Paplašinātā meklēšana
Meklējam spoža.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (62):
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss)
- gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai
- ņirbēt būt daudzkrāsainam, arī spožam
- ņirbt būt daudzkrāsainam, arī spožam
- liesmot būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu)
- liesmot būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam
- spīdēt būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu)
- kvēlot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam
- zvērot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm)
- zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- laistīties būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm)
- māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- aizdegties iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam
- folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes
- meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā
- uzliesmot īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu)
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu)
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu)
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu)
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot
- absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs
- spožacis kāds, kam ir spožas acis
- iedegties kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam
- apspodrināties kļūt spodram (spožam, spīdīgam)
- iekvēloties kļūt spožam, tiekot apgaismotam
- nokaist kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam
- laķenes Lakādas kurpes; spožas kurpes
- sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem)
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne
- glazētās grīdas flīzes no virspuses glazētas, spožas vai matētas nodilumizturīgas flīzes ar saķepušu smalkgraudainu drumstalu
- zibināt panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam
- garass Plāna, spoža dzija atlasa auduma aušanai
- lodveida zibens reta dabas parādība - kustīga, spoža gāzu lode, kas var rasties saistībā ar zibeni; fizikālā daba nav izpētīta
- saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma
- spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm
- spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
- Maja spoža zvaigzne Plejāžu (Sietiņa) zvaigznājā
- Fargesia nitida spožais bambuss
- Ligustrum lucidum spožais ligustrs
- Lonicera nitida spožais sausserdis
- Anthriscus nitida spožais suņuburkšķis
- otrā starjaudas klase spožas milzu zvaigznes
- acis kā iepilinātas spožas, mirdzošas, skaistas acis
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu); būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu)
- vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota
- Manilas trose stipra augu šķiedras trose, ko pagatavo no abaka (meža banāna) lūkiem, tā ir iedzeltena, spoža, gluda, lokana un viegla
- spožlapu tāds, kam ir raksturīgas spožas lapas (par augiem)
- pogots tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); [pogains]{s:2084}
- pogains tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); pogots
spoža citās vārdnīcās:
MEV