Paplašinātā meklēšana
Meklējam rūce.
Atrasts vārdos (21):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (214):
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
- kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces.
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
- hepatorāfija Aknu brūces sašūšana.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- fizocēle Ar gāzēm pildīts trūces maiss.
- šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt.
- dakriocistocēle Asaru maisa trūce.
- hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā.
- bruds Asiņains šķidrums, kas izdalās no brūces, augoņiem u. tml.
- vivifikācija Atdzīvināšana; brūces malu atjaunošana, nogriežot virsējo slāni.
- pušums aizrecējis atklāta brūce ir pārklājusies ar sarecējušām asinīm.
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
- retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis.
- anastole Atvilkšanās (piem., brūces malu).
- sass augonis; daļēji sadzijusi brūce.
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā); lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
- vāts Brūce (augiem).
- jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- akla brūce brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
- skrabulis Brūce miesā.
- caurums Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā).
- šopa Brūce, ievainojums, bojāta vieta (kokā).
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
- pušainums Brūce, ievainojums.
- pušaiņums Brūce, ievainojums.
- pušējums Brūce, ievainojums.
- rīzele Brūce, kas paliek ādā pēc pēršanas.
- plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
- pūlis Brūce, kas sāk pūžņot.
- žūla Brūce, rēta.
- vībele Brūce, tulzna.
- rana Brūce.
- rēta Brūce.
- aprebt Brūcei dzīstot aizaugt.
- revīzija Brūces apskate un apkopšana.
- intencija Brūces sadzīšana.
- šuvums brūces vai plīsuma malu sadiegšanas rezultāts
- šūšana brūces vai plīsuma malu saistīšana ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem
- augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā.
- orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums.
- bubonocēle Cirkšņa vai augšstilba trūce, kas izraisa cirkšņa tūsku.
- marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama.
- hidromfalocēle Cistisks pampums nabas trūces maisā.
- gumiguts Dažu asinszāļu dzimtas koku sveķi, ko savāc, stumbrā iegriežot spirāliskas brūces; izmanto tehnikā un par krāsu pigmentu.
- ugunsvāta Deguma brūce.
- ugunsvāts Deguma brūce.
- daglas Deguma brūces.
- ugunsvātis Deguma brūces.
- uguņvātis Deguma brūces.
- brūcīte Dem. --> brūce.
- duodenorāfija Divpadsmitpirkstu zarnas brūces sašūšana.
- metrokolpocēle Dzemdes trūce makstī.
- notencefalocēle Galvas smadzeņu trūce pakauša daļā.
- encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
- torpīds Gauss, ieildzis, palēnināts, piem., torpīda brūce.
- anetodermija Hroniska progresējoša ādas atrofija plankumu veidā; slimībai ir 3 stadijas - eritematozā, atrofiskā un trūces veida ādas izspieduma stadija; ādā deģenerējas un izzūd elastiskās šķiedras.
- skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- rūceklis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis (2).
- rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni; rūceklis (2).
- inkarcerācija Iesprūdums, piem., trūces iesprūdums, kad trūces saturs iesprūdis trūces maisā un to nav iespējams reponēt vēdera dobumā.
- pušums Ievainojums, brūce.
- pēpa Ievainota vieta, brūce (bērnu valodā).
- reducējams Ievelkams, atgriežams agrākajā stāvoklī (mežģījums, trūce).
- entocēle Ikviena trūce organisma iekšienē.
- invaginators Instruments audu reponēšanai trūces operācijā.
- izdūrums Izdurta vieta, durta brūce.
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- zalba Kaite, ķermeņa bojājums, brūce, sāpes.
- osteocēle Kaulam līdzīgs sacietējums trūces maisā.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
- koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem.
- vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā.
- gastrocēle Kuņģa trūce, kuras maisā atrodas kuņģis vai tā daļa.
- celotoms Ķirurģisks nazis, ko lieto trūces operācijās.
- fakocēle Lēcas trūce; lēcas pārvietošanās acs priekšējā kamerā.
- eksosplenopeksija Liesas piešūšana pie vēdera sienas brūces malām vai ķermeņa ārpusē.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- limforeja Limfas izplūšana no brūces.
- kolpocēle Maksts trūce.
- pārtraukumainā ligatūra miju pārsējums augšpus inficētas brūces asiņošanas apturēšanai, ko palaikam atraisa asinsrites atjaunošanai.
- liekā gaļa mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni.
- rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
- miocēle Muskuļa trūce, muskuļaudu izvirzījums caur apvalka plīsumu.
- enterohepatocēle Nabas trūce bērniem; tās maisā atrodas zarnas un aknas.
- enteroepiplomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpa un taukplēve.
- hepatomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā ietilpst aknu daļa.
- stigma Naglu brūce, Jēzus Kristus, arī svēto brūce vai rēta.
- sāpulis Nedzīstoša brūce.
- nereponējams Neizlabojams; tāds, ko nevar vairs novietot agrākā, normālā vietā, piem., trūce.
- pusvāte Neliela vai daļēja brūce.
- pusvāts Neliela vai daļēja brūce.
- rona Nesadzijusi brūce, rēta.
- kontaminācija netīrumu, mikrobu iekļūšana tīrkultūrā; brūces infekcija; piesārņojums.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- apmucis Noplucināta vieta, brūce.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
- ovariocēle Olnīcas trūce.
- rinorāfija Operācija epikanta novēršanai, izgriežot no virsdegunes ovālu ādas gabalu un sašujot brūces malas.
- ektocelostomija Operācija trūces maisa drenešanai caur vēdera sienu.
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
- dziedināt Panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (1); griezta brūce.
- kodums Paveikta darbība --> kost (2); kožot radīta brūce, saspiedums.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost(1); sakožot radīta brūce, saspiedums.
- perikardiorāfija Perikarda brūces sašūšana.
- koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana.
- sazāļot Pievienot (kam) zāļu līdzekļus; uzlikt (piemēram, brūcei) zāļu līdzekļus.
- dehiscence Plaisāšana; brūces vaļējs stāvoklis.
- pneimatocēle Plaušaudu trūce.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, brūcei (tajā).
- izrētot Radīt viscaur brūces, rētas.
- hemonukleolīze Recekļainā kodola šķīdināšana, ievadot starpskriemeļu diskā proteolītisku līdzekli; lieto starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā.
- burbe Rēta, brūce.
- gramba Rēta, brūce.
- grieva Rēta, brūce.
- žopa Rēta, brūce.
- žūlains Rētains, tāds, kam ir brūces.
- sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt(1); sīka, garena, nedzija brūce, šādu brūču kopums.
- rūcekls Rūceklis, rūcenis.
- ķaķis Sacietējušas strutas vai sarecējis asins receklis uz čūlas vai brūces.
- grogneur Saīdzis cilvēks, rūcenis.
- pāpis Sāpīga vieta, brūce, pušums (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- sabrūcēt Savainot, ievainot, radīt brūces.
- uzplēst Savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- enterošeocēle Sēklinieka maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa.
- ūdenstrūce Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma (no dažiem mililitriem līdz 2-3 litriem) uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem, kuru izraisa atteces traucējumi limfvados; hidrocēle.
- hidrocēle Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem sakarā ar atteces traucējumiem limfvados.
- enterosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa.
- hidrosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir šķidrums.
- enterocisto-ošeocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
- enterocistoosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
- vēzis sēņu vai baktēriju izraisīta lapkoku un skujkoku slimība; uz koku zariem un stumbra veidojas sveķojošas brūces vai audzēji; patoloģiskā procesa norise ir lēna un ilgstoša.
- atsveķošanas brūces spoguļa platums sezonas laikā uz stumbra virsmas secīgi iegrieztās atsvešošanas brūces laukuma platums.
- cistouretrocēle Sievietes urīnizvadkanāla un urīnpūšļa trūce.
- artrocēle Sinoviālās membrānas trūce caur locītavas kapsulu.
- kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu.
- sista brūce sitiena radīta brūce.
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- drāksna Skramba, brūce.
- drāsme Skramba, brūce.
- grīpsta Skramba, brūce.
- grīpste Skramba, brūce.
- hidromeningocēle Smadzeņu apvalku trūce, kuras maisā ir likvors.
- derencefalocēle Smadzeņu trūce kakla skriemeļu apvidū.
- hidrencefalocēle Smadzeņu trūce, kuras maisā ir smadzeņu viela un likvors.
- encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam.
- pelote Spilventiņš, piem., trūces saitē, kuru novieto pret trūces vārtiem.
- apgunīt Stipri apdedzinot rasties (brūcei, jēlumam, apdegumam).
- aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce.
- milzis Strutains augonis uz brūces.
- švicka Svītra, skramba, brūce.
- bezgalis Šaurā, dziļā kanālā pārvērtusies brūce.
- blastēma Šūnu sakopojums uz tāda orgāna brūces virsmas, no kura daļa ir amputēta.
- pušū tā, ka ir ievainojums, brūce; pušu (1).
- pušu Tā, ka ir ievainojums, brūce.
- atklāts lūzums tāds lūzums, kad lūzuma vieta ir atsegta un radusies vaļēja brūce.
- caurs Tāds, kam ir bojājumi, arī brūces.
- vātains Tāds, kam ir daudzas brūces, vātis.
- brukains Tāds, kam ir trūce.
- brukaiņš Tāds, kam ir trūce.
- pušaiņš Tāds, kur ir brūces, ievainojumi.
- atdalījums Tas, kas atdalās (piemēram, no brūces).
- liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā.
- omentocēle Taukplēves trūce; trūce, kuras maisā atrodas taukplēve.
- traheocēle Trahejas trūce, elpvada gļotādas izspīlējums.
- bruka Trūce - iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļaudos vai ķermeņa dobumos.
- enterohidrocēle Trūce ar hidrocēli.
- epiziocēle Trūce sievietes kaunuma apvidū.
- fimbriocēle Trūce, kas satur olvada bārkstiņas.
- hepatocēle Trūce, kurā ietilpst aknu daļa.
- cekocēle Trūce, kurā ir daļa aklās zarnas.
- cistoenterocēle Trūce, kuras maisā atrodas daļa urīnpūšļa un zarna.
- histerocistocēle Trūce, kuras maisā atrodas dzemde un urīnpūslis vai to daļas.
- histerovaginoenterocēle Trūce, kuras maisā atrodas dzemde, maksts un zarnas.
- histerocēle Trūce, kuras maisā atrodas dzemde.
- splanhnocēle Trūce, kuras maisā atrodas iekšējie orgāni.
- cistoepiplocēle Trūce, kuras maisā atrodas taukplēve un daļa urīnpūšļa.
- enterocēle Trūce, kuras maisā atrodas zarnas cilpa.
- enterogastrocēle Trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpas un kuņģa siena.
- enteroepiplocēle Trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpas un taukplēve.
- nefrocēle Trūce, kuras maisā ir niere.
- griža Trūce.
- šļuka Trūce.
- šļukums Trūce.
- trūkums Trūce.
- faringocēle Trūcei līdzīgs rīkles sienas divertikuls.
- herniotomija Trūces gredzena pāršķelšana iesprūdušas cirkšņa trūces gadījumā (pirmsaseptikas ķirurģijā).
- celetomija Trūces pārgriešana.
- herniorāfija Trūces sašūšana.
- anulorāfija Trūces vārtu atveres sašūšana.
- hedrocēle Tūpļa prolapss; zarnas trūce caur tūpli.
- cistopeksija Urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas kā pūšļa trūces ārstēšanas paņēmiens.
- kolpocistocēle Urīnpūšļa trūce ar maksts priekšējās sienas izkrišanu.
- nokodīt Vairākkārt kožot, arī dzeļot, radīt koduma, dzēluma brūces.
- māļuks Veca brūce, ko grūti sadziedēt.
- celiorāfija Vēdera sienas brūces sašūšana.
- paromfalocēle Vēdera sienas trūce nabas tuvumā.
- salpingoooforocēle Vēdera sienas trūce, kuras maisā ir olnīca un olvads.
- celiocēle Vēdera trūce.
- ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
- mastirka Viltojums, griezta brūce.
- enterokleize Zarnas brūces slēgšana.
- enterocistocēle Zarnas un urīnpūšļa trūce.
rūce citās vārdnīcās:
MEV