Paplašinātā meklēšana
Meklējam resns.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (195):
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- makucis Apaļīgs, resns bērns.
- brosls Apaļīgs, resns.
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
- pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks.
- baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks.
- kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
- resneņš Dem. --> resns (2).
- ieresns Diezgan resns.
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks.
- dampīgs Drukns, resns; spēcīgs.
- trubīgs Garš un resns.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- repsis Īss resns dzīvnieks.
- repšs Īss resns dzīvnieks.
- trusls Īss un resns (par cilvēku).
- stepka Īss un resns cilvēks.
- stepkus Īss un resns cilvēks.
- strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
- piza Īss un resns koka gabals.
- piziks Īss un resns koka gabals.
- truntulis Īss un resns satīts priekšmets.
- truntuls Īss un resns satīts priekšmets.
- rempelis Īss un resns, drukns cilvēks.
- rempucis Īss un resns, drukns cilvēks.
- rempulis Īss un resns, drukns cilvēks.
- duprs Īss un resns, drukns.
- rempens Īss un resns.
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- knupults Īss, bet diezgan resns koka gabals.
- buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja.
- pampa Īss, resns un zarains koks.
- rupstulis jebkas, kas ir resns; arī resns cilvēks.
- capa Kādas dzīvnieku sugas liels (arī resns) indivīds.
- gremeklis Kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks.
- storgaks Kāds, kas ir resns un neveikls.
- trubacis Kāds, kurš saģērbies biezās drēbēs un tāpēc izskatās resns.
- ķoķis Kaut kas apaļš, resns.
- ruņķis kaut kas īss un resns.
- pampāns Kaut kas liels, resns.
- strunkulis Kaut kas resns un īss.
- topums Kaut kas resns un neveikls, kas tup un sēž.
- pumpulis Kaut kas resns.
- strupuks Kaut kas strups - īss un resns, apaļš.
- strumpa Kaut kas strups, resns, satīstīts.
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
- bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
- žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs.
- žumburs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
- blāva Liels resns kustonis.
- ķivālis Liels resns radījums.
- piļama Liels un resns civēks.
- motka Liels un resns dzīvs radījums.
- bestrs Liels, resns (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- žāpurbānis Liels, resns cilvēks (parasti sieviete).
- bruss Liels, resns cilvēks.
- kvempa Liels, resns dzīvnieks.
- boļģis Liels, resns skals.
- sebris Liels, resns, nikns suns.
- bedovajs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
- bedovijs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
- bedavojs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs.
- bedovojs Ļoti liels, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
- resnvēders Ļoti resns cilvēks.
- stankants Ļoti resns cilvēks.
- buru diegs ļoti resns un dilumizturīgs diegs buru šūšanai.
- kā muca ļoti resns, apaļš.
- kā bluķis ļoti resns, arī pietūcis
- blāķīgs Ļoti resns, liels.
- resns kā maiss ļoti resns, tukls.
- kā baļķis ļoti resns.
- resns kā bluķis ļoti resns.
- ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
- puņģis maza auguma resns dzīvnieks.
- bemberis Mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis.
- struņķis Mazs, resns cilvēks.
- vempulis Mazs, resns cilvēks.
- vempulis Mazs, resns dzīvnieks, dzīvnieku mazulis.
- depsis Mazs, resns kucēns; arī bērns.
- lapacis Mazs, resns mājdzīvnieks (mājas mīlulis).
- strupuņģis Mazs, resns suns vai teļš.
- depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks.
- kvapa Mazs, tukls un resns dzīvnieks.
- candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā.
- roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis.
- venteris Nerātns zēns; resns zēns.
- klence Neveikls, resns cilvēks.
- klince Neveikls, resns cilvēks.
- pļumpīgs Neveikls, smagnējs; resns.
- baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs.
- bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu.
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
- pusresns pa pusei resns.
- morķīgs Paīss, paresns (par ķermeņa daļu, piemēram, degunu).
- strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
- stebēns Paliels, paresns bērns.
- stebiķis Paliels, paresns bērns.
- štepka Paliels, paresns bērns.
- štepkāns Paliels, paresns bērns.
- resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
- drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa).
- klucis paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts).
- žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- bluķis Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai.
- dūšīgs Paresns, korpulents.
- stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
- boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- pabrangs Paresns, patukls.
- stompīgs Paresns, smagnējs, neveikls.
- miesīgs Paresns, tukls (par cilvēku).
- papills Paresns.
- paruņķīgs Paresns.
- resnīgs Paresns.
- ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks.
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- trumpulains Posmains, zarains, pārmaiņus tievs un resns.
- dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks.
- repulis Rēpulis, resns, drukns cilvēks.
- svempis resns bērns
- truslis Resns cilvēks (arī resns dzīvnieks).
- žeirs resns cilvēks, liels izēdājs.
- svempis resns cilvēks; kāds, kas neveikli kustas
- sītaļnīks resns cilvēks.
- sītōls resns cilvēks.
- renkulis resns dzīvnieks.
- rempulis resns kluča gabals.
- resniķis resns puisis, arī resns sivēns vai cits dzīvnieks.
- strabaks Resns radījums, resns priekšmets.
- bonza Resns suns; resns bērns.
- slamba resns un neveikls cilvēks.
- rīcāgs resns valgs, tauva ar "arklu", kas iedzenams gruntī krastmalā plosta apturēšanai.
- ronīgs resns, apaļš (par dzīvu radījumu).
- svempis resns, bezpalīdzīgs sivēns
- rungulīgs resns, brangs.
- rauns resns, liels.
- romslaka resns, neveikls cilvēks, kustonis.
- supine resns, neveikls cilvēks.
- ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale).
- Pohlia delicatula resnsetas polija.
- Fissidens crassipes resnsetas spārnene.
- pabrengs Samērā brangs; paresns, patukls; samērā labi barots.
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
- sars Samērā resns, ciets matiņš (augiem, posmkājiem).
- pempelis Samērā resns, drukns cilvēks.
- virve Samērā resns, parasti tekstilšķiedru, auklu, savijums.
- aukla Samērā tievs šķiedru savijums; arī resns pavediens.
- paresns Samērā, arī mazliet resns: pretstats: patievs.
- patievs Samērā, arī mazliet tievs; pretstats: paresns.
- bluķis Sēdēšanai paredzēts resns koka baļķis.
- stumburs Siena, āboliņa žāvējamais koks (paresns stumbrs ar apcirstiem zariem).
- ķērpa Siena, labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
- izplūdis Slimīgi resns (cilvēka augums); izblīdis.
- drabiņu maiss slinks, resns cilvēks.
- gruzls Smags, resns, neveikls.
- zvaķis Smags, resns, vienmuļīgs cilvēks.
- cieteņš Stingrs, resns (par matiem, apmatojumu).
- ciets Stingrs, resns (par matiem, apmatojumu).
- drukns Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
- rezgalaiņš Tāds (koks), kas stumbra lejasdaļā ir resns, bet galotnē ļoti tievs.
- strupkaklains Tāds, kam ir īss, parasti paresns, kakls.
- resnkātis tāds, kam ir resns kāts.
- resnvēderains Tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vēderīgs Tāds, kam ir resns viduklis.
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām); pretstats: resns.
- tauks Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- trekns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- rumpīgs Tāds, kas ir drukns, platiem pleciem, paresns.
- roņķīgs Tāds, kas ir neliela auguma, resns.
- ruņķīgs Tāds, kas ir neliela auguma, resns.
- stempīgs Tāds, kas ir paresns, maza auguma (par bērnu vai zirgu).
- kubulīgs Tāds, kas ir resns kā kubuls (par cilvēku).
- strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem).
- pillīgs Tāds, kas ir samērā resns, tukls.
- trucis Tāds, kas zems un resns.
- trucītis Tāds, kas zems un resns.
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis.
- strupkaklis Tas (tāds), kam ir īss, parasti paresns, kakls.
- resnvēderis Tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- gabans Tauks un resns dzīvnieks (par zosīm un cūkām).
- tumišks Tauks, tukls, paresns, dūšīgs.
- vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- kumbrabluķis Uz plosta pirmās un pēdējās plenes nostiprināts resns baļķēns, kura izgriezumā iestiprināta drigalka jeb plosta airis.
- gabans Visai tauks un resns.
- resnums Vispārināta īpašība --> resns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- resnums Vispārināta īpašība --> resns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis.
resns citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV