Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Pavasara versija 2024

400 923 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ui.

Atrasts vārdos (550):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5122):

après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit").
berāks 10–12 g. vecs puika.
berēks 10–12 g. vecs puika.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji.
aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea").
asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea").
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
šēperis Aitkopis muižā.
aitšēpers Aitu pārzinis (muižā).
šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā.
šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā.
Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata").
Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae").
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
Ālavas muiža Ālaves muiža Penkules pagastā.
Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji.
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda.
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
tapinīks alus puisis viesībās.
Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji.
ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji.
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns.
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”).
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula").
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta.
nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai.
gentry Angļu zemākā muižniecība.
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
anuitāte annuitāte.
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Anhoja Aņhui, province Ķīnā.
klopadža Ap 14-17 gadus vecs puisis.
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
burbis Apaļīgs, simpātisks puisis.
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā.
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji.
Plēpji Apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji.
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas "Rozantowo" teritorijā, pagasta centrs.
Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā.
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā; Zebras muiža.
Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Laļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža".
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
Lube Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža.
Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
Arakste Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas "Arras" teritorijā.
Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā.
Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Bumbiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Dreijerovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Jaunsaimnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Ratinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Spundžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Tēviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Voronova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
Cirkale Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā.
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
Tabore Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ambeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža.
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
Auri Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs.
Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Tirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs.
Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
Kaplava Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
Pāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs.
Mandegas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs.
Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ņukši Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
Krape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
Sakstagals Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs.
Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Stoļerova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
Vadakste Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs.
Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
More Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs.
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
Strazde Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
Viesatas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs.
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Degole Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā.
Zentene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs.
Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sēme Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs.
Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
Užava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs.
Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
Zlēkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos.
Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Destrehena Apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Frūtkova Apdzīvota vieta ASV ("Fruit Cove"), Floridas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hārvi Apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Luiziānas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kahului Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kailua Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kailua Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kīhei Apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lahaina Apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Lūlinga Apdzīvota vieta ASV ("Luling"), Luiziānas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meteiri Apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.).
Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentluisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šenando Apdzīvota vieta ASV ("Shenandoah"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2010. g.).
Springhila Apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Teritauna Apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vailuku Apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Annenieki Apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā.
Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
Montreija Apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta.
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža.
Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants.
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
apkurkties Apkuiļoties, aplecināties.
ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā.
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m.
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties.
Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
dārzsaimniecība Ar 1920. g. agrārās reformas likumu dibināta līdz 10 ha platībā, gk. sadalāmo muižu augļu dārzos iekārtota lauku saimniecība.
apertinences Ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi.
defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
sūniens Ar sūnu apaudzis lauks, sūnauins purvs.
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m.
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā.
aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
Cornus sanguinea asinssarkanā grimoņa "Swida sanguinea" nosaukuma sinonīms.
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints.
Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi ("Arkansas"), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
Ataschan Atašienes muižas nosaukums vāciski.
duty-free atbrīvots no muitas nodevas, nemuitojams (par precēm).
pilsētas atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bitorquis").
nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi).
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data").
Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi.
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela.
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers.
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers.
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
insaits Atskārsme, apjēgšanas moments domāšanas procesa, jaunas idejas rašanās; intuitīvas domāšanas rezultāts.
kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m.
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m.
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m.
muitas barjera augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
jumprava Augstāka muižas kalpone.
grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža.
meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā.
Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā.
maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis; vēlēta muižniecības amatpersona.
Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
emma Aukle, zīdītāja (muižā); emba.
emba Aukle, zīdītāja (muižā).
Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri".
Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
tekulis Auns; arī kuilis.
Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā.
Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī.
smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia").
Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā.
austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
annasmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
annsmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvuidamerikā.
Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā.
Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski.
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts.
Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece.
Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā.
muizinieki Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji.
Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Baltāsmuižas ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā.
Balta ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā.
Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji.
silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji.
Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
Balbinowa Baļbinovas muižas nosaukuma variants.
avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā.
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.
Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks.
lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs.
augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums.
bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji.
Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji.
pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji.
pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā.
Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī.
govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
puikgadi Bērnība, pusaudža gadi; puikdienas.
knariņš Bērns; mazs puika.
Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā.
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem.
asinssarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula sanguinea").
Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis").
knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns.
Šergi Beznoteces ieplaka Alžīrijā ("Chott ech Chergui"), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m.
mijieskaita norēķini bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumuieskaitīšanu saskaņā ar līgumu; klīrings.
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika.
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems.
Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems.
Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems.
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja.
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā.
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen".
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
Ozolu muiža bijusī muiža tagadējā Ogres novada Lauberes pagasta teritorijā.
Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale.
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums.
Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle".
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte".
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena.
Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos.
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja.
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems".
Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava".
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā.
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Ermes Bijušās Ērģemes muižas nosaukums.
Feymany Bijušās Feimaņu muižas nosaukuma variants.
Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums.
Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski.
Ihlen Bijušās Īles muižas nosaukums.
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums.
Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums.
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
Neu-Sahten Bijušās Jaunsātu muižas nosaukums vāciski.
Jummerdehn Bijušās Jumurdas muižas nosaukums.
Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni.
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems.
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva.
Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi.
Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne.
Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni.
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”.
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā.
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā.
Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji".
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža.
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi".
Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta.
Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums.
Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils.
Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri.
Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe.
Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna.
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene.
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde.
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece.
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava.
Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems.
Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune.
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre").
Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža.
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems.
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti.
Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi.
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene.
Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena.
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde.
Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve.
Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane.
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša.
Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava.
Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi.
Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode.
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi.
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene.
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena.
Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava.
Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode.
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope.
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze.
Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems.
Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga.
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Bīriņmuiža Bīriņu muiža.
Kalkūnes muižas pusmuiža Birkeneļu muiža Kalkūnes pagastā.
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā.
Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā.
bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu.
Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants.
Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā.
Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.
Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā.
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā.
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma.
brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa.
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā.
Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji.
asinssarkanā brugmansija brugmansiju suga ("Brugmansia sanguinea").
Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
strupā brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba obtusa").
smalklapu brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba tenuifolia").
Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem.
tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
Fockenhof Bukaišu muižas un pagasta bijušais nosaukums.
Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā.
Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
nokuiļot Būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2).
Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
nepuisītis Būtne, kas nav puisis; necienīgs, negodājams puisis.
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums.
annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants.
Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski.
annasmuizieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji.
Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants.
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms, nesavtība.
rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
renteskungs Cilvēks, kas rentē muižu.
trīsdaivu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria aquitriloba").
Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji.
vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
satelīts cita gribas izpildītājs, rokaspuisis.
civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.
civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti.
vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai.
rekšis Cūka, kuilis.
cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis").
Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
Idakans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dēmons, kam piemita pareģa spējas un kas varēja uzsūtīt sausumu un kaites.
Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu.
Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi.
Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs.
Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu.
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā.
Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs.
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
čuilīt Čuinīt.
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
dagdasmuizieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagdasmuiža" iedzīvotāji.
Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā.
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m.
Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
pirmsmuitošanas darbības darbības, kas veicamas ar precēm pirms šo preču muitošanas.
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers.
Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
DTE datu galiekārta (angļu "Data Terminal Equipment").
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment").
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji.
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
Baltā dāma dažādu tautu ticējumos spoks, kas parādās pilīs un muižās.
purda Dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana.
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
tullēt Deklarēt muitā.
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā.
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
jaunpuišelis Dem. --> jaunpuisis.
kuiļuks Dem. --> kuilis 1.
kuilenītis Dem. --> kuilis.
muižele Dem. --> muiža.
puikiņš Dem. --> puika.
puikšķiņš Dem. --> puika.
puisītis Dem. --> puika.
puskuilēns dem. --> puskuilis.
Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
upenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
upesmuizieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
upesmuizišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu.
Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Dirwainischki Dervanišķu muiža, kas atradās Demenes pagastā.
Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams.
Dienvidāfrika Dienvidāfrikas Republika - valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. "Republic of South Africa", afrikandu val. "Republik van Suid-Afrika"), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans).
Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums.
Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants.
dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji.
dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji.
ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji.
āžeļnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Āžeļi" (senāk - "Āžeļa muiža") iedzīvotāji.
lingams Dieva Šivas falliskais simbols hinduismā.
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
Seguinas dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia seguine").
diferencmuita Diferencētas muitas nodevas.
Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols.
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
šaurlapu divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis tenuifolia").
Abgulden Divu muižu Gross-Abgulden un Klein-Abgulden apzīmējums.
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Dižgramzdas muiža Dižgramzdas muiža - bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Gramzda.
Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Zebras muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebru muiža" nosaukuma variants.
audzenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Audzumuiža" iedzīvotāji.
bērsmuižnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzsmuiža" (arī "Bērzesmuiža") iedzīvotāji.
lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji.
Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums.
upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji.
čučenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Čučas" (senāk - "Čuču muiža") iedzīvotāji.
Degmuiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degu muiža" nosaukuma variants.
degumnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degummuiža" iedzīvotāji.
āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji.
ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji.
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji.
Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu.
Dahlen Doles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
maigais donis doņu suga ("Juncus tenuis").
Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
meijerieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
meijermuižnieki Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
trašķis Draiskulīgs puika.
boifis draugs (meitenei vai puisim).
džiburs Draugs, puisis, vīrietis.
Dreilingsbusch Dreiliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
borka Drukns, plecīgs puisis.
Dubbenhof Dubeņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
Dubbenhof Dubes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Dubinsky Dubinskas muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Zortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukuma variants.
Zuortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukums latgaliski.
Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
dujdubine Duidubenis.
dujdubinis Duidubenis.
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
Duckern Dukuru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā.
Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Dondangen Dundagas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
puiškalnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Puiškalni" iedzīvotāji.
āženieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" (senāk - "Āžmuiža") iedzīvotāji.
kārļmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļmuiža" iedzīvotāji.
laucenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
laukmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā.
Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
raibenieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Raibāmuiža" iedzīvotāji.
lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji.
krupmuižnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Krupmuiža" iedzīvotāji.
cūku uts dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis").
Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
Duhren Dūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā.
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats.
lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs.
durlambasts Durvju sargs muižā; sulainis.
ērdoksnis Dūšīgs puisis.
Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā.
Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs.
Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot.
trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām.
tēviena Dzimtmuiža, dzimtas mājas, dzimtā vieta; dzimtzeme.
dzimtzeme Dzimtmuiža, dzimtas mājas, dzimtā vieta; tēviena.
dzimtsmuiža Dzimtmuiža.
Selgerben Dzirciema muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
Edwahlen Ēdoles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
vecmuižnieki Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants.
baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums.
Lactarius deliciosus var. piceus egļu rudmiese ("Lactarius semisanguifluus").
Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
vizjē eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia viguieri").
eufuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
jūfjuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
Eikasch Eikažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
EFTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (angļu "European Free Trade Association"), izveidota 1960; bezmuitas režīms 1967.
Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
muitotava Ēka, kur muito.
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms.
Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā.
Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Gvinejas eļļaspalma eļļaspalmu suga ("Elaeis guinensis").
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā.
Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Engelhardtshof Engelartas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
Angern Engures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagasta teritorijā.
Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
parastā ērgļpaparde ērgļpaparžu suga ("Pteridium aquilinum").
Erlaa Ērgļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
vidējais ērglis ērgļu suga ("Aquila clanga").
mazais ērglis ērgļu suga ("Aquila pomarina").
fukjērija Ēriku rindas ģints ("Fouquieria").
Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
Klein-Dirden Ēršu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Matthaeus ES Muitas ierēdņu apmaiņas programma.
squire Esquire.
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža.
Eweresmuyža Eversmuiža.
Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Seehof Ezera muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagastā.
Czenczi Ezereņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
Essern Ezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Seehof Ezermuiža.
Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Baltezers Ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers.
Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers.
Nelabais ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 19 ha; Annas ezers; Annasmuižas ezers.
Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā.
Melnezers Ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā.
Vecmuižas ezers ezers Gārsenes pagastā, platība — 11,7 ha; Veismuižas ezers.
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks.
Kuikarezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,5 ha; Kuikata ezers; Kuikatu ezers; Kuiķenu ezers; Kurkatas ezers.
Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers.
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers.
Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers.
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers.
Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers.
Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers.
Poļivaru ezers ezers Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, stipri aizaudzis.
Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers.
Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers.
Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers.
Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers.
Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers.
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri.
sausienes ežlape ežlapju suga ("Thuidium abietinum").
stāvā ežlape ežlapju suga ("Thuidium erectum").
Filibēra ežlape ežlapju suga ("Thuidium philibertii").
gardzīslas ežlape ežlapju suga ("Thuidium recognitum").
dižā ežlape ežlapju suga ("Thuidium tamariscinum").
Eschenhof Ežu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
Vonganuja Fananui - upe Jaunzēlandē.
fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
fenšui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fen-šui.
fen-šui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fenšui.
manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā.
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks.
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā.
muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam.
Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Fimf Finfa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
DEC Firma "Digital Equipment Corporation".
Floret Floretes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
stratēģiskā plānošana formālu vai neformālu ilgtermiņa mērķuizvirzīšanas un sasniegšanas variantu izstrādes process.
orleānisti Francijā Orleānas jeb Lui Filipa nama atbalstītāji.
Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā.
Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
ēkš Fui (bērnu valodā par netīrumiem).
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu.
bui Fui.
mirdzošā fukjērija fukjēriju suga ("Fouquieria splendens").
Fukuji Fukui - pilsēta Japānā.
Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags.
vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji.
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
GMP Galvenā muitas pārvalde.
dižmuiža Galvenā muiža.
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
rentmeistars Galvenais grāmatvedis (dažās lielo feodāļu muižās).
Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
asinssārtā gandrene gandreņu suga ("Geranium sanguineum").
Langenfeld Garā muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā.
kommentūrs Garīga bruņinieku ordeņa loceklis, kuram uzticēta vairāku ordeņa muižu pārvaldīšana; komtūrs.
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā.
Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā.
Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Gotthardsberg Gataras muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Gataras pagastā.
ņapāties Gatavojoties uzbrukumam griezt zobus un slienāties (par kuili).
Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā.
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
glotene Glodene ("Anguis fragilis").
glotens Glodene ("Anguis fragilis").
glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu.
tolis Gļēvs puisis.
meiris Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs.
Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā.
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095).
Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama.
Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā.
Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
Grigorjeva ezers Grigorija ezers Ozolmuižas pagastā.
Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
Gruecken Griķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
asinssārtais grimonis grimoņu suga ("Swida sanguinea"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Griszkany Griškānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji.
batenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Batamuiža" iedzīvotāji.
Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
Grossdohn Grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha.
Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā.
Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
Guidžova Guidžou, province Ķīnā.
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē.
Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums.
Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums.
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums.
mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji.
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants.
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m.
Gvardafujas rags Gvardafui rags Somālijas pussalā.
Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju.
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums.
Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē).
Gertruden Ģertrūdes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
sekundogenitūra Ģimenes fideikomisā muižas mantojuma priekšrocība otrajam dēlam pēc vecuma.
Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Handzjana Haņšui - upe Ķīnā.
Hanšuja Haņšui - upe Ķīnā.
kreimuļlapu hēbe hēbju suga ("Hebe pinguifolia").
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
asinssarkanā heihēra heihēru suga ("Heuchera sanguinea").
Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
Kimmei bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. kimmei") jeb Kimmei hibanobambuss.
Kimmei hibanobambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. kimmei").
Širošimas bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima"), jeb Širošimas hibanobambuss.
Širošimas hibanobambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima").
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
Varāha Hindu mitoloģijā – dievišķais meža kuilis, dieva Višnu trešā avatāra (iemiesojums).
dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes.
prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās.
brahmačārī Hinduismā - jauneklis, kurš nododas sistemātiskām reliģijas studijām.
gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm.
Devī Hinduismā - Šivas sieva un arī viena no Šivas sievišķajām inkarnācijām.
prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
bhoga Hinduismā ceļš uz garīgu pilnību un atbrīvotību, jutekliski iepazīstot visus miesīgās dzīves priekus.
bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai.
Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma.
Satguru Hinduismā jēdziens, kas apzīmē godājamu skolotāju.
jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību.
Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes.
sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva.
hinduists Hinduisma piekritējs.
kundalini Hinduisma priekšstatos - dzīvības enerģijas plūsma, kas strāvo ikvienā ķermenī.
daršanašāstras Hinduisma raksti ar filozofiskām koncepcijām (daršana) un dažu vēdisko un tamtrisko skolu prakses aprakstiem.
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits.
om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās.
čhēla Hinduismā tā sauc guru (skolotāja) sekotāju vai skolnieku.
upanajana Hinduisma ticības mūku iesvētīšanas ceremonija.
ātmans Hinduismā un budismā - individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā.
avidja Hinduismā un budismā - neziņa par realitātes patieso dabu.
samādhi Hinduismā un budismā - pilnīga iegrimšana meditācijā, tieša dievības uztveršana un saplūšana ar to.
sansāra Hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos; samsāra.
Džambudvīpa Hinduisma un džainisma mitoloģijā - apaļš kontinents pasaules vidū.
bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
induisms Hinduisms.
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam.
ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki.
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls).
pītha Hinduistu kulta rituālu vieta - iežogots apaļš laukums ar altāri centrā.
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
čitraka Hinduistu sektas zīme uz pieres, kas tās nēsātājam ik dienas jāatjauno.
zebu Hinduistu svētais dzīvnieks.
Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.).
paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu.
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
vidja Hinduistu un budistu termins, kas apzīmē patiesās zināšanas par Absolūto Realitāti.
hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti.
Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
Jabolunschi Hohenbergen - Veļķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva.
huiliaceae Huiliju dzimta.
rhizocarpon Huiliju dzimtas ģints.
Lecidea crustulata huiliju sugas "Huilia crustulata" nosaukuma sinonīms.
Lecidea macrocarpa huiliju sugas "Huilia macrocarpa" nosaukuma sinonīms.
Hailara Hulunbuira - pilsēta Ķīnā.
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem.
Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā.
Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji.
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
antidempinga nodeva ievedmuitas nodevas veids, kas nodrošina valsts iekšējā tirgus aizsardzību pret preču ievešanu par dempinga cenām.
Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
Ignatowo Ignatovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
Uexkuell Ikšķiles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants.
izcujināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!".
novekšēties Ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt.
Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
Ilsenberg Ilzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
Ilsensee Ilzes-Ezeru muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
Ilgen Iļģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Illien Iļģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Hilchensfaehr Iļķenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
Inzeem Inciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām.
Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma.
Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms.
brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas.
mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem.
siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
Indrica Indricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_).
Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
Inte Intes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
intuitīvists Intuitīvisma piekritējs.
preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm.
trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās.
Ippik Ipiķu muižas bijušais nosaukums.
Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams.
Irmlau Irlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Irlow Irlavas muižas bijušais nosaukums.
Hirschenhof Iršu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Iršu pagastā.
pempis Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
pempurs Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
pemperis Īss un strupjš vīriņš, puisis.
ruļļistaba Istaba (muižā), kur atradās veļas veltnis.
Istra Istras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību.
Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
kalnmuižnieki Īves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
Marzenhof Īzera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām.
izdrašķīt Izpluinīt, izārdīt, saplosīt.
izkaukot Izpūst, izpluinīt vējā.
sintētiskie grāmatvedības ieraksti izraksti, kas aptver pēc ekonomiskā satura vienveidīgu līdzekļu un to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumuizmaiņu uzskaiti grāmatvedības kontos.
pe Izsaka riebumu, nicinājumu, fui.
brika Izveicīgs puisis.
Balaratas latviešu kopiena izveidojuies 20 gs. 40. gados, kad tur ieradās \~200 latviešu bēgļu.
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu.
Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā.
Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta.
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas.
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā.
Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
asinssarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes sanguineum").
Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā.
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
Jasz-Muyža Jāsmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā.
Jasch-Mysa Jasmuiža.
jāsmuižietis Jāsmuižas iedzīvotājs.
Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
Neu-Wrangelshof Jaubrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
Jaunā māja Jaunā muiža - apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā.
Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
Neu-Adlehn Jaunadulienas muiža.
jauniepuiši Jaunaispuisis.
junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Neuhof Jaunāmuiža.
Neu-Annenhof Jaunannas muiža.
Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus").
Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
Neu-Autz Jaunauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
Neu-Bewershof Jaunbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā.
Nowa Myšl Jaundomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
Neu-Gruenwald Jaungrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
dēlišķis Jaunietis, puisis.
Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Wohlfahrtslinde Jaunjērcēnu muiža, kas atradās tagadējā Jērcēnu pagastā.
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Neu-Kaipen Jaunķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
Neu-Lasehen Jaunlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā.
Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
Duenhof Jaunlīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Neu-Mocken Jaunmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
Popes dzirnavezers Jaunmuižas dzirnavezers Popes pagastā.
Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts.
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
Neuenberg Jaunpils muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
auziņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Auziņas" (senāk - "Auziņu muiža") iedzīvotāji.
Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums.
Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
Ronneburg-Neuhof Jaunraunas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunraunas pagastā.
Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
ķīļēks Jauns kuilis; kuilītis.
ķiļeks Jauns kuilis.
kuilēns Jauns kuilis.
sošķis Jauns kuilis.
jaunpuisis Jauns puisis.
Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
Neu-Rahden Jaunsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija.
Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas.
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas.
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
dukurs Jautrs puika.
dukuriņš Jautrs puisītis.
Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem.
Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums.
jaunmuizieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
zosieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
zosišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji.
aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji.
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants.
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji.
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums.
vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji.
berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji.
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji.
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji.
Jerkul Jērkules muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā.
Juzefova Jezupovas muižas nosaukuma variants.
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
Jaegelshof-Stoppinhof Juglas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Juimina Juimeņa, pilsēta Ķīnā.
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rēznas pagastā.
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
Jungfernhof Jumpravmuiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jumprava tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.
Jummardehn Jumurdas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā.
Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos.
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m.
Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m.
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts.
Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
Juergenshof Jurģu muiža, kas atradās Cēsu pilsētas apkārtnē.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks.
zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
nemuižnieks Kāds, kas nav muižnieks.
pluinis Kāds, kas pluinī.
papluzdināt Kādu brīdi pluinīt, purināt; paplosīt.
otrejie Kaimiņu muižas ļaudis.
Kayenhof Kaives muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden.
balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā.
Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām.
vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Medņi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" bijušais nosaukums.
Muitnīca Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" nosaukuma variants.
Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā.
Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
Hofzumberge Kalnamuiža.
Kalnmuižas dzirnavezers Kalnamuižas dzirnavezers Kandavas pagastā.
Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m.
Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m.
Berghof Kalnmuiža.
Kalnamuižas ezers Kalnmuižas ezers Skrīveru pagastā.
Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
pilskalns Kalns, kurā atradusies muižas pils.
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km.
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa.
Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
istabasmeita Kalpone (muižā), istabene.
istabmeita Kalpone (muižā), istabene.
kambarjumprava Kalpone, istabene muižā.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
jurģinieks Kalps vai puisis, kas Jurģu dienā no viena saimnieka pie cita pārvācas.
priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks.
ģuņģis Kalps, izsūtāmais puika.
kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks.
zirdzenieks Kalps, kas strādāja muižā ar savu zirgu.
rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1).
groom Kalps, zirgu puisis.
grums Kalps, zirgu puisis.
leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam).
Kalschen Kalšu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Kalticken Kaltiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Kolup Kalupes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā.
baltmuizieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
Kalken Kaļķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Kamieniec Kameņecas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Nunavuta Kanādas teritorija ("Nunavut"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Ikaluita, platība - 2093190 kvadrātkilometru, 32900 iedzīvotāju (2010. g.).
Candau Kandau - Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Kandau Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji.
kalnmuižnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
Kalnamuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" nosaukuma variants.
Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Kupferhammer Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Kappeln Kapeļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā).
Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā.
Kahre Kāres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Kartkelhof Kārklu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā.
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Karlshuette Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
Karlsberg Kārļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kārļu pagastā.
Karlberg Kārļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā.
annasmuizieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski.
klarēt Kārtot muitas (un citas) formalitātes ostā.
bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem.
Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Jeroslawka Kastera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Izvaltas pagastā.
Kastran Kastrānes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
vepris Kastrēts cūku ģints vīrišķais dzīvnieks (kuilis).
zušu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus anguillae").
Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai.
svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
Catharinenhof Katrīnas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
mūrēnieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
mūrmuizieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
izpoinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt.
izpuinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt.
Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
Katzdangen Kazdangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Kazimirow Kazimiravas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Marienhof Kazu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
kazuistiski Kazuistisks.
Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
Friedrichshof Klagates muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Klarshof Klares muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
nagainā klarkija klarkiju suga ("Clarkia unguiculata").
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājinieks.
kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājnieks (3).
otrenieks Klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
zirdzinieks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu.
Klawekaln Klavkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā.
Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
Kleistenhof Kleistes, Kleistiņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Klenzen Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
kluitēt Kliegt, brēkt (par kuitalu).
Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Gustavsberg Kliģenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Kloster Kloster Hasenpoth - Aizputes Klostera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
klūpu Klupšus, streuipuļojot.
Knaukenhof Knauķes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
zvaņģis Knauķis, puika.
kverklis Knēvelis, kliedzējs, pretīgs puika.
Kaltenbrunn Kniediņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
kokmuižnieki Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kocēni" (bijusī "Kokmuiža") iedzīvotāji.
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja.
Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Kokenhof Kokmuiža (tagadējie Kocēni).
Kokmuiža Kokmuižas dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā.
Kokmuiža Kokmuižas pagasts - Kocēnu pagasta nosaukums 1925.-1936. g.
Kokenhusen Kokneses muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji.
zaļganais kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma inquisitor").
Kokenhof Koku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā.
Koniecpol Konecpoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
KMT Kopējais muitas tarifs (ES).
šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti).
Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
maukņi Kosa ("Equisetum").
skose Kosa ("Equisetum").
skorstas Kosas ("Equisetum").
skosas Kosas ("Equisetum").
skostas Kosas ("Equisetum").
skostes Kosas ("Equisetum").
traušļi Kosas ("Equisetum").
Kosenhof Kosas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā.
rita Kosmiskās kārtības izpratne hinduistu vēdās.
tīruma kosa kosu suga ("Equisetum arvense"), kas Latvijā visvairāk izplatīta.
upes kosa kosu suga ("Equisetum fluviatile syn. Equisetum limosum").
ziemzaļā kosa kosu suga ("Equisetum hiemale").
Japānas kosa kosu suga ("Equisetum japonicum").
purva kosa kosu suga ("Equisetum palustre").
pļavas kosa kosu suga ("Equisetum pratense").
zarainā kosa kosu suga ("Equisetum ramosissimum").
meldru kosa kosu suga ("Equisetum scirpoides"), Latvijā aizsargājama.
meža kosa kosu suga ("Equisetum sylvaticum").
lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama.
raibā kosa kosu suga ("Equisetum variegatum").
Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
Kroppenhof Krapes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krapes pagastā.
bukmuizieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bukmuiža" iedzīvotāji.
Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums.
Esenmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Essenmuiža" nosaukuma variants.
namiķis Krāsnkuris lauku muižās.
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
ambadons kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no tiesībām uz apdrošināto mantu par labu apdrošinātājam ar tā saistībuizmaksāt apdrošinājuma ņēmējam pilnu apdrošināšanas summu.
Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
kreimele Kreimules ("Pinguicula").
taucene Kreimules ("Pinguicula").
Alpu kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula alpina").
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
Kraemershof Krēmera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Kreslen Kreslu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Ruszendorf Krievciema muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Aiviekstes pagastā.
heroldija Krievijā 1722.-1917. g. muižnieku titulu un privilēģiju resors.
Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā.
Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Kremon Krimuldas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
satjajuga Kritjajuga - nākamais laikmets jeb juga hinduismā - patiesības, tīrības un laimes laikmets.
Kriwinischek Krivinišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
Kluss Kroņa (Kluses) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
Kronhof Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži.
Krons-Roennen Kroņrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
Krohten Krotes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā.
krūklis Kruiklis - strīda uzsācējs.
Krussen Krusas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Slates pagastā.
Krussat-Drogen Krusātdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
Neuhausen Krusta pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
Kryzbork Krustpils muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
trepmuizieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Trepmuiža" iedzīvotāji.
Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
Xaverinhof Ksaveriņu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
kuģa puika kuģapuika; junga.
Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
Kuikata ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kuikatu ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kuiķenu ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kurkatas ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
kuiļkāposts Kuilis 2.
puskuilis Kuilis ar vienu sēklinieku.
čaibus Kuilis.
erpis Kuilis.
keils Kuilis.
ķilins Kuilis.
ķilis Kuilis.
kuicis Kuilis.
švirplis Kuiļa dzimumloceklis.
sivēnmāšu izmantošanas grupas kuiļu māšu, ciltskodola, ražojošā un brāķa grupa.
Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
kluiķis Kuitala ("Numenius arquata").
kluinis Kuitala ("Numenius arquata").
kluitans Kuitala ("Numenius arquata").
kluite Kuitala ("Numenius arquata").
kluitiņš Kuitala ("Numenius arquata").
kluits Kuitala ("Numenius arquata").
kroniņš Kuitala ("Numenius arquata").
kuilips Kuitala ("Numenius arquata").
kuīlis Kuitala ("Numenius arquata").
tārķins Kuitala ("Numenius").
kronšnepe Kuitala.
kronšņepe Kuitala.
kuitele Kuitala.
kulens Kuitala.
sējas putns Kuitala.
Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
Kukschen Kukšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā.
Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
struijenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
struijnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants.
piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji.
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
Kuhlmannshof Kūlu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
Kulwen Kulves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Kummeln Kumbuļu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Kurben Kurbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Kurzum Kurcuma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
Korallen Kureles muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
Kurmahlen Kurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Kurmen Kurmenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā.
mūrmuižnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
mūrnieki Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
Kursiten Kursīšu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
ķirspēle Kurzemes hercogistes landtāga vēlēšanu iecirknis 1562.-1795. g., kurā piedalījās tikai muižnieki.
Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni.
boģis Kūtrs, muļķīgs, arī neapķērīgs, neattapīgs zēns, puisis.
Fossenberg Ķēču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķēču pagastā.
Keggum Ķeguma muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļumuiža" iedzīvotāji.
priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji.
vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
Keckau Ķekavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
Turhs Truits ķeltu mitoloģijā - milzīgs burvju meža kuilis, sākotnēji valdnieks, kuru dievs sodīja par viņa ļaunumu, pārvēršot par zvēru.
Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Kikkurn Ķikures muiža, kas atradās Dienvidkurzemes apriņķa Klosteres pagastā.
Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība.
fen-šu Ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fenšui, fen-šui.
Vej-Šē Ķīniešu mitoloģijā - divgalvaina čūska, kas dzīvoja Dzjuišaņa kalnā.
Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui").
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
jama Ķīniešu mitoloģijā - viens no elles valdniekiem un mirušo soģis, cēlies no hinduisma Jamas.
nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību.
Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti.
Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā.
Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
Kipsal Ķizbeles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
Abaushof Ķūķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagasta teritorijā.
Akvila L'Akvila - pilsēta Itālijā ("L'Aquila").
hinduistu nacionālisms labēja politiska kustība, kas Indiju identificē tikai un vienīgi ar hinduismu un pretojas kastu sistēmas izmaiņām.
vambris Labi nobarots kuilis.
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā.
Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
Laiden Laides muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
kalpa Laika vienība hinduismā, ko veido dievu diena un nakts, ilgst 8640000000 gadu; sīkāk dalās jugās.
reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko.
Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Hohenheide Lakstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
Lambertshof Lambertu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
Lammingen Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
Lievenhof Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
drepis Lamuvārds mazam puikam.
tiriss Lamuvārds zēnam, puikam.
Landokrona Landskoronas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Lažas pagastā.
Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
Lapinsky Lapas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā.
Lassenbeck Lasenbekas, Lašupes muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
Gross-Lassen Lašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Lassen Lašu muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
Ļekatu māte latviešu mitoloģijā Gausa mātes vai cita auglības, ražības vai gara tabuizēts apzīmējums.
landsassen Latvijā līdz 17. gs. novadnieka un muižnieka nosaukums vācu avotos.
LPMA Latvijas Piļu un muižu asociācija.
late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
Laubern Lauberes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lauberes pagastā.
Nurmhusen Lauciene (līdz 1939. g. Nurmuiža).
Neufeld Lauka muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Feldhof Laukmuiža.
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
klaušenieks Lauku iedzīvotājs, kas strādāja klaušu darbus muižā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Laukenhof Lauku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā.
rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
foļverki Lauku saimniecības Latgalē ar vidējo platību ap 45 ha, kas izveidojās uz bijušo muižu zemes 1920. gadu agrārajā reformā.
Lautzen Lauķeses muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
Launekaln Launkalnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
Lowiden Laviedes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
Laschen Lažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Atlizzen Leču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā.
Nervensberg Leimaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
Lexten Lekšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Lenzenhof Lenču muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā.
Lahnen Lēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
muižu redukcija lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
magnētiskā deklinācija leņķis starp ģeogrāfisko uin magnētisko meridiānu ziemeļu virzieniem dotajā punktā.
Lehnen Lēņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Lieben Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
Lizenthof Licentes muiža, kas atradās Ventspils pilsētā.
Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
Lihben Lieben, Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
Ledicken Liediķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
Leegen Lieģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā.
Mahādevī Lielā dieviete, hinduisma dieva Šivas sievas Šaktī tituls.
kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
Numenius arquata lielā kuitala jeb kuitala.
asjenda Liela muiža Latīņamerikā.
Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
Mahādeva Lielais dievs, hinduisma dieva Šivas tituls.
Filandu ezers Lielais Filantmuižas ezers Pildas pagastā.
Ozolmuižas ezers Lielais Ozolmuižas ezers Brīvzemnieku pagastā.
Lielais Ozolezers Lielais Ozolmuižas ezers.
papards Lielais papards - parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
Equisetum maximum lielās kosas "Equisetum telmateia" nosaukuma sinonīms.
lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
Gross-Autz Lielauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
Gross-Barbern Lielbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Gross-Blieden Lielblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā.
Gross-Born Lielbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (angļu valodā "Anguilla"), ietver Angilju (platība - 91 kvadrātkilometrs), Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Rapanuja Lieldienu salas nosaukums polinēziešu valodā ("Rapa Nui").
Gross-Dirden Lieldirdas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Gross-Drogen Lieldrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
Gross-Dselden Lieldzeldes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Gross-Essern Lielezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Gross-Eckau Lieliecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
Gross-Jungfernhof Lieljumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā.
Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Gross-Kreuzburg Lielkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
Gross-Lassen Liellašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
Gross-Leepen Liellīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas.
Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
Essenhof Lielmuiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Gross-Platon Lielplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
Gross-Roennen Lielrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Gross-Saticken Lielsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
Gross-Sessau Lielsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā.
Gross-Sonnaxt Lielsunākstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
Gross-Sussei Lielsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Lielais Uikas ezers Lieluikas ezers Ādažu pagastā.
Uikas ezeri Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novadā.
Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
Lennewarden Lielvārdes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Gross-Wuerzau Lielvircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Gross-Salwen Lielzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagastā.
Gross-Santen Lielzantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
saulesmuižnieki Liepājas pilsētas daļas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
Lindenfeld Liepas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
liepmuižnieki Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepasmuiža" iedzīvotāji.
Lindenhof Liepas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Pikelhof Liepkalnu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Lindenhof Liepmuiža.
Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
Lindenhof Liepu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
Tūjas skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūjasmuiža" otrs nosaukums.
vecmuižnieki Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
jauničs Līgavainis; puisis precību gados; jauniķis.
jauniķis Līgavainis; puisis precību gados.
brōlinīks līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās.
brālnieks Līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās.
brālinieks Līgavaiņa brālēns; jebkurš jauns puisis kāzās.
Liegenhof Līgu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Ligutten Līgutes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
Gvinejas līja līju suga ("Leea guineensis").
kvota likme (piemēram, nodokļu, muitas kvota).
Liksno Līksnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
Stabliten Likuma muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
muitošana Likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra.
kuilaniski Līkumaini (kā kuilim ejot).
martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
Schloss Hochrosen Limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski.
buivieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Buiva" iedzīvotāji.
puiķelieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji.
Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants.
puikulieši Limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji.
Kalnmuiža Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Muižkalni" nosaukuma variants.
buijieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Buijas" iedzīvotāji.
Skultesmuiža Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skultes muiža" nosaukuma variants.
Adiamuende Limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski.
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants.
muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
Vidrižmuiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" nosaukuma variants.
Lemsal Limbažu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Limbuschen Limbuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Limnaha Limerika, pilsēta Īrijā (īru val. "Luimneach"), tās nosaukums īru valodā.
Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
Linden Lindes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Lissenhof Lisas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Liwenhof Līvānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants.
Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski.
jaunmuizieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji.
pēternieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Liven-Bersen Līvbērzes muižas nosaukums.
Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
parestētiskā makromēlija locekļu uzbriešanas, palielināšanās sajūta akromegālijas sākumstadijā un hiperpituitārisma latentā formā.
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā.
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
Laizeem Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
Lohnasten Lonastes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
lopuža Lopu kopēja muižā.
mazmuiža Lopu muiža; pusmuiža; folverks.
Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Lubahn Lubānas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubānas pagastā.
Lubei Lubejas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
Lubessern Lubezeres (Ezara) muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
Lubben-Oschen Lubošu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
Ļajgoly Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Ļoborsk Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Lukno Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
Lucyn Ludzas muiža, kas atradās Ludzas pilsētā.
eversmuizieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Cibla", agrāk "Eversmuiža" iedzīvotāji.
Papsuiki Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Popsuiki" nosaukuma variants.
Popsuiki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Papsuiki" nosaukuma variants.
Filitmuiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Filantmuiža" nosaukuma variants.
Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
luika Luiga.
Brails Luijs Brails - franču pedagogs (Louis Braille; 1809.-1852. g.), kurš izgudroja rakstu neredzīgajiem.
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu.
levisits Luizīts.
ljūizīts Luizīts.
ļuizīts Luizīts.
Lucken Lukas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
Lustberga Lustbergas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
Luxenhof Lūša muiža, kas atradās Cēsu pilsētā.
Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
Ļui Ļui Dunbiņs - daoisma mitoloģijā - otrais no astoņiem nemirstīgajiem.
Ļuišuna Ļuišuņa, pilsēta Ķīnā.
Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā.
Ziediņu ezers Mācītājmuižas ezers Dzērbenes pagastā.
Cīņas ezers Mācītājmuižas ezers Veclaicenes pagastā.
Muczino Mačānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
Sissegal Madlienas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums.
muižnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" iedzīvotāji.
Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums.
Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona.
Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
jaunmuižnieki Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuižnieki" iedzīvotāji.
kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji.
Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
parastā mahonija mahoniju suga ("Mahonia aquifolium"), ko audzē arī Latvijā.
kalpmāja Māja, kur dzīvo muižas kalpi; kalpu māja.
kalpu māja māja, kurā dzīvo muižas kalpi.
Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā.
muitāt Maksāt muitu.
tullēt Maksāt muitu.
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
Muilangāra Malingāra, pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā.
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Zinohlen Mālu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Mahlemuische Mālu muiža, kas atradās Jēkabpilss apriņķa Rites pagastā.
Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
Magnushof Mangaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mangaļu pagastā.
Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
majorāts mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā.
Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja.
Marzingshof Mārciņas jeb Mārčiņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
Marren Mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā.
Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Marienpole Mariampoles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
Mārsēnmuiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" nosaukuma variants.
Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā.
Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
vecmuižnieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižnieki" iedzīvotāji.
Matern Māteres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā.
piecdaivu mātere māteru suga ("Leonurus quinquelobatus").
cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis").
Matkuln Matkules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija.
Mazais Ozolezers Mazais Ozolmuižas ezers.
Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā.
Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri.
Sanguisorba minor mazās zaļvālītes "Poterium sanguisorba" nosaukuma sinonīms.
Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Klein-Damen Mazdāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Klein-Duhren Mazdūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Klein-Gaweesen Mazgaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
Klein-Gramsden Mazgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
Klein-Jungfernhof Mazjumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā.
Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Klein-Kreuzburg Mazkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Klein-Lahnen Mazlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Klein-Laschen Mazlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Klein-Leepen Mazlīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Klein-Mesoten Mazmežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Mazmuižas ezers Mazmuižnieku ezers Raiskuma pagastā.
Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
čirka Mazs bērns; meitene; puika.
poļaciņš Mazs puika ar apgrieztiem matiem.
žepkus Mazs puika, kurš sācis staigāt un valkā bikses.
puģis Mazs puika; poģis.
čižiks Mazs puika.
knabācis Mazs puika.
knipelis Mazs puika.
poģis Mazs puika.
polaks Mazs puika.
zemlaka Mazs puika.
knauslis Mazs puisēns, knauķis.
zekuts Mazs puisēns.
stepka Mazs puisītis, palaidnis.
stencēns Mazs, mundrs puika.
knopele Mazs, neattīstījies puika.
knervelis Mazs, vājš puika.
Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums.
Klein-Sarnaten Mazsārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sārnates pagastā.
Klein-Rahden Mazsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā.
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
Klein-Strohken Mazstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Klein-Sussei Mazsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Maznikes ezers Mazuikas ezers Ādažu novadā.
Mazais Uikas ezers Mazuikas ezers Ādažu novadā.
Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
Klein-Salwen Mazzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
Eleocharis pauciflora mazziedu pameldra "Eleocharis quinqueflora" nosaukumna sinonīms.
Nelspreita Mbombela, pilsēta Dienvidāfrikā, tās nosaukums līdz 2009. gada oktobrim ("Nelspruit").
Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Medden Medes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža.
Medemhof Meduma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems".
Medsen Medzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā.
Medze Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzes muiža" nosaukuma variants.
medzenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzesmuiža" iedzīvotāji.
Meselau Mēdzūlas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
Megusen Meguzes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
Meiershof Meijera (Meira) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Līvu pagastā.
Meiran Meirānu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Meirānu pagastā.
Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
spertaļa Meita, kas ar puišiem neielaižas.
zukars Meklētājs, muitnieks.
zūķeris Meklētājs, muitnieks.
zūkuris Meklētājs, muitnieks.
zūkurs Meklētājs, muitnieks.
zūneris Meklētājs, muitnieks.
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.).
Meldsern Meldzeres muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Limosa limosa melnā puskuitala.
ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans").
Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
Altenwoga Meņģeles muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Meņģeles pagasta teritorijā.
Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā.
Markgrafen Mērsraga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Mērsraga pagastā.
Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā.
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā.
Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Grenzhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
kabans Mežacūka, kuilis.
Grenzhof Mežmuiža.
Waldhof Mežmuiža.
Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums.
Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums.
Mežkunga ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Mežkungu ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Mežniecības ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Sloku ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Mežamuižas ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Mescheneeken Mežnieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Mesoten Mežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
sarkanā mežskudra mežskudru suga ("Formica sanguinea").
rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena".
Mežawydy Mežvidu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia").
Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā.
Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof.
Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit.
Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof.
asinssārtais mikoblasts mikoblastu ģints ķērpju suga ("Mycoblastus sanguinarius").
Muehlgraben Mīlgrāvja muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
Muehlenhof Mīliņa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu.
Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Wilhelminenhof Mīnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
Misshof Misas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
krutais Moderns, stilīgs puisis.
Mohden Modu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
Muinahona Monahana, pilsēta Īrijā ("Muineachan"), tās nosaukums īru valodā.
Moništir Moništir Ārmui - Fērmoja, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Montrē Montreija, pilsēta Francijā ("Montreuil").
Moritzberg Mores muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Marienthal Moriņpoles muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
Mooshof Mosu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
žerns Možs, izveicīgs puika.
duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis.
Muinieku dzirnavezers Muiniešu dzirnavezers Blomes pagastā.
tulle Muita (nodoklis).
izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
konvencionālā muita muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm, lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
rabata Muita, nodoklis, soda nauda.
pošļina Muita; nodevas.
muitnieks Muitas (2) ierēdnis.
debentūra Muitas apliecinājums par muitas nodevas atmaksāšanu.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
noklarēšana Muitas formalitāšu kārtošana (nokārtošana) ostā.
klarēšana Muitas formalitāšu kārtošana (nokārtrošana) ostā.
muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē.
MKP Muitas kontroles punkts.
muitas tarifs muitas likmju sistemātisks saraksts.
advalors Muitas nodeva vai nodoklis, kas tiek iekasēts procentuālā izteiksmē no muitas vērtības.
agrārmuita Muitas noteikumi lauksaimniecības produkcijai.
muitas ūnija muitas savienība.
konvencionālās likmes muitas tarifa likmes, ko nosaka līgums starp valstīm.
ģenerāltarifs Muitas tarifs, kas attiecas uz to valstu precēm, kas savā starpā nav saistītas ar tirdzniecības līgumiem.
muitas kontroles zona muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču un citu priekšmetu pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē.
žūkuris Muitas uzraugs.
banderole Muitas zīme.
tullūzis Muitnīca.
muitenieks Muitnieks.
muitinieks Muitnieks.
tulenieks Muitnieks.
tullenieks Muitnieks.
muitāt Muitot.
Stukmaņu muiža muiža "Stockmannshof" kuras teritorijā izveidojās apdzīvotās vietas Stukmaņi un Pļaviņas.
Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža.
Medummuiža Muiža Bārbeles pagasta teritorijā, celta 17. gs., dokumentos minēta ar vācisko nosaukumu "Witwenhof", bet ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados.
Lielbārbele muiža Bārbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Gross-Barbern".
Mazbārbele Muiža Bērbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Klein-Barbern".
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus.
Juzefinovas muiža muiža Preiļu novada Pelēču pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, stallis (vai klēts), kūts, citas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kā arī parks.
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts.
Udas muiža muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai.
dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
ringa muiža, kurā sievietes darīja visu veidu saimnieciskos darbus.
fideikommiss Muiža, kurai arvienu jāpaliek zināmas ģimenes īpašumam un kuru tā tad nedrīkst pārdot.
Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen.
Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau.
Vecplatones muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Platone, arī šīs apdzīvotās vietas nosaukums.
Piņķu muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies šī apdzīvotā vieta, vāciskais nosaukums "Pinkenhof".
pilis muiža, saimniecība, īpašums.
Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu.
liekpļava Muižai piederoša pļava, kuru zemniekiem vajadzēja pļaut.
muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki.
Koku Muižas "Kokenhof" un arī tagadējā Kocēnu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
muiceļš Muižas (muižu) ceļš.
antvērķis Muižas amatnieks vai kalpotājs.
ordonarščiks muižas deputāta kalps.
Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.).
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
lopu muiža muižas galvenā palīgsaimniecība.
moderniecēni Muižas govju vai piena pārziņa (modernieka) bērni.
muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs.
bukrieža Muižas kalpa riežas noteiktā laikā neapstrādātā un nenokoptā daļa.
trejdieninieki Muižas kalpi, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižas darbos, bet pārējā laikā apkopa viņiem par algu ierādītos laukus.
muižļaudis Muižas kalpotāji, strādnieki.
kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas).
bambarnieks Muižas kalps, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižā, par atalgojumu saņemot zemi, bet pārējās dienas - savā saimniecībā.
oternieks Muižas klaušu darbinieks - kājnieks.
remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot).
Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
stienūzis Muižas krogs.
Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis.
riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos.
Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm.
Dubno Muižas nosaukums tagadējā Augšdaugavas novadā, kuras teritorijā izveidojies Dubnas ciems; Dubnas muiža.
lopmuiža Muižas palīgsaimniecība (filiāle), kur mitināja muižas lopus, izveidojās gk. 19. gs. 1. pusē.
puskungs Muižas pārvaldnieks; pakungs.
junkurs Muižas pārvaldnieks.
pakungs Muižas pārvaldnieks.
prikasčiks Muižas pārvaldnieks.
Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
bumbarnieks Muižas pusgraudnieks; bumburnieks.
rijkulis Muižas rijas darbu uzraugs; labības kulšanas pārraugs.
meiris Muižas riju un klēts, arī kūts pārzinis un uzraugs; meiers.
mēži Muižas strādnieki.
karavnieks Muižas strādnieks, kurš ēdina un dzirda lopus.
pribaks Muižas sulainis vai kalpotājs, kas nav nodarbināts lauku darbos.
mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
kūjvakts Muižas ziņnesis, kas paziņoja, kad jāiet uz muižu darbā.
talakans muižas zvans uz darbu un lopu dzīšanai mājās.
mensālmuižas Muižas, kuras noderēja bīskapiem uztura piegādāšanai.
Muischezeem Muižciema muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
lielvagaris Muižkunga vietnieks.
muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
landsknehts Muižkungs (Livonijā).
amtmanis Muižkungs 16. un 17. gs. Latvijā.
muižas kungs Muižkungs.
muišļi Muižļi - mēsli, netīrumi.
mušļi Muižļi - mēsli, netīrumi.
muiženica Muižniece.
muiženiece Muižniece.
muižnīca Muižniece.
šļahta muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā, no 14. gs. līdz 20 gs. divdesmitajiem gadiem).
lielkundzība Muižniecība.
šļekte Muižniecība.
landrāts Muižniecības izvēlēta amatpersona.
bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti.
seimiks muižniecības pārstāvniecības institūcija Lietuvas dižkunigaitijā 16.-18. gadsimtā.
apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā.
lielkundzisks Muižniecisks.
Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā.
muižas tiesības muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
zeltnesis Muižnieka nosaukums veclatviešu rakstos.
haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā).
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
ševaljē Muižnieka tituls feodālajā Francijā.
kāts muižnieka uzliktā miesassoda izpildītājs, muižas bende.
kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem.
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
veckungs Muižnieks (parasti gados vecs).
pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā).
dižkungs Muižnieks, dzimtkungs.
dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
gentilhomme Muižnieks; smalks, izglītots cilvēks.
muiženieks Muižnieks.
muižinieks Muižnieks.
muižnieķelis Muižnieks.
konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu.
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku Muižnieku ezers - Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka.
landrātu kolēģija muižnieku ievēlēts pārstāvības institūcija.
muižniekgājums Muižnieku kārta.
muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.).
gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni.
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka.
mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
dom Muižnieku tituls Portugālē (lieto pirms vārda).
dzimtmuižniecība Muižnieku titulu mantojušo kopums.
Ģērdurga Muižuļurga.
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā.
Muiža Muižupīte.
Mojahn Mujānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mujānu pagastā.
Mukalpen Mūkalpu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
Mundiken Mundikas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Mūrmuižas ūdenskrātuve Mūrmuižas dzirnavezers Vilces pagastā.
Ziedkalnes ūdenskrātuve Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
Ziedkalnes dzirnavezers Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā.
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
Murinowo Muržinovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā.
starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
mumspuika Mūsu puika.
Mogolu impērija musulmaņu valsts Indijā, ko nodibināja 1526. gadā, vēlāk izveidoja labas attiecības ar hinduistiem, bet tālāk pievērsās islāma puritānismam.
Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā.
rādžastāņi Nācija Indijā (gk. Rādžastānas štatā); valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti, daļa - musulmaņi, džainisti.
gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi.
sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti.
malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi.
marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati.
Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā.
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
Naglu dižozols Nāgelmuižas ozols Ropažu novadā.
sīkā najāda najādu suga ("Najas tenuissima"), Latvijā aizsargājama.
Namiot Namjotu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Nauditen Naudītes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
zaļmuizieši Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmuiža" iedzīvotāji.
losis Neglīts puisis.
lunis Neglīts puisis.
Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance").
Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne").
Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”).
papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
čuibus Neizkastrēts kuilis.
beikus Nejauks puika.
bikus Nejauks puika.
Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
namīns Neliela celtne vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
armadiļa Neliela flote, neliels apbruņots kuģis, sevišķi muitas vajadzībām.
lopmuižiņa Neliela lopu muiža.
novads Neliela muiža ar norobežotu teritoriju.
pusmuiža Neliela muiža.
Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā.
fogtija Neliela teritorija, kurā muižas amatpersona fogts izpildīja tiesas un citas funkcijas.
pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
drucka Neliels drukns zirģelis; neliels, drukns puisis.
brūzis Neliels namiņš vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
jemšika Neliels puika.
bandājs Neliels zemes gabals muižas kalpam.
druķis Neliels, drukns zirdziņš; neliels, drukns puisis.
puskuilēns Neliels, nepieaudzis kuilis; arī puskuilis.
Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos.
kontrabandas ceļā nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
draska Nemierīgs puisēns; spēcīgs strādnieks.
retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika.
denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis.
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints.
pacans Nepilngadīgs puika.
puisējs neprecējies puisis.
puišcilvēks Neprecējies vīrietis; puisis.
klekteris Nerātns puika.
jendziņš Nerātns puisēns.
Nerft Neretas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
puntūzis Nesaticīgs, ķildīgs puika.
knorba Netīrīgs, mazs puika.
jakaris Nevaldāms puika.
jakarnieks Nevaldāms puika.
mūties Neveikli rīkoties; muities; ar grūtībām virzīties uz priekšu.
Niederbartau Nīcas muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīca.
sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
auzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Auzasmuiža" (arī "Auzumuiža") iedzīvotāji.
Nidzgal Nīcgaļa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši.
kroblaks Nicinoša iesauka mazam puikam.
Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
čīkutiņš Nievājošs apzīmējums jaunākam puisim.
Nigranden Nīgrandas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
Alschof Nīgrandas muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Nīgrandes pagasta teritorijā.
Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
uiguru raksts no 1. gt. b. lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts (daļa uiguru to lietoja līdz pat 18.-19. gs. b.); no 11.-12. gs. to sāka aizstāt arābu raksts.
notabļi No 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji.
pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals.
patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
depis Nobarojies, neveikls jauns puisis.
Nodaggen Nodegu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
metekla Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums.
meteklības Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums.
metelības Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums.
muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes.
3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna.
Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu.
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
muitot Noteikt muitu (1).
uzlikt muitu noteikt muitu.
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu.
astoņi nemirstīgie nozīmīgi tēli daoisma mitoloģijā, pēc secības, kā viņi ieguvuši nemirstību, tie ir Ļi Sjuaņs, Ļui Dunbiņs, Haņs Džunļi, Haņs Sjans, Cao Godzju, Džans Go, Laņs (vai Laņa) Caihe un He Sjaņgu.
Niukszi Nukšu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Nurmis Nurmižu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
Nurms Nurmu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
Nurmhusen Nurmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
zadināties Ņemties, spēlēties, puišus kaitināt.
Jaunorleāna Ņūorleāna, pilsēta ASV Luiziānas štatā.
Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā ("Ros Mhic Thriuin"), tās nosaukums īru valodā.
Ohben Obes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
Odern Odres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena.
sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši.
bruņniecības matrikula oficiāls priviliģētāko muižniecības dzimtu saraksts, kas nodrošināja bruņniecības korporācijas un kārtas tiesības (sevišķi muižu iegūšanā), Latvijā 1634.-1920. g.
Oglei Oglienes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera.
Ogerhof Ogres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā.
Ogersmuende Ogres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
ānamuizieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
ogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogresmuiža" iedzīvotāji.
Oger Ogresgala muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
Oselshof Ohselshof, Mazozolu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā.
Oxeln Oksles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
rūķeris Okšķeris, muitnieks.
Okten Oktes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
Olai Olaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Ohlenhof Oļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Oļu pagastā.
Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā.
Ordangen Ordangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
Orishof Ores muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu.
utkali Oriji - nācija Indijā, Orisas štata pamatiedzīvotāji; runā oriju valodā, ticīgie - hinduisti.
Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
portofranko Osta (vai piejūras rajons), kurā var ievest un no kuras var izvest preces bez muitas.
brīvosta Osta, kur preču ievešana un izvešana atļauta bez muitas.
Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
Ohschelei Ošlejas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
Atte Ote jeb Otes muiža Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
otrnieks Oternieks - klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
Ottenhof Otes muiža, bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
Arekipa Otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. "Arequipa"), tāda paša nosaukuma reģiona centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.).
Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m.
pusotrinieks Otrinieks (vasaras palīgstrādnieks), kas gāja muižas gaitās vai nu tikai pusi nedēļas vai katru otro nedēļu.
krēsliņš Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
ozolīte Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
ozolītes Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
sētloži Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
sētložņi Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
alpīnā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia alpina").
debeszilā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia caerulea").
zeltziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia chrysantha").
mežvīteņlapu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia clemantifolia").
vēdekļainā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia flabellata").
zaļziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia viridiflora").
parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
aklenīte Ozolīte ("Aquilegia").
ozoliņš Ozolīte ("Aquilegia").
Eckenberg Ozolkalna muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Eckhof Ozolmuiža.
Eichhof Ozolmuiža.
Osolshof Ozolmuiža.
Ozolezeri Ozolmuižas ezeri Brīvzemnieku pagastā.
Kozuori Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski.
Krīveņi Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants.
skujieši Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
slobodieši Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
Klein-Dsehrwen Ozolu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Paulsgnade Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kārzdabas pagastā.
Linden-Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liezeres pagastā.
Uzul-Muyža Ozolu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagastā.
Hoheneich Ozolu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Eckendorf Ozolu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
Lappier Ozolu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ozolu pagastā.
Absenau Ozolu muiža.
Pabbasch Pabažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pabažu pagastā.
Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā.
šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus.
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja.
Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja.
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja.
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja.
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts.
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja.
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja.
Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts.
Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja.
Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja.
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu.
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts.
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.).
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā.
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja.
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja.
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja.
Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja.
mācītāja pagasts pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
Zvārdes pagasta teritorija pagastu atjaunoja 1993. g., bet neliela tā bijušās teritorijas daļa iekļauta tagadējā Vītiņu pagastā (Kokmuižas apkaime) un Blīdenes pagastā (Zauru apkaime).
Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
nomuitot Pakļaut muitai (1).
žolburs Palaidnīgs puika.
klopča Palaidnīgs puisis.
šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks.
ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika.
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora").
Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
Pampeln Pampāļu muiža, kuras teritorijā tagadējā Saldus novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pampāļi.
Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā.
Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
surtaxe Papildu nodoklis, nodokļa piemaksa, ko pieskaita gk. muitas nodokļiem sevišķu interešu aizsardzības nolūkā.
Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts Papua-Jaungvineja, valsts pilnais nosaukums ("Independent State of Papua New Guinea" / "Independen Stet bilong Papua Niugini").
Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
gada maksa parāda deldējuma un procentu kopsumma, kas jāmaksā katru parāda atmaksas gadu; annuitāte.
karaliskais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea guilielmi").
pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku.
pārsalauzīties Pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku).
pārsajaukties Pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt kuili (par cūku).
papari Parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum", senāk "Pteris aquilina").
vienkāju paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
ērgļa paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
ērgļu paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
Jāņa paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum").
kreimele Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
kreimules Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
sietavas Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
taucene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
taucenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
taukene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
taukenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
taukuzāle Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus").
sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus").
Agrostis vulgaris parastās smilgas "Agrostis tenuis" nosaukuma sinonīms.
brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni.
Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas.
sīksēklu parodija parodiju suga ("Parodia microsperma", senāk "Parodia sanguiniflora").
fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas).
asinssarkanā pasāre pasāru suga ("Digitaria sanguinalis").
WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association").
Passexten Pasiekstes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
Antiokvas pasiflora pasifloru suga ("Passiflora antioquiensis").
pašmudrs Pasmuidrs.
pašmuidrs Pasmuidrs.
Klauenstein Pasta muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā.
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā.
Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā.
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā.
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā.
maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā.
Postenden Pastendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
Pastmuižas velna akmens Pastmuižas Velnakmens.
pastūdīt Pastuidīt.
pasūnīties Pasuinīties.
karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu.
Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Gilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
Hilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Patkules pagastā.
Paulinenhof Paulīnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
Paulhof Pauļa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
Pawassern Pavasara muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
tētiņš Pavecāks puisis, vīrietis.
Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija.
Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
insaits Pēkšņa intuitīva problēmas aptveršana bez loģiskās analīzes palīdzības; tiešās izziņas akts.
ērskis Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans").
pīļuzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans").
saldzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans").
Baltijas garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Palaemonidae" suga ("Palaemon squilla"), kuras sīka varietāte (garums - līdz 4 cm) sastopama arī Rīgas līcī.
Pelecz Pelēču muiža, kuras teritorijā tagadējā Preiļu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelēči.
Pankelhof Penkules muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagastā.
smalklapu peonija peoniju suga ("Paeonia tenuifolia").
Perbohnen Pērbones muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
eksekutors Pērējs skolās, muižās, karaspēka daļās u. c.
Donnershof Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
rentes kungs persona (parasti muižnieks), kas kādam iznomāja lauku saimniecību.
peruānieši Peruieši - tauta, Peru pamatiedzīvotāji; runā spāņu un kečvu valodās, ticīgie - katoļi.
peruāņi Peruieši (1).
peruāņi Peruieši (2).
Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
Lambertshof Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Pēternieku pagastā.
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
Peterwalde Pētervaldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
Didrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu.
dižpuisis Pieaudzis neprecējies kalps (pretstatā puspuisim).
Leonurus villosus piecdaivu māteres "Leonurus quinquelobatus" nosaukuma sinonīms.
DAF Piegādāts līdz robežai (angļu "delivered at frontier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas eksportam, nogādātas noteiktā punktā vai vietā uz robežas pirms blakus valsts muitas robežas.
DES Piegādāts no kuģa (angļu "delivered ex ship") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, ja tās, nenomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā uz kkuģa klāja norunātajā galamērķa ostā.
DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā.
buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada.
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
pūdža Pielūgsme hinduismā, budismā un džainismā.
lopuvīrs Piena lopu pārzinis muižā.
piena puika pienapuika.
pienzīdis Pienapuika.
putrasbārda Pienapuika.
sapļaks Pienapuika.
sopļaks Pienapuika.
zaļgalvis Pienapuika.
zenka Pienapuika.
Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Pienany Pieneņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
asinssarkanā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum sanguinolentum").
asinssarkanā mitrumpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Physisporinus sanguinolentus").
iekšzeme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - visa Latvijas teritorija, izņemot Muitas likumā atrunātās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās ekonomiskās zonas.
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
Pikkaln Pikkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Pixtern Piksteres muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
Pilcyny Pilcines muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
Pyļda Pildas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās) pildīt klaušas (muižā).
Pilkaln Pilkalnes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
palaci Pils (muižā).
Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
pokojas Pils vai mācītājmuižas iekštelpas, istabas.
corps-de-logi Pils vai muižas galvenā ēka.
Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums.
Blieden Pilsblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā.
Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris.
Ķekava pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 18 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Keckau" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Mārupe Pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 6 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Bieriņu muižas "Lindenruhe" teritorijā, novada centrs.
Agilaresa pilsēta Argentīnā (_Aguilares_), Tukumanas provincē.
Kilmesa Pilsēta Argentīnā ("Quilmes"), Laplatas līča krastā, Buenosairesas piepilsēta, 230800 iedzīvotāju (2001. g.).
Sanluisa Pilsēta Argentīnā ("San Luis"), provinces administratīvais centrs, 171000 iedzīvotāju (2005. g.).
Abivila Pilsēta ASV ("Abbeville"), Luiziānas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Beisentluisa Pilsēta ASV ("Bay Saint Louis"), Misisipi štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Beikera Pilsēta ASV ("Baker"), Luiziānas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bastropa Pilsēta ASV ("Bastrop"), Luiziānas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Batonrūža Pilsēta ASV ("Baton Rouge"), Luiziānas štata administratīvais centrs, jūras osta Misisipi kreisajā krastā, 228900 iedzīvotāju (2014. g.).
Bogalūsa Pilsēta ASV ("Bogalusa"), Luiziānas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
Božersitija Pilsēta ASV ("Bossier City"), Luiziānas štatā, 67500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentrala Pilsēta ASV ("Central"), Luiziānas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
Krauli Pilsēta ASV ("Crowley"), Luiziānas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Deridera Pilsēta ASV ("DeRidder"), Luiziānas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Junisa Pilsēta ASV ("Eunice"), Luiziānas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Frūta Pilsēta ASV ("Fruita"), Kolorādo štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Gonzālisa Pilsēta ASV ("Gonzales"), Luiziānas štatā, 10450 iedzīvotāju (2014. g.).
Gretna Pilsēta ASV ("Gretna"), Luiziānas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
Hamonda Pilsēta ASV ("Hammond"), Luiziānas štatā, 20350 iedzīvotāju (2014. g.).
Huma Pilsēta ASV ("Houma"), Luiziānas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
Jangsvila Pilsēta ASV ("Youngsville"), Luiziānas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dženingsa Pilsēta ASV ("Jennings"), Luiziānas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Lafīeta Pilsēta ASV ("Lafayette"), Luiziānas štatā, 126000 iedzīvotāju (2014. g.).
Leikčārlza Pilsēta ASV ("Lake Charles"), Luiziānas štatā, jūras osta pie Kalkašas upes, 74900 iedzīvotāju (2014. g.).
Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville-Jefferson"), Kentuki štatā, upes osta Ohaijo kreisajā krastā, 612800 iedzīvotāju (2014. g.).
Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville"), Kolorādo štatā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville"), Misisipi štatā, 554500 iedzīvotāju (2006. g.).
Mandvila Pilsēta ASV ("Mandeville"), Luiziānas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Meskīta Pilsēta ASV ("Mesquite"), Nevadas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Meskīta Pilsēta ASV ("Mesquite"), Teksasas štatā, 144400 iedzīvotāju (2014. g.).
Mindena Pilsēta ASV ("Minden"), Luiziānas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Luiziānas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
Morgansitija Pilsēta ASV ("Morgan City"), Luiziānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Načitočesa Pilsēta ASV ("Natchitoches"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūaibīrija Pilsēta ASV ("New Iberia"), Luiziānas štatā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūorleāna Pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna.
Apelūsasa Pilsēta ASV ("Opelousas"), Luiziānas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kvinsi Pilsēta ASV ("Quincy"), Ilinoisas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kvinsi Pilsēta ASV ("Quincy"), Masačūsetsas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
Rastona Pilsēta ASV ("Ruston"), Luiziānas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentluisa Pilsēta ASV ("Saint Louis"), Misūri štatā, upes osta Misisipi krastā, 317400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanlūisobispo Pilsēta ASV ("San Luis Obispo"), Kalifornijas štatā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanlūisa Pilsēta ASV ("San Luis"), Arizonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sigīna Pilsēta ASV ("Seguin"), Teksasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šrīvporta Pilsēta ASV ("Shreveport"), Luiziānas štatā, 198200 iedzīvotāju (2014. g.).
Slaidela Pilsēta ASV ("Slidell"), Luiziānas štatā, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
Salfura Pilsēta ASV ("Sulphur"), Luiziānas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
Tibodo Pilsēta ASV ("Thibodaux"), Luiziānas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandrija Pilsēta ASV, Luiziānā ("Alexandria"), Redriveras labajā krastā, 48200 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1805. g.
Tūna Pilsēta Beļģijā ("Thuin"), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Buijona Pilsēta Beļģijā (fr. "Bouillon"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Diksmeide Pilsēta Beļģijā (fr. "Dixmudenl", vācu "Diksmuide"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ljēža Pilsēta Beļģijā (fr. "Liege", vācu "Luettich", nl. "Luik"), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sinttreidena Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Trond", nl., vācu "Sint-Truiden"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hannū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Hannut", nl. "Hannuit"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Aikile pilsēta Bolīvijā (_Aiquile_), Kočabambas departamentā.
Agvabranka pilsēta Brazīlijā (_Água Branca_), Pjaui štatā.
Kujaba Pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.).
Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.).
Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luiz"), Roraimas štatā, 922000 iedzīvotāju (2007. g.).
Terezina Pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata administratīvais centrs, 737000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kokimbo Pilsēta Čīlē ("Coquimbo"), tāda paša nosaukuma reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 148300 iedzīvotāju (2002. g.).
Ikike Pilsēta Čīlē ("Iquique"), Tarapakas reģiona administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 206700 iedzīvotāju (2002. g.).
Gvajakila Pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Bagio Pilsēta Filipīnās ("Baguio"), Lusonas salas rietumos, 301900 iedzīvotāju (2007. g.).
Aržanteija Pilsēta Francijā ("Argenteuil"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.).
Boagijoma Pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.).
Briēlabuisjēra Pilsēta Francijā ("Bruay-la-Buissiere"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.).
Kaljuīra et Kjūira pilsēta Francijā ("Caluire-et-Cuire"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41200 iedzīvotāju (2010. g.).
Deilabāra Pilsēta Francijā ("Deuil-la-Barre"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
Dragiņāna Pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
Aljuēna Pilsēta Francijā ("Halluin"), Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
Uija Pilsēta Francijā ("Houilles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.).
Monreija Pilsēta Francijā ("Montreuil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 102800 iedzīvotāju (2010. g.).
Neijīplezansa Pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.).
Neijīsīrmarna Pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.).
Neijīsīrsēna Pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61700 iedzīvotāju (2010. g.).
Kempēra Pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.).
Rambuē Pilsēta Francijā ("Rambouillet"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
Tūrnefei Pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilžuīfa Pilsēta Francijā ("Villejuif"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 55500 iedzīvotāju (2010. g.).
Senluī Pilsēta Francijā (fr. "Saint-Louis"), Elzasas reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
Portluī Pilsēta Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā ("Port-Louis"), Grantēra salas ziemeļrietumu piekrastē, 5500 iedzīvotāju (2007. g.).
Eskuintla Pilsēta Gvatemalā ("Escuintla"), departamenta administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.).
Sigiri Pilsēta Gvinejas Republikas ziemeļaustrumos ("Siguiri"), Nigēras krastā, 28300 iedzīvotāju (2008. g.).
Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā ("Karksi-Nuia"), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Vārānasī Pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2007. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa.
Muinavjoga Pilsēta Īrijā ("Muinebeag"), Lensteras provincē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
Karika pie Šīras pilsēta Īrijā (“Carrick-on-Suir”), Mansteras provincē, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
Ķeblavika Pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, zvejas osta Fahsabloui līča krastā, 8230 iedzīvotāju (2007. g.).
Akvi Terme pilsēta Itālijā ("Acqui Terme"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Akvīno Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Artena Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ariča Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ardea Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bisakvīno Pilsēta Itālijā ("Bisacquino"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 4750 iedzīvotāju (2014. g.).
Gvidonija Montečelio pilsēta Itālijā ("Guidonia Montecelio"), Lacio reģiona Romas provincē, 83200 iedzīvotāju (2014. g.).
L'Akvila Pilsēta Itālijā ("L'Aquila"), Peskāras krastā, Abruco reģiona un L'Akvilas provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.).
Lekvile Pilsēta Itālijā ("Lequile"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Luino Pilsēta Itālijā ("Luino"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Skvilače Pilsēta Itālijā ("Squillace"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
Skuinzāno Pilsēta Itālijā ("Squinzano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tarkvīnija Pilsēta Itālijā ("Tarquinia"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Fukui Pilsēta Japānā ("Fukui"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 266800 iedzīvotāju (2010. g.).
Suita Pilsēta Japānā ("Suita"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 374500 iedzīvotāju (2015. g.).
Curuga Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, Fukui prefektūrā, osta Japāņu jūras Curugas līča krastā, 68400 iedzīvotāju (2005. g.).
Pālmerstonnorta Pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.).
Vananui Pilsēta Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalas dienvidrietumu piekrastē, osta Fananui grīvā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ikaluita Pilsēta Kanādā ("Iqaluit"), Nunavutas teritorijas administratīvais centrs, atrodas uz Bafina salas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, 7740 iedzīvotāju (2016. g.).
Kibdo Pilsēta Kolumbijas rietumos ("Quibdo"), Čoko departamenta administratīvais centrs, 126400 iedzīvotāju (2012. g.).
Barrankilja Pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Barranquilla"), Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Puentnuāra Pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.).
Sinijdžu Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.).
Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
Uļjanovska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska.
Volžska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
Usurijska Pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, Suifunas krastos, 166800 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1935. g. saucās Ņikoļska-Usurijska, 1935.-1957. g. - Vorošilova.
Toljati Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole.
Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
Gvinesa Pilsēta Kubā ("Guines"), Havannas provincē, 69000 iedzīvotāju (2005. g.).
Olgina Pilsēta Kubā ("Holguin"), provinces administratīvais centrs, 275400 iedzīvotāju (2006. g.).
Huainaņa Pilsēta Ķīnā ("Huainan"), Aņhui provincē, 877800 iedzīvotāju (2002. g.).
Juimeņa Pilsēta Ķīnā ("Yuimen"), Gaņsu provincē, Nanšana kalnu piekājē \~2000 m vjl., 560000 iedzīvotāju (2007. g.).
Maaņšaņa Pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju.
Tunlina Pilsēta Ķīnā ("Tongling"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 741500 iedzīvotāju (2011. g.).
Uhu Pilsēta Ķīnā ("Wuhu"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 567000 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzuņji Pilsēta Ķīnā ("Zunyi"), Guidžou provincē, 378600 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjanjiņa Pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 360800 iedzīvotāju (2002. g.).
Fujana Pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 387300 iedzīvotāju (2002. g.).
Benbu Pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 533300 iedzīvotāju (2002. g.).
Hefei Pilsēta Ķīnā, Aņhui provinces administratīvais centrs, 1170000 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzjisji Pilsēta Ķīnā, Aņhuii provincē.
Aņcjina Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Anquing"), Aņhui provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, \~300000 iedzīvotāju.
Uhaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (武汉 Wǔhàn), osta pie Haņšui ietekas Jandzi (pieejama arī jūras kuģiem), Hubejas provinces administratīvais centrs, 10610000 iedzīvotāju (2015. g.).
Čuncjina Pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Chongqing"), Sičuaņas provincē, osta Jandzi krastā, 4,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Juičena; Basjana.
Aņšuņa Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Anshun"), Guidžou provincē, \~300000 iedzīvotāju.
Guijana Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Tiaņšui Pilsēta Ķīnas vidienē ("Tianshui"), Gansu provinces dienvidaustrumos, Veihes krastos, 3263000 iedzīvotāju (2010. g.).
Hulunbuira Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Hulun Buir"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona ziemeļu daļā, 262200 iedzīvotāju (2000. g.).
Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada, miesta tiesības (kā Vecaucei) kopš 1921. gada, sāka veidoties no 1889. g. kā apdzīvota vieta pie Vecauces muižas, par Vecauces muižu ziņas kopš 1616. gada.
Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof).
Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Gilforda Pilsēta Lielbritānijā ("Guildford"), Anglijas dienvidos, 137200 iedzīvotāju (2011. g.).
Savīra Pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.).
Adolforuisa Kortinesa pilsēta Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines_), Sinaloa štata ziemeļu daļā.
Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos.
Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.).
Brūkhīzenvorsta Pilsēta Nīderlandē ("Broekhuizenvorst"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
Brīnise Pilsēta Nīderlandē ("Bruinisse"), Zēlandes provincē, 4070 iedzīvotāju (2014. g.).
Beitenposta Pilsēta Nīderlandē ("Buitenpost"), Frīzlandes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kieike Pilsēta Nīderlandē ("Cuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
Drīheise Pilsēta Nīderlandē ("Driehuis"), Ziemeļholandes provincē, 3320 iedzīvotāju (2014. g.).
Duivene Pilsēta Nīderlandē ("Duiven"), Gelderlandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
Enkheizene Pilsēta Nīderlandē ("Enkhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Gērtruidenberga Pilsēta Nīderlandē ("Geertruidenberg"), Ziemeļbrabantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Genemīdene Pilsēta Nīderlandē ("Genemuiden"), Overeiselas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Helevūtsleisa Pilsēta Nīderlandē ("Hellevoetsluis"), Dienvidholandes provincē, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
Huisene Pilsēta Nīderlandē ("Huissen"), Gelderlandes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Heizene Pilsēta Nīderlandē ("Huizen"), Ziemeļholandes provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
Eimeidena Pilsēta Nīderlandē ("Ijmuiden"), Ziemeļholandes provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.).
Māsluīsa Pilsēta Nīderlandē ("Maasluis"), Dienvidholandes provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.).
Meidene Pilsēta Nīderlandē ("Muiden"), Ziemeļholandes provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīvbīnene Pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Buinen"), Drentes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīvkeika Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Slīsa Pilsēta Nīderlandē ("Sluis"), Zēlandes provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
Slīskila Pilsēta Nīderlandē ("Sluiskil"), Zēlandes provincē, 2340 iedzīvotāju (2014. g.).
Veiheizene Pilsēta Nīderlandē ("Venhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 4350 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidbeijerlande Pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidshārvūde Pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Scharwoude"), Ziemeļholandes provincē, 6440 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidhorna Pilsēta Nīderlandē ("Zuidhorn"), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidlande Pilsēta Nīderlandē ("Zuidland"), Dienvidholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidlārene Pilsēta Nīderlandē ("Zuidlaren"), Drentes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zvārluīsa Pilsēta Nīderlandē ("Zwartsluis"), Overeiselas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Agije pilsēta Nigērā (_Aguié_), Maradi reģiona dienvidu daļā.
Ikitosa Pilsēta Peru ("Iquitos"), Loreto reģiona administratīvais centrs, osta Amazones kreisajā krastā, 371000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gimarainša Pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.).
Senluī Pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senluī Pilsēta Senegālā (fr. "Saint-Louis"), reģiona administratīvais centrs, 171300 iedzīvotāju (2007. g.).
Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē.
Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē.
Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Aguimesa Pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Tegise Pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kūra Pilsēta Šveicē (fr. "Coire", vācu "Chur", it. "Coira", retoromāņu "Cuira"), Graubindenes kantona administratīvais centrs, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
Taibeja Pilsēta Taivānas salas ziemeļos (ķīn. val. "Taibei"), Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Menzelburgība Pilsēta Tunisijas ziemeļos ("Menzel Bourguiba"), Binzartas vilājā, Binzartas ezera dienvidu krastā, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
Lauingene Pilsēta Vācijā ("Lauingen"), Bavārijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kvikborna Pilsēta Vācijā ("Quickborn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
Zārluī Pilsēta Vācijā ("Saarlouis"), Zāras federālajā zemē, 34400 iedzīvotāju (2013. g.).
Barkisimeto Pilsēta Venecuēlas ziemeļos ("Barquisimeto"), Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
Hičona Pilsēta Ziemeļkorejas vidienē ("Huichon"), 136100 iedzīvotāju (2008. g.).
brīvpilsēta Pilsēta, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa.
Schlossberg Pilskalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā.
Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms.
Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m).
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši.
Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”).
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
Amt-Pilten Piltenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
Morana pingvīkula pingvīkulu suga ("Pinguicula moranensis").
Pinkenhof Piņķu muižas un pagasta vāciskais nosaukums.
piparu sviestbeka piparu rubīnbekas ("Chalciporus piperatus") senāks nosaukums ("Suillus piperatus").
Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja.
Konkordijas laukums pirmais plašai publikai pieejamais Parīzes laukums, ko izveidoja 1755. g. (tolaik - Luija XV laukums).
draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā.
smalklapu pitospora pitosporu suga ("Pittosporum tenuifolium").
Piauji Pjaui, štats Brazīlijā.
Planetzen Planicas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
Plahnen Plāņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
Planhof Plāņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Plāņu pagastā.
galvasnaudas nemieri plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
Weissensee Plāteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
Moisekuell Plateres muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā.
Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus.
Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
Pleppen Plepju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
mušķīt Plēst, niekodamies pluinīt.
Ploenen Plieņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Klein-Ranken Plūču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
pudlavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju).
pudļavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju).
nopluinīt Pluinot atdalīt (no kā).
nopluinīt Pluinot atdalīt nost.
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
sapluinīt Pluinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sapluinīt Pluinot sajaukt; pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Plawen Pļavu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
lanksargs Pļavu un tīrumu sargs (muižā).
Pobuschen Pobuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Polesie Podļesjes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Ixtrum Podu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
Podsem Podzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
neofīts Polijā un Lietavā kristīti ebreji, kas dabūja muižnieku tiesības.
Gilfoila poliscija polisciju suga ("Polyscias guilfoylei").
fejāni Politiska kluba biedri (1791.-92. g.) Lielās franču revolūcijas laikā, kas pārstāvēja konstitucionāli monarhistisko lielburžuāziju un liberālo muižniecību.
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
Pulkarona Polkorones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
šļakša Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta").
šļakšuķis Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta").
Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Neuhof Popes Jaunā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
Anzen Popes-Ances muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagasta teritorijā.
Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
tīrthas Populāras hinduistu svētceļojumu vietas, kur notiek rituālā apmazgāšanās.
Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Praulen Praulienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Praulienas pagastā.
Prawingen Praviņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
Prele Preiļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
jasmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jasmuiža" iedzīvotāji.
jāsmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jāsmuiža" iedzīvotāji.
Nīdreica Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermjuiža" nosaukuma variants.
nidermuizieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nidermuiža" iedzīvotāji.
Nīdrumuiža Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermuiža" nosaukuma variants.
preilieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji.
preiļmuizieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji.
Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
PKD Pretkontrabandas daļa (Liepājas muitas ~).
Prežma Prezmas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Preekuln-Assiten Priekules Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
Preekuln Priekules muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
videnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
ābelnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Ābelnieki" ("Ābelnieku muiža", "Ābeļnieki") iedzīvotāji.
lībartnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Lībartmuiža" iedzīvotāji.
Freudenberg Priekuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā.
startēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Startumuiža" iedzīvotāji.
jāņmuizieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji.
jāņmuižnieki Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji.
Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums.
makaviks Priežu beka ("Suillus variegatus").
Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
selektīvas kombinēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties atsevišķu komponentu un to kombināciju izpratnei.
selektīvās iekodēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties svarīgākās informācijas atsijāšanai no nesvarīgākās.
selektīvā salīdzinājuma insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties zināšanu un prakses salīdzinājumam.
Prohden Prodes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Indrāne Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" bijušais nosaukums.
Vecbaltmuiža Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" daļas, bijušās muižas apbūves paralēls nosaukums.
Eiropas protejs proteju suga ("Proteus anguinus").
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni.
Juņnaņa Province Ķīnas dienvidos (ķīn. val. "Yunnan"), platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu).
Guidžou Province Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Guizhou"), administartīvais centrs - Guijana, platība - 176167 kvadrātkilometri, 37750000 iedzīvotāju (2010. g.).
Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m.
lots Prūsijas 1856. gada muitas likumos 1 lots atbilda 16,666 gramiem.
Pszczolki Pščelku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
Przemysl Pšemišļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
puerils Puicisks, bērnišķīgs.
puiķelība Puiciskums.
peckeļs puika (nievājošā nozīmē).
zūnis Puika, dēls.
berītis Puika, jaunāks par 10.–12. g.
sviļpaunīks puika, kas pārmērīgi svilpo.
puidaks puika, zēns.
klepuča Puika; klepucis.
šepka puika; par augumu lielākās drēbēs ieģērbies puika
zolītis Puika; pusaudzis.
zoloks Puika; pusaudzis.
zolonka Puika; pusaudzis.
zoļuks Puika; pusaudzis.
beraks puika.
puiķis Puika.
puiškīns Puika.
stencis Puika.
puikamreize Puikas reize (ko darīt).
puikasskuķi Puikas un skuķi.
puikgājums Puikas, zēni.
Puikeln Puikule.
Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā.
pudzis Puisēns, dēliņš.
puišķēns Puisēns, jauneklis.
puiģelis Puisēns, mazs zēns.
puišelis Puisēns, mazs zēns.
klepucis Puisēns, puika.
pudžis Puisēns.
puikēns Puisēns.
puiķēns Puisēns.
puišķins Puisēns.
čalītis Puisis (bieži uzrunas funkcijā).
zokseris Puisis (parasti pusaudzis).
zoksteris Puisis (parasti pusaudzis).
brūtenieki Puisis un meita, kas brūtējas.
čūbijs puisis, jauneklis.
čalis Puisis, jauns vīrietis.
zellis Puisis, jauns vīrietis.
cerenieks Puisis, kas cerē uz kādu meitu.
ciempuisis Puisis, kas dzīvo ciemā; puisis no kaimiņu ciema.
kļovais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
kūlais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
spicais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
stilīgais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties.
baigais ērglis puisis, vīrietis, kuram visi vēlas līdzināties
džubaks Puisis, vīrietis.
džubriks Puisis, vīrietis.
jāņonkulis Puisis, vīrietis.
kadrs Puisis, vīrietis.
kentaurs Puisis, vīrietis.
ķerlis Puisis, vīrietis.
tipiņš Puisis, vīrietis.
vērsis Puisis, vīrietis.
vecais Puisis, zēns, draugs.
čomaks Puisis, zēns.
kadrs Puisis; draugs vai draudzene.
fraiers Puisis; draugs, mīļākais.
frajers Puisis; draugs, mīļākais.
freieris Puisis; draugs, mīļākais.
kents Puisis; draugs.
džigits Puisis; vīrietis.
fujaks puisis.
fūzis puisis.
breks Puisis.
čaļuks Puisis.
džoriks Puisis.
džubars Puisis.
keks Puisis.
kekss Puisis.
poisis Puisis.
poišus Puisis.
puisene Puisis.
puišis Puisis.
puišus Puisis.
vanderzellis Puisis.
žmeks Puisis.
puisene Puiša (kalpa) sieva.
puišcilaks Puišcilvēks.
klopčs Puišelis; klopčiks.
zeļļuks Puišelis; puika.
deņčuks Puišelis; pusaudzis.
klopčiks Puišelis.
kvencis Puišelis.
puišimeitas Puiši un meitas; jaunieši.
puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši.
spīži puiši.
Puischkaln Puiškalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
jungot Puišot, kalpot.
jātaļa Puišu pavedēja; arī meitu pavedējs.
Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā.
Pulkarn Pulkarnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Pullandorf Pullēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
Pundiken Pundiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
Puhnen Pūņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Puhnjen Pūņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Puhren Pūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā.
Pormsahten Purmsātu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Purmsātu pagastā.
maucikli Purva kosa ("Equisetum palustre").
maucikļi Purva kosa ("Equisetum palustre").
pudiks Pusauga puisis.
gūžainis Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos.
zontris Pusaugu puisis.
sidhi Pusdievi hinduismā, kuri sasnieguši garīgu pilnību un ieguvuši īpašas pārdabiskas spējas.
pusķīlis Puskuilis.
sarkanā puskuitala puskuitalu suga (Limosa lapponica").
melnā puskuitala puskuitalu suga (Limosa limosa"), aizsargājama.
kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
pingvīkula Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), kas Latvijā pazīstama arī kā kreimule.
pasmuidrs Puslīdz smuidrs.
Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems.
folvarks Pusmuiža Latgalē 18. un 19. gs.; vairākas šādas pusmuižas piederēja dominikāņu klosterim.
poļvarka Pusmuiža.
jaunkalps Puspuisis.
mazpuisis Puspuisis.
Powiany Pustiņas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Poszmucow Pušmucovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā.
Putnen Putnēnu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
kulainis Putni: kuitala, laucis.
dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta").
Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
Pusseneeken Puzenieku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
Pussen Puzes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā.
Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
dadžu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Cynthia cardui").
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.).
Raiskum Raiskuma muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raiskuma pagastā.
pašpuicisks Raksturīgs pašpuikam.
Rammenhof Ramas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
Ramelshof Rāmuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rāmuļu pagastā.
Ramkau Rankas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
Ranken Raņķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
glodene Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas dzimta ("Anguidae"), 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Rauden Raudas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe.
Alt-Drostenhof Raunas novada Drustu pagasta bijušās Vecdrustu muižas nosaukums vāciski.
Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā.
Rawen Rāvas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rāvas pagastā.
Rawen Rāves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā.
muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis.
pluinīties Refl. --> pluinīt(1); tikt pluinītam.
Reggen Reģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
sikhi Reliģiski politiska indiešu sekta, kas izveidojusies muhamedānisma ietekmē kā islāma un hinduisma sintēze.
Ringmundshof Rembates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
Ringenberg Remberģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Remplihn Remplīnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
Remten Remtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Lubbert-Renzen Rencēnu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
Ranzen Rencēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
rencēnmuižnieki Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rencēnmuiža" iedzīvotāji.
Rennenberg Renebergu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Dambesz Rentovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
resniķis resns puisis, arī resns sivēns vai cits dzīvnieks.
Restmuyža Restmuiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
asinssarkanais retējs retēju suga ("Potentilla astrosanguinea").
Rehsack Rēzakas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
Rodupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, garums - 10 km.
Rzežica Rēzeknes muiža, kas atradās Rēzeknes pilsētā un tās lauku teritorijā.
Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos.
Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
Dukszltygal Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" bijušās muižas nosaukuma variants.
razaļmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" tagad "Rēzna" iedzīvotāji.
rozenmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža", vēlāk - "Rēzna" iedzīvotāji.
puisānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Puisāni" iedzīvotāji.
Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums.
ozulmuizieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozulmuiža" iedzīvotāji.
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
Avots Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" daļa.
Dreiverovka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" nosaukuma variants.
drejerovcieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji.
drejerovkieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji.
garancieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" ("Lielie Garanči" un "Mazie Garanči") iedzīvotāji.
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji.
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
kivkānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" iedzīvotāji.
Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski.
Lali Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Laļi" nosaukums latgaliski.
Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski.
Gaišais ceļš Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" daļa.
Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski.
ļaļānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji.
ļalieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji.
Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski.
slabadieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" (kas senāk saucās "Sloboda" un "Slabada") iedzīvotāji.
ozolmuizieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
Ūzulmuiža Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" nosaukuma variants.
Pauleni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants.
Piliskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
Piļskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
platacieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji.
ratinieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji.
Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants.
skujānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
spundžānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Spundžāni" iedzīvotāji.
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji.
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
Tievināni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
Varanova Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Voronova" nosaukuma variants.
Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums.
rozenmuizieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" iedzīvotāji.
Reschenhof Režu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
peldošā ričija ričiju suga ("Riccia fluitans").
Riddelshof Rideļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Kurmāles pagastā.
čuidīt Rīdīt (suni); cuidīt.
nocuijināt Rīdīt suni saucot "cui, cui".
Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā.
Rybiniszki Riebiņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj.
Alberta privilēģija Rīgas bīskapa Alberta Gotlandes vācu tirgotājiem 1211. g. piešķirtā privilēģija tirdzniecībai Rīgā bez muitas nodevām.
anniņmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Anniņmuiža" (tagad - "Imanta") iedzīvotāji.
bišmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji.
bišumuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji.
Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
Rykopol Rikapoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Siggund Rikteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
Langholm Rīmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
Rinseln Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Rinkuln Rinkules muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Rieselhof Rinseln - Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Gruetershof Rīteru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pļaviņu pagastā.
Rittenhof Rites muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā.
Ceiruļs Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" (agrāk "Cīruļmuiža", arī "Ceiruļa muiža") nosaukums vietējā izloksnē.
ildzieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Ildzamuiža" (tagad "Ilzumuiža") iedzīvotāji.
ilzieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Ilzumuiža" iedzīvotāji.
mālieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Mālamuiža" iedzīvotāji.
mudra Ritualizēti žesti hinduistu reliģiskajā dejā, it īpaši roku un pirkstu kustības.
daršana Rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā.
ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi.
Rothseden Rocežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
tumšsarkanais rodohitons rodohitonu suga ("Rhodochiton atrosanguineum").
Rogajsz Rogaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Rokaischen Rokaižu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Roloff Rolavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā.
pasaules (starpnacionālās) tiesību sistēmas (vai saimes) romāņu ģermāņu (kontinentālā) tiesību sistēma, vispārējā (vai anglo amerikāņu) tiesību sistēma, Ziemeļu tiesību sistēma, islama un hinduisma tiesības, tālo austrumu tiesību saime.
Rodenpois Ropažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Nāgeļmuiža Ropažu novada apdzīvotās vietas "Nāgelmuiža" neprecīzs nosaukuma variants.
Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
Roskosz Roskošas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Rosenbeck Rozbeķu (Rozulas) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā.
Roza-Muyža Rozenmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
Koddiack Rozēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
Lubar Rozes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga.
Rosenhof Rožu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Rosenfeld Rožupoles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts.
Rubinen Rubenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā.
Rutzau Rucavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
Rutzky Ruckas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā.
Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
Rudbahren Rudbāržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Rudden Rudes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
Klauenhof Rūdolves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna.
Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
Luisenhof Rugājkalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Delphinium x ruysii Ruisa delfīnija.
ziemeļu pūķgalve Ruiša pūķgalve.
Dracocephalum ruyschiana Ruiša pūķgalve.
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
Rujen-Grosshof Rūjienas Lielā muiža (Lielrūjene), kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
Lielrūjene Rūjienas Lielā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
kalnmuižnieki Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Ruhmen Rūmenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
šimpuika Runā minētā vīrieša puika; šā puika.
šaipuika Runā minētās sievietes puika; šās puika.
šiempuika Runā minēto personu puika; šo puika.
suiķiski runāt runāt suitu izloksnē.
Ruhental Rundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Rundany Rundēnu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Rundtert Runtorta muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
brīvteritorija Rūpniecības uzņēmumi, kuriem valsts devusi izņēmuma tiesības saņemt no ārzemēm bez muitas u. c. importa ierobežojumiem fabriku iekārtas, izejvielas, materiālus ar nosacījumu, ka uzņēmuma produkcija tiek eksportēta (iekšējā tirgū - importa precēm atbilstoši nodokļi).
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
Ruszon Rušānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Februāra revolūcija sacelšanās Francijā 1848. g., kas noveda pie Luija Filipa gāšanas un republikas nodibināšanās.
sacuidīt sacuidināt.
Friedrichswald Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
Saikof Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
ķēķene Saimnieces palīdze (muižā).
mamzele Saimniecības vadītāja (muižā).
spīdzmane Saimniecības vadītāja muižā, pilī.
spīzmane Saimniecības vadītāja muižā.
integrācija Saimnieciskās dzīves internacionalizācijas forma: brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm, muitu savienība u. tml.
dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma; tāds, kas pauž altruismu; nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
vecpuisisks Saistīts ar vecpuisi, tam raksturīgs.
Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu.
Baechhof Saka, bijusī Upesmuiža.
Sackenhausen Sakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
upenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upes muiža" iedzīvotāji.
lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem.
pusmuižnieks Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā.
vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus.
Agihana sala Klusajā okeānā (_Aguijan_), Marianas salu dienvidu daļā, ASV teritorijā _Ziemeļu Marianas Salas_.
Ahunui sala Klusajā okeānā (_Ahunui_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijas teritorija.
Maui Sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs.
Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas.
Jīste Sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Juist"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 16,43 kvadrātkilometri, 1720 iedzīvotāju (2008. g.).
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
Kuiķulis Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiķule" nosaukuma variants.
kuivižnieki Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiviži" iedzīvotāji.
Holmhof Salas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
Holmhof Salas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
viķānieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Viķumuiža" iedzīvotāji.
augustieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Augustmuiža" iedzīvotāji.
līkumieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkummuiža" iedzīvotāji.
saulieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
Kirchholm Salaspils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Salaspils pagastā.
Frauenburg Saldus muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Saldus pagastā.
Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums.
Gāle Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropmuiža" bijušais nosaukums.
jaunmuižnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" (senāk "Jaunmuiža") iedzīvotāji.
Luttringen Saldus novada Lutriņu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
alšenieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Alši" (senāk - "Alšumuiža") iedzīvotāji.
ēzeļmuižnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēzeļmuiža" iedzīvotāji.
kalnamuižnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji.
Zaņas muuiža Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Zaņasmuiža" nosaukuma variants.
grāveļnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" (senāk - "Grāveļu muiža") iedzīvotāji.
Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Salleenen Salienes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Sellin Salīnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
Sallonay Salnijas (Salanājas) muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas.
Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m.
dzirenieki Saluds novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Dziras" (senāk - "Dzirumuiža") iedzīvotāji.
zuks Samērā liels puisis.
sīklapu samtene samteņu suga ("Tagetes tenuifolia syn. Tagetes signata").
Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi").
samsāra Sansāra - hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos.
purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem.
Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
Sophienhof Sapiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
ringa Sapulces māja strādniekiem muižā.
Sarreiken Saraiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā.
Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā.
stroža Sargs (muižā).
mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož.
miezelene Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea").
mīzele Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea").
Limosa lapponica sarkanā puskuitala.
Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
Rot-Ponemun Sarkanpanemunes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
Heidenfeld Sarkaņu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā.
Sernaten Sarnaten - Sarnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā.
Sarnaten Sārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā.
bodi Sasaku tautas grupa Indonēzijā Lombokas salā, kas ir hinduisti.
Sesslauken Saslaukas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Sassmacken Sasmakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Satingen Sātiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
uināt Saukt "ū-ū!", uijāt (1).
Libaushof Saules muiža, kas atradās Liepājas pilsētas teritorijā.
Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu.
Neubad Saulkrastu (Neibādes) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
ozolīšu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum aquilegifolium").
Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
raga sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina cornui").
Saussen Sausnējas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sausnējas pagastā.
Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā.
Saweiki Saveiku muiža, kas atradās Piedrujas pagastā.
Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
Sawensee Sāvienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
Harē Savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās".
uilis Savienojumā "uilī iet" - sabojāt, iznīcināt.
savpuika Savs, paša puika; sevpuika.
sevpuika Savs, paša puika.
Setzen Seces muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
lotosa poza sēdēšana taisnu muguru un sakrustotām kājām, ko hinduismā un budismā izmanto meditāciju praksē.
Zoegenhof Sējas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
savaļnes sējums muižas vai svešas saimniecības tīrumā.
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium").
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
Sehmen Sēmes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
muids Sena šķidrumu un beramvielu mērvienība Francijā, tās lielums bija stipri mainīgs atkarībā no rajona un mērījamā produkta; visbiežāk lietojamais muids bija aptuveni vienāds ar 270 l.
publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem".
bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu.
namiķis Senāk virtuves zēns muižā.
sāmkhja Senākā no sešām hinduistu filozofijas skolām, kas radusies ap 6. gs. p. m. ē., tās uzmanības centrā ir gara un matērijas attiecības; vēlāk tā saplūda ar teistisko jogu.
Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
jomenri Senatnē - angļu brīvprātīgā kavalērijā, kas sastāvēja no muižniekiem un citiem zemes īpašniekiem.
dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus.
Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru.
joni senindiešu mitoloģijā un dažādos hinduisma novirzienos - dievišķā radošā spēka simbols.
Ances senkapi senkapi Ventspils novada Ancē, pie Ances pasta nodaļas, pļavā aiz bijušās muižas dzīvojamās ēkas, datēti ar 13.-14. gs. miju.
makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes.
dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas.
sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana.
Hofmeistershof Serbigal - Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Sermus Sērmūkšu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmūkšu pagastā.
Sessillen Sesīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Sobolino Sibilinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
Seeksaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Sexaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
sierenieks Siera gatavotājs muižā; siernieks.
Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
šķeterniece sieviete, kas ar puišiem jaucas.
joni Sievietes ģenitāliju attēls hinduismā kā pielūgšanas objekts - šakti izpausme.
šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme.
Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
allažmuižnieki Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" iedzīvotāji.
Schloss Segewold Siguldas pils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
knapsieriņš Sīks puika vai neliela auguma cilvēks.
Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Solujeny Silajāņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
peldošā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus fluitans").
Sjuidžova Sjuidžou - pilsēta Ķīnā.
asinssārtā skābene skābeņu suga ("Rumex sanguineus").
Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
Schenberg Skaistkalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Skangalshof Skangaļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Liepas pagastā.
mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai meditācijā maksimāli koncentrētos (sākotnēji hinduismā un budismā).
Skarre Skares muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
Sknaben Sknābes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā.
Schreiten Skreites muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
Roemershof Skrīveru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
Schrunden Skrundas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
ventenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Ventasmuiža" iedzīvotāji.
Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski.
Schujen Skujenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
Klein-Strutteln Skuju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
Schorstaedt Skursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
eskvairs skvairs (1) - lauku muižnieks vai kādā apvidū lielākais zemes īpašnieks Anglijā.
Schlagunen Slagūnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
šmodrs Slaids, smuidrs.
smugls slaids, šmaugs, smuidrs.
šmulkans Slaiks, smuidrs, lokans.
žmūgans Slaiks, smuidrs, lokans.
šmīdrs Slaiks, smuidrs, šmaugs.
smidrs Slaiks, smuidrs.
šmidrs Slaiks, smuidrs.
smulkans Slaiks, smuidrs.
snidrs Slaiks, smuidrs.
snīdrs Slaiks, smuidrs.
šņidrs Slaiks, smuidrs.
Schlampen Slampes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
nobilitēt Slavināt, cildināt, iecelt muižnieku kārtā.
Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.).
šorks Slikts puisis.
švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis.
švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
Schliepenhof Slipes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
Slabada Sloboda - Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" senāks nosaukums.
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
Amt-Schlock Slokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
tievā smailknābīte smailknābīšu suga ("Oxitegus tenuirostris"), Latvijā aizsargājama.
Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Festuca ovina subsp. tenuifolia smalklapu auzenes "Festuca tenuifolia" nosaukuma sinonīms.
Tagetes signata smalkllapu samtenes "Tagetes tenuifolia" nosaukuma sinonīms.
tolubalsams Smaržīga viela, ko iegūst no Dienvidamerikas koka "Myroxylon toluifera" un lieto parfimērijā un medicīnā.
Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris").
Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof.
Jaunomuiža Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums vietējā izloksnē.
mestrēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Mestru muiža" iedzīvotāji.
Deutzia gracilis smuidrā deicija.
smūdrs Smuidrs, slaiks.
šmīdrējs Smuidrs, šmaugs.
smaudrs Smuidrs.
šmaudrs Smuidrs.
smuidls Smuidrs.
šmuidrs Smuidrs.
smuigls Smuidrs.
šmuigs Smuidrs.
pašmauga Smuidru, garu kociņu audzīte izcirtumā.
smidrums smuidrums.
šmuidrums Smuidrums.
Schmucken Smuku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
akcidencija Sods par preces nepareizu nosaukumu muitas deklarācijā.
muitas sods sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
Sokolki Sokolku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā.
Solosz Sološu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības.
idalgo Spāņu vidējās un zemākās muižniecības pārstāvis, bruņinieks viduslaikos; 16. gs. daļa izputējušo idalgo kļuva par konkistadoriem.
Sparenhof Spāres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
Spahrenhof Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
Spahren Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Spāres pagastā.
sabris Spēcīgs radījums (salīdzinājumā: puisis kā sabris).
kacēns Spēcīgs, brangs puisis.
sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi.
izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
Spelan Spēlānu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
ragainis Spirgts plosīgs puika.
paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta").
sarkansvītrotais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Ampedus sanguinolentus syn. Elater sanguinolentus").
Fragenhof Spraugu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Proebstingshof Sprēstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
Springen Spriņģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā.
spunds Spunda spainis jeb duidubenis.
Stackeldangen Stakeldangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā.
Stahlenhof Stāles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
purenis Stalts un varens puisis.
Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā.
Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra.
ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā.
CIPL Starptautiskā valodnieku pastāvīgā komiteja (franču "Comite international permanent de linguistes").
Stuerzenhof Startu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagastā.
Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
Lammjany Steļķenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā.
vingris Stiprs, jauns, lokans puisis.
Stirben Stirbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
Sterniany Stirnienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā.
Styrniszki Stirnišķu muiža, kas atradās Skaistas pagastā.
Stolarowszina Stoļerovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
Kurtenhof Stopiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā.
algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu.
gabalnieks Strādnieks, kas apstrādāja muižas ierādītu riežu.
gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām.
Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā.
Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
cielavveida strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Grallina bruijni").
Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Strickenhof Strēķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā.
Stricken-Klentzen Striķu Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
Bēlnambīli Strokstauna – pilsēta Īrijā ("Beal na mBuili"),tās nosaukums īru valodā.
asinssarkanā stromante stromanšu suga ("Stromanthe sanguinea").
Strutteln Struteles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
Stockmannshof Stukmaņu muižas bijušais nosaukums, uz kuras zemes izveidojās apdzīvotā vieta un pilsēta "Pļaviņas".
Sophienhof Stuķēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
Stūru dīķis Stūrmuižas dīķis Blīdenes pagastā.
Stuhrhof Stūru muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
Subbat Subatas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā.
zaļmuizieši Subates pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāmuiža" iedzīvotāji.
Suden Sudes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
šaiks Sūfiju garīgais skolotājs, kaut kas līdzīgs hinduistu guru.
suits Suiti.
suiķis Suits.
bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm.
bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm.
govkuņģis Suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
Suckau Sūkavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
Sunzel Suntažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.
suņpuisis Suņu kopējs muižā; piķieris.
Superintendentenhof Supardentu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
Wittenheim-Sussei Susējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Susten Sustas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
Friedrichshof Sušķiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Schwarren Svares muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Sweckshof Sveķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Swenten Sventas muiža, kas atradās Sventas pagastā.
parvans Svētā "Mēness pārmaiņu diena" hinduismā, proti, jauns mēness, pilns mēness, kā arī katras lunārā mēneša puses 8. un 14. diena, kuras tiek atzīmētas ar dažādiem rituāliem un gavēņiem.
OM Svēta formula - mantra, ko indiešu reliģijās, piem., hinduismā izmanto lūgšanās un meditācijā.
Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
Gross-Swehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile.
ghata Svētvieta - hinduismā vārds, ko var attiecināt uz kalnu grēdu, rituālās mazgāšanās vietu vai kremācijas vietu.
ixocomus Sviestbeku ģints "Suillus" nosaukuma sinonīms.
lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus").
purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama.
graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos.
zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos.
priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice.
plomba Svina zīmogs, ko pieliek muitnīcās pie pārlūkotām precēm un pie aizzīmogotiem preču vagoniem.
Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
Svullu ezers Svuiļu ezers Prodes pagastā.
majorāts šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
sakti Šakti - sievišķais princips hinduismā.
Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms.
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
Scharlottenberg Šarlates muiža, kas atradās Jūrkalnes pagastā.
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
Schoedern Šēderes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Schoenheyden Šengeidas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Charlottenhof Šerlatu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā.
kosa Šī nodalījuma klase ("Equisetopsida").
Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
huilija Šīs dzimtas ģints ("Huilia"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas.
ežlape Šīs dzimtas ģints ("Thuidium"), \~240 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
šarlaksarkanais medusputns šīs dzimtas suga ("Myzomela sanguinolenta").
tuksneša smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais languida").
tievā teilorija šīs ģints suga ("Tayloria tenuis"), kas aug kūdreņos uz nitrofilu augu (aveņu, nātru) paliekām.
Cicinnobolus cesatii šīs ģints sugas "Ampelomyces quisqualis" nosaukuma sinonīms.
kosa Šīs klases rinda ("Equisetales").
kosa Šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints.
Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
Skuszkowo Škoškavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
muizinieki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji.
Muizinīki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" nosaukums latgaliski.
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
Seehof Šķerstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
Alexanderhof Šķibes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta teritorijā.
LCD Šķidro kristālu displejs (angļu "liquid cristal display").
Patujāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe patouillardii").
Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā.
Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā.
Schillingshof Šķiliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
šļachta Šļahta - poļu muižniecība.
šļakota šļahta, sīkā poļu muižniecība.
Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms.
Luiziāna Štats ASV (angļu val. "Louisiana", fr. "Louisiane"), atrodas valsts dienvidos pie Meksikas līča, administratīvais centrs - Batonrūža, platība - 134265 kvadrātkilometri, 4650000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.).
Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.).
Ansoategi Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Anzoategui"), administratīvais centrs - Barselona, platība - 43300 kvadrātkilometru, 155600 iedzīvotāju (2010. g.).
Steinburg Šteinburgas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Schwanen Švāna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
ATS Šveices informācijas aģentūra (franču "Agence telegraphique suisse").
Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes.
Tabor Tābaras muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
kunkuliņš Tabuizēts apzīmējums, arī mīļvārds mazam bērnam.
netīrie Tabuizēts un negatīvi iekrāsots mirušo garu jeb veļu apzīmējums, kas radīts kristietiskās ideoloģijas ietekmē.
puišīgs Tāda (sieviete), kas mēdz saieties ar puišiem.
misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
Tadaiken Tadaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
diskursīvs Tāds (par izziņu, domāšanu u. tml.), kas atšķirībā no jutekliskā un intuitīvā ir balstīts uz slēdzieniem, uz loģiku.
ārmuižnieks Tāds, kas dzīvo ārpus muižas teritorijas.
senmuižnieks Tāds, kas ir muižnieks vairākās paaudzēs.
puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
kontraintuitīvs Tāds, kas nesakrīt ar intuitīvi gaidīto; tāds, kas ir pretrunā ar intuīciju.
pirmsmuitošanas Tāds, kas pastāv, noris pirms muitošanas.
mumspuikamējs Tāds, kas pieder mūsu puikam, ir ar to saistīts; mūsu puikas.
puikiemējs Tāds, kas pieder puikām; tāds, kas ir saistīts ar puikām; puiku.
puikamējs Tāds, kas pieder puikam; tāds, kas saistīts ar puiku; puikas.
puikiņamējs Tāds, kas pieder puikiņam; tāds, kas ir saistīts ar puikiņu; puikiņa.
puisimējs Tāds, kas pieder puisim; tāds, kas saistīts ar puisi; puiša; puišamējs.
puišamējs Tāds, kas pieder puisim; tāds, kas saistīts ar puisi; puiša.
tavpuikamējs Tāds, kas pieder tavam puikam; tāds, kas saistīts ar tavu puiku; tava puikas; tevpuikamējs.
tevpuikamējs Tāds, kas pieder tavam puikam; tāds, kas saistīts ar tavu puiku; tava puikas.
Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Amt-Talsen Talsu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
ezermuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
Kroņi Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņmuiža" nosaukuma variants.
laucenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
jaunmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
klārmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Klārmuiža" iedzīvotāji.
Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
turkumuižnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Turkmuiža" iedzīvotāji.
silmuižnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Silmuiža" iedzīvotāji.
abavnieki Talsu novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Abavas" ("Abavas muiža") iedzīvotāji.
jaunmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
nurmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nurmuiža" (tagad - "Lauciene") iedzīvotāji.
pļavenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji.
pļavmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji.
stendesmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji.
stendsmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji.
Lipsthusen Talsu novada Lībagu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
divkrāsainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus bicolor").
rudgalvas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus fuscicollis").
Žofruā cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus geoffroyi").
Napo upes tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus graellsi").
imperatora tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus imperator").
raibsejas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus inustus").
baltlūpu tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus labiatus").
Baltkāju cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus leucopus").
Martinsa tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus martinsi").
ūsainais rudgalvas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus melanoleucus").
rudroku tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus midas").
ūsainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus mystax").
melnais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus niger").
melnkrēpju tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus nigricollis").
Edipa cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus oedipus").
sarkanpaura ūsainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus pileatus").
zeltmantijas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus tripartitus).
vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
Tergeln Tārgales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
Tarschok Taršeku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Tartack Tartaku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru.
Telssen Tāšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā.
Tels-Paddern Tāšu-Padures muiža, kuras teritorijā izveidojies Kalvenes ciems.
Tawdowiany Taudajānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Līksnas pagastā.
Towlinow Taulinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Taunagi Taunagas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
Tauenhof Taurēnu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
pūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm).
silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Tauerkaln Taurkalnes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Taurup Taurupes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
balieši Tauta Bali salā un Lombokas salas rietumdaļā (Indonēzijā), valoda. pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - hinduisti.
buji Tauta Guidžou provincē (Ķīnā), valoda (buju) pieder pie taju valodām.
tuli Tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults).
ho Tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums.
oraoni Tauta Indijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie dravīdu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - hinduisti.
kannari Tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi.
santali Tauta Indijas ziemeļrietumu daļā, Bihāras štata austrumos, neliels skaits arī Bangladešā, kopskaitā līdz 5 mlj cilvēku, valoda pieder pie mundu valodām, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
sasaki Tauta Indonēzijā Lombokas salā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa - hinduisti.
makasari Tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi.
botlihi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi.
duni Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults.
tundzji Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē.
nepālieši Tauta Nepālā, Indijā, runā nepāliešu valodā, ticīgie - hinduisti.
pandžabi Tauta Pakistānā un Indijā (gk. Pendžābas štatā), valoda pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - Pakistānā musulmaņi, Indijā - hinduisti, sikhi.
asamieši Tauta, Asamas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti.
bihari Tauta, Biharas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Nepālas dienvidos, Bangladešas centrālajā un ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - musulmaņi.
tamangi Tauta, dzīvo gk. Nepālas austrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - hinduisms.
kandi Tauta, dzīvo gk. Orisas štata (Indijā) mežainajos kalnos, valoda pieder pie dravīdu saimes, reliģija - tradicionālie cilts ticējumu sajaukums ar hinduismu.
kačari Tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi.
hariji Tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
savari Tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana.
tiperi Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Tripuras štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - hinduisms.
korki Tauta, dzīvo Indijas vidienē, Tapti baseinā, valoda pieder pie mundu saimes, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - animisma un hinduisma sajaukums.
šuji Tauta, dzīvo Ķīnas Guidžou provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, tuvu radniecīgi duniem, animistiski ticējumi, senču kults.
nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
tari Tauta, dzīvo Nepālas dienvidu un dienvidrietumu daļā purvainos apvidos, runā indoāriešu valodu grupas dialektos, reliģija - hinduisms, saglabājušies animistiski ticējumi.
kašmirieši Tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti.
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
oriji Tauta, Orisas štata pamatiedzīvotāji, runā oriju valodā, kas pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - hinduisti; utkali.
džaunsari Tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti.
garhvali Tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti.
kumauni Tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti.
kārtu pārstāvniecība tautas pārstāvības veids, kas attīstījās pārejas laikā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, kad ekonomiski nostiprinājās zemākā muižniecība, garīdzniecība un pilsētu pilsonība, pastāvēja \~12.-17. gs.
čami Tautība, dzīvo Mekongas ielejā Vjetnamā un Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi malajiešiem, reliģija - islāms (ar hinduisma elementu piejaukumu); tjami.
kukičini Tautību un cilšu grupa (manipuri, čini, lušeļi, tado, kuki, lakeri, peti, maringi, sokti, mari u. c.), dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, animiskiskie ticējumi, daļa - hinduisti vai kristīgie.
gondi Tautību un cilšu grupa Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām; ticīgie - hinduisti; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti.
botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms.
barabodi Tautu grupa (garo, kačari u. c.), dzīvo Indijas austrumos, gk. kalnu apvidos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās matriarhāta paliekas, animistiskie ticējumi, daļa - hinduisti.
pahari Tautu grupa Indijā, gk. Himalaju dienvidi priekškalnēs, Indijas ziemeļos un Nepālā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti.
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti.
tevpuika Tavs puika.
Dzjanhaņas līdzenums tektoniska ieplaka Hanšui upes lejtecē, augstums 30-80 m, norobežo 600-1500 m augsti kalni, subtropu klimats.
Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi.
Terwenden Tērandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
brīvās tirdzniecības zona teritorija, kurā dalībvalstis savstarpējos tirdzniecības darījumos ir atbrīvotas no muitas maksājumiem.
Rujen-Torney Ternejas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
šerlatnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Šerlates muiža" iedzīvotāji.
kalnamuižnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji.
Tetelmuende Tetelmindes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
Tegasch Tiegažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
likumu bruņinieks tiesību doktora tituls Rietumeiropā 12.-16. gs., jo viduslaikos akadēmiskā izglītība deva personiskas muižnieka tiesības.
pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas.
Numenius tenuirostris tievknābja kuitala.
Tigwen Tigves muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Tilmannshof Tilmaņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā.
Thielenhof Tiļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
asinssarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sanguineus", syn. "Dermocybe sanguinea"); asinssarkanā ādgalve.
sarkanlapiņu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius semisanguineus", syn. "Dermocybe semisanguinea"); sarkanlapiņu ādgalve.
Tingern Tingeres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Lindenberg Tīnūžu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
brīvā tirdzniecība tirdzniecība bez muitas un citiem ierobežojumiem.
Tyrol Tīreļu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
kartupeļu skujiņa tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīruma ašķis tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīruma skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu kosa tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu kosas tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu skostas tīruma kosa ("Equisetum arvense").
cūku retējumi tīruma kosa ("Equisetum arvense").
pursis tīruma kosa ("Equisetum arvense").
ašķi Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
eglīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
eglītes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
ģaģele Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
gagēlis Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
gigele Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
griss Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
griuži Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
grūši Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
gruži Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
grūzis Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
korsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
koša Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
kose Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
kosiņa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
kosīši Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
kosta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
laukeglīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
ošķi Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
pauži Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skorsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skosa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skosas Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skoste Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škoste Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skostes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skosts Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skujiņa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrška Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūrsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūrstas Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrstas Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūrstes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrstes Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūrsts Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
škūsa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skuška Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūsta Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūste Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
skūstīte Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumašķis Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
zalkškosa Tīruma kosa ("Equisetum arvense").
Tirsen Tirzas muiža, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Tirza.
Tiskaty Tiskadu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagastā.
dīkās dienas to saimnieku (kuru saimniecība nebija lielāka par 3/8 arkla) brīvās dienas, kas muižai deva klaušas tikai dažas dienas nedēļā.
dīkā nedēļa to saimnieku brīvnedēļa, kas muižai deva klaušas tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
Tootzen Toces muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
Tolkenhof Tolkas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
Tomes muiža Tomes pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums.
homotopija Topoloģijas pamatjēdziens, kas formalizēti atspoguļo intuitīvo priekšstatu par nepārtrauktu attēlojuma pārveidojumu.
Torkenhof Torkas muiža, kas atradās Lažas pagastā.
Toernishof Torņa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
žākars Trakulīgs puika, draiskulis.
zestiks Trakulīgs puisis.
muitas kontrole transportlīdzekļu un pasažieru kravas pārbaude un muitošana.
Breeden Trapes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Traumhof Traumhofas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Treyden Treiden - Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
Trekken Trekņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
Treppenhof Trepes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
dvāparajuga Trešā no četrām jugām jeb laikmetiem hinduisma laika ciklā; tā sākas dienā kad Krišna pamet šo planētu un turpinās 864 tūkstošus gadu.
Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
lubēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Lubumuiža" iedzīvotāji.
Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers.
lūku dienas trīs dienas pavasarī, kad liepām miza atlobījās un visam pagastam bija atļauts iet pa muižas mežiem lūkus plēst.
rebete Trokšņains un nerātns puika.
Tropowo Tropšu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
Espenhoehe Troškas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Adulienas pagastā.
Trumalewa Trumuļevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā.
Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
Taubenhof Tūjas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
Tuckumshof Tukuma muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Durbes pils muzejs Tukuma muzeja struktūrvienība, atrodas Tukumā, Parka ielā 7, izvietots Durbes muižas pilī, ekspozīcija atspoguļo lauku muižas kultūrvides vērtības.
baltmuižnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Baltāmuiža" iedzīvotāji.
vērpenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Vērpji" senāk "Vērpju muiža" iedzīvotāji.
abavnieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Abavas" ("Abavas muiža") iedzīvotāji.
Lesten Tukuma novada Lestenes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
ozolnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
dzirciemnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirciems" (senāk - "Dzirciemmuiža") iedzīvotāji.
Tummen Tumes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
daglis Tumšrūsgani plankumains kuilis.
Treiden Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Turkaln Turkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
Turlau Turlavas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
Turmont Turmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
tika U veida zīme jogas pierē, kas liecina par garīgā ideāla sasniegšanu, tās zīmēšana ir hinduista ikdienas rituāls.
Abikjū ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Abiquiu Reservoir_), izveidota Riočamas upē, Ņūmeksikas štata ziemeļaustrumu daļā.
Dzilnupe ūdenstece Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā, ietek Babītes ezera austrumu galā; Dzilnene; Mācītājmuižas upe.
Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe.
Kalnamuižas dzirnavezers ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība — 2,5 ha; Kalna muižas dzirnavezers; Kalnmuižas dzirnavezers.
peldošā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria fluitans", arī "Festuca fluitans").
Uhdiken Udiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Udrennen Ūdrandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Udsen Udzes muiža, kas atradās Jelgavass apriņķa Bērzmuižas pagastā.
Ugahlen Ugāles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā.
Uggunzeem Uguņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Upesgrīvas pagastā.
Ui Uija - pilsēta Francijā ("Houilles").
Ukry Ukru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā.
Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Wiexten Umpartes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā.
Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
Obuda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vecākā - ziemeļrietumu daļa Donavas labajā krastā, I-IV gs. romiešu apmetne Akvinka ("Aquincum").
Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
Limenen Ungura muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā.
Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Orellen Unguru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā.
Ungor Unguru muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā.
Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā.
Kvilu Upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato.
Žekitinjonja Upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
Gurgeja Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Kaninde Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Urusuipretu Upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka.
Esekibo Upe Dienvidamerikā, Gajānā ("Essequibo"), garums - 970 km, sākas Gvajānas plakankalnes kalnos, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 25 km platu grīvlīci.
Uina Upe Francijas rietumu daļā ("Huisne"), Sartas kreisā krasta pieteka.
Narmada Upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada.
Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
Fananui Upe Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalā, ietek Tasmana jūras Dienvidu Taranaki līcī.
Kauinari Upe Kolumbijā ("Rio Cahuinari"), Kaketas labā krasta pieteka.
Purui Upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka.
Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
Kema Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
Halhingola Upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā).
Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
Kasikjare Upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km.
purašķis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
trauslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
traušlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
trusēlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
truši Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
trusis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
truslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
ūdensskostas Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
zirgašķi Upes kosa ("Equisetum fluviatile").
gruzis Upes kosa ("Equisetum limosum").
Equisetum limosum upes kosas "Equisetum fluviatile" nosaukuma sinonīms.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā.
Usseken Usaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
Usmaiten Usmas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Usmas pagastā.
Ustron Ustrones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Usingen Uziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
immatrikulācija Uzņemšana augstskolā, muižnieku vai garīdznieku kārtā, ierakstot uzņemamās personas vārdu sevišķos sarakstos jeb martikulās.
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve.
Skrīveru dzirnavezers uzpludināts uz Dīvajas upes Skrīveru novadā, platība — 2,5 ha; Kalnamuižas ezers; Kalnezers.
Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha.
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers.
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs.
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers.
Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers.
uzcuināt Uzrīdīt, saucot "cui!".
uzcujināt Uzrīdīt, saucot "cui!".
izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
Hasau Užavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā.
Wabol Vabales muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu.
Teutschenbergen Vāckalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
fons Vācu muižnieka pievārds, vēlāk uzskatīts tikai par uzvārda daļu.
Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību.
Waddax Vadakstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
šķilters Vagara palīgs, kas uzraudzīja ļaudis muižas darbos; pagasta vecākā palīgs.
vagārs Vagars - galvenais muižas darbu uzraugs.
Wagenhof Vāgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Waidau Vaidavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
Wainsel Vainižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vainižu pagastā.
Wainoden Vaiņodes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
kalnmuižnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji.
veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas.
atdzanāt Vairākkārt dzīt (piemēram, cūku pie kuiļa).
cuināties Vairākkārt rīdīt, sakot "cui!".
ekonomija Vairāku muižu apvienojums vienā apsaimniekošanas kompleksā (feodālismā).
Wallaten Valātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Waldeck Valdeķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Waldegalen Valdgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā - feoda īpašnieks; senjors, muižnieks, dzimtkungs.
Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
Valgals muiža Valgales muižas nosaukuma variants.
Wolgund Valguntes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Valgundes pagastā.
Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā.
mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
Wallhof Valles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
mežmuižnieki Valles pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
Wolmarshof Valmieras muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji.
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji.
Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
valmiermuizieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Valmiermuiža" iedzīvotāji.
muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus.
kroņinieks Valsts muižas zemnieks.
Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu.
Valsts ieņēmumu dienests valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas finansu ministra pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
Neuhausen Valtaiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Mazsalacas muiža Valtenberģu muiža Mazsalacā.
Waltershof Valtera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
Waltershof Valtera muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
Vonganuja Vananui - pilsēta Jaunzēlandē.
Wandsen Vandzenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
Wahnen Vānes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā.
Wangen Vangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Wangasch Vangažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Inčukalna pagastā.
Wangaschhof Vangažu muižas vāciskais nosaukums, kas minēts zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos.
Warklany Varakļānu muiža, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Kokari.
Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums.
Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
Wahrenbrock Vārenbrokas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
purins Varens, stalts puisis.
purens Varens, stalts, uzkopies puisis.
Wahrenhof Vāres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
Warriben Variebas (Varibes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Warkow Vārkavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
Anrepshof Vārmas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Ogresgala pagasta teritorijā.
Wormen Vārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
Warnowiz Varnovicas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
Worslowo Vārslavāņu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā.
Wartagen Vārtājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
Warwen Vārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
Warwen Vārves muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
Wattram Vatranes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
Lindenruhe Vecā Bieriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mārupes pagastā.
vainiži Vecā muiža.
Alt-Abgulden Vecabguldes (Ānbomes) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
Ānbome Vecabguldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā.
Alt-Adlehn Vecadulienas muiža.
Alt-Ottenhof Vecates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vecates pagastā.
Alt-Autz Vecauces muižas un pagasta bijušais nosaukums.
Alt-Bahten Vecbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Bebben Vecbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
Alt-Bewershof Vecbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
Alt-Bilskenhof Vecbilskas muiža, kas atradās tagadējā Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Alt-Bilskenshof Vecbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Alt-Born Vecbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā.
Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā.
Alt-Zeezern Veccieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Stary Myšl Vecdomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
Alt-Drogen Vecdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
Alt-Gruenwald Vecgrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Alt-Schwanenburg Vecgulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā.
Alt-Kalzenau Veckalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Alt-Karkel Veckārķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kārķu pagastā.
Alt-Goldingen Veckuldīgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Alt-Kaipen Vecķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
Alt-Laschen Veclažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Bixtensee Veclīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Alt-Memelshof Vecmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Alt-Mocken Vecmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā.
Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā.
Petendorf Vecmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Sussikas Vecmuiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salaspils pagastā.
Ivestes ezers Vecmuižas ezers Ērgļu pagastā.
Pulgas ezers Vecmuižas ezers Ērgļu pagastā.
Veismuižas ezers Vecmuižas ezers Gārsenes pagastā.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagasta teritorijā.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagasta teritorijā.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta teritorijā.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Īvandes pagasta teritorijā.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagasta teritorijā.
Īvandes pilskalns Vecmuižas pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagstā.
Alt-Murjan Vecmurjānu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
Alt-Peltzen Vecpelces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
Alt-Pebalg Vecpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
Staryzamek Vecpils muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
Oldenburg Vecpils muiža, kas atradās Kazdangas pagastā.
Altenburg Vecpils muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta teritorijā.
Oldenburg Vecpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Dižlāņi (Vecpils), Vecpils pagasta centrs.
Alt-Platon Vecplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
vecs puisis vecpuisis.
aģins Vecpuisis.
vecpuiši Vecpuisis.
vecpuisīgs Vecpuisisks.
vecpuišgājums Vecpuiši.
Alt-Salis Vecsalacas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Alt-Sallensee Vecsalienas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
Alt-Saticken Vecsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
Alt-Sahten Vecsātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Alt-Sauken Vecsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
Alt-Rahden Vecsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
Alt-Selburg Vecsēlpils muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
Alt-Sehren Vecsērenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Alt-Bergfried Vecsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža", tagad "Vecumnieki" iedzīvotāji.
Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Alt-Wormen Vecvārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
Alt-Schwarden Veczvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
Weeden Vēdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
varnāšrama Vēdiskais sabiedrības dalījums kārtās, kas raksturīgs tradicionālajai hinduistu sabiedrībai.
apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām.
Welsen Vedzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Fegen Vēgu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Weggen Veģes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Winterfeld Veibes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
ziķerzellis Veikls, izveicīgs, izdarīgs puisis.
Klein-Abgulden Veiķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Weissenstein Veismaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vaives pagastā.
Fehgen Vējavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vējavas pagastā.
Vegesacksholm Vējzaķsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
Welden Veldes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
kaukainis Velna tabuizēts apzīmējums.
kauķens Velna tabuizēts apzīmējums.
ķauķis Velna tabuizēts apzīmējums.
kauķis Velna tabuizēts apzīmējums.
kauks Velna tabuizēts apzīmējums.
vešerene Veļas mazgātāja muižā.
nobili Venēcijā tie muižnieki, kam bija tiesības ieņemt valsts augstākos amatus.
limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze.
lejnieki Venstspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasmuiža" iedzīvotāji.
Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe.
vičaknieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vičaki" senāk "Vičakmežmuiža" iedzīvotāji.
vecmuižciemnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižciems" iedzīvotāji.
ameļnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Amele" ("Ameļi", "Ameļmuiža") iedzīvotāji.
puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji.
pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji.
muižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" iedzīvotāji.
sarkanmuižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
ventnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Venta", "Ventas" jeb "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
muižgaļi Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji.
muižgalnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji.
muižgaļnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji.
annenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Annasmuiža", "Annsmuiža") iedzīvotāji.
annieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Annasmuiža", "Annsmuiža") iedzīvotāji.
jaunmuižnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
stierbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stierbesmuiža" jeb "Stierbsmuiža", tagad "Stirbes" iedzīvotāji.
Wensau Venzavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
Fistelen Vērenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
Saraikas muiža Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants.
Saraikas Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants.
Wirginahlen Vērgaļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
Fehren Vērienes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
Žakjēna veronika veroniku suga ("Veronica jackuinii"), Latvijā adventīva.
Wirben Vērpes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
Werpenhof Vērpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džukstes pagastā.
Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
Wertukszna Vertokšņas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
Wersicken Verzikas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Wesselshof Veselavas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veselavas pagastā.
Wessel Veseļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
dzanāt Vest cūku pie kuiļa.
Festen Vestienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a.
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem.
niebt Veuikt, pievarēt.
Wickenhof Vezītes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
Alt-Lasdohn Vezlazdonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
Sudden Vībrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
džentriji Vidējie un sīkie muižnieki bez tituliem Anglijā 16.-17. gs., t. s. jaunās muižniecības daļa.
Widdrisch Vidrižu muiža, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Vidrižu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Gravas.
Golan Vidsmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā.
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
dzimtbūšana viduslaikos izveidojusies zemnieku atkarības forma no muižnieka vai zemes kunga.
nobili Viduslaikos vispārim muižnieki.
oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem.
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā.
buržuāzija Viduslaiku turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai).
meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
Mittelhof Vidusmuiža.
kurtnieks Vidzemē zviedru laikos muižas naktssargs.
landesštāts Vidzemes muižniecības politiskā programma 18. gs.
Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai.
Widsershof Vidzeru muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
puišmāsiņa Vieglprātīga sieviete, kas mēdz saieties ar puišiem.
brahmačārja Viena no garīgās attīstības pakāpēm hinduisma reliģiskajā praksē.
gurungi Viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms.
manipuri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi.
trešā kārta vienkāršie ļaudis Francijas kārtu parlamentā pirms 1789 revolūcijas (abas pārējās kārtas bija muižniecība un garīdzniecība).
Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers.
hercogs Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls.
hercogiene Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā; persona, kam ir šāds tituls.
kāma Viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem materiālās dzīves mērķiem - jutekliskā bauda.
šivaisms Viens no diviem galvenajiem hinduisma virzieniem, kurā centrālais pielūgsmes objekts ir dievs Šiva.
ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu.
višnuisms Viens no galvenajiem hinduisma virzieniem (līdzās šivaismam); par augstāko dievu atzīst Višnu.
Matejs Viens no Jēzus mācekļiem, apustulis; domājams, bijis muitnieks un Mateja evaņģēlija autors.
vēda Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas); hinduisma svētie raksti.
Višnu Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs.
Brahma Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu.
Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
Fehsen Viesienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
ozolmuizieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
beznodokļu tirdzniecības veikals vieta, kur muitas kontrolē pārdod preces fiziskām personām, kas izbrauc uz ārvalstīm vai kuras ir tranzīta pasažieri.
Fehteln Vietalvas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
Stabben Vīgantes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Wigershof Vigriežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
Wiezemhof Vijciema muiža, kas atradās Valkas apriņķa Vijciema pagastā.
smuigas Vijole; smuikas.
Wiexeln Vīkseles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
Wilzen Vilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
vidusmuižnieki Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Wilden Vildenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
Wilding Vildiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
Klein-Sonnaxt Vilka muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
asinssarkanā vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus sanguinea").
Wilkajen Vilkājas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
Vilkamuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā.
Vilkumuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā.
Wilxaln Vilksalas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Wolfshof Vilku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Wilsenhof Vilzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā.
Marienhauzenes muiža Viļakas muiža Balvu novadā.
Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
Wiliany Viļēnu, arī Viļānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Wilkenhof Viļķenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
Wilhelminenhof Viļuma (Viļa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mārcienas pagastā.
pace Vingrojumu sistēma (angļu "progressive aerobic circuit exercise"), kurā svara samazināšanai vai muskuļu palielināšanai tiek izmantoti trenažieri.
Winkelmannshof Vinkelmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
mežmuizieši Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
mežmuižnieki Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
Wirgen Virgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
vecis Vīrietis, puisis, zēns.
džeks Vīrietis; puisis.
puišelnīca Vīrišķīga izskata meitene; puišala.
Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Virķēnskolas grāvis Virķēnmuižas grāvis, Virķītes pieteka.
Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
Agila virsotne Meksikā (_Águila, Cerro_), Sjerramadres kalnu austrumu daļā, Oahakas pavalstī, augstums 3376 m.
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
Fiskalhof Viskaļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Ramdam Viskaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Viskaļu pagastā.
Friedrichshof Vislas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
intuitivitāte Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
intuitīvums Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
puiciskums Vispārināta īpašība --> puicisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
smuidrums Vispārināta īpašība --> smuidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vecpuisīgums Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisība.
vecpuisība Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisīgums.
vecpuisiskums Vispārināta īpašība --> vecpuisisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vēdas Vissenākie indiešu literatūras teksti, kas sarakstīti sanskritā (sākot no 15. gs. p. m. ē.), hinduisma svētās grāmatas.
vistievākā leptogija vistievākā leptogija ("Leptogium tenuissimum"), aug uz kaļķainas augsnes, veido nelielas, blīvas, brūnas velēniņas.
Wyszki Višķu muiža, kas atradās Višķu pagastā.
Wischeln Višļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
sahādža Višnuisma sekta, kas 10. gs. izveidojās Bengālē un pazīst divus galvenos reliģiskos ceļus: pamācību, pienākumu un aizliegumu ceļu un spontānas mīlestības ceļu; sektas locekļi ir izvēlējušies otro ceļu.
samhiti Višnuisma svētie teksti, kas veidoti kā dievu (parasti Šivas un Šakti) dialogi.
Wittenhof Vites muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
knapāts Vīzdegunīgs puisis, mazāks bērns.
knapats Vīzdegunīgs puisis.
Wohlershof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
Oldenburgshof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā; Wohlershof.
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
vuimīt Vuimāt.
Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Zaboļcie Zabolotjes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
Sahdsen Zādzenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
Dannenhof Zaku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
Waldenrode Zaķu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā.
Selubben Zalabu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
Kolnamuiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
salasmuizieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas muiža" iedzīvotāji.
salieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas muiža" iedzīvotāji.
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Nurmuižas pagastā.
Karlsroden Zaļkalnu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagastā.
Zalmuyža Zaļmuiža muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
gliemežu zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium polygamum syn. Sanguisorba minor subsp. polygamum").
mazā zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium sanguisorba"), Latvijā aizsargājama.
Sambern Zamberes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
Santen Zantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
Friedrichshof Zaņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
Weessen Zasas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zasas pagastā.
Zastienka Zastenku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
Sawad Zavādas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
Secklerhof Zeklera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Selgowsky Zelgovskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum.
Seltingshof Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Selting Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā.
Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe.
Zēlustmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1940. g. izdevumā.
baronets Zemākais mantojamais muižnieku tituls Anglijā.
tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kas māca, ka visums dalās sievišķajā un vīrišķajā spēkā; šo spēku mijiedarbība uztur visuma vienotību; raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
fidalgo Zemāks muižnieks Portugālē.
murza Zemāks tatāru muižnieks.
nogriezums Zeme, ko zemnieks zaudēja pēc 1861. g. reformas īstenošanas Krievijā par labu muižniekam, ja zemes gabals pārsniedza reformā noteikto normu.
atstrādāšana Zemes apstrādāšanas sistēma Krievijā pēc 1861. gada zemnieku reformas; par iznomāto zemes gabalu, labības vai naudas aizdevumu u. c. zemnieki ar savu inventāru apstrādāja muižnieku zemi.
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
muižnieks Zemes īpašnieks, kam pieder muiža; persona, kas pieder pie muižniecības.
agrārietis Zemes lielīpašnieks, muižnieks.
valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum.
Moskītu krasts zemiene Karību jūras piekrastē (sp. val. "Costa de Mosquitos"), Hondurasā un Nikaragvā, garums - 600 km, platums - \~40 km.
Samiten Zemītes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
voloks zemnieka apstrādāšanai ierādīta muižas aramzemes vai pļavu platība (aptuveni 3 pūrvietas).
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā); leidenieks.
leidas vīrs zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā; leidinieks.
sētinieks zemnieks, kas nomā muižas zemi un uzcēlis uz tās arī māju (sētu iekārtojis).
kontračnieks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi un renti maksāja naudā, kā arī apstrādāja muižas laukus.
adnaličniks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi, maksājot naudu, kā arī pildot klaušas.
kronenieks Zemnieks, kas strādāja valsts (kroņa) muižā.
agrārkustība Zemnieku cīņa pret lielgruntniekiem, muižniekiem.
servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības.
aitu nodevas zemnieku nodevu veids, Latvijā pastāvēja no viduslaikiem līdz 19. gs. - bija jānodod aitas pagastam dzīru rīkošanai un muižai jēru desmitā tiesa (1/10 daļa aitu ganāmpulka pieauguma)
māju spridzināšana zemnieku padzīšana no mājām un viņu iekoptās zemes pievienošana muižas zemei 16.-17. gs.
aitu pagasts zemnieku reģistrs, pēc kura zemnieki deva aitas pagasta dzīru rīkošanai vai kā nodevas muižai.
jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā.
agrārnoziegumi Zemnieku uzbrukumi muižniekiem.
peldošā zemzarīte zemzarīšu suga ("Cladopodiella fluitans").
knīveris Zēns, puisēns.
breksis Zēns, puisis; vīrietis.
frīks Zēns, puisis.
džafars Zēns; puisis.
džeris Zēns; puisis.
garcon Zēns; vecpuisis, viesmīlis.
Senten Zentenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
cūka Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Suidae"), 6 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
Seemzeem Ziemciema muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
uzdeņi Ziemeļkaukāzā (Kabardijā un Adigejā) - viena no bijušās feodālās muižniecības kategorijām; feodālajā Dagestānā par uzdeņiem sauca brīvlaistos zemniekus.
madjamika Ziemeļu budisma (mahājānas) galvenā filozofiskā skola, kas izveidojās viduslaiku Indijā; neatzīst ārpasaules realitāti, noraida jēdzienisko domāšanu, akcentē intuitīvo atskārsmi.
Semmershof Ziemeru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
Seemuppen Ziemupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
ziemas ašķis ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
ziemas skosta ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
ašas Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
ašavs Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
ašenes Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
grūžs Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
silašķis Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale").
Zirau-Wirginahlen Zierau - Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
Zielonpol Zileņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ.
heroldija ziņu kopojums par muižnieku ģenealoģiju, tituliem, ģerboņiem.
Sirgen Ziras muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
koņuks Zirgu gans muižā.
strongiloze Zirgu invāzijas slimība, ko ierosina "Strongylus equinus" kāpuri, kas lokalizējas aizkuņģa dziedzerī, ierosina tā iekaisumu un sekretoriskās darbības traucējumus.
staļļa puisis zirgu kopējs muižā.
staļļmeisters Zirgu pārzinis un kopējs muižā.
stalmeistars Zirgu pārzinis un kopējs muižā.
ķērdzis Zirgu puisis muižā.
mazpuisis Zirgu puisis.
baltgalvas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna trudeaui").
Sismen Zismas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
sangvinikoloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina "Sanguinicolidae" dzimtas sūcējtārpi, kuri lokalizējas karpu dzimtas zivju asinsvados.
zutis Zivju klases zušveidīgo kārtas dzimta ("Anguillidae"), 1 ģints, \~20 sugas un pasugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Schleck Zlēkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
Znutyņ Znoteņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
Jezofijel Zofinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Klein-Sorgen Zorģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Suhrs Zūru muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Sutten Zutēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds.
Adsel-Schwarzhof Zvārtavas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
Zwirdzin Zvirgzdenes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
muizinieki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji.
Žogoty Žagatas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
dripans Žigls, veikls puisis.
parastā žokļdēle žokļdēļu suga ("Haemopis sanguisuga").
sārtspārnu tuksnešķeģis žubīšu dzimtas suga ("Rhodopechys sanguinea").
Žurlowa Žurilavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā.

ui citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 20. martā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: