Paplašinātā meklēšana
Meklējam skatuve.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- grozāmā skatuve
- ieraudzīt skatuves (arī rampas) gaismu
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves
- iziet uz vēstures skatuves
- kā uz skatuves
- mīt skatuves dēļus
- noiet no skatuves
- noiet no vēstures skatuves
- nokļūt uz skatuves
- nozust no skatuves
- parādīties uz skatuves
- skatuves dēļi
- skatuves kustības
- skatuves meistars
- skatuves spogulis
- uznākt uz skatuves
Atrasts skaidrojumos (120):
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves
- skatuvnieks aktieris, arī skatuves darbinieks
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas"
- saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu); arī samēģināt.
- antrē Baletā - ievaddaļa, dejotāja un dejotājas uznākšana uz skatuves.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats.
- portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
- inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko); skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- skatuvīte Dem. --> skatuve.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
- arlekīns Drāna pie skatuves portāla arkas (šās drānas krokās senajos laikos slēpās Arlekīns).
- mēle Garena skatuve modes demonstrācijām.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- Melpomene grieķu mitoloģijā - viena no 9 mūzām, traģēdijas aizbildne; skatuves mākslas simbols
- dromos Grieķu teātra skatuves vidējā daļa.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija.
- aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
- Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
- klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- muzikālā komēdija komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām; arī operete
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
- aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars.
- pēgma Lūka skatuves grīdā, kur aktieri var parādīties it kā no zemes apakšas.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
- izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
- mūzikls Muzikāls skatuves darbs, kurā izmantoti operetes, baleta, operas un estrādes mākslas elementi.
- ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
- dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai); tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
- N. b. sk. m. Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.
- trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
- podests Paaugstinājums (parasti uz skatuves, estrādes).
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa.
- grozāmā skatuve pagriežama grīda uz teātra skatuves, kas ļauj ātri nomainīt dekorācijas
- kabata Papildtelpa, nodalījums (piemēram, skatuvei).
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- dramaturģija Parasti savienojumā ar "muzikāls": mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
- burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
- pretspēlētājs Partneris (skatuves mākslā).
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piemēram, sporta sacensībās).
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
- podestūra Podestu 1 kopums, kāpņveidā izkārtota podestu sistēma (parasti uz skatuves, estrādes kā paaugstinājums korim).
- rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
- portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- raksturtēlojums Raksturtēla atveidojums (skatuves mākslā).
- reālpsiholoģija Reālistisks, dziļš cilvēku psihes, rakstura, personības atspoguļojums (skatuves mākslā).
- pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
- strofa Senajā Grieķijā - dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso.
- dromoss Sengrieķu teātra skatuve vidējā daļa.
- parascēnijs Sengrieķu teātrī - skatuves sānpiebūves, kur atradās aktieru ģērbtuves un eja, pa ko koris virzījās uz skatuvi.
- parods Sengrieķu traģēdijas uzveduma sākumdaļa - kora uznākšana uz skatuves un ievadījuma dziesma.
- stagione Sezona, īpaši, kādas operas skatuves izrāžu laiks.
- hepenings skaņdarbs, skatuves mākslas darbs, ko veido, parasti vairāki, improvizētāji; arī iesaistot skatītājus
- parters Skatītāju zāles vietu kopums, kas atrodas tās grīdas līmenī pretim skatuvei.
- iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: ārskats.
- skatuves dēļi skatuve
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- skatuves spogulis skatuves atvērums skatītāju virzienā
- sofite Skatuves augšdaļā iekārts skatuves ietērpa, dekorācijas fragments.
- spēles laukums skatuves dala, kas ir redzama skatītājiem
- šņorbēniņi Skatuves daļa dziļumā, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
- raksturdeja skatuves deja (piemēram, baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību
- izrāde skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem
- izrāde skatuves mākslas darbs (parasti luga) aktieru izpildījumā
- balets Skatuves mākslas darbs, kura saturs izteikts muzikāli horeogrāfiskos tēlos; attiecīgais skatuves mākslas veids.
- uzvedums skatuves mākslas darbs; daiļdarba, skaņdarba, dejas u. tml. priekšnesums
- Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas
- teātris skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u.tml.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- sofita Skatuves priekšplānā no virvju griestiem lejup ejošas dekorācijas, kas noslēdz skatuves gleznas augšējo daļu.
- saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības.
- stage Stalažas, skatuve.
- sufliera būda suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā
- šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
- bezpriekšmetu Tāds, kas noris, tiek veikts bez priekšmetiem (parasti skatuves mākslā).
- operete Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
- varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
- revija Tāds, kurā iestudē, izrāda šāda skatuves mākslas veida uzvedumus.
- dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai); pretstats: priekšplāns.
- skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei
- opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
- pletēt Tēlot (uz skatuves), neradot kontaktu ar partneri.
- scenogrāfija Tēlotājas mākslas nozare, kas ietver skatuves telpas māksliniecisko izveidi atbilstoši uzveduma darbības apstākļiem un saturam.
- postscēnijs Telpa aiz skatuves, pretstats proscēnijam.
- loma tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums
- temporitms Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā).
- kostimērija Tērpu, apavu, rotas lietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu.
- rampas gaismā uz skatuves
- skatīt uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu)
- lasījums Uztvērums, interpretējums (parasti daiļdarbam skatuves mākslā).
- kostimēties Uzvilkt lomai raksturīgu apģērbu; pārģērbties skatuvei vai maskarādei.
- premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī, trupā), kas tēlo galvenās lomas.
- simultāndekorācija viduslaiku teātrī - tāds uzveduma dekorāciju noformēšanas veids, kad uz skatuves taisnā līnijā cita aiz citas vienlaicīgi tika uzstādītas visas darbības gaitā nepieciešamās dekorācijas
- bezpriekšmetu darbība vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu
skatuve citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV