Paplašinātā meklēšana
Meklējam teorija.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (94):
- akseleratora teorijas
- algoritmu teorija
- amplifikācijas teorija
- atziņas teorija
- automātu teorija
- birkošanas teorija
- CV teorija
- deduktīva teorija
- demogrāfiskās teorijas
- descendences teorija
- deskriptīvā kopu teorija
- dinamiskās normas teorija
- domino teorija
- drifta teorija
- drošuma teorija
- ekoloģiskā teorija
- ekosistēmiskā teorija
- elastības teorija
- evolūcijas teorija
- flogistona teorija
- formālo valodu teorija
- funkciju teorija
- gāzu kinētiskā teorija
- ģimenes sistēmu teorija
- glaciālā teorija
- grafu teorija
- grupu teorija
- iedzīvotāju teorijas
- ierobežotās racionalitātes teorija
- informācijas teorija
- intelektuālo sistēmu teorija
- izziņas teorija
- kļūdu teorija
- kodēšanas teorija
- kognitīvā teorija
- kognitīvi biheiviorālā teorija sociālajā darbā
- komunikācijas teorijas
- Kopernika teorija
- kopu teorija
- korpuskulārā gaismas teorija
- kritiskā teorija
- krīzes teorija
- kvantu lauka teorija
- kvantu teorija
- kvīru teorija
- laringāļu teorija
- līdzības teorija
- literatūras teorija
- lomu teorija
- masu apkalpošanas teorija
- metālgriešanas teorija
- mezomērijas teorija
- mūzikas teorija
- naratīva teorija
- naudas metāliskā teorija
- neiesaistības teorija
- optimalitātes teorija
- pārslēgšanas teorija
- perturbāciju teorija
- piesaistes teorija
- pievilcības atlīdzināšanas teorija
- plastiskuma teorija
- preformācijas teorija
- programmēšanas teorija
- psiholoģiskā tiesību teorija
- Ptolemaja teorija
- relativitātes teorija
- rezonanses teorija
- rindošanas teorija
- rindu teorija
- sakaru teorija
- sistēmu teorija
- skaitļu teorija
- skatījuma teorija
- skeleta rindas teorija
- sociālo lomu teorija
- sociotelpiskā teorija
- solidārisma teorija
- speciālā relativitātes teorija
- spēļu teorija
- stabilitātes teorija
- štandorta teorijas
- stelārā teorija
- svārstību teorija
- telomu teorija
- tiesību teorija
- ūdensglāzes teorija
- varas atkarības teorija
- varbūtību teorija
- vispārējā sistēmu teorija
- vispārīgā relativitātes teorija
- vispārīgā tiesību teorija
- X teorija
- zonu teorija
Atrasts skaidrojumos (211):
- plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.).
- interakcionisms Arī interaktīvais duālisms - teorija, ka psihiskais ar fizisko ir divi neatkarīgi, patstāvīgi procesi, kas savstarpēji mijiedarbojas.
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu.
- teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas
- bioloģisms Atziņas teorijas virziens, kas atziņu un garīgo darbību vispār atvedina no bioloģiskām funkcijām.
- ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas).
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
- brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
- morita Budisma iespaidota pašaktualizācijas teorija.
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli
- joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
- poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
- CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
- anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies.
- alankāra Dažādu formas rotājumu (metaforas, salīdzinājumi, epiteti, vārdu un skaņu spēles, vārdformas u. tml.) teorija indiešu poētikā, kas izveidojās 7.-9. gs.
- aksiomātiskā metode deduktīvā metode, zinātniskas teorijas uzbūves paņēmiens, kas balstās uz aksiomātiku
- nepretrunīgums Deduktīvas teorijas (un tās aksiomu sistēmas) īpašība, kas nepieļauj šajā teorijā loģisku pretrunas pastāvēšanu.
- teorētiskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju atražošanās vispārējos un metodiskos aspektus un izstrādā demogrāfiskās koncepcijas un teorijas
- iedzīvotāju teorijas demogrāfiskās teorijas
- birkošanas teorija devianci skaidrojoša sociālā konstruktīvisma teorija, kura pievērš uzmanību sabiedrības reakcijai uz sociālo normu pārkāpumiem
- īpašfunkcija Diferenciālvienādojumu teorijas jēdziens, kas raksturo atrisinājumu noteiktos apstākļos.
- duplicisms Divpusības teorija, mācība par īstenības divām fundamentālām īpašībām.
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- autoģenēze Dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- matricanalīze Ekonomikas objektu īpašību pētīšanas metode, izmantojot matricu teorijas likumus.
- neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- naudas metāliskā teorija ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība
- frītrēderisms Ekonomikas teorijas un ekonomiskās politikas virziens, kam raksturīga prasība pēc brīvas tirdzniecības un valsts neiejaukšanās privātuzņēmēju darbībā.
- sholastika Ekonomikas teorijas virziens, kura pārstāvji uzskatīja, ka pētījumi ir jābalsta nevis uz loģikas likumiem un pieredzi, bet uz autoritāšu viedokli.
- neoklasiskā ekonomiks ekonomiskā teorija, kuras pamatā ir racionālu pieņēmumu kopums
- akseleratora teorijas ekonomiskās augšanas teorijas, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka katrs ienākuma vai produkcijas pieprasījuma pieaugums vai samazinājums izraisa relatīvi lielāku investīciju pieaugumu vai samazinājumu
- Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām
- relatīvistiskā elektrodinamika elektromagnētiskā lauka teorijas četrdimensiju formulējums, ievērojot speciālās relativitātes teorijas principus
- zonu teorija elektronu enerģētiskā spektra kvantu teorija, pēc kuras spektrs sastāv no citas citai sekojošām atļautām un aizliegtām enerģiju zonām; katrā no atļautajām enerģētiskajām zonām ir galīgs skaits elektronu kvantu stāvokļu, proti, zona var tikt pilnīgi aizpildīta ar elektroniem
- fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos
- emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
- evolucionists Evolūcijas teorijas, evolucionisma piekritējs.
- čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli.
- gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu; izziņas teorija.
- emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances.
- fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība)
- relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju
- skeleta rindas teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; CV teorija
- CV teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; skeleta rindas teorija
- X teorija fonoloģijas teorija, kurā zilbes struktūrā par pamatu tiek izmantots relatīvā laika vienības jēdziens, apzīmējoot šo vienību ar x (vārda galotni šajā teorijā mēdz neanalizēt, saucot to par pielikumu)
- glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā.
- mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk.
- sociobioloģija Ģenētiski pamatota uzvedības teorija.
- metaģeogrāfija Ģeogrāfijas zinātņu sistēmas vispārīga teorija, kas pētī dažādu ģeogrāfijas teoriju jēdzienu un atzinumu sistēmas, to metodoloģiju un loģiku.
- fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- kodēšanas teorija informācijas teorijas nozare, kas pēta ziņojumu saistību ar to attēlojošiem signāliem, un plaši izmanto pārraides, uzglabāšanas un apstrādes sistēmu efektivitātes un uzticamības paaugstināšanai
- kriptogrāfija Informācijas teorijas nozare, kas pētī ziņojumu kodēšanas un dekodēšanas metodes aizsardzībai pret nevēlamu nolasīšanu; kriptoloģija.
- entropija Informācijas teorijas pamatjēdziens, kas kvantitatīvi raksturo gadījumlieluma nenoteiktību.
- konstitucionālisms institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību, valsts dzīvi
- kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
- balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu; pamatoties.
- parašutisms Izpletņa lietošanas teorija un prakse.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā.
- atziņas teorija izziņas teorija
- epistemoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas un zināšanu dabu, izcelsmi un robežas, gnozeoloģija.
- noētika Izziņas teorija; gnozeoloģija.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- animus Junga teorijas arhetips. kas reprezentē vīrišķo pusi sievietē.
- evaņģēlijs Kādas teorijas, mācības vai doktrīnas pamatprincipi.
- keinss Keinsa teorija - ekonomiskā teorija, kas pamato valsts iejaukšanos ekonomikā ar valsts izdevumiem regulējot ekonomisko aktivitāti.
- deskriptīvā kopu teorija kopu teorijas nozare, kas pētī kopu iekšējo uzbūvi atkarībā no operācijām, ar kurām šīs kopas iegūtās no vienkāršākām kopām
- kvantu hromodinamika krāsaino kvarku un gluonu lauku stiprās mijiedarbības kvantu teorija; apraksta spēkus, kas saista kvarkus hadronos
- kvīru teorija kritiskās teorijas novirziens, kas skaidro dzimumu kā sociāli konstruētu patības daļu un pievērš uzmanību izmaiņām seksualitātes uztverē vēstures gaitā, kā arī jautājumam par seksualitāti kā varas objektu
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- lādiņu konjugēšana kvantu lauka teorijas operācija, kurā visas sistēmā ietilpstošās elementārdaļiņas tiek aizstātas ar tām atbilstošajām antidaļiņām
- fizikālais vakuums kvantu lauka teorijas pamatjēdziens, kas raksturo šī lauka viszemāko enerģētisko līmeni
- rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu
- transmutācija Lamarka teorija, ka dzīvās dabas īpatņi pārveidojas pielāgodamies dzīves apstākļu izmaiņām.
- lēgitimisti Leģitimisma teorijas aizstāvji; Francijā Burbonu dinastijas, Spānijā Donkarlosa atbalstītāji.
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus; arī literatūras teorija.
- literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija
- prosodija Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists; literatūras teorētiķis.
- literatūras teorētiķis literatūrteorijas speciālists; literatūrteorētiķis
- intertekstuālisms Literatūrzinātnes teorija, kas īpašu uzmanību pievērš literāro tekstu savstarpējam atkarīgumam jeb intertekstualitātei.
- liturģika Liturģijas teorija un vēsture.
- attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus.
- Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās
- mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse; attiecīgais mācību priekšmets.
- formālisms Mākslā - teorija un metode, kas noniecina mākslas saturu un absolutizē mākslas darbu formas nozīmi.
- ars Māksla un tās teorija.
- marksisms ļeņinisms marksisma variants, kas izveidojies, V. Ļeņinam un citiem 20. gs. komunistiskās teorijas un prakses pārstāvjiem to attīstot tālāk
- rindu teorija masu apkalpošanas teorija
- matemātiskā statistika matemātikas nozare, kurā pēta statistisku datu racionālas ieguves un apstrādes metodes, kā arī izstrādā matemātiskus modeļus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti
- diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei
- relatīvistiskā mehānika mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam
- nepārtrauktas vides mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu, šķidrumu un deformējamu cietu ķermeņu kustību un līdzsvaru; ietver gāzu dinamiku, hidromehāniku, elastības un plastiskuma teoriju u. c. teorijas
- buljonisms Metālnaudas teorija - ekonomikas teorija, kas naudu identificē ar dārgmetāliem, no kuriem tiek izgatavota nauda, aplūko metāla naudu kā nācijas bagātību.
- metaloģika Metateorijas loģikas līdzekļi attiecībā pret objektteorijā izmantoto loģiku.
- mikellārs Mikellārā sistēma - Nēgeli teorija par mikellām, vissīkākām kristalliskam daļiņām, no kurām sastādoties organizēti ķermeņi.
- neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- motodeltaplanierisms motodeltaplānu būves un ekspluatācijas teorija un prakse
- kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
- neptūnisms Novecojusies ģeoloģiska teorija, pēc kuras visi ieži ir veidojušies ūdenī primārajā Pasaules okeānā un grēku plūdos.
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām.
- retorika Oratora mākslas teorija un prakse.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
- eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- blasts Pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas.
- anālā stadija pēc Z. Freida teorijas noteikta fāze bērna seksuālajā attīstībā, kad tā seksuālā dziņa koncentrējas tūpļa zonā
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
- ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- robežkārta Plāna šķidruma vai gāzes kārta, kas atrodas tuvu šķidruma vai gāzes slāņa virsmai, kura rada ievērojamu berzes spēku, īpaša nozīme robežkārtas teorijai ir aerodinamikā.
- planierisms Planieru vadīšanas teorija un prakse.
- komunikācijas teorijas plaša daudzveidīgu teoriju grupa, kas skaidro komunikācijas procesus, problēmas un efektus un kuru aizsākumi saistāmi ar Platona filozofiju un Aristoteļa retoriku; mūsdienās aptver dažādu zinātnes nozaru teorijas
- libertārisms Politiska teorija, kas indivīda tiesības ceļ augstāk par visiem citiem apsvērumiem un šo tiesību nodrošināšanas vārdā tiecas līdz minimumam samazināt valsts varu.
- atlantisms Politiska teorija, kas pēc 2. pasaules kara pamatoja ASV un Rietumeiropas valstu ciešas sadarbības nepieciešamību.
- komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām".
- keinsisms Politiskās ekonomijas teorijas, ko izstrādājis Dž. M. Keinss un viņa sekotāji, it īpaši tās, kuru pamatā ir nostādne, ka arī kapitālistiska ekonomika valstij jāregulē.
- organicisms Politoloģiska teorija, kas valsti pielīdzina organismam.
- empiriokriticisms Pozitīvisma izziņas teorijas virziens, kas uzskata, ka viss eksistējošais ir sajūtas.
- prakses modeļi sociālajā darbā praksē atzīti profesionālās darbības vispārināti, shematiski apraksti par to, kā noteiktas sociālā darba teorijas un metodes tiek īstenotas; sastopami pieci vispāratzīti prakses modeļi: 1) problēmu risināšanas modelis; 2) uzdevumcentrētais modelis (īstermiņa pieeja); 3) naratīvā pieeja; 4) kognitīvi biheiviorālā terapija; 5) krīzes intervences modelis
- spermisms Preformācijas teorija, kas mācīja, ka vīrieša sēklas šūnā atrodas jau iepriekš izveidots dīglis.
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma.
- stohastisks process process, kura attīstību laikā var precīzi aprakstīt, izmantojot varbūtību teorijas terminus
- topoloģija Psihiskās telpas teorija.
- agronomija Racionālas lauksaimniecības teorija un prakse.
- ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens
- sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
- kvantu lauka teorija relatīvistiska elementārdaļiņu un to mijiedarbības teorija, kas katram fizikālajam laukam piekārto noteiktas elementārdaļiņas, ko panāk ar attiecīgā lauka kvantēšanu
- purposīvisms Rīcības mērķa teorija.
- nominālistisks Savienojumā "nominālistiskā naudas teorija": ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- flogistona teorija sena teorija par to, ka degšanas procesā izdalās uguns viela - flogistons
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- slēgta sistēma sistēmu teorijas termins, kas raksturo sistēmu ar strikti izteiktām robežām un vāju mijiedarbību ar citām sistēmām
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas
- skopa Skopa teorija - teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā.
- fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu
- kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus
- varas atkarības teorija socioloģijas teorija par varas struktūras dinamiku ilgstošās attiecībās, kurās indivīdi kļūst savstarpēji atkarīgi cits no cita atbilstoši varas sadalījumam
- ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro
- sociāldarvinisms Socioloģiska teorija, kas sabiedrības dzīves attīstību skaidro ar bioloģiskiem attīstības faktoriem - dabisko izlasi un cīņu par eksistenci.
- gaismas spiediens spiediens, ko uz ķermeni izdara elektromagnētiskais starojums; kvantu teorija to izskaidro ar fotonu impulsa maiņu, tiem mijiedarbojoties ar ķermeni
- kritiskā teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas pretstatā t. s. tradicionālajai teorijai, kura vērsta uz pastāvošo sociālo attiecību izskaidrošanu un reproducēšanu, priekšplānā izvirza šo attiecību kritisku izvērtējumu un sabiedrībā pastāvošās nevienlīdzības pārvarēšanu
- vispārējā sistēmu teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas skaidro procesus un attiecības starp dažādiem sistēmas elementiem, akcentē noteiktas attiecību likumsakarības starp sistēmas elementiem un palīdz izskaidrot savstarpējās mijiedarbības procesus; šī teorija balstās atziņā, ka jebkurā dzīvā sistēmā veidojas attiecības un to kopums ir lielāks nekā daļu aritmētiskā summa
- naratīva teorija stāstījumu lomu un nozīmi skaidrojoša teorija, kas sakņojas valodas filozofijā un kritisko sociālo teoriju tradīcijā
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības.
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
- universs šaurākā nozīmē par universu sauc gan kādas klasifikācijas aptverto objektu kopu, gan to objektu sistēmu, uz kuriem attiecas kādas teorijas apgalvojumi, gan arī kādu domāšanas vai darbības jomu, kas veido neatkarīgu kopumu
- arhitektonisks Tāds, kas veidots pēc arhitektūras teorijas likumiem.
- veidošanās teksta, mākslas darba, teorijas u.tml. rašanās
- metateorēma Teorēma, ko pierāda ar metateorijas līdzekļiem.
- līdzības teorija teorija zinātnē un tehnikā, kuru izmanto, ja pētāmo procesu ietekmē dažādi faktori; lai izvairītos no dažādo lielumu mērvienību izvēles, lieto bezdimensionālas fizikālo lielumu kombinācijas, ko izmanto par kritērijiem procesa analīzei
- laringāļu teorija teorija, ar kuru vēsturiskajā valodniecībā skaidro vokālisma un konsonantisma vēsturi indoeiropiešu valodās, uzskatot, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijušas rīkles skaņas laringāļi, kuru izzušana ietekmējusi patskaņu un līdzskaņu kvalitāti un kvantitāti dažādās indoeiropiešu valodās
- speciālā relativitātes teorija teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības
- mezomērijas teorija teorija, kas apraksta organiskās vielas molekulas, kurās ir konjugētas dubultsaites un atomi ar nesadalītajiem elektronu pāriem
- klasiskā elektrodinamika teorija, kas elektromagnētisko lauku aplūko kā nepārtrauktu kontinuumu trīsdimensiju telpā, kurā izplatās elektromagnētiskās mijiedarbības
- solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu"
- metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
- ekoloģiskā teorija teorija, kas skaidro cilvēka un vides mijiedarbību un savstarpējo atkarību
- kognitīvi biheiviorālā teorija sociālajā darbā teorija, kas skaidro individuālpsiholoģisko grūtību rašanos un to mazināšanu, balstoties uz cilvēka domāšanas un uzvedības procesu analīzi
- drifta teorija teorija, kas skaidro laukakmeņu izplatīšanos ar aisbergiem pa hipotētisku jūru, kas kvartārā klāja Ziemeļeiropu
- sociotelpiskā teorija teorija, kas skaidro sabiedrības un telpisko struktūru savstarpējo saistību, raksturo cilvēku radītās telpas un to ietekmi uz sociālo attiecību mijiedarbību
- skatījuma teorija teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā; skopa teorija
- vispārīgā relativitātes teorija teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības
- mnemoģenēze teorija, saskaņā ar kuru iedzimtības parādību pamatā ir psihiskie procesi (tā dēvētā bezapzinātā atmiņa)
- štandorta teorijas teorijas par ražošanas izvietošanu, kuru autori - vācu ekonomisti J. H. Tīnens (1826), A. Vēbers (1909), zviedru ekonomģeogrāfs T. Palanders (1935) u. c. - analizē atsevišķu uzņēmumu visizdevīgākās atrašanās vietas no lielākās peļņas vai mazāko ražošanas izmaksu viedokļa
- kognitīvā terapija terapijas veids, kuram ir raksturīgas kognitīvās teorijas pielietošana, un kas ir vērsta uz klienta domāšanas procesiem, motivāciju un dažādas uzvedības cēloņiem
- terminogrāfs Terminu apkopošanas un terminu vārdnīcu sastādīšanas teorijas un praktiskās izstrādes speciālists.
- ekskluzionisms Tiesību vai privilēģiju atņemšanas, ierobežošanas princips, teorija vai prakse; izslēgšana no to cilvēku loka, kuriem pienākas kādas tiesības vai kuriem tiek piešķirtas kādas privilēģijas; dažādu sociālu barjeru radīšana.
- komunisms Totalitāra sabiedrības forma, ko uz komunisma teorijas pamata veidoja Padomju Savienībā un tās bloka valstīs.
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli
- fenomenoloģija Uz pārdzīvojumu balstīta teorija.
- koncepcija Uz teorētiskām atziņām balstīta priekšmeta, parādības vai notikuma būtības apraksts vai izskaidrojums; teorijas iedīglis.
- kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakaru teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); attiecīgais mācību priekšmets.
- neolamarkisms Vairāki evolūcijas mācības virzieni, kas attīsta Lamarka teorijas atzinumus vai arī šo teoriju izkropļo; pamatvirzieni: mehanolamarkisms un psiholamarkisms.
- konekcionisms Valodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstoties uz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties, rodas galvas smadzenēs.
- matemātiskā lingvistika valodniecības nozare, kas valodas uzbūves aprakstīšanai izmanto algebras, algoritmu teorijas, automātu teorijas, matemātiskās loģikas, kopu teorijas un grafu teorijas metodes
- masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija
- neodarvinisms Veismanisms - viena no hipotēzēm iedzimtības teorijas attīstībā.
- aksioloģija Vērtību teorija - filozofiska mācība par vērtībām.
- avotu mācība vēstures zinātnes palīgnozare; vēstures avotu pētīšanas un izmantošanas teorija un metodika
- klasiskā fizika vēsturiski izveidojusies fizikas teorijas daļa, kas sevī neietver relativitātes teoriju un kvantu fiziku
- tehniskā mehānika vienkāršāko teorētiskās mehānikas, materiālu pretestības, mašīnu un mehānismu teorijas zināšanu kopa, ko izmanto mehānikas vienkāršāko uzdevumu risināšanā ikdienas dzīvē
- cirkularitāte viens no sistēmu teorijas pamata principiem bioloģijā, komunikācijas zinātnē, arī sociālajā darbā
- klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
- relatīvistiskā kosmoloģija Visuma uzbūves un evolūcijas teorija, kuras pamatā ir vispārīgā relativitātes teorija.
- floristika Ziedu un augu kārtošanas teorija un prakse.
- konstrukcionisms zināšanu teorija un arī pētījumu paradigma sociālajās zinātnēs, kas veidojusies 20. gs. otrajā pusē; pamatatziņa: cilvēki savstarpējā mijiedarbībā aktīvi konstruē izpratni un zināšanas par sociālo realitāti; atzīst, ka realitātes izziņā objektivitāte nav sasniedzama; sociālo zinātņu uzdevums ir pētīt cilvēku konstruēto pasauli – sociālos institūtus, valodu, kultūru, uzskatu sistēmas un nozīmes, ko cilvēki piešķir savai pieredzei; konstruktīvisms
- kosmonautika Zinātne par lidaparātu lidojumiem kosmosā; šādu lidojumu teorija un prakse; astronautika.
- aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā (līdz 70 km augstumam) ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse.
- gaiskuģniecība Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse; aeronautika.
- telemehānika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver tālu novietotu objektu kontroles, vadības un signalizācijas teorijas un tehnisko līdzekļu izveidi.
- ekonomiskā kibernētika zinātnes virziens, kas atbilstoši kibernētikas vispārējiem principiem pētī ekonomiku kā sarežģītu sistēmu un izzina ekonomikas mērķtiecīgas vadības teorijas, metodes un līdzekļus
- deduktīva teorija zinātniskas teorijas veids, kurā visus apgalvojumus (teorēmas) iegūst no sākumā pieņemtajiem pamatterminiem un aksiomām dedukcijas (loģiskās secināšanas, izveduma) ceļā
- telegonija Zinātniski nepamatota teorija, ka mātes pēcnācējos izpaužas tās pazīmes un īpatnības, kas raksturīgas tēvam, kurš izmantots iepriekšējā krustošanā.
teorija citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV