotāji; runā oriju valodā, ticīgie - hinduisti
Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
portofranko Osta (vai piejūras rajons), kurā var ievest un no kuras var izvest preces bez muitas
brīvosta Osta, kur preču ievešana un izvešana atļauta bez muitas
Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
Ohschelei Ošlejas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
Atte Ote jeb Otes muiža Alūksnes novada Kalncempju pagastā
otrnieks Oternieks - klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu
Ottenhof Otes muiža, bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji
Arekipa otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. _Arequipa_), reģiona administratīvais centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.)
Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
pusotrinieks Otrinieks (vasaras palīgstrādnieks), kas gāja muižas gaitās vai nu tikai pusi nedēļas vai katru otro nedēļu
krēsliņš Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
ozolīte Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
ozolītes Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
sētloži Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
sētložņi Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
alpīnā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia alpina")
debeszilā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia caerulea")
zeltziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia chrysantha")
mežvīteņlapu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia clemantifolia")
vēdekļainā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia flabellata")
zaļziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia viridiflora")
parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā
aklenīte Ozolīte ("Aquilegia")
ozoliņš Ozolīte ("Aquilegia")
Eckenberg Ozolkalna muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Eckhof Ozolmuiža
Eichhof Ozolmuiža
Osolshof Ozolmuiža
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Ozolezeri Ozolmuižas ezeri Brīvzemnieku pagastā
Kozuori Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski
Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski
Krīveņi Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants
skujieši Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
slobodieši Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji
Absenau Ozolu muiža
Klein-Dsehrwen Ozolu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Paulsgnade Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kārzdabas pagastā
Linden-Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liezeres pagastā
Uzul-Muyža Ozolu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagastā
Hoheneich Ozolu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Eckendorf Ozolu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā
Lappier Ozolu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ozolu pagastā
Pabbasch Pabažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pabažu pagastā
Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā
šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts
Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja
Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.)
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
mācītāja pagasts pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem)
Zvārdes pagasta teritorija pagastu atjaunoja 1993. g., bet neliela tā bijušās teritorijas daļa iekļauta tagadējā Vītiņu pagastā (Kokmuižas apkaime) un Blīdenes pagastā (Zauru apkaime)
Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
nomuitot pakļaut muitai (1)
žolburs Palaidnīgs puika
klopča Palaidnīgs puisis
šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks
ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. _Belau_, angļu val. _Palau_), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu
Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā
Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā
mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora")
Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti
Pampeln Pampāļu muiža, kuras teritorijā tagadējā Saldus novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pampāļi
Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā
Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
surtaxe Papildu nodoklis, nodokļa piemaksa, ko pieskaita gk. muitas nodokļiem sevišķu interešu aizsardzības nolūkā
Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā
gada maksa parāda deldējuma un procentu kopsumma, kas jāmaksā katru parāda atmaksas gadu; annuitāte
karaliskais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea guilielmi")
pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku
pārsalauzīties pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku)
pārsajaukties pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt kuili (par cūku)
papari Parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum", senāk "Pteris aquilina")
vienkāju paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
ērgļa paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
ērgļu paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
Jāņa paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
kreimele Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
kreimules Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
sietavas Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taucene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taucenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukuzāle Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle
sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus")
sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus")
Agrostis vulgaris parastās smilgas "Agrostis tenuis" nosaukuma sinonīms
brīvgadi parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi
tārtiņveidīgie parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni
Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas
Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos
sīksēklu parodija parodiju suga ("Parodia microsperma", senāk "Parodia sanguiniflora")
fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas)
asinssarkanā pasāre pasāru suga ("Digitaria sanguinalis")
WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association")
Passexten Pasiekstes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
Antiokvas pasiflora pasifloru suga ("Passiflora antioquiensis")
pašmudrs Pasmuidrs
pašmuidrs Pasmuidrs
Klauenstein Pasta muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā
Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā
maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā
Postenden Pastendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Pastmuižas velna akmens Pastmuižas Velnakmens
pastūdīt Pastuidīt
pasūnīties Pasuinīties
karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu
Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Gilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
Hilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Patkules pagastā
Paulinenhof Paulīnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
Paulhof Pauļa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā
Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
Pawassern Pavasara muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā
tētiņš Pavecāks puisis, vīrietis
Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija
Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
insaits Pēkšņa intuitīva problēmas aptveršana bez loģiskās analīzes palīdzības; tiešās izziņas akts
ērskis Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
pīļuzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
saldzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
Baltijas garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Palaemonidae" suga ("Palaemon squilla"), kuras sīka varietāte (garums - līdz 4 cm) sastopama arī Rīgas līcī
Pelecz Pelēču muiža, kuras teritorijā tagadējā Preiļu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelēči
Pankelhof Penkules muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagastā
smalklapu peonija peoniju suga ("Paeonia tenuifolia")
Perbohnen Pērbones muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
eksekutors Pērējs skolās, muižās, karaspēka daļās u. c.
Donnershof Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā
rentes kungs persona (parasti muižnieks), kas kādam iznomāja lauku saimniecību
peruānieši Peruieši - tauta, Peru pamatiedzīvotāji; runā spāņu un kečvu valodās, ticīgie - katoļi
peruāņi Peruieši (1)
peruāņi Peruieši (2)
Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
Lambertshof Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Pēternieku pagastā
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Peterwalde Pētervaldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā
Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā
Didrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu
dižpuisis Pieaudzis neprecējies kalps (pretstatā puspuisim)
Leonurus villosus piecdaivu māteres "Leonurus quinquelobatus" nosaukuma sinonīms
DAF Piegādāts līdz robežai (angļu "delivered at frontier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas eksportam, nogādātas noteiktā punktā vai vietā uz robežas pirms blakus valsts muitas robežas
DES Piegādāts no kuģa (angļu "delivered ex ship") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, ja tās, nenomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā uz kkuģa klāja norunātajā galamērķa ostā
DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā
buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
pūdža Pielūgsme hinduismā, budismā un džainismā
lopuvīrs Piena lopu pārzinis muižā
pienzīdis Pienapuika
putrasbārda Pienapuika
sapļaks Pienapuika
sopļaks Pienapuika
zaļgalvis Pienapuika
zenka Pienapuika
Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Pienany Pieneņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
asinssarkanā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum sanguinolentum")
asinssarkanā mitrumpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Physisporinus sanguinolentus")
iekšzeme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - visa Latvijas teritorija, izņemot Muitas likumā atrunātās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās ekonomiskās zonas
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
Pikkaln Pikkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Pixtern Piksteres muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā
Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
Pilcyny Pilcines muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
Pyļda Pildas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās) pildīt klaušas (muižā)
Pilkaln Pilkalnes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
palaci Pils (muižā)
Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
pokojas Pils vai mācītājmuižas iekštelpas, istabas
corps-de-logi Pils vai muižas galvenā ēka
Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums
Blieden Pilsblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā
Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris
Ķekava pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 18 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Keckau" teritorijā, novada un pagasta centrs
Mārupe pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 6 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Bieriņu muižas "Lindenruhe" teritorijā, novada centrs
Agilaresa pilsēta Argentīnā (_Aguilares_), Tukumanas provincē
Atamiski pilsēta Argentīnā (_Atamisqui_), Santjago del Estero provincē
Kilmesa pilsēta Argentīnā ("Quilmes"), Laplatas līča krastā, Buenosairesas piepilsēta, 230800 iedzīvotāju (2001. g.)
Sanluisa pilsēta Argentīnā ("San Luis"), provinces administratīvais centrs, 171000 iedzīvotāju (2005. g.)
Apelūsasa pilsēta ASV (_Opelousas_), Luiziānas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Abivila pilsēta ASV ("Abbeville"), Luiziānas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogalūsa pilsēta ASV ("Bogalusa"), Luiziānas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Božersitija pilsēta ASV ("Bossier City"), Luiziānas štatā, 67500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentrala pilsēta ASV ("Central"), Luiziānas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Krauli pilsēta ASV ("Crowley"), Luiziānas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Deridera pilsēta ASV ("DeRidder"), Luiziānas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Junisa pilsēta ASV ("Eunice"), Luiziānas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frūta pilsēta ASV ("Fruita"), Kolorādo štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gonzālisa pilsēta ASV ("Gonzales"), Luiziānas štatā, 10450 iedzīvotāju (2014. g.)
Gretna pilsēta ASV ("Gretna"), Luiziānas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hamonda pilsēta ASV ("Hammond"), Luiziānas štatā, 20350 iedzīvotāju (2014. g.)
Huma pilsēta ASV ("Houma"), Luiziānas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jangsvila pilsēta ASV ("Youngsville"), Luiziānas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dženingsa pilsēta ASV ("Jennings"), Luiziānas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lafīeta pilsēta ASV ("Lafayette"), Luiziānas štatā, 126000 iedzīvotāju (2014. g.)
Leikčārlza pilsēta ASV ("Lake Charles"), Luiziānas štatā, jūras osta pie Kalkašas upes, 74900 iedzīvotāju (2014. g.)
Luisvila pilsēta ASV ("Louisville-Jefferson"), Kentuki štatā, upes osta Ohaijo kreisajā krastā, 612800 iedzīvotāju (2014. g.)
Luisvila pilsēta ASV ("Louisville"), Kolorādo štatā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Luisvila pilsēta ASV ("Louisville"), Misisipi štatā, 554500 iedzīvotāju (2006. g.)
Mandvila pilsēta ASV ("Mandeville"), Luiziānas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Meskīta pilsēta ASV ("Mesquite"), Nevadas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Meskīta pilsēta ASV ("Mesquite"), Teksasas štatā, 144400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mindena pilsēta ASV ("Minden"), Luiziānas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monro pilsēta ASV ("Monroe"), Luiziānas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.)
Morgansitija pilsēta ASV ("Morgan City"), Luiziānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Načitočesa pilsēta ASV ("Natchitoches"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūaibīrija pilsēta ASV ("New Iberia"), Luiziānas štatā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūorleāna pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna
Kvinsi pilsēta ASV ("Quincy"), Ilinoisas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvinsi pilsēta ASV ("Quincy"), Masačūsetsas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rastona pilsēta ASV ("Ruston"), Luiziānas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentluisa pilsēta ASV ("Saint Louis"), Misūri štatā, upes osta Misisipi krastā, 317400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanlūisobispo pilsēta ASV ("San Luis Obispo"), Kalifornijas štatā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanlūisa pilsēta ASV ("San Luis"), Arizonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sigīna pilsēta ASV ("Seguin"), Teksasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šrīvporta pilsēta ASV ("Shreveport"), Luiziānas štatā, 198200 iedzīvotāju (2014. g.)
Slaidela pilsēta ASV ("Slidell"), Luiziānas štatā, 27600 iedzīvotāju (2014. g.)
Salfura pilsēta ASV ("Sulphur"), Luiziānas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tibodo pilsēta ASV ("Thibodaux"), Luiziānas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aleksandrija pilsēta ASV, Luiziānā (_Alexandria_), Redriveras labajā krastā, 48200 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1805. g.
Batonrūža pilsēta ASV, Luiziānas štata administratīvais centrs, jūras osta Misisipi kreisajā krastā, 228900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bastropa pilsēta ASV, Luiziānas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Beikera pilsēta ASV, Luiziānas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūna pilsēta Beļģijā (_Thuin_), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Buijona pilsēta Beļģijā (fr. _Bouillon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumu pierobežā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ljēža pilsēta Beļģijā (fr. _Liege_, vācu _Luettich_, nl. _Luik_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.)
Diksmeide pilsēta Beļģijā (fr. "Dixmudenl", vācu "Diksmuide"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hannū pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Hannut", nl. "Hannuit"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Aikile pilsēta Bolīvijā (_Aiquile_), Kočabambas departamentā
Agvabranka pilsēta Brazīlijā (_Água Branca_), Pjaui štatā
Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas
Altusa pilsēta Brazīlijā (_Altos_), Pjaui štatā
Apui pilsēta Brazīlijā (_Apui_), Amazonasas štata dienvidaustrumu daļā
Akidauana pilsēta Brazīlijā (_Aquidauana_), Matugrosu du Sula štatā
Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos
Avelinulopisa pilsēta Brazīlijā (_Avelino Lopes_), Pjaui štata dienvidu daļā
Kujaba pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.)
Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luiz"), Roraimas štatā, 922000 iedzīvotāju (2007. g.)
Batagvasu pilsēta Brazīlijā, Matugaru du Sula štata rietumu daļā, Aņandui upes krastā
Terezina pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata administratīvais centrs, 737000 iedzīvotāju (2007. g.)
Baišagrandi duRibeiru pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata rietumu daļā
Barasa pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata ziemeļu daļā
Ajkina pilsēta Čīlē (_Ayquina_), Antofagastas reģiona ziemeļaustrumu daļā
Kokimbo pilsēta Čīlē ("Coquimbo"), tāda paša nosaukuma reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 148300 iedzīvotāju (2002. g.)
Ikike pilsēta Čīlē ("Iquique"), Tarapakas reģiona administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 206700 iedzīvotāju (2002. g.)
Gvajakila pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.)
Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
Rambuijē pilsēta Francijā (_Rambouillet_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Boagijoma pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kaljuīra et Kjūira pilsēta Francijā ("Caluire-et-Cuire"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41200 iedzīvotāju (2010. g.)
Deilabāra pilsēta Francijā ("Deuil-la-Barre"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Dragiņāna pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
Aljuēna pilsēta Francijā ("Halluin"), Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Uija pilsēta Francijā ("Houilles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.)
Monreija pilsēta Francijā ("Montreuil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 102800 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīplezansa pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrmarna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrsēna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kempēra pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūrnefei pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilžuīfa pilsēta Francijā ("Villejuif"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 55500 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Francijā (fr. _Saint-Louis_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Portluī pilsēta Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā ("Port-Louis"), Grantēra salas ziemeļrietumu piekrastē, 5500 iedzīvotāju (2007. g.)
Eskuintla pilsēta Gvatemalā ("Escuintla"), departamenta administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.)
Sigiri pilsēta Gvinejas Republikas ziemeļaustrumos ("Siguiri"), Nigēras krastā, 28300 iedzīvotāju (2008. g.)
Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā (_Karksi-Nuia_), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Vārānasī pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2011. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa
Karika pie Šīras pilsēta Īrijā (_Carrick-on-Suir_), Sautiperēri grāfistē, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
Malingāra pilsēta Īrijā (_Mullingar_), Vestmītas grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.); Muilangāra
Ņūrosa pilsēta Īrijā (_New Ross_), Veksfordas grāfistē, 4500 iedzīvotāju (2011. g.); Rosvikhruina
Muinavjoga pilsēta Īrijā ("Muinebeag"), Kārlovas grāfistē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ķeblavika pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, zvejas osta Fahsabloui līča krastā, 8230 iedzīvotāju (2007. g.)
Akvi Terme pilsēta Itālijā (_Ácqui Terme_), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Luino pilsēta Itālijā (_Luino_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Lago Madžores ezera austrumu krastā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvīno pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Artena pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ariča pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ardea pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bisakvīno pilsēta Itālijā ("Bisacquino"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 4750 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvidonija Montečelio pilsēta Itālijā ("Guidonia Montecelio"), Lacio reģiona Romas provincē, 83200 iedzīvotāju (2014. g.)
L'Akvila pilsēta Itālijā ("L'Aquila"), Peskāras krastā, Abruco reģiona un L'Akvilas provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lekvile pilsēta Itālijā ("Lequile"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Skvilače pilsēta Itālijā ("Squillace"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Skuinzāno pilsēta Itālijā ("Squinzano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarkvīnija pilsēta Itālijā ("Tarquinia"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Avara pilsēta Japānā (_Awara_), Fukui prefektūras ziemeļu daļā
Fukui pilsēta Japānā ("Fukui"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 266800 iedzīvotāju (2010. g.)
Suita pilsēta Japānā ("Suita"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 374500 iedzīvotāju (2015. g.)
Curuga pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, Fukui prefektūrā, osta Japāņu jūras Curugas līča krastā, 68400 iedzīvotāju (2005. g.)
Avanui pilsēta Jaunzēlandē (_Awanui_), Nortlendas reģionā, Ziemeļsalas ziemeļu daļā
Pālmerstonnorta pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.)
Vananui pilsēta Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalas dienvidrietumu piekrastē, osta Fananui grīvā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ikaluita pilsēta Kanādā ("Iqaluit"), Nunavutas teritorijas administratīvais centrs, atrodas uz Bafina salas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, 7740 iedzīvotāju (2016. g.)
Araukita pilsēta Kolumbijā (_Arauquita_), Araukas departamentā
Kibdo pilsēta Kolumbijas rietumos ("Quibdo"), Čoko departamenta administratīvais centrs, 126400 iedzīvotāju (2012. g.)
Puentnuāra pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.)
Sinijdžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.)
Belogorska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja
Uļjanovska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska
Volžska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
Usurijska pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, Suifunas krastos, 166800 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1935. g. saucās Ņikoļska-Usurijska, 1935.-1957. g. - Vorošilova
Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
Tetjuši pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
Gvinesa pilsēta Kubā ("Guines"), Havannas provincē, 69000 iedzīvotāju (2005. g.)
Olgina pilsēta Kubā ("Holguin"), provinces administratīvais centrs, 275400 iedzīvotāju (2006. g.)
Aņluna pilsēta Ķīnā (_Anlong_), Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomajā prefektūrā
Huainaņa pilsēta Ķīnā ("Huainan"), Aņhui provincē, 877800 iedzīvotāju (2002. g.)
Juimeņa pilsēta Ķīnā ("Yuimen"), Gaņsu provincē, Nanšana kalnu piekājē \~2000 m vjl., 560000 iedzīvotāju (2007. g.)
Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju
Tunlina pilsēta Ķīnā ("Tongling"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 741500 iedzīvotāju (2011. g.)
Uhu pilsēta Ķīnā ("Wuhu"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 567000 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjanjiņa pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 360800 iedzīvotāju (2002. g.)
Fujana pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 387300 iedzīvotāju (2002. g.)
Benbu pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 533300 iedzīvotāju (2002. g.)
Hefei pilsēta Ķīnā, Aņhui provinces administratīvais centrs, 1170000 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjisji pilsēta Ķīnā, Aņhuii provincē
Beidao pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces Tiaņšui prefektūrā
Bidzje pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Dujuņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Dušaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Juicjina pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Kaili pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Luodiaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Saņsui pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Tundzi pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Tunžeņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Tunžeņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Žundzjana pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
Dzuņji pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē, 378600 iedzīvotāju (2002. g.)
Vanmo pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomajā prefektūrā
Cehena pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomās prefektūras dienvidos
Sjinji pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumu daļā
Baiguo pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
Liupaņšui pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
Paņsjaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
Kerije pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā; Juitiaņa
Aņcjina pilsēta Ķīnas austrumu daļā (_Anquing_), Aņhui provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, \~300000 iedzīvotāju
Uhaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (武汉 Wǔhàn), osta pie Haņšui ietekas Jandzi (pieejama arī jūras kuģiem), Hubejas provinces administratīvais centrs, 10610000 iedzīvotāju (2015. g.)
Čuncjina pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Chongqing"), provinces administratīvais centrs, osta Jandzi krastā, 4,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Juičena; Basjana
Guijana pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Aņšuņa pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, Guidžou provincē, \~300000 iedzīvotāju
Hulunbuira pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Hulun Buir"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona ziemeļu daļā, 262200 iedzīvotāju (2000. g.)
Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
Aloja pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof)
Madona pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā
Baldone pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Saulkrasti pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos
Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
Staicele pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža
Gilforda pilsēta Lielbritānijā (_Guildford_), Anglijas dienvidu daļā, Sari grāfistē, 137200 iedzīvotāju (2011. g.)
Aravī pilsēta Marokā (_Al Aaroui_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
Atāvīja pilsēta Marokā (_Laattaouia_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona austrumu daļā
Savīra pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.)
Adolforuisa Kortinesa pilsēta Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines_), Sinaloa štata ziemeļu daļā
Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos
Astla de Terrasasa pilsēta Meksikā (_Axtla de Terrazas_), Sanluisa Potosi pavalsts dienvidu daļā
Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.)
Helevūtsleisa pilsēta Nīderlandē (_Hellevoetsluis_), Dienvidholandes provincē, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Eimeidena pilsēta Nīderlandē (_Ijmuiden_), Ziemeļholandes provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeidhorna pilsēta Nīderlandē (_Zuidhorn_), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeidlarena pilsēta Nīderlandē (_Zuidlaren_), Drentes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brūkhīzenvorsta pilsēta Nīderlandē ("Broekhuizenvorst"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
Brīnise pilsēta Nīderlandē ("Bruinisse"), Zēlandes provincē, 4070 iedzīvotāju (2014. g.)
Beitenposta pilsēta Nīderlandē ("Buitenpost"), Frīzlandes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kieike pilsēta Nīderlandē ("Cuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Drīheise pilsēta Nīderlandē ("Driehuis"), Ziemeļholandes provincē, 3320 iedzīvotāju (2014. g.)
Duivene pilsēta Nīderlandē ("Duiven"), Gelderlandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Enkheizene pilsēta Nīderlandē ("Enkhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gērtruidenberga pilsēta Nīderlandē ("Geertruidenberg"), Ziemeļbrabantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Genemīdene pilsēta Nīderlandē ("Genemuiden"), Overeiselas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Huisene pilsēta Nīderlandē ("Huissen"), Gelderlandes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heizene pilsēta Nīderlandē ("Huizen"), Ziemeļholandes provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Māsluīsa pilsēta Nīderlandē ("Maasluis"), Dienvidholandes provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.)
Meidene pilsēta Nīderlandē ("Muiden"), Ziemeļholandes provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvbīnene pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Buinen"), Drentes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvkeika pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Slīsa pilsēta Nīderlandē ("Sluis"), Zēlandes provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Slīskila pilsēta Nīderlandē ("Sluiskil"), Zēlandes provincē, 2340 iedzīvotāju (2014. g.)
Veiheizene pilsēta Nīderlandē ("Venhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 4350 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeidbeijerlande pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeidshārvūde pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Scharwoude"), Ziemeļholandes provincē, 6440 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeidlande pilsēta Nīderlandē ("Zuidland"), Dienvidholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Zvārluīsa pilsēta Nīderlandē ("Zwartsluis"), Overeiselas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Agije pilsēta Nigērā (_Aguié_), Maradi reģiona dienvidu daļā
Ikitosa pilsēta Peru ("Iquitos"), Loreto reģiona administratīvais centrs, osta Amazones kreisajā krastā, 371000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gimarainša pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.)
Senluī pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Senegālā (fr. "Saint-Louis"), reģiona administratīvais centrs, 171300 iedzīvotāju (2007. g.)
Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē
Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē
Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Aguimesa pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.)
Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tegise pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kūra pilsēta Šveicē (fr. _Coire_, vācu _Chur_, it. _Coira_, retoromāņu _Cuira_), Graubindenes kantona administratīvais centrs, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Taibeja pilsēta Taivānas salas ziemeļos, Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Menzelburgība pilsēta Tunisijas ziemeļos ("Menzel Bourguiba"), Binzartas vilājā, Binzartas ezera dienvidu krastā, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lauingene pilsēta Vācijā ("Lauingen"), Bavārijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kvikborna pilsēta Vācijā ("Quickborn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
Zārluī pilsēta Vācijā ("Saarlouis"), Zāras federālajā zemē, 34400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hičona pilsēta Ziemeļkorejas vidienē ("Huichon"), 136100 iedzīvotāju (2008. g.)
brīvpilsēta Pilsēta, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa
Schlossberg Pilskalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā
Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms
Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns
Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m)
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”)
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
Amt-Pilten Piltenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Morana pingvīkula pingvīkulu suga ("Pinguicula moranensis")
Pinkenhof Piņķu muižas un pagasta vāciskais nosaukums
piparu sviestbeka piparu rubīnbekas ("Chalciporus piperatus") senāks nosaukums ("Suillus piperatus")
Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
Konkordijas laukums pirmais plašai publikai pieejamais Parīzes laukums, ko izveidoja 1755. g. (tolaik - Luija XV laukums)
draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem
Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā
smalklapu pitospora pitosporu suga ("Pittosporum tenuifolium")
Piauji Pjaui, štats Brazīlijā
Planetzen Planicas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā
Plahnen Plāņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā
Planhof Plāņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Plāņu pagastā
galvasnaudas nemieri plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas
Weissensee Plāteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
Moisekuell Plateres muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā
Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā
Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus
Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
Pleppen Plepju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
mušķīt Plēst, niekodamies pluinīt
Ploenen Plieņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Klein-Ranken Plūču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
pudlavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju)
pudļavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju)
nopluinīt Pluinot atdalīt (no kā)
nopluinīt Pluinot atdalīt nost
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu)
sapluinīt Pluinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
sapluinīt Pluinot sajaukt; pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi
Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Plawen Pļavu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
lanksargs Pļavu un tīrumu sargs (muižā)
Pobuschen Pobuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Polesie Podļesjes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Ixtrum Podu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Podsem Podzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
neofīts Polijā un Lietavā kristīti ebreji, kas dabūja muižnieku tiesības
Gilfoila poliscija polisciju suga ("Polyscias guilfoylei")
fejāni Politiska kluba biedri (1791.-92. g.) Lielās franču revolūcijas laikā, kas pārstāvēja konstitucionāli monarhistisko lielburžuāziju un liberālo muižniecību
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas
Pulkarona Polkorones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
šļakša Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta")
šļakšuķis Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta")
Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Neuhof Popes Jaunā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
Anzen Popes-Ances muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagasta teritorijā
Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
tīrthas Populāras hinduistu svētceļojumu vietas, kur notiek rituālā apmazgāšanās
Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Praulen Praulienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Praulienas pagastā
Prawingen Praviņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
Prele Preiļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums
jasmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jasmuiža" iedzīvotāji
jāsmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jāsmuiža" iedzīvotāji
Nīdreica Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermjuiža" nosaukuma variants
nidermuizieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nidermuiža" iedzīvotāji
Nīdrumuiža Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermuiža" nosaukuma variants
preilieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji
preiļmuizieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji
Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums
Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums
PKD Pretkontrabandas daļa (Liepājas muitas ~)
Prežma Prezmas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Preekuln-Assiten Priekules Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
Preekuln Priekules muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
videnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
ābelnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Ābelnieki" ("Ābelnieku muiža", "Ābeļnieki") iedzīvotāji
lībartnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Lībartmuiža" iedzīvotāji
Freudenberg Priekuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
startēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Startumuiža" iedzīvotāji
jāņmuizieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
jāņmuižnieki Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums
makaviks Priežu beka ("Suillus variegatus")
Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
selektīvas kombinēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties atsevišķu komponentu un to kombināciju izpratnei
selektīvās iekodēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties svarīgākās informācijas atsijāšanai no nesvarīgākās
selektīvā salīdzinājuma insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties zināšanu un prakses salīdzinājumam
Prohden Prodes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Indrāne Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" bijušais nosaukums
Vecbaltmuiža Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" daļas, bijušās muižas apbūves paralēls nosaukums
Eiropas protejs proteju suga ("Proteus anguinus")
Aņhui province Ķīnas austrumu daļā (_Anhui_), Jandzi lejteces rajonā, platība - 130000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Hefei
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
Čuncjina province Ķīnas centrālajā daļā, robežojas ar Šaansji, Hubei, Hunaņas, Guidžou un Sičuaņas provinci
Juņnaņa province Ķīnas dienvidos, platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu)
Guidžou Province Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Guizhou"), administartīvais centrs - Guijana, platība - 176167 kvadrātkilometri, 37750000 iedzīvotāju (2010. g.)
Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m
lots Prūsijas 1856. gada muitas likumos 1 lots atbilda 16,666 gramiem
Pszczolki Pščelku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
Przemysl Pšemišļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
puerils Puicisks, bērnišķīgs
puiķelība Puiciskums
beraks puika
puiķis Puika
puiškīns Puika
stencis Puika
peckeļs puika (nievājošā nozīmē)
zūnis Puika, dēls
berītis Puika, jaunāks par 10.–12. g.
sviļpaunīks puika, kas pārmērīgi svilpo
puidaks puika, zēns
klepuča Puika; klepucis
šepka puika; par augumu lielākās drēbēs ieģērbies puika
zolītis Puika; pusaudzis
zoloks Puika; pusaudzis
zolonka Puika; pusaudzis
zoļuks Puika; pusaudzis
puikamreize Puikas reize (ko darīt)
puikasskuķi Puikas un skuķi
puikgājums Puikas, zēni
Puikeln Puikule
Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā
pudžis Puisēns
puikēns Puisēns
puiķēns Puisēns
puišķins Puisēns
pudzis Puisēns, dēliņš
puišķēns Puisēns, jauneklis
puiģelis Puisēns, mazs zēns
puišelis Puisēns, mazs zēns
klepucis Puisēns, puika
fujaks puisis
fūzis puisis
breks Puisis
čaļuks Puisis
džoriks Puisis
džubars Puisis
keks Puisis
kekss Puisis
poisis Puisis
poišus Puisis
puisene Puisis
puišis Puisis
puišus Puisis
vanderzellis Puisis
žmeks Puisis
čalītis Puisis (bieži uzrunas funkcijā)
zokseris Puisis (parasti pusaudzis)
zoksteris Puisis (parasti pusaudzis)
brūtenieki Puisis un meita, kas brūtējas
čūbijs puisis, jauneklis
čalis Puisis, jauns vīrietis
zellis Puisis, jauns vīrietis
cerenieks Puisis, kas cerē uz kādu meitu
ciempuisis Puisis, kas dzīvo ciemā; puisis no kaimiņu ciema
džubaks Puisis, vīrietis
džubriks Puisis, vīrietis
jāņonkulis Puisis, vīrietis
kadrs Puisis, vīrietis
kentaurs Puisis, vīrietis
ķerlis Puisis, vīrietis
tipiņš Puisis, vīrietis
vērsis Puisis, vīrietis
kļovais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
kūlais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
spicais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
stilīgais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
baigais ērglis puisis, vīrietis, kuram visi vēlas līdzināties
čomaks Puisis, zēns
vecais Puisis, zēns, draugs
kents Puisis; draugs
kadrs Puisis; draugs vai draudzene
fraiers Puisis; draugs, mīļākais
frajers Puisis; draugs, mīļākais
freieris Puisis; draugs, mīļākais
džigits Puisis; vīrietis
puisene Puiša (kalpa) sieva
puišcilaks Puišcilvēks
klopčiks Puišelis
kvencis Puišelis
klopčs Puišelis; klopčiks
zeļļuks Puišelis; puika
deņčuks Puišelis; pusaudzis
spīži puiši
puišimeitas Puiši un meitas; jaunieši
puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši
Puischkaln Puiškalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
jungot Puišot, kalpot
jātaļa Puišu pavedēja; arī meitu pavedējs
Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā
Pulkarn Pulkarnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
Pullandorf Pullēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā
Pundiken Pundiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
Puhnen Pūņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Puhnjen Pūņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Puhren Pūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā
Pormsahten Purmsātu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Purmsātu pagastā
maucikli Purva kosa ("Equisetum palustre")
maucikļi Purva kosa ("Equisetum palustre")
pudiks Pusauga puisis
gūžainis Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos
zontris Pusaugu puisis
sidhi Pusdievi hinduismā, kuri sasnieguši garīgu pilnību un ieguvuši īpašas pārdabiskas spējas
pusķīlis Puskuilis
sarkanā puskuitala puskuitalu suga (Limosa lapponica")
melnā puskuitala puskuitalu suga (Limosa limosa"), aizsargājama
kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
pingvīkula Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), kas Latvijā pazīstama arī kā kreimule
pasmuidrs Puslīdz smuidrs
poļvarka Pusmuiža
Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems
folvarks Pusmuiža Latgalē 18. un 19. gs.; vairākas šādas pusmuižas piederēja dominikāņu klosterim
jaunkalps Puspuisis
mazpuisis Puspuisis
Snaivedlsnesa pussala Islandes rietumos, starp Breidfjordu ziemeļos un Fahsabloui dienvidos
Skāgi pussala Islandes ziemeļu daļā, starp Grenlandes jūras līčiem Hūnabloui un Skāgafjordu
Powiany Pustiņas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Poszmucow Pušmucovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā
Putnen Putnēnu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
kulainis Putni: kuitala, laucis
dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu
dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta")
Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Pusseneeken Puzenieku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
Pussen Puzes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā
mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā
Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
dadžu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Cynthia cardui")
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.)
Raiskum Raiskuma muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raiskuma pagastā
pašpuicisks Raksturīgs pašpuikam
Rammenhof Ramas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā
Ramelshof Rāmuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rāmuļu pagastā
Ramkau Rankas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
Ranken Raņķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
glodene Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas dzimta ("Anguidae"), 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Rauden Raudas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe
Alt-Drostenhof Raunas novada Drustu pagasta bijušās Vecdrustu muižas nosaukums vāciski
Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā
Rawen Rāvas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rāvas pagastā
Rawen Rāves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā
muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis
pluinīties refl. --> pluinīt(1); tikt pluinītam
Reggen Reģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā
Augštakutu/Augšesekibo reģions Gajānā (_Upper Takutu/Upper Essequibo_), valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Letema
Arekipa reģions Peru (_Arequipa_), Klusā okeāna piekrastē, robežojas ar Ajakučo, Apurimakas, Kusko, Puno un Mokegvas reģionu
sikhi Reliģiski politiska indiešu sekta, kas izveidojusies muhamedānisma ietekmē kā islāma un hinduisma sintēze
Ringmundshof Rembates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā
Ringenberg Remberģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Remplihn Remplīnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Remten Remtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Lubbert-Renzen Rencēnu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
Ranzen Rencēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
rencēnmuižnieki Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rencēnmuiža" iedzīvotāji
Rennenberg Renebergu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Dambesz Rentovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā
Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā
Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
resniķis resns puisis, arī resns sivēns vai cits dzīvnieks
Restmuyža Restmuiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
asinssarkanais retējs retēju suga ("Potentilla astrosanguinea")
Rehsack Rēzakas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
Rodupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, garums - 10 km
Rzežica Rēzeknes muiža, kas atradās Rēzeknes pilsētā un tās lauku teritorijā
Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos
Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
Dukszltygal Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" bijušās muižas nosaukuma variants
razaļmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" tagad "Rēzna" iedzīvotāji
rozenmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža", vēlāk - "Rēzna" iedzīvotāji
puisānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Puisāni" iedzīvotāji
Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums
ozulmuizieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozulmuiža" iedzīvotāji
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski
Avots Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" daļa
Dreiverovka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" nosaukuma variants
drejerovcieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji
drejerovkieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji
garancieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" ("Lielie Garanči" un "Mazie Garanči") iedzīvotāji
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
kivkānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" iedzīvotāji
Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski
Lali Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Laļi" nosaukums latgaliski
Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski
Gaišais ceļš Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" daļa
Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski
ļaļānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji
ļalieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji
Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski
slabadieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" (kas senāk saucās "Sloboda" un "Slabada") iedzīvotāji
ozolmuizieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
Ūzulmuiža Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" nosaukuma variants
Pauleni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants
Piliskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
Piļskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
platacieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji
ratinieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji
Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants
skujānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski
spundžānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Spundžāni" iedzīvotāji
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievināni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski
Varanova Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Voronova" nosaukuma variants
Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums
rozenmuizieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" iedzīvotāji
Reschenhof Režu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā
peldošā ričija ričiju suga ("Riccia fluitans")
Riddelshof Rideļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Kurmāles pagastā
čuidīt Rīdīt (suni); cuidīt
nocuijināt Rīdīt suni saucot "cui, cui"
Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā
Rybiniszki Riebiņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj
Alberta privilēģija Rīgas bīskapa Alberta Gotlandes vācu tirgotājiem 1211. g. piešķirtā privilēģija tirdzniecībai Rīgā bez muitas nodevām
anniņmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Anniņmuiža" (tagad - "Imanta") iedzīvotāji
bišmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji
bišumuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji
Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu
Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm
Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
Rykopol Rikapoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Siggund Rikteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā
Langholm Rīmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā
Rinseln Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Rinkuln Rinkules muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Rieselhof Rinseln - Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Gruetershof Rīteru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pļaviņu pagastā
Rittenhof Rites muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā
Ceiruļs Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" (agrāk "Cīruļmuiža", arī "Ceiruļa muiža") nosaukums vietējā izloksnē
ildzieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Ildzamuiža" (tagad "Ilzumuiža") iedzīvotāji
ilzieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Ilzumuiža" iedzīvotāji
mālieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Mālamuiža" iedzīvotāji
mudra Ritualizēti žesti hinduistu reliģiskajā dejā, it īpaši roku un pirkstu kustības
daršana Rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā
ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi
Rothseden Rocežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
tumšsarkanais rodohitons rodohitonu suga ("Rhodochiton atrosanguineum")
Rogajsz Rogaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Rokaischen Rokaižu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Roloff Rolavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā
pasaules (starpnacionālās) tiesību sistēmas (vai saimes) romāņu ģermāņu (kontinentālā) tiesību sistēma, vispārējā (vai anglo amerikāņu) tiesību sistēma, Ziemeļu tiesību sistēma, islama un hinduisma tiesības, tālo austrumu tiesību saime
Rodenpois Ropažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Nāgeļmuiža Ropažu novada apdzīvotās vietas "Nāgelmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
Roskosz Roskošas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Rosenbeck Rozbeķu (Rozulas) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā
Roza-Muyža Rozenmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
Koddiack Rozēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
Lubar Rozes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga
Rosenhof Rožu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Rosenfeld Rožupoles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā
SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts
Rubinen Rubenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā
Rutzau Rucavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
Rutzky Ruckas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā
Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
Rudbahren Rudbāržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā
Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Rudden Rudes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Klauenhof Rūdolves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna
Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā, Katlakalnā, starp Daugavu un tās atteku Olekti
Luisenhof Rugājkalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Delphinium x ruysii Ruisa delfīnija
ziemeļu pūķgalve Ruiša pūķgalve
Dracocephalum ruyschiana Ruiša pūķgalve
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
Rujen-Grosshof Rūjienas Lielā muiža (Lielrūjene), kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
Lielrūjene Rūjienas Lielā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
kalnmuižnieki Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji
Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Ruhmen Rūmenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
šimpuika Runā minētā vīrieša puika; šā puika
šaipuika Runā minētās sievietes puika; šās puika
šiempuika Runā minēto personu puika; šo puika
suiķiski runāt runāt suitu izloksnē
Ruhental Rundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Rundany Rundēnu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Rundtert Runtorta muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras)
brīvteritorija Rūpniecības uzņēmumi, kuriem valsts devusi izņēmuma tiesības saņemt no ārzemēm bez muitas u. c. importa ierobežojumiem fabriku iekārtas, izejvielas, materiālus ar nosacījumu, ka uzņēmuma produkcija tiek eksportēta (iekšējā tirgū - importa precēm atbilstoši nodokļi)
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
Ruszon Rušānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Februāra revolūcija sacelšanās Francijā 1848. g., kas noveda pie Luija Filipa gāšanas un republikas nodibināšanās
sacuidīt sacuidināt
Friedrichswald Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
Saikof Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
ķēķene Saimnieces palīdze (muižā)
mamzele Saimniecības vadītāja (muižā)
spīzmane Saimniecības vadītāja muižā
spīdzmane Saimniecības vadītāja muižā, pilī
integrācija Saimnieciskās dzīves internacionalizācijas forma: brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm, muitu savienība u. tml.
dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu
altruistisks saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma; tāds, kas pauž altruismu; nesavtīgs, pašaizliedzīgs
kazuistisks saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs
kazuistisks saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs
kazuistisks saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs
muižniecisks saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs
vecpuisisks saistīts ar vecpuisi, tam raksturīgs
Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu
Baechhof saka, bijusī Upesmuiža
Sackenhausen Sakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
upenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upes muiža" iedzīvotāji
pusmuižnieks Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā
lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem
vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus
Argjēna sala Atlantijas okeāna Arginas līča ziemeļos (_Arguin, Île d’_), Mauritānijas teritorija
Boroja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Vījojas un Svuinojas salas
Akila sala Īrijas rietumos (_Achill_), Mejo (Muijo) grāfistē
Angilja sala Karību jūras ziemeļos (_Anguilla_), platība — 91 kvadrātkilometrs
Agihana sala Klusajā okeānā (_Aguijan_), Marianas salu dienvidu daļā, ASV teritorijā _Ziemeļu Marianas Salas_
Ahunui sala Klusajā okeānā (_Ahunui_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijas teritorija
Maui sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs
Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas
Jīste sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Juist"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 16,43 kvadrātkilometri, 1720 iedzīvotāju (2008. g.)
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
Kuiķulis Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiķule" nosaukuma variants
kuivižnieki Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiviži" iedzīvotāji
Holmhof Salas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Holmhof Salas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā
viķānieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Viķumuiža" iedzīvotāji
augustieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Augustmuiža" iedzīvotāji
līkumieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkummuiža" iedzīvotāji
saulieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulesmuiža" iedzīvotāji
Kirchholm Salaspils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Salaspils pagastā
Frauenburg Saldus muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Saldus pagastā
Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums
Gāle Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropmuiža" bijušais nosaukums
jaunmuižnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" (senāk "Jaunmuiža") iedzīvotāji
Luttringen Saldus novada Lutriņu pagasta un muižas bijušais nosaukums
alšenieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Alši" (senāk - "Alšumuiža") iedzīvotāji
ēzeļmuižnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēzeļmuiža" iedzīvotāji
kalnamuižnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji
Zaņas muiža Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Zaņasmuiža" nosaukuma variants
grāveļnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" (senāk - "Grāveļu muiža") iedzīvotāji
Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Salleenen Salienes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Sellin Salīnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
Sallonay Salnijas (Salanājas) muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas
Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m
Anautojes salas salu grupa Mjei (Mergui) arhipelāgā (_Anauktawyet Kyungyi_), Andamanu jūrā, Mjanmas teritorija
dzirenieki Saluds novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Dziras" (senāk - "Dzirumuiža") iedzīvotāji
zuks samērā liels puisis
sīklapu samtene samteņu suga ("Tagetes tenuifolia syn. Tagetes signata")
Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi")
samsāra Sansāra - hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos
purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem
Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā
Sophienhof Sapiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
ringa Sapulces māja strādniekiem muižā
Sarreiken Saraiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā
Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā
stroža Sargs (muižā)
miezelene Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea")
mīzele Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea")
mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož
Limosa lapponica sarkanā puskuitala
Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Rot-Ponemun Sarkanpanemunes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
Heidenfeld Sarkaņu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā
Sernaten Sarnaten - Sarnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā
Sarnaten Sārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā
bodi Sasaku tautas grupa Indonēzijā Lombokas salā, kas ir hinduisti
Sesslauken Saslaukas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Sassmacken Sasmakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Satingen Sātiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
uināt Saukt "ū-ū!", uijāt (1)
Libaushof Saules muiža, kas atradās Liepājas pilsētas teritorijā
Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu
Neubad Saulkrastu (Neibādes) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
ozolīšu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum aquilegifolium")
Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
raga sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina cornui")
Belrems sausgultne Alžīrijā, lietus periodā sākas Muidīra kalnājā, vairāk nekā 1300 m augstumā, ietek Džāritā
Atui sausgultne Rietumsahārā un Mauritānijā (_Atoui, Khatt_)
Saussen Sausnējas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sausnējas pagastā
Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā
Saweiki Saveiku muiža, kas atradās Piedrujas pagastā
Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
Sawensee Sāvienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
Harē savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās"
uilis savienojumā "uilī iet" - sabojāt, iznīcināt
sevpuika Savs, paša puika
savpuika Savs, paša puika; sevpuika
Setzen Seces muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
lotosa poza sēdēšana taisnu muguru un sakrustotām kājām, ko hinduismā un budismā izmanto meditāciju praksē
Zoegenhof Sējas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā
savaļnes sējums muižas vai svešas saimniecības tīrumā
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium")
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
Sehmen Sēmes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
muids sena šķidrumu un beramvielu mērvienība Francijā, tās lielums bija stipri mainīgs atkarībā no rajona un mērījamā produkta; visbiežāk lietojamais muids bija aptuveni vienāds ar 270 l
publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem"
bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu
namiķis Senāk virtuves zēns muižā
sāmkhja Senākā no sešām hinduistu filozofijas skolām, kas radusies ap 6. gs. p. m. ē., tās uzmanības centrā ir gara un matērijas attiecības; vēlāk tā saplūda ar teistisko jogu
Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties)
jomenri Senatnē - angļu brīvprātīgā kavalērijā, kas sastāvēja no muižniekiem un citiem zemes īpašniekiem
dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus
Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru
joni senindiešu mitoloģijā un dažādos hinduisma novirzienos - dievišķā radošā spēka simbols
Ances senkapi senkapi Ventspils novada Ancē, pie Ances pasta nodaļas, pļavā aiz bijušās muižas dzīvojamās ēkas, datēti ar 13.-14. gs. miju
makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes
dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas
sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana
Hofmeistershof Serbigal - Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Sermus Sērmūkšu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmūkšu pagastā
Sessillen Sesīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Sobolino Sibilinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
Seeksaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Sexaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
sierenieks Siera gatavotājs muižā; siernieks
Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
šķeterniece sieviete, kas ar puišiem jaucas
joni Sievietes ģenitāliju attēls hinduismā kā pielūgšanas objekts - šakti izpausme
šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme
Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
allažmuižnieki Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" iedzīvotāji
Schloss Segewold Siguldas pils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā
sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība
knapsieriņš Sīks puika vai neliela auguma cilvēks
Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
Solujeny Silajāņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā
Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
peldošā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus fluitans")
Sjuidžova Sjuidžou - pilsēta Ķīnā
asinssārtā skābene skābeņu suga ("Rumex sanguineus")
Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
Schenberg Skaistkalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Skangalshof Skangaļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Liepas pagastā
mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai meditācijā maksimāli koncentrētos (sākotnēji hinduismā un budismā)
Skarre Skares muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Sknaben Sknābes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
Schreiten Skreites muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Roemershof Skrīveru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
Schrunden Skrundas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
ventenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Ventasmuiža" iedzīvotāji
Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski
Schujen Skujenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā
Klein-Strutteln Skuju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
Schorstaedt Skursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
eskvairs skvairs (1) - lauku muižnieks vai kādā apvidū lielākais zemes īpašnieks Anglijā
Schlagunen Slagūnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
šmodrs Slaids, smuidrs
smugls slaids, šmaugs, smuidrs
smidrs Slaiks, smuidrs
šmidrs Slaiks, smuidrs
smulkans Slaiks, smuidrs
snidrs Slaiks, smuidrs
snīdrs Slaiks, smuidrs
šņidrs Slaiks, smuidrs
šmulkans Slaiks, smuidrs, lokans
žmūgans Slaiks, smuidrs, lokans
šmīdrs Slaiks, smuidrs, šmaugs
Schlampen Slampes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā
nobilitēt Slavināt, cildināt, iecelt muižnieku kārtā
Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.)
šorks Slikts puisis
švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis
švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika
švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika
Schliepenhof Slipes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā
Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Slabada Sloboda - Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" senāks nosaukums
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
Amt-Schlock Slokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
tievā smailknābīte smailknābīšu suga ("Oxitegus tenuirostris"), Latvijā aizsargājama
Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Festuca ovina subsp. tenuifolia smalklapu auzenes "Festuca tenuifolia" nosaukuma sinonīms
Tagetes signata smalkllapu samtenes "Tagetes tenuifolia" nosaukuma sinonīms
tolubalsams Smaržīga viela, ko iegūst no Dienvidamerikas koka "Myroxylon toluifera" un lieto parfimērijā un medicīnā
Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris")
Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof
Jaunomuiža Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums vietējā izloksnē
mestrēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Mestru muiža" iedzīvotāji
Deutzia gracilis smuidrā deicija
smaudrs Smuidrs
šmaudrs Smuidrs
smuidls Smuidrs
šmuidrs Smuidrs
smuigls Smuidrs
šmuigs Smuidrs
smūdrs Smuidrs, slaiks
šmīdrējs Smuidrs, šmaugs
pašmauga Smuidru, garu kociņu audzīte izcirtumā
smidrums smuidrums
šmuidrums Smuidrums
Schmucken Smuku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā
akcidencija Sods par preces nepareizu nosaukumu muitas deklarācijā
muitas sods sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa
Sokolki Sokolku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā
Solosz Sološu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības
idalgo Spāņu vidējās un zemākās muižniecības pārstāvis, bruņinieks viduslaikos; 16. gs. daļa izputējušo idalgo kļuva par konkistadoriem
Sparenhof Spāres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
Spahrenhof Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Spahren Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Spāres pagastā
sabris Spēcīgs radījums (salīdzinājumā: puisis kā sabris)
kacēns Spēcīgs, brangs puisis
sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2)
psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi
izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības)
Spelan Spēlānu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
ragainis Spirgts plosīgs puika
paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta")
sarkansvītrotais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Ampedus sanguinolentus syn. Elater sanguinolentus")
Fragenhof Spraugu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Proebstingshof Sprēstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā
Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals
Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
Springen Spriņģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā
spunds Spunda spainis jeb duidubenis
Stackeldangen Stakeldangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā
Stahlenhof Stāles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
purenis Stalts un varens puisis
Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā
Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra
ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā
CIPL Starptautiskā valodnieku pastāvīgā komiteja (franču "Comite international permanent de linguistes")
Stuerzenhof Startu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagastā
Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
Lammjany Steļķenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā
vingris Stiprs, jauns, lokans puisis
Stirben Stirbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Sterniany Stirnienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā
Styrniszki Stirnišķu muiža, kas atradās Skaistas pagastā
Stolarowszina Stoļerovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
Kurtenhof Stopiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā
algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu
gabalnieks Strādnieks, kas apstrādāja muižas ierādītu riežu
gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām
Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā
Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
cielavveida strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Grallina bruijni")
Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Strickenhof Strēķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā
Stricken-Klentzen Striķu Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
asinssarkanā stromante stromanšu suga ("Stromanthe sanguinea")
Strutteln Struteles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
Stockmannshof Stukmaņu muižas bijušais nosaukums, uz kuras zemes izveidojās apdzīvotā vieta un pilsēta "Pļaviņas"
Sophienhof Stuķēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
Stūru dīķis Stūrmuižas dīķis Blīdenes pagastā
Stuhrhof Stūru muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
Subbat Subatas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā
zaļmuizieši Subates pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāmuiža" iedzīvotāji
Suden Sudes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
šaiks Sūfiju garīgais skolotājs, kaut kas līdzīgs hinduistu guru
suits Suiti
suiķis Suits
bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
govkuņģis Suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats
Suckau Sūkavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Sunzel Suntažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā
suņpuisis Suņu kopējs muižā; piķieris
Superintendentenhof Supardentu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
Wittenheim-Sussei Susējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Susten Sustas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
Friedrichshof Sušķiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Schwarren Svares muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
Sweckshof Sveķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Swenten Sventas muiža, kas atradās Sventas pagastā
parvans Svētā "Mēness pārmaiņu diena" hinduismā, proti, jauns mēness, pilns mēness, kā arī katras lunārā mēneša puses 8. un 14. diena, kuras tiek atzīmētas ar dažādiem rituāliem un gavēņiem
OM Svēta formula - mantra, ko indiešu reliģijās, piem., hinduismā izmanto lūgšanās un meditācijā
Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
Gross-Swehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
ghata Svētvieta - hinduismā vārds, ko var attiecināt uz kalnu grēdu, rituālās mazgāšanās vietu vai kremācijas vietu
ixocomus Sviestbeku ģints "Suillus" nosaukuma sinonīms
lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti
govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus")
purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama
graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos
zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos
priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice
plomba Svina zīmogs, ko pieliek muitnīcās pie pārlūkotām precēm un pie aizzīmogotiem preču vagoniem
Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
Svullu ezers Svuiļu ezers Prodes pagastā
majorāts šādā veidā mantotais īpašums (muiža)
sakti Šakti - sievišķais princips hinduismā
Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā
Scharlottenberg Šarlates muiža, kas atradās Jūrkalnes pagastā
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
Schoedern Šēderes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Schoenheyden Šengeidas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Charlottenhof Šerlatu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā
kosa šī nodalījuma klase ("Equisetopsida")
Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
kosa šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas
huilija šīs dzimtas ģints ("Huilia"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas
ežlape šīs dzimtas ģints ("Thuidium"), \~240 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
zutis šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis
glodene šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām
šarlaksarkanais medusputns šīs dzimtas suga ("Myzomela sanguinolenta")
tuksneša smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais languida")
tievā teilorija šīs ģints suga ("Tayloria tenuis"), kas aug kūdreņos uz nitrofilu augu (aveņu, nātru) paliekām
Cicinnobolus cesatii šīs ģints sugas "Ampelomyces quisqualis" nosaukuma sinonīms
kosa šīs klases rinda ("Equisetales")
kosa šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints
Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā
Skuszkowo Škoškavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
muizinieki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
Muizinīki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" nosaukums latgaliski
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Seehof Šķerstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
Alexanderhof Šķibes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta teritorijā
LCD Šķidro kristālu displejs (angļu "liquid cristal display")
Patujāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe patouillardii")
Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā
Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā
Schillingshof Šķiliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
šļachta Šļahta - poļu muižniecība
šļakota šļahta, sīkā poļu muižniecība
Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā
vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms
Luiziāna Štats ASV (angļu val. "Louisiana", fr. "Louisiane"), atrodas valsts dienvidos pie Meksikas līča, administratīvais centrs - Batonrūža, platība - 134265 kvadrātkilometri, 4650000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.)
Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.)
Ansoategi štats Venecuēlas ziemeļu daļā (_Anzoátegui_), administratīvais centrs - Barselona, platība - 43300 kvadrātkilometru, 155600 iedzīvotāju (2010. g.)
Steinburg Šteinburgas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Schwanen Švāna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
ATS Šveices informācijas aģentūra (franču "Agence telegraphique suisse")
Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju
tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes
Tabor Tābaras muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā
kunkuliņš Tabuizēts apzīmējums, arī mīļvārds mazam bērnam
netīrie Tabuizēts un negatīvi iekrāsots mirušo garu jeb veļu apzīmējums, kas radīts kristietiskās ideoloģijas ietekmē
puišīgs Tāda (sieviete), kas mēdz saieties ar puišiem
misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem
Tadaiken Tadaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā
diskursīvs tāds (par izziņu, domāšanu u. tml.), kas atšķirībā no jutekliskā un intuitīvā ir balstīts uz slēdzieniem, uz loģiku
ārmuižnieks tāds, kas dzīvo ārpus muižas teritorijas
senmuižnieks tāds, kas ir muižnieks vairākās paaudzēs
puicisks tāds, kas ir raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks
bezmuitas tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli
kontraintuitīvs tāds, kas nesakrīt ar intuitīvi gaidīto; tāds, kas ir pretrunā ar intuīciju
pirmsmuitošanas tāds, kas pastāv, noris pirms muitošanas
mumspuikamējs tāds, kas pieder mūsu puikam, ir ar to saistīts; mūsu puikas
puikiemējs tāds, kas pieder puikām; tāds, kas ir saistīts ar puikām; puiku
puikamējs tāds, kas pieder puikam; tāds, kas saistīts ar puiku; puikas
puikiņamējs tāds, kas pieder puikiņam; tāds, kas ir saistīts ar puikiņu; puikiņa
puišamējs tāds, kas pieder puisim; tāds, kas saistīts ar puisi; puiša
puisimējs tāds, kas pieder puisim; tāds, kas saistīts ar puisi; puiša; puišamējs
tevpuikamējs tāds, kas pieder tavam puikam; tāds, kas saistīts ar tavu puiku; tava puikas
tavpuikamējs tāds, kas pieder tavam puikam; tāds, kas saistīts ar tavu puiku; tava puikas; tevpuikamējs
Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Amt-Talsen Talsu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
ezermuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji
Kroņi Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņmuiža" nosaukuma variants
laucenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
klārmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Klārmuiža" iedzīvotāji
Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
turkumuižnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Turkmuiža" iedzīvotāji
silmuižnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Silmuiža" iedzīvotāji
abavnieki Talsu novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Abavas" ("Abavas muiža") iedzīvotāji
jaunmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
nurmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nurmuiža" (tagad - "Lauciene") iedzīvotāji
pļavenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji
pļavmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji
stendesmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
stendsmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
Lipsthusen Talsu novada Lībagu pagasta un muižas bijušais nosaukums
mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
divkrāsainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus bicolor")
rudgalvas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus fuscicollis")
Žofruā cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus geoffroyi")
Napo upes tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus graellsi")
imperatora tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus imperator")
raibsejas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus inustus")
baltlūpu tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus labiatus")
baltkāju cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus leucopus")
Martinsa tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus martinsi")
ūsainais rudgalvas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus melanoleucus")
rudroku tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus midas")
ūsainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus mystax")
melnais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus niger")
melnkrēpju tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus nigricollis")
Edipa cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus oedipus")
sarkanpaura ūsainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus pileatus")
zeltmantijas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus tripartitus)
vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti)
Tergeln Tārgales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā
Tarschok Taršeku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Tartack Tartaku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
Telssen Tāšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā
Tels-Paddern Tāšu-Padures muiža, kuras teritorijā izveidojies Kalvenes ciems
Tawdowiany Taudajānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Līksnas pagastā
Towlinow Taulinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Taunagi Taunagas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
Tauenhof Taurēnu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
pūcīte tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm)
silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas
Tauerkaln Taurkalnes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Taurup Taurupes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
balieši tauta Bali salā un Lombokas salas rietumdaļā (Indonēzijā), valoda. pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - hinduisti
buji tauta Guidžou provincē (Ķīnā), valoda (buju) pieder pie taju valodām
tuli tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults)
ho tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums
oraoni tauta Indijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie dravīdu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - hinduisti
kannadi tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi
santali tauta Indijas ziemeļrietumu daļā, Bihāras štata austrumos, neliels skaits arī Bangladešā, kopskaitā līdz 5 mlj cilvēku, valoda pieder pie mundu valodām, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums
sasaki tauta Indonēzijā Lombokas salā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa - hinduisti
makasari tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi
botlihi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi
tundzji tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē
duni tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults
nepālieši tauta Nepālā, Indijā, runā nepāliešu valodā, ticīgie - hinduisti
pandžabi tauta Pakistānā un Indijā (gk. Pendžābas štatā), valoda pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - Pakistānā musulmaņi, Indijā - hinduisti, sikhi
asamieši tauta, Asamas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti
bihari tauta, Biharas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Nepālas dienvidos, Bangladešas centrālajā un ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - musulmaņi
tamangi tauta, dzīvo gk. Nepālas austrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - hinduisms
kandi tauta, dzīvo gk. Orisas štata (Indijā) mežainajos kalnos, valoda pieder pie dravīdu saimes, reliģija - tradicionālie cilts ticējumu sajaukums ar hinduismu
kačari tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi
hariji tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums
savari tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana
tiperi tauta, dzīvo Indijas austrumos, Tripuras štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - hinduisms
korki tauta, dzīvo Indijas vidienē, Tapti baseinā, valoda pieder pie mundu saimes, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - animisma un hinduisma sajaukums
šuji tauta, dzīvo Ķīnas Guidžou provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, tuvu radniecīgi duniem, animistiski ticējumi, senču kults
nevari tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme
tari tauta, dzīvo Nepālas dienvidu un dienvidrietumu daļā purvainos apvidos, runā indoāriešu valodu grupas dialektos, reliģija - hinduisms, saglabājušies animistiski ticējumi
kašmirieši tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti
uiguri tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
oriji tauta, Orisas štata pamatiedzīvotāji, runā oriju valodā, kas pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - hinduisti; utkali
džaunsari tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
garhvali tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
kumauni tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
kārtu pārstāvniecība tautas pārstāvības veids, kas attīstījās pārejas laikā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, kad ekonomiski nostiprinājās zemākā muižniecība, garīdzniecība un pilsētu pilsonība, pastāvēja \~12.-17. gs.
čami tautība, dzīvo Mekongas ielejā Vjetnamā un Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi malajiešiem, reliģija - islāms (ar hinduisma elementu piejaukumu); tjami
kukičini Tautību un cilšu grupa (manipuri, čini, lušeļi, tado, kuki, lakeri, peti, maringi, sokti, mari u. c.), dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, animiskiskie ticējumi, daļa - hinduisti vai kristīgie
gondi Tautību un cilšu grupa Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām; ticīgie - hinduisti; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti
botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms
barabodi Tautu grupa (garo, kačari u. c.), dzīvo Indijas austrumos, gk. kalnu apvidos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās matriarhāta paliekas, animistiskie ticējumi, daļa - hinduisti
pahari Tautu grupa Indijā, gk. Himalaju dienvidi priekškalnēs, Indijas ziemeļos un Nepālā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
tevpuika Tavs puika
Dzjanhaņas līdzenums tektoniska ieplaka Hanšui upes lejtecē, augstums 30-80 m, norobežo 600-1500 m augsti kalni, subtropu klimats
Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi
Terwenden Tērandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
brīvās tirdzniecības zona teritorija, kurā dalībvalstis savstarpējos tirdzniecības darījumos ir atbrīvotas no muitas maksājumiem
Rujen-Torney Ternejas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi
šerlatnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Šerlates muiža" iedzīvotāji
kalnamuižnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji
Tetelmuende Tetelmindes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
Tegasch Tiegažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas
likumu bruņinieks tiesību doktora tituls Rietumeiropā 12.-16. gs., jo viduslaikos akadēmiskā izglītība deva personiskas muižnieka tiesības
pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas
Numenius tenuirostris tievknābja kuitala
Tigwen Tigves muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Tilmannshof Tilmaņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā
Thielenhof Tiļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
asinssarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sanguineus", syn. "Dermocybe sanguinea"); asinssarkanā ādgalve
sarkanlapiņu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius semisanguineus", syn. "Dermocybe semisanguinea"); sarkanlapiņu ādgalve
Tingern Tingeres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Lindenberg Tīnūžu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
brīvā tirdzniecība tirdzniecība bez muitas un citiem ierobežojumiem
Tyrol Tīreļu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
kartupeļu skujiņa tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīruma ašķis tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīruma skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīrumu kosa tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīrumu kosas tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīrumu skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīrumu skostas tīruma kosa ("Equisetum arvense")
cūku retējumi tīruma kosa ("Equisetum arvense")
pursis tīruma kosa ("Equisetum arvense")
ašķi Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
eglīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
eglītes Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
ģaģele Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
gagēlis Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
gigele Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
griss Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
griuži Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
grūši Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
gruži Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
grūzis Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
korsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
koša Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
kose Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
kosiņa Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
kosīši Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
kosta Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
laukeglīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
ošķi Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
pauži Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skorsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skosa Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skosas Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skoste Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
škoste Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skostes Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skosts Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skujiņa Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
škūrška Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skūrsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
škūrsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skūrstas Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
škūrstas Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skūrstes Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
škūrstes Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
škūrsts Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skūsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
škūsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skuška Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skūsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skūste Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
skūstīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīrumašķis Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
zalkškosa Tīruma kosa ("Equisetum arvense")
Tirsen Tirzas muiža, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Tirza
Tiskaty Tiskadu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagastā
dīkās dienas to saimnieku (kuru saimniecība nebija lielāka par 3/8 arkla) brīvās dienas, kas muižai deva klaušas tikai dažas dienas nedēļā
dīkā nedēļa to saimnieku brīvnedēļa, kas muižai deva klaušas tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
Tootzen Toces muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā
Tolkenhof Tolkas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
Tomes muiža Tomes pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums
homotopija Topoloģijas pamatjēdziens, kas formalizēti atspoguļo intuitīvo priekšstatu par nepārtrauktu attēlojuma pārveidojumu
Torkenhof Torkas muiža, kas atradās Lažas pagastā
Toernishof Torņa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
žākars Trakulīgs puika, draiskulis
zestiks Trakulīgs puisis
muitas kontrole transportlīdzekļu un pasažieru kravas pārbaude un muitošana
Breeden Trapes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Traumhof Traumhofas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Treyden Treiden - Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
Trekken Trekņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
Treppenhof Trepes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
dvāparajuga Trešā no četrām jugām jeb laikmetiem hinduisma laika ciklā; tā sākas dienā kad Krišna pamet šo planētu un turpinās 864 tūkstošus gadu
Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
lubēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Lubumuiža" iedzīvotāji
Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers
lūku dienas trīs dienas pavasarī, kad liepām miza atlobījās un visam pagastam bija atļauts iet pa muižas mežiem lūkus plēst
rebete Trokšņains un nerātns puika
Tropowo Tropšu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
Espenhoehe Troškas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Adulienas pagastā
Trumalewa Trumuļevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā
Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā
Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā
Taubenhof Tūjas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
Azedens tuksnesis Alžīrijā (_Azzeden, Iguidi I-n-_), Tamanrāsetas vilājas rietumu daļā
Tuckumshof Tukuma muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Durbes pils muzejs Tukuma muzeja struktūrvienība, atrodas Tukumā, Parka ielā 7, izvietots Durbes muižas pilī, ekspozīcija atspoguļo lauku muižas kultūrvides vērtības
baltmuižnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Baltāmuiža" iedzīvotāji
vērpenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Vērpji" senāk "Vērpju muiža" iedzīvotāji
abavnieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Abavas" ("Abavas muiža") iedzīvotāji
Lesten Tukuma novada Lestenes pagasta un muižas bijušais nosaukums
ozolnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
dzirciemnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirciems" (senāk - "Dzirciemmuiža") iedzīvotāji
Tummen Tumes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
daglis Tumšrūsgani plankumains kuilis
Treiden Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Turkaln Turkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
Turlau Turlavas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā
Turmont Turmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
tika U veida zīme jogas pierē, kas liecina par garīgā ideāla sasniegšanu, tās zīmēšana ir hinduista ikdienas rituāls
Abikjū ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Abiquiu Reservoir_), izveidota Riočamas upē, Ņūmeksikas štata ziemeļaustrumu daļā
A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes
Dzilnupe ūdenstece Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā, ietek Babītes ezera austrumu galā; Dzilnene; Mācītājmuižas upe
Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe
Kalnamuižas dzirnavezers ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība — 2,5 ha; Kalna muižas dzirnavezers; Kalnmuižas dzirnavezers
peldošā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria fluitans", arī "Festuca fluitans")
Uhdiken Udiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Udrennen Ūdrandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
Udsen Udzes muiža, kas atradās Jelgavass apriņķa Bērzmuižas pagastā
Ugahlen Ugāles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā
Uggunzeem Uguņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Upesgrīvas pagastā
Ui Uija - pilsēta Francijā ("Houilles")
Ukry Ukru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā
Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā
Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Wiexten Umpartes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā
Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Obuda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vecākā - ziemeļrietumu daļa Donavas labajā krastā, I-IV gs. romiešu apmetne Akvinka ("Aquincum")
Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā
Limenen Ungura muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā
Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Orellen Unguru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā
Ungor Unguru muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā
Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā
Kvilu upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato
Baiudorčīta upe ASV, Ārkanzas un Luiziānas štatā, Reriveras kreisā krasta pieteka
Baiumeikona upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošitas kreisā krasta pieteka
Befa upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošitas kreisā krasta pieteka
Baiubārtolomjū upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošītas kreisā krasta pieteka
Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka
Žekitinjonja upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā
Gurgeja upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
Kaninde upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
Urusuipretu upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
Esekibo upe Dienvidamerikā, Gajānā ("Essequibo"), garums - 970 km, sākas Gvajānas plakankalnes kalnos, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 25 km platu grīvlīci
Uina upe Francijas rietumu daļā ("Huisne"), Sartas kreisā krasta pieteka
Narmada upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada
Godāvari upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe
Jēgilsau au Dāla upe Islandē, iztek no Vahdnajegidla, ietek Norvēģu jūras Hjēradsbloui līcī
Sēlau upe Islandē, Rietumfjordu pussalas ziemeļrietumu daļā, ietek Hūnabloui līcī
Vahdnsdalsau upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, ietek Grenlandes jūras Hūnabloui līcī
Blanda upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, iztek no Hofsjegidla ledāja, ietek Hūnabloui līcī
Hīdarau upe Islandes Rietumu Zemes ziemeļu daļā, ietek Fahsabloui līcī
Fananui upe Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalā, ietek Tasmana jūras Dienvidu Taranaki līcī
Kauinari upe Kolumbijā ("Rio Cahuinari"), Kaketas labā krasta pieteka
Purui upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka
Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka
Iļeta upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta
Kazanka upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana
Svijaga upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Kama upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves
Kema upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
Usa upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Taodzjana upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Gunšui kreisā krasta pieteka
Beidzjana upe Ķīnā, Guandunas provincē, izveidojas satekot Ušui un Džeņšui, ietek Dienvidķīnas jūrā
Beipaņdzjana upe Ķīnā, Guidžou provinces rietumos, Hunšuihe pieteka
Sjidzjana upe Ķīnā, izvaeidojas Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumuos, satekot Guidzjanai un Sjuņdzjanai, tālāk Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūrā
Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
Athajana upe Mjanmā (_Attayan Muit_), Salvinas kreisā krasta pieteka, tās lejtecē
Halhingola upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā)
Gvadalkivira upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru
Kasikjare upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km
purašķis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
trauslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
traušlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
trusēlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
truši Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
trusis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
truslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
ūdensskostas Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
zirgašķi Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
gruzis Upes kosa ("Equisetum limosum")
Equisetum limosum upes kosas "Equisetum fluviatile" nosaukuma sinonīms
Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā
Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
Usseken Usaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
Usmaiten Usmas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Usmas pagastā
Ustron Ustrones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Usingen Uziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
immatrikulācija Uzņemšana augstskolā, muižnieku vai garīdznieku kārtā, ierakstot uzņemamās personas vārdu sevišķos sarakstos jeb martikulās
Baišaņas ūdenskrātuve uzpludināta Ķīnā, Dzjiliņas provincē uz Huifahe labā krasta pietekas
Lokas ūdenskrātuve uzpludināta uz Luiro upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve
Skrīveru dzirnavezers uzpludināts uz Dīvajas upes Skrīveru novadā, platība — 2,5 ha; Kalnamuižas ezers; Kalnezers
Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers
Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers
uzcuināt Uzrīdīt, saucot "cui!"
uzcujināt Uzrīdīt, saucot "cui!"
izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības)
Hasau Užavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā
Wabol Vabales muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu
Teutschenbergen Vāckalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu
fons Vācu muižnieka pievārds, vēlāk uzskatīts tikai par uzvārda daļu
Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību
Waddax Vadakstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
šķilters Vagara palīgs, kas uzraudzīja ļaudis muižas darbos; pagasta vecākā palīgs
vagārs Vagars - galvenais muižas darbu uzraugs
Wagenhof Vāgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Waidau Vaidavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
Wainsel Vainižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vainižu pagastā
Wainoden Vaiņodes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
kalnmuižnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji
veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas
atdzanāt vairākkārt dzīt (piemēram, cūku pie kuiļa)
cuināties vairākkārt rīdīt, sakot "cui!"
ekonomija vairāku muižu apvienojums vienā apsaimniekošanas kompleksā (feodālismā)
Wallaten Valātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Waldeck Valdeķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Waldegalen Valdgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā - feoda īpašnieks; senjors, muižnieks, dzimtkungs
Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Valgals muiža Valgales muižas nosaukuma variants
Wolgund Valguntes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Valgundes pagastā
Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā
mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
Wallhof Valles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
mežmuižnieki Valles pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
Wolmarshof Valmieras muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji
Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
valmiermuizieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Valmiermuiža" iedzīvotāji
Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces
muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde
kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus
kroņinieks Valsts muižas zemnieks
Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu
Valsts ieņēmumu dienests valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas finansu ministra pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā
Neuhausen Valtaiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Mazsalacas muiža Valtenberģu muiža Mazsalacā
Waltershof Valtera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā
Waltershof Valtera muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti
Vonganuja Vananui - pilsēta Jaunzēlandē
Wandsen Vandzenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Wahnen Vānes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā
Wangen Vangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Wangasch Vangažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Inčukalna pagastā
Wangaschhof Vangažu muižas vāciskais nosaukums, kas minēts zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos
Warklany Varakļānu muiža, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Kokari
Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums
Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
de vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas
Wahrenbrock Vārenbrokas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā
purins Varens, stalts puisis
purens Varens, stalts, uzkopies puisis
Wahrenhof Vāres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
Warriben Variebas (Varibes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
Warkow Vārkavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā
Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Anrepshof Vārmas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Ogresgala pagasta teritorijā
Wormen Vārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā
Warnowiz Varnovicas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā
Worslowo Vārslavāņu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā
Wartagen Vārtājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Warwen Vārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Warwen Vārves muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
Wattram Vatranes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā
Lindenruhe Vecā Bieriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mārupes pagastā
vainiži Vecā muiža
Alt-Abgulden Vecabguldes (Ānbomes) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
Ānbome Vecabguldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā
Alt-Adlehn Vecadulienas muiža
Alt-Ottenhof Vecates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vecates pagastā
Alt-Autz Vecauces muižas un pagasta bijušais nosaukums
Alt-Bahten Vecbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Bebben Vecbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
Alt-Bewershof Vecbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā
Alt-Bilskenhof Vecbilskas muiža, kas atradās tagadējā Smiltenes novada Bilskas pagastā
Alt-Bilskenshof Vecbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Alt-Born Vecbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā
Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
Alt-Zeezern Veccieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Stary Myšl Vecdomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
Alt-Drogen Vecdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
Alt-Gruenwald Vecgrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Alt-Schwanenburg Vecgulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā
Alt-Kalzenau Veckalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Alt-Karkel Veckārķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kārķu pagastā
Alt-Goldingen Veckuldīgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
Alt-Kaipen Vecķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā
Alt-Laschen Veclažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Bixtensee Veclīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Alt-Memelshof Vecmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Alt-Mocken Vecmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā
Petendorf Vecmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Sussikas Vecmuiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salaspils pagastā
Ivestes ezers Vecmuižas ezers Ērgļu pagastā
Pulgas ezers Vecmuižas ezers Ērgļu pagastā
Veismuižas ezers Vecmuižas ezers Gārsenes pagastā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagasta teritorijā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagasta teritorijā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta teritorijā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Īvandes pagasta teritorijā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagasta teritorijā
Īvandes pilskalns Vecmuižas pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagstā
Alt-Murjan Vecmurjānu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā
Alt-Peltzen Vecpelces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā
Alt-Pebalg Vecpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
Staryzamek Vecpils muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Oldenburg Vecpils muiža, kas atradās Kazdangas pagastā
Altenburg Vecpils muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta teritorijā
Oldenburg Vecpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Dižlāņi (Vecpils), Vecpils pagasta centrs
Alt-Platon Vecplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā
vecs puisis vecpuisis
aģins Vecpuisis
vecpuiši Vecpuisis
vecpuisīgs Vecpuisisks
vecpuišgājums Vecpuiši
Alt-Salis Vecsalacas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Alt-Sallensee Vecsalienas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
Alt-Saticken Vecsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā
Alt-Sahten Vecsātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Alt-Sauken Vecsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
Alt-Rahden Vecsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
Alt-Selburg Vecsēlpils muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
Alt-Sehren Vecsērenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Alt-Bergfried Vecsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža", tagad "Vecumnieki" iedzīvotāji
Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Alt-Wormen Vecvārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā
Alt-Schwarden Veczvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
Weeden Vēdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
varnāšrama Vēdiskais sabiedrības dalījums kārtās, kas raksturīgs tradicionālajai hinduistu sabiedrībai
apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām
Welsen Vedzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
Fegen Vēgu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Weggen Veģes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Winterfeld Veibes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
ziķerzellis Veikls, izveicīgs, izdarīgs puisis
Klein-Abgulden Veiķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Weissenstein Veismaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vaives pagastā
Fehgen Vējavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vējavas pagastā
Vegesacksholm Vējzaķsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā
Welden Veldes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši)
kaukainis Velna tabuizēts apzīmējums
kauķens Velna tabuizēts apzīmējums
ķauķis Velna tabuizēts apzīmējums
kauķis Velna tabuizēts apzīmējums
kauks Velna tabuizēts apzīmējums
vešerene Veļas mazgātāja muižā
nobili Venēcijā tie muižnieki, kam bija tiesības ieņemt valsts augstākos amatus
limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze
lejnieki Venstspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasmuiža" iedzīvotāji
Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe
vičaknieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vičaki" senāk "Vičakmežmuiža" iedzīvotāji
vecmuižciemnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižciems" iedzīvotāji
ameļnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Amele" ("Ameļi", "Ameļmuiža") iedzīvotāji
puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji
pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji
muižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" iedzīvotāji
sarkanmuižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji
ventnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Venta", "Ventas" jeb "Sarkanmuiža" iedzīvotāji
muižgaļi Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji
muižgalnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji
muižgaļnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji
annenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Annasmuiža", "Annsmuiža") iedzīvotāji
annieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Annasmuiža", "Annsmuiža") iedzīvotāji
jaunmuižnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
stierbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stierbesmuiža" jeb "Stierbsmuiža", tagad "Stirbes" iedzīvotāji
Wensau Venzavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā
Fistelen Vērenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā
Saraikas muiža Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants
Saraikas Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants
Wirginahlen Vērgaļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
Fehren Vērienes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
Žakjēna veronika veroniku suga ("Veronica jacquinii"), Latvijā adventīva
Wirben Vērpes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā
Werpenhof Vērpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džukstes pagastā
Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
Wertukszna Vertokšņas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā
Wersicken Verzikas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
Wesselshof Veselavas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veselavas pagastā
Wessel Veseļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
dzanāt Vest cūku pie kuiļa
Festen Vestienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem
niebt Veuikt, pievarēt
Wickenhof Vezītes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Alt-Lasdohn Vezlazdonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Sudden Vībrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā
Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
džentriji Vidējie un sīkie muižnieki bez tituliem Anglijā 16.-17. gs., t. s. jaunās muižniecības daļa
Widdrisch Vidrižu muiža, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Vidrižu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Gravas
Golan Vidsmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā
pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā
dzimtbūšana viduslaikos izveidojusies zemnieku atkarības forma no muižnieka vai zemes kunga
nobili Viduslaikos vispārim muižnieki
oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
buržuāzija Viduslaiku turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai)
meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
Mittelhof Vidusmuiža
kurtnieks Vidzemē zviedru laikos muižas naktssargs
landesštāts Vidzemes muižniecības politiskā programma 18. gs.
Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai
Widsershof Vidzeru muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
puišmāsiņa Vieglprātīga sieviete, kas mēdz saieties ar puišiem
brahmačārja viena no garīgās attīstības pakāpēm hinduisma reliģiskajā praksē
gurungi viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms
manipuri viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi
trešā kārta vienkāršie ļaudis Francijas kārtu parlamentā pirms 1789 revolūcijas (abas pārējās kārtas bija muižniecība un garīdzniecība)
Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers
hercogs viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls
hercogiene viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā; persona, kam ir šāds tituls
kāma viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem materiālās dzīves mērķiem - jutekliskā bauda
šivaisms viens no diviem galvenajiem hinduisma virzieniem, kurā centrālais pielūgsmes objekts ir dievs Šiva
ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu
višnuisms viens no galvenajiem hinduisma virzieniem (līdzās šivaismam); par augstāko dievu atzīst Višnu
Matejs viens no Jēzus mācekļiem, apustulis; domājams, bijis muitnieks un Mateja evaņģēlija autors
vēda viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas); hinduisma svētie raksti
Višnu viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs
Brahma viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu
Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Fehsen Viesienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā
ozolmuizieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
beznodokļu tirdzniecības veikals vieta, kur muitas kontrolē pārdod preces fiziskām personām, kas izbrauc uz ārvalstīm vai kuras ir tranzīta pasažieri
Fehteln Vietalvas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām
Stabben Vīgantes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
Wigershof Vigriežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Wiezemhof Vijciema muiža, kas atradās Valkas apriņķa Vijciema pagastā
smuigas Vijole; smuikas
Wiexeln Vīkseles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā
Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
Austrumhoda vilāja Mauritānijas dienvidaustrumos (_Hodh ech Charghui_), robežojas ar Rietumhodas, Tagantas un Adrāras vilāju, kā arī ar Mali Republiku
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele
Wilzen Vilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
vidusmuižnieki Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Wilden Vildenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā
Wilding Vildiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā
Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā
Klein-Sonnaxt Vilka muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā
asinssarkanā vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus sanguinea")
Wilkajen Vilkājas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
Vilkamuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā
Vilkumuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā
Wilxaln Vilksalas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
Wolfshof Vilku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Wilsenhof Vilzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
Marienhauzenes muiža Viļakas muiža Balvu novadā
Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
Wiliany Viļēnu, arī Viļānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Wilkenhof Viļķenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
Wilhelminenhof Viļuma (Viļa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mārcienas pagastā
pace Vingrojumu sistēma (angļu "progressive aerobic circuit exercise"), kurā svara samazināšanai vai muskuļu palielināšanai tiek izmantoti trenažieri
Winkelmannshof Vinkelmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
mežmuizieši Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
Wirgen Virgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā
džeks vīrietis (parasti jauns); puisis
vecis Vīrietis, puisis, zēns
puišelnīca Vīrišķīga izskata meitene; puišala
Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Virķēnskolas grāvis Virķēnmuižas grāvis, Virķītes pieteka
Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
Agila virsotne Meksikā (_Águila, Cerro_), Sjerramadres kalnu austrumu daļā, Oahakas pavalstī, augstums 3376 m
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām
Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
Fiskalhof Viskaļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Ramdam Viskaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Viskaļu pagastā
Friedrichshof Vislas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā
intuitivitāte vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
intuitīvums vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
puiciskums vispārināta īpašība --> puicisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums
smuidrums vispārināta īpašība --> smuidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
vecpuisīgums vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisība
vecpuisība vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisīgums
vecpuisiskums vispārināta īpašība --> vecpuisisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
vēdas Vissenākie indiešu literatūras teksti, kas sarakstīti sanskritā (sākot no 15. gs. p. m. ē.), hinduisma svētās grāmatas
vistievākā leptogija vistievākā leptogija ("Leptogium tenuissimum"), aug uz kaļķainas augsnes, veido nelielas, blīvas, brūnas velēniņas
Wyszki Višķu muiža, kas atradās Višķu pagastā
Wischeln Višļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
sahādža Višnuisma sekta, kas 10. gs. izveidojās Bengālē un pazīst divus galvenos reliģiskos ceļus: pamācību, pienākumu un aizliegumu ceļu un spontānas mīlestības ceļu; sektas locekļi ir izvēlējušies otro ceļu
samhiti Višnuisma svētie teksti, kas veidoti kā dievu (parasti Šivas un Šakti) dialogi
Wittenhof Vites muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā
Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
knapats Vīzdegunīgs puisis
knapāts Vīzdegunīgs puisis, mazāks bērns
Wohlershof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā
Oldenburgshof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā; Wohlershof
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
vuimīt Vuimāt
Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
Zaboļcie Zabolotjes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
Sahdsen Zādzenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā
Dannenhof Zaku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
Waldenrode Zaķu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā
Selubben Zalabu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā
Kolnamuiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" nosaukums vietējā izloksnē
salasmuizieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas muiža" iedzīvotāji
salieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas muiža" iedzīvotāji
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Nurmuižas pagastā
Karlsroden Zaļkalnu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagastā
Zalmuyža Zaļmuiža muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā
gliemežu zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium polygamum syn. Sanguisorba minor subsp. polygamum")
mazā zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium sanguisorba"), Latvijā aizsargājama
Sambern Zamberes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā
Santen Zantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā
Friedrichshof Zaņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
Weessen Zasas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zasas pagastā
Zastienka Zastenku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Sawad Zavādas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
Secklerhof Zeklera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Selgowsky Zelgovskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā
karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum
Seltingshof Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Selting Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā
Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe
Zēlustmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1940. g. izdevumā
baronets Zemākais mantojamais muižnieku tituls Anglijā
tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kas māca, ka visums dalās sievišķajā un vīrišķajā spēkā; šo spēku mijiedarbība uztur visuma vienotību; raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu
fidalgo Zemāks muižnieks Portugālē
murza Zemāks tatāru muižnieks
nogriezums Zeme, ko zemnieks zaudēja pēc 1861. g. reformas īstenošanas Krievijā par labu muižniekam, ja zemes gabals pārsniedza reformā noteikto normu
atstrādāšana Zemes apstrādāšanas sistēma Krievijā pēc 1861. gada zemnieku reformas; par iznomāto zemes gabalu, labības vai naudas aizdevumu u. c. zemnieki ar savu inventāru apstrādāja muižnieku zemi
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc
muižnieks Zemes īpašnieks, kam pieder muiža; persona, kas pieder pie muižniecības
agrārietis Zemes lielīpašnieks, muižnieks
valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum
Svardness zemesrags Islandes ziemeļrietumu daļā, norobežo Bahkabloui līci dienvidos
Nestavs zemesrags Islandes ziemeļu daļā, Hūnabloui līcī
Moskītu krasts zemiene Karību jūras piekrastē (sp. val. "Costa de Mosquitos"), Hondurasā un Nikaragvā, garums - 600 km, platums - \~40 km
Samiten Zemītes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā
voloks zemnieka apstrādāšanai ierādīta muižas aramzemes vai pļavu platība (aptuveni 3 pūrvietas)
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā); leidenieks
leidas vīrs zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā; leidinieks
sētinieks zemnieks, kas nomā muižas zemi un uzcēlis uz tās arī māju (sētu iekārtojis)
kontračnieks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi un renti maksāja naudā, kā arī apstrādāja muižas laukus
adnaličniks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi, maksājot naudu, kā arī pildot klaušas
kronenieks Zemnieks, kas strādāja valsts (kroņa) muižā
agrārkustība Zemnieku cīņa pret lielgruntniekiem, muižniekiem
servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju
apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības
aitu nodevas zemnieku nodevu veids, Latvijā pastāvēja no viduslaikiem līdz 19. gs. - bija jānodod aitas pagastam dzīru rīkošanai un muižai jēru desmitā tiesa (1/10 daļa aitu ganāmpulka pieauguma)
māju spridzināšana zemnieku padzīšana no mājām un viņu iekoptās zemes pievienošana muižas zemei 16.-17. gs.
aitu pagasts zemnieku reģistrs, pēc kura zemnieki deva aitas pagasta dzīru rīkošanai vai kā nodevas muižai
jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā
agrārnoziegumi Zemnieku uzbrukumi muižniekiem
peldošā zemzarīte zemzarīšu suga ("Cladopodiella fluitans")
knīveris Zēns, puisēns
frīks Zēns, puisis
breksis Zēns, puisis; vīrietis
džafars Zēns; puisis
džeris Zēns; puisis
garcon Zēns; vecpuisis, viesmīlis
Senten Zentenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
cūka Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Suidae"), 6 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas
Seemzeem Ziemciema muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
uzdeņi Ziemeļkaukāzā (Kabardijā un Adigejā) - viena no bijušās feodālās muižniecības kategorijām; feodālajā Dagestānā par uzdeņiem sauca brīvlaistos zemniekus
madjamika Ziemeļu budisma (mahājānas) galvenā filozofiskā skola, kas izveidojās viduslaiku Indijā; neatzīst ārpasaules realitāti, noraida jēdzienisko domāšanu, akcentē intuitīvo atskārsmi
Semmershof Ziemeru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā
Seemuppen Ziemupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā
ziemas ašķis ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
ziemas skosta ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
ašas Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
ašavs Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
ašenes Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
grūžs Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
silašķis Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
Zirau-Wirginahlen Zierau - Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
Zielonpol Zileņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ
heroldija ziņu kopojums par muižnieku ģenealoģiju, tituliem, ģerboņiem
Sirgen Ziras muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā
koņuks Zirgu gans muižā
strongiloze Zirgu invāzijas slimība, ko ierosina "Strongylus equinus" kāpuri, kas lokalizējas aizkuņģa dziedzerī, ierosina tā iekaisumu un sekretoriskās darbības traucējumus
staļļa puisis zirgu kopējs muižā
staļļmeisters Zirgu pārzinis un kopējs muižā
stalmeistars Zirgu pārzinis un kopējs muižā
mazpuisis Zirgu puisis
ķērdzis Zirgu puisis muižā
baltgalvas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna trudeaui")
Sismen Zismas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
sangvinikoloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina "Sanguinicolidae" dzimtas sūcējtārpi, kuri lokalizējas karpu dzimtas zivju asinsvados
zutis Zivju klases zušveidīgo kārtas dzimta ("Anguillidae"), 1 ģints, \~20 sugas un pasugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Schleck Zlēkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
Znutyņ Znoteņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā
Jezofijel Zofinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Klein-Sorgen Zorģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Suhrs Zūru muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
Sutten Zutēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds
Adsel-Schwarzhof Zvārtavas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
Zwirdzin Zvirgzdenes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
muizinieki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
Žogoty Žagatas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
dripans Žigls, veikls puisis
parastā žokļdēle žokļdēļu suga ("Haemopis sanguisuga")
sārtspārnu tuksnešķeģis žubīšu dzimtas suga ("Rhodopechys sanguinea")
Žurlowa Žurilavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā

ui citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: