Paplašinātā meklēšana
Meklējam savainot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (73):
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
- šļaupt pirkstā cērtot vai griežot savainot pirkstu.
- sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
- sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- pušains Ievainots, savainots.
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- sakasīt Kasot savainot (ķermeņa daļu).
- saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
- saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
- saknaibīt Knaibot savainot.
- sakniebt Kniebjot savainot.
- sakodīt Kodot saspaidīt, arī savainot.
- uzkošļāt Košļājot savainoties.
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
- uzkost Kožot, dzeļot savainot tā, ka parādās (piemēram, uztūkums).
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
- sasadauzīties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi.
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sadedzināt Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu).
- aizmalt Maļot savainot.
- nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
- nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
- sakodināt Padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām.
- saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
- sanarrāt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt.
- sanerrot Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot.
- salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties.
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot; plēšot, kožot nonāvēt.
- saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot; plosot nonāvēt.
- sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sasaplēsties Saskaroties (ar ko asu, smailu), tikt saskrambātam, savainotam.
- sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa dalu).
- sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
- samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml, savainot; arī piekaut.
- saskrambāt Skrambājot savainot, parasti vairākās vietās.
- saskrāpēt Skrāpējot savainot, parasti vairākās vietās.
- sabelzt Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu).
- saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
- saspārdīt Spārdot savainot.
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
- sacirst Spēcīgi, strauji sitot, savainot.
- saspert Sperot savainot.
- saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
- sasatriekties Triecoties, atsitoties (pret ko), tikt savainotam, sadragātam (par ķermeni, tā daļām).
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
- sakapāt Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot.
- samīdīt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
- samīņāt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
savainot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV