Paplašinātā meklēšana
Meklējam ui.
Atrasts vārdos (982):
- bui:1
- bui:2
- bui:3
- cui:1
- dui:1
- fui:1
- hui:1
- Jui:1
- Ļui:1
- nui:1
- pui:1
- Apui:1
- Atui:1
- avui:1
- buim:1
- buit:1
- Itui:1
- juif:1
- Maui:1
- Maui:2
- muit:1
- muit:2
- nuit:1
- Aņhui:1
- Buina:1
- Buiva:1
- čuiba:1
- čuika:1
- Dksui:1
- duida:1
- duins:1
- duitā:1
- Fukui:1
- Fusui:1
- guibs:1
- guibt:1
- guide:1
- ģuibt:1
- Hesui:1
- huiņa:1
- Juici:1
- Juidu:1
- juiga:1
- Juiga:1
- Juili:1
- Juiše:1
- kluit:1
- kruit:1
- kuiba:1
- Kuiču:1
- kuiga:1
- kuika:1
- Kuiki:1
- kuiti:1
- kuits:1
- ķuips:1
- luiga:1
- luija:1
- luika:1
- Luino:1
- Luiro:1
- luits:1
- Luiza:1
- luize:1
- Lusui:1
- Mišui:1
- mūdui:1
- muids:1
- muiss:1
- muita:1
- muita:2
- muize:1
- muiža:1
- Muiža:1
- muiži:1
- nahui:1
- Ņuiva:1
- Pjaui:1
- pluit:1
- puigs:1
- puika:1
- puika:2
- puiks:1
- Puils:1
- puisī:1
- abadui:1
- Ahunui:1
- anguis:1
- apmuit:1
- aquila:1
- Aquila:1
- Avanui:1
- Baišui:1
- Bambui:1
- Bruita:1
- buiķēt:1
- builēt:1
- builis:1
- builis:2
- builis:3
- builīt:1
- buinis:1
- buinis:2
- buinīt:1
- Caņņui:1
- Cjuifu:1
- Cjuivo:1
- cuidīt:1
- cuināt:1
- Čeņšui:1
- čuibas:1
- čuibis:1
- čuibus:1
- čuidīt:1
- čuikāt:1
- čuilis:1
- čuilīt:1
- čuinis:1
- čuinīt:1
- dabuit:1
- Druika:1
- duidas:1
- duidāt:1
- duilis:1
- duiņāt:1
- Džašui:1
- fenšui:1
- fui-iū:1
- Gruiķu:1
- guimpe:1
- guinea:1
- Guisji:1
- Gunšui:1
- Haņšui:1
- Heišui:1
- Huiaņa:1
- Huilai:1
- huilia:1
- Joujui:1
- Juiste:1
- kluica:1
- kluiga:1
- kluini:1
- kluins:1
- kluite:1
- kluits:1
- kruiza:1
- kuices:1
- kuicis:1
- kuidas:1
- kuidēt:1
- kuidīt:1
- kuilis:1
- kuilis:2
- kuilis:3
- kuiļot:1
- kuisīt:1
- ķuidāt:1
- ķuidāt:2
- ķuidēt:1
- ķuidīt:1
- muidrs:1
- muisls:1
- muišļi:1
- Muitas:1
- muitāt:1
- muitot:1
- muižļi:1
- Naņšui:1
- noduit:1
- nomuit:1
- Ņui-Va:1
- Palaui:1
- pamuit:1
- Paņjui:1
- pluiks:1
- puijāt:1
- puiķis:1
- puinīt:1
- annuite:1
- Aņandui:1
- Aņuiska:1
- apduits:1
- apkluit:1
- apmuits:1
- Āžmuiža:1
- beguine:1
- Bojuibe:1
- bucuins:1
- bui-dui:1
- Buigiri:1
- buihadi:1
- Buijona:1
- builēns:1
- Buinska:1
- buirepa:1
- Buivāni:1
- Buivīši:1
- Cjinšui:1
- Cjiņšui:1
- Cjuišui:1
- čuidiņa:1
- davuikt:1
- druikns:1
- druikts:1
- duiriči:1
- Duivene:1
- Dzjišui:1
- equidae:1
- equites:1
- esquire:1
- Fananui:1
- gruidae:1
- gruinīt:1
- gruižļi:1
- guibans:1
- Guiduna:1
- Guidžou:1
- Guigana:1
- guignol:1
- Guijana:1
- Guiliņa:1
- guineja:1
- Guipina:1
- Huičana:1
- Huiduna:1
- Huidžou:1
- Huijana:1
- huilija:1
- Huinuna:1
- Huisene:1
- huitain:1
- iekluit:1
- iekļuit:1
- iekruit:1
- ingenui:1
- izvuikt:1
- Jancjui:1
- Juičena:1
- Juihebu:1
- Juiliņa:1
- Juimeņa:1
- Juimina:1
- Juinaņa:1
- Juišaņa:1
- Juišaņs:1
- Kahului:1
- kluiķis:1
- kluinas:1
- kluinas:2
- kluinis:1
- kluinis:2
- kluinīt:1
- kluiņāt:1
- kluitēt:1
- knuisis:1
- kruilis:1
- kuibana:1
- kuibena:1
- kuibene:1
- Kuiķule:1
- kuilene:1
- kuilēns:1
- kuilins:1
- kuilips:1
- kuilīši:1
- kuiļuks:1
- Kuiļupe:1
- Kuirona:1
- kuislis:1
- kuitala:1
- kuitava:1
- kuitele:1
- Kuiviži:1
- Latuila:1
- Lekuile:1
- luibena:1
- luidors:1
- luitars:1
- luizija:1
- luizika:1
- luizīts:1
- Ļuišuna:1
- Ļuišuņa:1
- ļuizīts:1
- mesquin:1
- muiceļš:1
- muidzīt:1
- muidžis:1
- Muilēni:1
- Muinaka:1
- muisaki:1
- muistāt:1
- muistēt:1
- muistīt:1
- muities:1
- Muizona:1
- muižele:1
- muižļot:1
- nepuiks:1
- noskuit:1
- Ošmuiža:1
- pakruit:1
- patuims:1
- pauikāt:1
- pauināt:1
- piemuit:1
- pluinis:1
- pluinīt:1
- puicīgs:1
- puidaks:1
- Puikeln:1
- puikēns:1
- puikiņš:1
- Puikule:1
- puikums:1
- Puiķele:1
- puiķēns:1
- Puisāni:1
- puisējs:1
- puisene:1
- puisēns:1
- Adzmuiža:1
- Agreskui:1
- Aguimesa:1
- anguidae:1
- anguilla:1
- Anjandui:1
- Annmuiža:1
- apķuidīt:1
- apķuidīt:2
- appuinīt:1
- appuišot:1
- Araguita:1
- atbuilēt:1
- atbuinīt:1
- atdabuit:1
- atķuidīt:1
- atpuišot:1
- atsuinīt:1
- Balduins:1
- bodysuit:1
- Borkuici:1
- bruizdas:1
- buiburti:1
- Buijanta:1
- buijieši:1
- Buirnūrs:1
- Buivīdži:1
- buivieši:1
- Bukmuiža:1
- buržuika:1
- Cjinsjui:1
- Cjuidžou:1
- Cjuijana:1
- cuidināt:1
- Cuiluaņa:1
- Čanšuihe:1
- čučmuiža:1
- čuinisms:1
- davuicīt:1
- Degmuiža:1
- dižmuiža:1
- duidubis:1
- Dzjaņšui:1
- eifuisms:1
- equitium:1
- Ērmuižas:1
- esquisse:1
- eufuisms:1
- fluidāls:1
- Gaļmuiža:1
- Guidzjao:1
- Guidžova:1
- Huigalpa:1
- Huisjaņa:1
- iedabuit:1
- iepuinīt:1
- ievuicīt:1
- Ikaluita:1
- Ilzmuiža:1
- induisms:1
- Inpaņšui:1
- inquieto:1
- Īvsmuiža:1
- izķuidāt:1
- izķuidīt:1
- izpuijāt:1
- izpuinīt:1
- izpuišot:1
- izruinīt:1
- izsuinīt:1
- izvuicīt:1
- Jāņmuiža:1
- Jasmuiža:1
- Jāsmuiža:1
- Josmuiža:1
- Juicjina:1
- Juisjaņa:1
- Juitiaņa:1
- Kāņmuiža:1
- Kauinari:1
- kazuists:1
- kluicens:1
- kluicēns:1
- kluitans:1
- kluitiņš:1
- Kokmuiža:1
- kruiklis:1
- kruilīgs:1
- kruities:1
- kruizers:1
- Kui-Sins:1
- kuibenes:1
- Kuicjina:1
- Kuiķulis:1
- Kuimetsa:1
- kuisiens:1
- kuitenis:1
- kuitiens:1
- Kuivastu:1
- Lānmuiža:1
- Lašmuiža:1
- lopmuiža:1
- Lucmuiža:1
- Luistona:1
- Luisvila:1
- Luiziādu:1
- Luiziāna:1
- Ļuiliana:1
- Mālmuiža:1
- Matuizas:1
- mazmuiža:1
- mazpuika:1
- Mežmuiža:1
- muitnīca:1
- Muitnīca:1
- muižgals:1
- muižgaļi:1
- muižnīca:1
- mūrmuiža:1
- Mūrmuiža:1
- nobuilīt:1
- nobuinīt:1
- nočuikāt:1
- nočuinīt:1
- nodabuit:1
- nokuiļot:1
- nomuitot:1
- nopuijāt:1
- nopuišot:1
- nosuimīt:1
- nosuinīt:1
- Nurmuiža:1
- Nūrmuiža:1
- ouinisms:1
- pacuināt:1
- pačuināt:1
- padabuit:1
- Papsuiki:1
- papuieši:1
- pasuinīt:1
- pašpuika:1
- pavuicīt:1
- peruieši:1
- piekruit:1
- pluities:1
- pluities:2
- Popsuiki:1
- puicisks:1
- puiģelis:1
- puijināt:1
- puikgadi:1
- Puikulis:1
- aitkuilis:1
- aizbuinīt:1
- aizcuidīt:1
- aizčuidīt:1
- aizkuidīt:1
- aizķuidīt:1
- aizpuinīt:1
- aizpuišot:1
- Akaonuira:1
- altruisms:1
- altruists:1
- annuitāte:1
- apmuities:1
- appluinīt:1
- apstuidīt:1
- aquilegia:1
- atkluinīt:1
- atmuities:1
- atstuidīt:1
- Aujuituka:1
- Auzumuiža:1
- Avotmuiža:1
- Baltmuiža:1
- Bērzmuiža:1
- bezmuitas:1
- Bišumuiža:1
- Blommuiža:1
- Bobruiska:1
- Boltmuiža:1
- bruikšķēt:1
- bruitisms:1
- Buinakska:1
- Bukumuiža:1
- Cempmuiža:1
- Cjinšuihe:1
- Cjinšuihe:2
- Cjinšuipu:1
- Cjuisjaņa:1
- cuināties:1
- čučumuiža:1
- Dajuilins:1
- dižpuisis:1
- Dreneuiza:1
- Dricmuiža:1
- duidibens:1
- duiriteņi:1
- Džuaņsjui:1
- equisetum:1
- equitatus:1
- Eseļmuiža:1
- Esenmuiža:1
- Eskuintla:1
- Ezermuiža:1
- Fintmuiža:1
- gadpuisis:1
- Gaiļmuiža:1
- Galamuiža:1
- ganupuika:1
- Gāršmuiža:1
- gruināles:1
- gruižļots:1
- Guidzjana:1
- guildhall:1
- Haduigona:1
- hinduisms:1
- hinduists:1
- Huitinene:1
- Hūnabloui:1
- iekluinīt:1
- iemuidzīt:1
- iemuities:1
- iepluinīt:1
- iestuidīt:1
- iešķuidīt:1
- intuitīvs:1
- Īvesmuiža:1
- izkluinīt:1
- izmuities:1
- izpluinīt:1
- izsluinīt:1
- Jāņamuiža:1
- Jaunmuiža:1
- jūfjuisms:1
- Juosmuiža:1
- Kalnmuiža:1
- Kaļķmuiža:1
- Kārlmuiža:1
- Kārļmuiža:1
- Khuivuika:1
- Kirimuira:1
- Klārmuiža:1
- Klīvmuiža:1
- Kroņmuiža:1
- kruiliski:1
- Krupmuiža:1
- kuģapuika:1
- Kuibiševa:1
- Kuilitavs:1
- kuiļoties:1
- kuiļoties:2
- Kuiļupīte:1
- kuinīties:1
- ķuilmetes:1
- Lauingene:1
- Laukmuiža:1
- Līgomuiža:1
- Liupaņšui:1
- ložpuisis:1
- Lubsmuiža:1
- Luisbērga:1
- Luisenhof:1
- Mailduins:1
- makauitls:1
- Mālumuiža:1
- mazpuisis:1
- Mežamuiža:1
- mežkuilis:1
- miegmuiža:1
- muijāties:1
- muisterēt:1
- muisteris:1
- muitnieks:1
- muitojams:1
- muitošana:1
- muitotava:1
- Muizinīki:1
- Muizinski:1
- Muižarāji:1
- Muižciems:1
- muiženica:1
- Muižkalni:1
- muižkungs:1
- muižlaiki:1
- muižnieki:1
- Muižnieki:1
- muižnieks:1
- Muižnieks:1
- Muižnieku:1
- muižturis:1
- Muižupīte:1
- mumspuika:1
- noctuidae:1
- nomuidzīt:1
- nomuities:1
- nomuižļot:1
- nopluinīt:1
- nostuidīt:1
- noštuidīt:1
- nuistavas:1
- Ozolmuiža:1
- palaquium:1
- papluinīt:1
- pasmuidrs:1
- Pastmuiža:1
- pastuidīt:1
- pašmuidrs:1
- pieķuidīt:1
- pienpuika:1
- piesuimīt:1
- pievuicīt:1
- pituicīts:1
- Pļavmuiža:1
- Portluija:1
- Pridruisk:1
- puigainis:1
- puikamējs:1
- puikšķiņš:1
- puiķelība:1
- puinīties:1
- agrārmuita:1
- Ahluitsupā:1
- aizkluinīt:1
- aizstuidīt:1
- Allažmuiža:1
- Ambeļmuiža:1
- Anakauitai:1
- ānmuizieši:1
- Annasmuiža:1
- Anniņmuiža:1
- Annysmuiža:1
- apkruities:1
- atkruities:1
- Bahkabloui:1
- Baijuišaņs:1
- Beķermuiža:1
- Bērzsmuiža:1
- Biļļumuiža:1
- Bīriņmuiža:1
- Būdiņmuiža:1
- buividieši:1
- ciempuisis:1
- Cīruļmuiža:1
- civiloquia:1
- Cjuidzjana:1
- Cjuidzjana:2
- Cjuidzjina:1
- Cjuivušaņs:1
- Dārtsmuiža:1
- Dubeņmuiža:1
- duidibenis:1
- duidubenis:1
- Dzeņumuiža:1
- dzimtmuiža:1
- Dzjuisjaņa:1
- Ercogmuiža:1
- Essenmuiža:1
- Eversmuiža:1
- Fahsabloui:1
- Filitmuiža:1
- fouquieria:1
- gadapuisis:1
- girl-guide:1
- Gomeļmuiža:1
- gruiformes:1
- guillotine:1
- Ģibuļmuiža:1
- Hanuingola:1
- huiliaceae:1
- Hulunbuira:1
- iebuinieks:1
- ielaspuika:1
- ievedmuita:1
- Ilzesmuiža:1
- izpluities:1
- izvedmuita:1
- Jaunāmuiža:1
- Jaunomuiža:1
- jaunpuisis:1
- Jēkabmuiža:1
- Jurģumuiža:1
- Kalešmuiža:1
- Kalnamuiža:1
- kazuistika:1
- Kolnamuiža:1
- kongruisms:1
- kruikšķene:1
- kruilēties:1
- kucēnpuika:1
- Kūdummuiža:1
- kuilaniski:1
- kuilenītis:1
- Ķurbsmuiža:1
- Lajasmuiža:1
- Lejasmuiža:1
- Lielāmuiža:1
- lielpuisis:1
- Līkummuiža:1
- Līvenmuiža:1
- Līvesmuiža:1
- Līzesmuiža:1
- lopmuižiņa:1
- Louisenhof:1
- Lubesmuiža:1
- Luižantila:1
- Mariņmuiža:1
- Medeņmuiža:1
- Mediņmuiža:1
- Medummuiža:1
- meitkuilis:1
- Mētagmuiža:1
- mežakuilis:1
- Muilangāra:1
- Muinavjoga:1
- muitenieks:1
- muitinieks:1
- muizinieki:1
- muiženiece:1
- muiženieks:1
- muižinieks:1
- muižļaudis:1
- Muižuļurga:1
- Nāgelmuiža:1
- Nāgeļmuiža:1
- nepuisītis:1
- Nīdermuiža:1
- Nīdrumuiža:1
- nocuijināt:1
- nopluities:1
- Nurmuižupe:1
- Ogresmuiža:1
- pakulpuika:1
- pārmuities:1
- Pētermuiža:1
- piekluinīt:1
- piemuižļot:1
- pienapuika:1
- piepluinīt:1
- Piķeļmuiža:1
- pinguicula:1
- Pirtsmuiža:1
- pituitrīns:1
- Plostmuiža:1
- pluinīties:1
- Pļurumuiža:1
- Pobužmuiža:1
- puiciskums:1
- puikdienas:1
- puikgājums:1
- puikiemējs:1
- puikskuķis:1
- puikulieši:1
- puiķelieši:1
- puisānieši:1
- Puischkaln:1
- aizkruities:1
- ānamuizieši:1
- anguillidae:1
- apkuiļoties:1
- ārmuižnieks:1
- atbuilēties:1
- atdabuities:1
- atsuinīties:1
- Bajuicjuaņa:1
- Bērzesmuiža:1
- Brocenmuiža:1
- Brocēnmuiža:1
- bukmuizieši:1
- Centramuiža:1
- Čalčiuitesa:1
- Čibrafruime:1
- Duguičaraga:1
- dzimtsmuiža:1
- equisetales:1
- Filantmuiža:1
- Gravasmuiža:1
- Huimiņsjana:1
- iedabuities:1
- ielaspuisis:1
- Indriķmuiža:1
- ingenuitāte:1
- intuitīvums:1
- izsuinīties:1
- izvuicīties:1
- jāņmuizieši:1
- jasmuizieši:1
- jāsmuizieši:1
- jauniepuiši:1
- Jaunmuižupe:1
- kalpapuisis:1
- Kandavmuiža:1
- Kārklumuiža:1
- Katrīnmuiža:1
- Kaugurmuiža:1
- kazuistiski:1
- kazuistisks:1
- Krapesmuiža:1
- kruisteklis:1
- kruistīties:1
- Krūzesmuiža:1
- Kuikarezers:1
- kuiļkāposts:1
- kuivižnieki:1
- Ķieģeļmuiža:1
- Ķurbesmuiža:1
- lielspuisis:1
- Liepasmuiža:1
- liquidambar:1
- lucmuizieši:1
- Lui-Dunbiņs:1
- Mārsēnmuiža:1
- Meijermuiža:1
- mežmuizieši:1
- Muischezeem:1
- muižaskungs:1
- muižgalieši:1
- muižniecība:1
- mūrmuizieši:1
- nemuižnieks:1
- nodabuities:1
- nosuinīties:1
- paipuisītis:1
- parasuicīds:1
- pasuinīties:1
- pašpuicisks:1
- Piertsmuiža:1
- Pobužumuiža:1
- Puijēleviņa:1
- puikamreize:1
- puikasskuķi:1
- puikiņamējs:1
- aizmuijāties:1
- aizsargmuita:1
- akcentuierēt:1
- altruistisks:1
- Baišuidzjana:1
- baltmuizieši:1
- Beisentluisa:1
- bišmuižnieki:1
- Bukmuižskaja:1
- centiloquium:1
- equisetaceae:1
- ezermuizieši:1
- Fridriķmuiža:1
- Hinenuiotepo:1
- Hjēradsbloui:1
- intuitīvisms:1
- intuitīvists:1
- izavuicīties:1
- izmuištravāt:1
- jāņmuižnieki:1
- jāsmuižietis:1
- jaunmuizieši:1
- jaunpuišelis:1
- Jumpravmuiža:1
- Karksi-Nuija:1
- kokmuižnieki:1
- kontiguitāte:1
- kontinuitāte:1
- kontinuitīvs:1
- līgmuižnieki:1
- lopmuižnieki:1
- mācītājmuiža:1
- Mācītājmuiža:1
- Mahlemuische:1
- mālmuižnieki:1
- Mārsnēnmuiža:1
- mensālmuižas:1
- mežkungmuiža:1
- Mežkungmuiža:1
- mežmuižnieki:1
- muižgalietis:1
- muižgalnieki:1
- muižgaļnieki:1
- muižniecisks:1
- muižnieķelis:1
- mūrmuižnieki:1
- nurmuižnieki:1
- ozolmuizieši:1
- ozulmuizieši:1
- pituitārisms:1
- Poduiloajeja:1
- Pridruiskaja:1
- priekšpuisis:1
- ādažmuižnieki:1
- akmeņmuizieši:1
- Alakuitijervi:1
- annasmuizieši:1
- annsmuižnieki:1
- aquifoliaceae:1
- baltmuižnieki:1
- bērsmuižnieki:1
- bišumuižnieki:1
- bouillabaisse:1
- Cjinšuidzjana:1
- dasavuicīties:1
- dienastpuisis:1
- dienestpuisis:1
- diferencmuita:1
- Džūkstesmuiža:1
- equisetophyta:1
- eversmuizieši:1
- ēzeļmuižnieki:1
- ezermuižnieki:1
- galamuižnieki:1
- iesavuicīties:1
- intuicionisms:1
- intuitivitāte:1
- jaunaispuisis:1
- jaunmuižnieki:1
- kalnmuižnieki:1
- kārļmuižnieki:1
- klārmuižnieki:1
- krupmuižnieki:1
- laukmuižnieki:1
- lielmuižnieki:1
- liepmuižnieki:1
- mācībaspuisis:1
- Makuilšočitls:1
- muižciemnieki:1
- mumspuikamējs:1
- nidermuizieši:1
- pasavuicīties:1
- pilsmuižnieki:1
- piņķmuižnieki:1
- pļavmuižnieki:1
- poluimperiāls:1
- preiļmuizieši:1
- promiskuitāte:1
- akmeņmuižnieki:1
- allažmuižnieki:1
- anguilliformes:1
- annasmuižnieki:1
- anniņmuižnieki:1
- Briēlabuisjēra:1
- centramuizieši:1
- Cjinšuilanšaņs:1
- dagdasmuizieši:1
- dzimtmuižnieks:1
- fluidifikācija:1
- iebruikšķēties:1
- jēkabmuižnieki:1
- kalnamuižnieki:1
- muižniekgājums:1
- piesavuicīties:1
- diskontinuitāte:1
- dispituitārisms:1
- Gērtruidenberga:1
- kontraintuitīvs:1
- meijermuižnieki:1
- Novokuibiševska:1
- pirmsmuitošanas:1
- dzimtmuižniecība:1
- hipopituitārisms:1
- priedesmuižnieki:1
- hiperpituitārisms:1
- ihtuiolsulfoskābe:1
- panhipopituitārisms:1
- Kuibiševka-Vostočnaja:1
Atrasts etimoloģijās (94):
- angļu: _guilloche (fine line pattern)_ (šķirklī gijoša)
- angļu: _quick response code_ (šķirklī QR kods)
- angļu: _Bathurst Inlet_, inuitu: _Qingaun_ (šķirklī Batērstinleta)
- _Buitepos_ (šķirklī Beiteposa)
- _Quingshui He_ (šķirklī Cjinšuihe)
- angļu: _Bequia_ (šķirklī Bekija)
- _Bahlui_ (šķirklī Bahluja)
- no igauiņu: _jandal_ 'veca deja, joks, ālēšanās' (šķirklī jandāls)
- angļu: _Big Quill Lake_ (šķirklī Bigkvila ezers)
- rumāņu: _Cheile Bicazului - Hășmaș, Parcul Național_ (šķirklī Bikazas aizu-Hešmaša nacionālais parks)
- portugāļu: _Birigui_ (šķirklī Birigi)
- spāņu: _Blanquilla, Isla_ (šķirklī Blankilja)
- _Boyuibe_ (šķirklī Bojuibe)
- _Boquilla, Presa La_ (šķirklī Bokiljas ūdenskrātuve)
- _Baguio_ (šķirklī Bagio)
- _Bangui_ (šķirklī Bangi)
- _Barquisimento_ (šķirklī Barkisimeto)
- spāņu: _Barranquilla_ (šķirklī Barrankilja)
- angļu: _Bay Saint Louis_ (šķirklī Beisentluisa)
- rumāņu: _Bihorului, munții_ (šķirklī Bihori)
- _Buinsk_ (šķirklī Buinska)
- _Întorsura Buzáului_, _Bodzaforduló_ (šķirklī Intorsurabuzeuluja)
- no igauiņu: _jandal_ 'veca deja, joks, ālēšanās' (šķirklī jandalēt)
- No franču _guillotine_, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna vārds, pēc kura priekšlikuma šo ierīci sāka plaši izmantot. (šķirklī giljotīna)
- _Bajo Pichanaqui_ (šķirklī Bahopičanaki)
- _Baiguishan Shuiku_ (šķirklī Baiguišaņa ūdenskrātuve)
- _Bamingui_ (šķirklī Bamingi)
- _Tianshui_ (šķirklī Tiaņšui)
- _Bijagós Arquipélago dos_ (šķirklī Bižagošu arhipelāgs)
- īru: _Béal an Mhuirthead_ (šķirklī Bēlonvērheda)
- angļu: _Builth Wells_; velsiešu: _Llanfair-ym-Muallt_ (šķirklī Biltvelsa)
- _Baishui_ (šķirklī Baišui)
- _Baishui Jiang_ (šķirklī Baišuidzjana)
- _Bambui_ (šķirklī Bambui)
- _Bamingui-Bangoran, Parc National_ (šķirklī Bamingi-Bangoranas nacionālais parks)
- no igauiņu: _jandal_ 'veca deja, joks, ālēšanās' (šķirklī jandalēties)
- no igauiņu: _jandal_ 'veca deja, joks, ālēšanās' (šķirklī jandelēties)
- angļu _vaporizer in circuit_. (šķirklī VIC)
- vācu val. _Duisburg_ (šķirklī Dīsburga)
- no igauiņu: _jandal_ 'veca deja, joks, ālēšanās' (šķirklī jandāliņš)
- franču: _Bressuire_ (šķirklī Bresīra)
- franču: _Breteuil_ (šķirklī Breteija)
- franču: _Breton, Pertuis_ (šķirklī Bretona šaurums)
- _Bronkhorstspruit_ (šķirklī Bronkhorstspreita)
- malajiešu: _Bruit_ (šķirklī Bruita)
- uiguru: _Bügür_, ķīniešu: _Luntai_ (šķirklī Bugura)
- angļu: _Limerick_, īru: _Luimneach_ (šķirklī Limerika)
- _Bugui, Point_ (šķirklī Bugui rags)
- _Buigiri_ (šķirklī Buigiri)
- _Bouillante_ (šķirklī Buijanta)
- _Buin_ (šķirklī Buina)
- _Buin, Piz_ (šķirklī Buina smaile)
- _Bouizakarne_ (šķirklī Bū Izākārna)
- _Bouira_ (šķirklī Būīra)
- lietuviešu: _Buivydžiai_ (šķirklī Buivīdži)
- spāņu: _Isla de Pascua_; polinēziešu: _Rapa Nui_ (šķirklī Lieldienu sala)
- _Bulquizē_ (šķirklī Buļķiza)
- _Bungo-suidō_ (šķirklī Bungo šaurums)
- _Buta Ranquil_ (šķirklī Butarankila)
- _Quichun_, _Caohe_ (šķirklī Cjičuņa)
- _Central Brāhui_ (šķirklī Centrālie Brāhuji)
- _Qinghe Shuiku_ (šķirklī Cjinhes ūdenskrātuve)
- _San Luis_ (šķirklī Sanlūisa)
- _Quingliu_ (šķirklī Cjinliu)
- portugāļu: _São Luiz_ (šķirklī Sanluisa)
- spāņu: _San Luis, Arroyo_ (šķirklī Sanluisa)
- _Xi Shui_, _Qingquan_ (šķirklī Sjišui)
- _Quinglong_ (šķirklī Cjinluna)
- _Zhashui_; _Qianyou_ (šķirklī Džašui)
- palauiešu val.: _Belau_, _Belu'u a Belau_, angļu val.: _Palau_ / _Republic of Palau_ (šķirklī Palau)
- _Oingshui Jiang_ (šķirklī Cjinšuidzjana)
- _Quinshui_ (šķirklī Cjiņšui)
- _Qingshuihe_ (šķirklī Cjinšuihe)
- _Oingshuilang Shan_ (šķirklī Cjinšuilanšaņs)
- _Qingshuipu_ (šķirklī Cjinšuipu)
- _Qu Shui_ (šķirklī Cjuišui)
- _Daguan_, _Cuihua_ (šķirklī Daguaņa)
- _Cuiluan_ (šķirklī Cuiluaņa)
- _Chalchihuites_ (šķirklī Čalčiuitesa)
- spāņu: _Champaqui, Cerro_ (šķirklī Čampaki kalns)
- _Changuinola_ (šķirklī Čanginola)
- _Changdhui He_ (šķirklī Čanšuihe)
- spāņu: _San Luis_ (šķirklī Sanluisa)
- _Chahuites_ (šķirklī Čavitesa)
- _Chen Shui_ (šķirklī Čeņšui)
- angļu: _Chesterfield Inlet_; inuitu: _Igluligaarjuk_ (šķirklī Česterfildinleta)
- _Chizhou_, _Guichi_ (šķirklī Čidžou)
- spāņu: _Chiquinquirá_ (šķirklī Čikinkira)
- _Chiquito, Rio_ (šķirklī Čikito)
- _Chiquián_ (šķirklī Čikiana)
- _Chiquibul National Park_ (šķirklī Čikibulas nacionālais parks)
- _Chiquimula_ (šķirklī Čikimula)
- angļu: _Chiloquin_ (šķirklī Čilokvina)
- _Qingshui_ (šķirklī Cjinšui)
Atrasts vārdu savienojumos (400):
- à huis clos
- Acanthocephalus anguillae
- Adamovas muiža
- Adolforuisa Kortinesa
- Agave tequilana
- Aglossa pinguinalis
- Agrostis tenuis
- Aisteres muiža
- aitu kuilis
- Aizkraukles muiža
- Aizupes muiža
- Akebia quinata
- Akenstakas muiža
- Ālaves muiža
- Alenuihāhā šaurums
- Alsviķu muiža
- Alternaria tenuis
- amata puisis
- Ampedus sanguineus
- Ampedus sanguinolentus
- Ampelomyces quisqualis
- Andumu muiža
- Anguilla anguilla
- Anguis fragilis
- Annas muiža
- Annasmuižas ezers
- Annasmuižas kalns
- Annasmuižas pagasts
- Apakšējais Kuito ezers
- Apgultes muiža
- Apgultnes muiža
- Aquila chrysaetos
- Aquila clanga
- Aquila pomarina
- Aquilegia alpina
- Aquilegia caerulea
- Aquilegia chrysantha
- Aquilegia clemantifolia
- Aquilegia flabellata
- Aquilegia viridiflora
- Aquilegia vulgaris
- Āraišu mācītājmuiža
- Arendoles muiža
- Arthonia cinereopruinosa
- Āsteres muiža
- Asticu muiža
- Auciema muiža
- Audzu muiža
- Augšējais Kuito ezers
- Augstrozes muiža
- Augulienas muiža
- Aujuitukas nacionālais parks
- Auļu muiža
- Auļukalna muiža
- Ausātu muiža
- Avotmuižas ieži
- Avotmuižas Velnala
- Baiguišaņa ūdenskrātuve
- Baldones muiža
- Balduins no Alnas
- Balgales muiža
- Baltāsmuižas ezers
- Baltmuižas ezers
- Baltmuižas purvs
- Barkavas muiža
- Bārzdiņu muiža
- Basu muiža
- Bebrenes muiža
- Bebrenes muižas pils
- Beļavas muiža
- Beļavas muižas ainavu parks
- Beļavas muižas pils
- Bērzbeķes muiža
- Bērzes muiža
- Bērzmuižas pagasts
- Bērzu muiža
- Bikavas muiža
- Bikstu muiža
- Bīriņmuižas ezers
- Bīriņu muiža
- Birkeneļu muiža
- bis dat, qui cito dat
- Bišumuižas grāvis
- Bites muiža
- Blankenfeldes muiža
- Blankenfeltes muiža
- Bloka muižiņa
- Blomes muiža
- Borherta muižiņa
- Bormaņu muiža
- Bornsmindes muiža
- Bramberģes muiža
- Brantu muiža
- braukt uz čuču muižu
- Briģenes muiža
- Briņģu muiža
- Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts
- Brora Ruisa rags
- Brucella suis
- Brugmansia sanguinea
- Brunavas muiža
- Bruņu muiža
- Bugui rags
- Bui nacionālais parks
- Buina smaile
- Bukmuižas pagasts
- Bulgaria inguinans
- Buļļu muiža
- Burtnieku mācītājmuiža
- Burtnieku muiža
- Calosoma inquisitor
- Carnikavas muiža
- causa sui
- Ceiruļa muiža
- ceļš līks kā kuiļa mīziens
- Cempu muiža
- Cenas muiža
- Ceramium tenuissimum
- Chenopodium quinoa
- Chlorosaccus fluidus
- Chorioptes equi
- Cimzas muiža
- Cīravas muiža
- Cirstu muiža
- Cladina tenuis
- Cladopodiella fluitans
- Clarkia unguiculata
- Clematis jouiana
- Codes muiža
- Cornus sanguinea
- Crataegus sanguinea
- credo, quia absurdum
- čuču muiža
- cui bono?
- cui prodest?
- cuique suum
- Cymbalaria aquitriloba
- Cynthia cardui
- Daibes muiža
- Dārtes muiža
- Dārzamuižas ezers
- de mortuis aut bene, aut nihil
- Degu muiža
- Depkina muiža
- Dermocybe sanguinea
- Dermocybe semisanguinea
- dienas puisis
- Digitaria sanguinalis
- Diplotaxis tenuifolia
- Dižgramzdas muiža
- Dižstendes muiža
- Doles muiža
- Dolesmuižas atsegums
- Drabešu muiža
- Drepanocladus fluitans
- Druvienas muiža
- Dubenu muiža
- Durbes muiža
- Dvietes muiža
- dzelmes puišiņš
- Dzērbenes muiža
- Dzērves muiža
- dzīvot puisī
- Eglēnu muiža
- Elaeis guinensis
- Elejas muiža
- Eleocharis quinqueflora
- Elkuzemes muiža
- Engelārtes muiža
- Equisetum arvense
- Equisetum fluviatile
- Equisetum hyemale
- Equisetum japonicum
- Equisetum limosum
- Equisetum maximum
- Equisetum palustre
- Equisetum pratense
- Equisetum ramosissimum
- Equisetum scirpoides
- Equisetum sylvaticum
- Equisetum telmateia
- Equisetum variegatum
- Ērberģes muiža
- Erimanta meža kuilis
- Eriņu muiža
- Ērmaņu muiža
- Euglena sanguinea
- Euphorbia viguieri
- Eversmuižas pagasts
- Ezermuižas ezers
- feci, quod potui, faciantmeliora potentes
- fen šui
- Festuca ovina subsp. tenuifolia
- Festuca tenuifolia
- Formica sanguinea
- Fouquieria splendens
- Frankliniella tenuicornis
- Fugui rags
- gada puisis
- Gaigalavas muiža
- Gaiļmuižas Kalnacki
- Gala muiža
- Galamuižas upīte
- Galgauskas muiža
- ganu puika
- Garmuižas ezers
- Gārsenes muiža
- Gatartas muiža
- Gaujienas mācītājmuiža
- Gaujienas muiža
- Gelechia pinguinella
- Geranium sanguineum
- Glyceria fluitans
- Gomeļmuižas ezers
- Grallina bruijni
- Grand guignol
- Grēnes muiža
- Gricgales muiža
- Gridzgales muiža
- Grundzāles muiža
- Gudenieku muiža
- Guidžou kalniene
- gūžains puisis
- Gvardafui rags
- Gyroweisia tenuis
- Haematopinus suis
- Haemopis sanguisuga
- Haemotipus suis
- Hartmaņa muižiņa
- haute cuisine
- Hebe pinguifolia
- Heuchera sanguinea
- Hibanobambusa tranquillans f. kimmei
- Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima
- hinduistu nacionālisms
- Hippolais languida
- hora ruit
- hui s ņim!
- Huilia crustulata
- Huilia macrocarpa
- huius anni
- huius mensis
- ielas puika
- iet kuiļos
- iet uz čučumuižu
- Igates muiža
- Īles muiža
- Ilex aquifolium
- Ilgas muiža
- Iļģu muiža
- Ilzmuižas ezers
- Ilzumuižas ezers
- Inocybe patouillardii
- izsūtāmais puika
- Jāsmuižas pagasts
- Jaunā muiža
- Jaunāsmuižas dižozols
- Jaunauces muiža
- Jaundrustu muiža
- Jaungulbenes muiža
- Jaunķempju muiža
- Jaunmuižas dzirnavezers
- Jaunmuižas grāvis
- Jaunpils muiža
- Jaunplatones muiža
- Jaunraunas muiža
- Jaunsaules muiža
- Jaunsēlpils muiža
- Jaunsventes muiža
- Jaunuo muiža
- Jezupovas muiža
- Jūlijas pusmuiža
- Jumpravmuižas depozīts
- Jumpravmuižas ezeri
- Juncus tenuis
- Juzefinovas muiža
- Jynx torquilla
- kā muižkungs
- kā muižnieks
- kā muižu pārdevis
- kā puika
- kā skolas puika
- Kabiles muiža
- Kaives muiža
- Kalkūnes muiža
- Kalkūnes muižas pusmuiža
- Kalnamuižas dzirnavezers
- Kalnamuižas ezers
- Kalnamuižas kraujas
- Kalnamuižas pagasts
- Kalnamuižas Velnakmens
- Kalnmuižas dzirnavezers
- Kalnmuižas ezers
- Kārļu muiža
- Kārtūžu muiža
- Karvas muiža
- Kastrānes muiža
- Kasuarina equisetifolia
- Kaucmindes muiža
- Kauita rags
- Kazdangas muiža
- kazuistisks gadījums
- Kleistu muiža
- Kliģenes muiža
- Kokumuižas depozīti
- konvencionālā muita
- Kosas muiža
- Krimuldas muiža
- kroņa muiža
- Kroņvircavas muiža
- Kudiņu muiža
- kuģa puika
- Kuibiševas ūdenskrātuve
- Kuikata ezers
- Kuikatu ezers
- Kuiķenu ezers
- kuiļa pauti
- Kuiļa upe
- Kuiļu upe
- Kuito ezeri
- kur kungs muižu ņem
- Kusas muiža
- Lactarius semisanguifluus
- lai velns par mazu puiku paliek
- Lamiņu muiža
- Landskoronas muiža
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija
- Lauku muiža
- Lāzberģu muiža
- Lecidea sanguineoatra
- Lēdmanes muiža
- Leea guineensis
- Leimaņu muiža
- lēņa muiža
- Lēnu mācītājmuiža
- Leonurus quinquelobatus
- Lepinatus inquilinus
- Leptogium tenuissimum
- Lestenes muiža
- liela muiža
- Lielabguldes muiža
- Lielais Avotmuižas iezis
- Lielais Filantmuižas ezers
- Lielais Ozolmuižas ezers
- Lielapguldes muiža
- Lielauces muiža
- Lielberķenes muiža
- Lielbornes muiža
- Lielīvandes muiža
- Lielsusejas muiža
- Lielsvētes muiža
- Lieluikas ezers
- Lieluikas un Mazuikas ezers
- Lielzalves muiža
- Liepmuižas ala
- Liepupes muižas kungu māja
- Lindes muiža
- Liquidambar styraciflua
- Litenes muiža
- Lizuma muiža
- Lobvoržu muiža
- Lodes muiža
- lopu muiža
- Ļui Dunbiņs
- Lūznavas muiža
- Lygistopterus sanguineus
- mācītāja muiža
- Mācītāja muiža
- Mācītājmuižas ezers
- Mācītājmuižas upe
- Mahonia aquifolium
- mājas kā muiža
- Mālpils muiža
- Marienhauzenes muiža
- Marijas muiža
- Marijkalna muiža
- Mazā Lauku muiža
- Mazais Avotmuižas iezis
- Mazais Filantmuižas ezers
- Mazais Ozolmuižas ezers
- Mazdzērves muiža
- Mazmuižas ezers
- Mazmuižnieku ezers
- Mazsalacas muiža
- Mazuikas ezers
- Medzes muiža
- Meijermuižas upe
- melnā puskuitala
- Meņģeles muiža
- Mercendarbes muiža
- Mergui arhipelāgs
- Merismopedia tenuissima
- Merkurja Niražului
- Merkurja Sibiului
- Mežamuižas ezers
- Mežavidu muiža
- Mežavydu muiža
- Mežmuižas avoti
- Mežmuižas dzirnavezers
- Mežmuižas ezers
Atrasts skaidrojumos (400):
- kruzaks _Toyota Land Cruiser_ vieglā automašīna
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit")
- berāks 10–12 g. vecs puika.
- berēks 10–12 g. vecs puika.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- jūgs 18. gs. - 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā
- Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva uicilopočtli māte
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs
- kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
- ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
- sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
- asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas uiguru autonomajā reģionā
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
- šēperis Aitkopis muižā
- aitšēpers Aitu pārzinis (muižā)
- šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā
- šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
- buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji
- pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata")
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/ui (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
- akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae")
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā
- Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
- stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā
- čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
- Maidzišaņa alu templis Ķīnā (5.-17. gs.) netālu no Tjaņšui; sastāv no 194 alām, kur atrodas gk. krāsotas māla un akmens statujas, ciļņi un sienu gleznojumi (5. gs.)
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
- tapinīks alus puisis viesībās
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji
- ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
- gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
- likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”)
- Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula")
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
- guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai
- gentry Angļu zemākā muižniecība
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Anhoja Aņhui, province Ķīnā
- klopadža Ap 14-17 gadus vecs puisis
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
- burbis Apaļīgs, simpātisks puisis
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
- Bola apdzīvoata vieta ASV, Luiziānas štatā
- Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
- Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
- Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
- Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
- Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
- Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
- Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
- Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
- Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
- Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
- Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
- Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
- Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
- Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
- Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
- Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
- Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
- Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
- Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
- Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
- Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, pagasta centrs
- Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
- Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
- Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
- Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
- Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
- Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
- Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
- Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
- Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
- Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
- Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
- Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
- Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
- Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
- Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
- Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
- Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
- Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
- Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
- Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
- Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
- Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
- Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
- Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
- Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
- Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
- Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
- Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
- Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
- Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
- Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
- Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
- Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
- Suntaži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
- Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
- Taurupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Meņģele apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs
- Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
- Birzgale apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
- Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
- Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
- Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
- Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
- Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
- Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
- Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
- Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
- Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
- Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
- Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
- Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
- Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
- Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
- Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
- Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
- Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
- Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
- Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
- Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
- Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
- Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
- Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
- Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
- Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
- Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
- Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
- Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
- Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
- Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
- Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
- Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
- Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
- Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
- Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
- Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
- Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
- Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
- Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Laļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
- Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
- Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
- Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
- Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
- Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
- Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Dreijerovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Ratinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Spundžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Voronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
- Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
- Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
- Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
- Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
Atrasts piemēros (31):
- prom - Es esmu tas Jāņa Ozola puika, kuru tu tik bieži dzini prom no ezera un vienreiz, noķēris un aizvedis uz pils pagrabu, pat smagi piekāvi!
- dzīvot - Jūs varat te dzīvot,- teica puisis, kurš bija atnācis līdzi Svētai.
- kuģis — Mūsu kuģī lido Helēna, Luidži, Larijs, kā arī es — Santa.
- cerīgi — Nu, bet tik un tā nav citu puišu, paliekam pie šiem, — viņa cerīgi piedāvāja.
- īpašnieks — Pirmkārt, muižā jūs bijāt kalpi, bet barons bija muižas īpašnieks.
- jauns « Alfons ir 1,5 gadus jauns īru vilku puika, kuram apnicis vienam pašam skraidīt pa pagalmu.
- iekāre Abi gan kopīgā nākotnē lūkojās skeptiski – Solvita šaubījās, vai Mārtiņš ir viņas īstais vīrietis, bet puisis neslēpa, ka iekāre viņam ir zudusi.
- abpus Abpus auga vēl no muižu laikiem sastādīti ozoli, tādi gari, lieli un diženi.
- augt Abpus auga vēl no muižu laikiem sastādīti ozoli, tādi gari, lieli un diženi.
- ozols Abpus auga vēl no muižu laikiem sastādīti ozoli, tādi gari, lieli un diženi.
- valdzināt Āda viņai bija normāla, mati – veselīgi un sirds laba, bet sava puiša, ko valdzināt, mīlēt, apčubināt vai muļķot, viņai nebija.
- karalisks Aiziešu aprunāties ar Ludmilu, pēc tam mēs ar tevi sarīkosim karaliskas vecpuišu pusdienas.
- pavadīt Alfrēds pavadīja līdz mājām, ārā valdīja tumsa, pagalmā puikas kurināja ugunskuru.
- pratināt Anetes mamma un ome visu vakaru puiku pratināja, kā viņš varēja aizmirst par meitēnu.
- ķekars Ar elektrošoku pa ķekaru, otreiz puika padomās
- pēc sava prāta Ar to, ka nav stingri noteiktas nodevas un klaušas, tāpēc kungi muižas tiesu noteic katrs pēc sava prāta.
- strīpa Atkal Lizete ar puišeli, tagad viņam īsas bikšeles un zeķes līdz ceļiem, bet rokās bumba ar strīpu pār vidu.
- šūpot Beidzot viņš sēž mums blakus uz kāda zara un šūpo kājas kā puišelis.
- gulētava Bērnam uz grīdas bija sakonfigurēta diezgan feina gulētava, numuriņš bija en suite.
- rotaļāties Bērni no tēva izdiedelēja atļauju šai rītā brokastis neēst, bet iet rotaļāties uz muižas lielo pagalmu.
- lietot Bet dziļi Lietuvas iekšzemē, laukos, par žemaišiem vispār nerunājot, nekā jauna nav bijis, pat sveču, ko lietoja tikai baznīcās un muižās.
- saimniecība Bet kopumā šī brīža hokeja saimniecība Latvijā neveicina jauno puišu izaugsmi, ka mēs varētu teikt – nu nekas, nesanāks hokejists, bet izaugs labs cilvēks.
- piederēt Bet netālu no Saldus maniem vecākiem pieder muiža.
- pēcstundas Bija pēcstundu laiks, puikas solā dauzījās, par ko skolotāja viņus raušus izrāva no soliem, nostādīja pie tāfeles un vismaz piecas minūtes histēriski kliedza.
- katorga Birutas vectēvs par muižu dedzināšanu 1905.gadā bijis notiesāts ar mūža katorgu.
- piemuļķot Daudzas pasakas attēlo čigānu sadzīvi, stāsta par to, kā čigāns piemāna un piemuļķo muižnieku, kā iemīlas un nolaupa līgavu, kā piedalās zirgu zagšanā.
- sievišķīgs Diānai patika kārdināt puišus, sajust savu sievišķīgo spēku.
- dienvidnieks Dienvidnieku akcents, ar kādu puika runā, Andersu jokainā veidā atmodina, uzlabo garastāvokli.
- medības Dignājas muižā kādreiz rīkoja medības.
- rīkot Dignājas muižā kādreiz rīkoja medības.
- kalns Divi valdzinoši puiši par nelielu cenu iegādāsies petrolejas plītiņu, ūdens filtru un dosies kalnos ar jau pazīstamām valdzinošām tibiņām no Parīzes.
ui citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv