Paplašinātā meklēšana
Meklējam tūļ.
Atrasts vārdos (29):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (302):
- aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
- iztūlāt Ar grūtībām iztūļāt (pie darba).
- ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
- iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
- uztopāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) uziet, uzkāpt.
- uztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) uziet, uzkāpt.
- tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
- tūļu Atkārtojumā raksturo lēnu, tūļīgu rīcību.
- stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis.
- notaustīties Bez darba notūļāties.
- slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
- tušņa Bezpalīdzīgs, lēns, tūļīgs cilvēks.
- muļāties Blēņoties, tūļāties, lēni strādāt.
- blīznēt Būt tūļīgam, bezdarbīgam.
- klemperis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
- klempermanis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
- gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
- gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
- gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
- bedekls Cilvēks, kas lēni, tūļīgi strādā.
- murga Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
- murgs Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
- čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
- boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
- smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
- šķets garš, tūļīgs cilvēks.
- tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
- atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt.
- nūskāt Gausi, tūļīgi, mazrezultatīvi strādāt; arī smagi strādāt.
- nūžīgi Gausi, tūļīgi, neveikli.
- trascinando Gausi, tūļīgi, velkoši.
- lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa.
- tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa.
- garādiena Gauss, tūļīgs cilvēks.
- ļēpainis Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
- slanga Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- knosāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- knūzāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- samujāties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
- satostīties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
- nozabelēties Ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties.
- notūļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
- notūļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
- izčopāties Ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties.
- izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
- izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
- tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties.
- nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot.
- izknīzāties Izieskāties, kasīt galvu, tūļāties.
- iztūņoties Iztūļāties, iztūmelēties.
- iztūņāt Iztūļāties; iztūmelēties.
- iztūņāties Iztūļāties; iztūmelēties.
- izatostīties Iztūļāties.
- iztauņāties Iztūļāties.
- iztūlāties Iztūļāties.
- iztumelēties Iztūļāties.
- iztūmelēties Iztūļāties.
- mošķīgs Jocīgs, tūļīgs.
- mūdzis Kāds, kas tūļīgi strādā.
- mūkņe Kāds, kurš kaut kur aiziet un ilgi paliek prom; kāds, kurš tūļīgi strādā.
- pasvempties Kādu brīdi neveikli un tūļīgi kustēties.
- pačaganāties Kādu brīdi pie darba tūļāties un netikt galā.
- pavinkļot Kādu brīdi tūļāties.
- notusnīties Kādu laiciņu tūļāties.
- nošļenderēt Kādu laiku notūļāties.
- novīstīties Kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties.
- notullēt Kādu laiku slinki (tūļīgi) strādāt.
- nokāvarēties Kādu laiku tūļāties.
- kudurāties Kavēties, tūļāties.
- kunkuļoties Kavēties, tūļāties.
- budzelēties Kavēties, vilcināties, tūļāties.
- knuzināties Klaiņot apkārt bez darba, tūļāties.
- smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds).
- ķiņķelēt Knosīties, vilcināties, kavēties, tūļāties.
- drāzējs Kokgriezējs; tūļa, vilcinātājs, grabažnieks, pedants.
- nūška Kūtrs un nekārtīgs cilvēks, tūļa.
- stendere Lamuvārds tūļīgam cilvēkam.
- gumzaka Lempīgs, tūļīgs cilvēks.
- kužīgs Lempīgs, tūļīgs, nodriskāts.
- čālaps Lempis, tūļa.
- klamba Lempis, tūļa.
- mura Lempis, tūļa.
- tusna Lempis, tūļa.
- lunis Lempis; tūļa; sliņķis.
- klamzaks Lempis; tūļa.
- lepraks Lempis; tūļa.
- tūkstīties Lēnām darboties, tūļāties.
- pudžināties Lēnām taisīties, tūļāties.
- tušķēties Lēnām un neveikli strādāt, tūļāties.
- tuškoties Lēnām un neveikli strādāt, tūļāties.
- čomīties Lēnām, vilcinoties, tūļājoties darīt.
- pompaļāties Lēni ģērbties, tīstīties; tūļāties, lēni ģērbjoties, tīstoties.
- kūnāties Lēni iet, tūļāties.
- mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
- čopāties Lēni, gausi (ko) darīt, strādāt; tūļāties.
- izknūzāties Lēni, gausi (ko) izdarīt; iztūļāties.
- izgūbāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
- izgumzāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
- ļurkāties Lēni, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
- tūcīties Lēni, neveikli darīt (ko); tūļāties.
- čužināties Lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties.
- tamzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
- tomzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
- tenterēties Lēni, tūļīgi (ko) darīt.
- aiztoškāties Lēni, tūļīgi aiziet.
- mīstīties Lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu).
- ietoškāties Lēni, tūļīgi ieiet, ienākt (kur).
- iztoškāties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- iztostīties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- iznūžāties Lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- svompāties Lēni, tūļīgi kustēties, grozīties.
- taulēt Lēni, tūļīgi runāt.
- čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
- čūčalāties Lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt.
- lēņoties Lēnoties, tūļāties.
- tamzīgs Lēns, neveikls, tūļīgs.
- tomzīgs Lēns, neveikls, tūļīgs.
- čučala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- čūčala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lābānīgs Lēns, tūļīgs, neizdarīgs.
- lābāns Lēns, tūļīgs, neizveicīgs cilvēks; sliņķis.
- lāpāns Lēns, tūļīgs, neizveicīgs sliņķis.
- aizkavīgs Lēns, tūļīgs.
- gnīdāties Lieki kavēties, tūļāties.
- tamza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
- lamzāns Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- lamziks Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- lamza Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs dzīvs radījums.
- lomzīgs Liels, neveikls, tūļīgs.
- stapāns Liels, tūļīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- paunāties Ļoti silti ģērbties; arī ilgi, tūļīgi ģērbties.
- dūcīties Mīcīties, mīņāties, tūļāties.
- svopuls Muļķis, tūļa.
- čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
- ņēgāt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
- ņēgāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
- ņēgot Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
- iztieļāties Negribot un tūļājoties darīt darbu.
- patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- patūļoties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
- mīņa Neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
- porpulis Neiznesīgs, tūļīgs cilvēks.
- sukstenēties neizveicīgi, tūļīgi kaut ko darīt.
- ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
- čamma Nekārtīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
- čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks.
- čūčalīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī tūļīgs, slinks.
- jēmēkls Nekārtīgs, tūļīgs cilvēks.
- ļammāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
- ļemmāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
- tušķis Netīrīgs cilvēks, tūļa.
- žveirēt Nevajadzīgi tūļāties; veltīgi gaidīt.
- toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa.
- čabata Neveikla, tūļīga sieviete.
- dūzene Neveikla, tūļīga sieviete.
- kleša Neveikla, tūļīga sieviete.
- lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
- nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
- gūgurēties Neveikli iet; tūļīgi strādāt.
- ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties.
- kužāties Neveikli vai tūļīgi strādāt.
- lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties.
- kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
- uztūļāties Neveikli, tūļājoties uziet, uzkāpt (uz kā, kur augšā).
- uztūļāties Neveikli, tūļājoties uzkāpt, nokļūt (uz kā, kam virsū).
- toškāties Neveikli, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
- pačammāties Neveikli, tūļīgi parīkoties, padarboties.
- lāpans Neveiklis, lempis, tūļa.
- mūma Neveiklis, lempis, tūļa.
- mūmiķis Neveiklis, lempis, tūļa.
- antons Neveikls cilvēks, tūļa.
- čokars Neveikls tūļīgs cilvēks.
- klamza Neveikls, neizveicīgs cilvēks; lempis; tūļa.
- gūmala Neveikls, tūļīgs cilvēks.
- kvancis Neveikls, tūļīgs cilvēks.
- lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku).
- lācis Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks.
- glūda Neveikls, tūļīgs, slinks cilvēks.
- nolempīgs Neveikls, tūļīgs; lempīgs.
- lampurīgs Neveikls, tūļīgs.
- lempīgs Neveikls, tūļīgs.
- ļempīgs Neveikls, tūļīgs.
- šlenderīgs Neveikls, tūļīgs.
- tumuļīgs Neveikls, tūļīgs.
- pempelēt Niekoties, tūļāties; bambuļot.
- bambuļot Niekoties, tūļāties.
- mostīties Niekoties, tūļāties.
- nožīgot Noslinkot, notūļāties.
- nodūlēt Notūļāties (neproduktīvi strādājot).
- nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ).
- nogorīties Notūļāties, noslinkot.
- nokaurēt Notūļāties, sēdēt bez darba.
- nokužināties Notūļāties.
- notostīties Notūļāties.
- novantaļot Notūļāties.
- nozabelēt Notūļāties.
- īkšķēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties.
- īkstēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties.
- nočammāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
- nočokāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
- nočollāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
- šļepstināties Pavadīt laiku tūļājoties.
- aiztuntulēties Pēc ilgas, tūļīgas gatavošanās aiziet prom.
- izknorēties Pietiekami tūļāties (gatavojoties).
- ļargata Pļāpa, niekkalbis, tūļa.
- ļergata Pļāpa, niekkalbis, tūļa.
- kļeris Pļāpa, sliņķis, tūļa, vazaņķis; kleris.
- kleris Pļāpa, sliņķis, tūļa, vazaņķis.
- ļera Pļāpa, tarkšķis, tūļa.
- ļere Pļāpa, tarkšķis, tūļa.
- ļerga Pļāpa, tarkšķis, tūļa.
- ļeris Pļāpa, tarkšķis, tūļa.
- kļera Pļāpa, tūļa; klera.
- klera Pļāpa, tūļa.
- puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt.
- puņķāties Rīkoties lēnām, tūļāties.
- počkāties Rīkoties, darboties, veicot, parasti sīkus, darbietilpīgus, arī nepatīkamus, darbus; arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- kā sprādzenis saka par lēnu, tūļīgu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā lābāns saka par lēnu, tūļīgu, neizdarīgu cilvēku.
- taisās kā vista uz perēšanu saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku.
- kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku.
- kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
- nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
- garā diena saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
- ar kāsi velkams, ar kruķi stumjams saka par tūļīgu, kūtru cilvēku bez iniciatīvas.
- kā bez rokām saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
- kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- knūbāties Sakņupušam (un tūļīgi) strādāt; tūļāties.
- panūžīgi Samērā tūļīgi, neveikli.
- panūžīgs Samērā tūļīgs, neveikls.
- patūļīgs Samērā, arī mazliet tūļīgs.
- satūņāt satūļāt.
- satūņāties satūļāties.
- čība Sieviete (parasti negatīvi vērtēta, piem., tūļīga, neizdarīga).
- čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt.
- teļīgi Slinki, tūļīgi; kā negribot, nespējot.
- vilkņāties Slinkot darbā, tūļāties.
- peizerēt Slinkot, tūļāties.
- sluņķīgs Slinks, tūļīgs; sloņķīgs.
- teļīgs Slinks, tūļīgs; tāds, kas visu dara kā negribot, nespējot.
- sloņķīgs Slinks, tūļīgs.
- gūbāties Smagi locīties, tūļāties.
- ielamzāt Smagnēji lempīgi, tūļīgi, neveikli ieiet, ienākt.
- klamzīgs Smagnējs, neveikls; tūļīgs, klumzīgs.
- čapāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
- čāpāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
- kalksnēt Stāvēt dīkā, tūļāties.
- staģis Stīvs cilvēks; tūļīgs cilvēks.
- mosts Stostītājs, lempis, tūļa.
- novataļāties Šurp un turp valstīties, tūļāties.
- gorīgs Tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas.
- tīsteklis Tāds, kas ilgi tīstās, tūļājas.
- tuntulīgs Tāds, kas ir biezi ģērbies; neveikls, arī gauss, tūļīgs.
- sukstene tāds, kas neizveicīgi, tūļīgi kaut ko dara.
- vilceklis Tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa.
- žveiris Tāds, kas nevajadžigi tūļājas.
- toksts Tāds, kas tūļājas.
- jāvaklis Tāds, kurš nevar tikt galā ar savu darbu, tūļa, arī neapdomīgais.
- aizmiģelis Tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
- stomāklis Tas, kas stomās; stostītājs, tūļa.
- stomeklis Tas, kas stomās; stostītājs, tūļa.
- čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
- tūstīties Tīstīties, tūļāties.
- kamāties Tīstīties; tūļāties.
- mūžeklis Tūļa, cilvēks, kurš tūļājas un veselu mūžību nenāk.
- pužināks tūļa, darbā neveikls cilvēks, kas neko nedara.
- maule tūļa.
- tušīties Tūļāties; lēni, tūļīgi ko darīt.
- pinkāties tūļāties.
- sapikāties tūļīgi saģērbties.
- sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- čammāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
- čommāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
- počka tūļīgs cilvēks
- gūznēt Tupēt, pavadīt laiku bezdarbībā, tūļāties.
- utēzis Utains cilvēks; arī tūļīgs, neveikls cilvēks.
- nūžāt Vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt.
- čankars Vecu mantu tirgotājs, tūļa.
- ķencēties Veltīgi nopūlēties, tūļāties.
- dielāties Vilcināties, kavēties, tūļāties.
- dielēties Vilcināties, kavēties, tūļāties.
- kosināt Vilcināties, kavēties, tūļāties.
- glemžāt Vilcināties, tūļāties, netikt galā ar darbu.
- kniezerēties Vilcināties, tūļāties.
- tošāties Vilcināties, tūļāties.
- pist bobi vilcināties; tūļāties.
- pisināties Vilcināties; tūļāties.
- mukņīt Vilcinoties, kūtri, tūļīgi strādāt.
- tūļīgums Vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tūļība.
- tūļība Vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvasenieks Žāva, tūļa.
- dwasseniks Žāva, tūļa.
- žākstināties Žāvāties, tūļāties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tūļ.