Paplašinātā meklēšana
Meklējam profesija.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (75):
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus.
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- arodizvēle Aroda, profesijas izvēle.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- kolēģija Brīvprātīga vienas profesijas amatpersonu apvienība.
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
- speciālists Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
- neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
- fotomodelis Cilvēks, kam piemīt fotogēniskums un kas pozē fotogrāfam (gk. kā profesija).
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- svērājs Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir svēršana.
- sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
- sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
- ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- kolēģis Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
- formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- sociālā darbinieka profesijas standarts formāls dokuments, kurā aprakstītas sociālā darbinieka praksei nepieciešamās prasības izglītībai un kvalifikācijai, profesijas specializācijas un saistītās specialitātes.
- pamatprofesija Galvenā, nozīmīgāka profesija.
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- tālākizglītība Iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- amats Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods.
- apguve kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- apgūšana Kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- amatbrālis Kādas profesijas darbinieks attieksmē pret citiem šīs pašas profesijas darbiniekiem.
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai); mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
- sagatavošanās nepieciešamo zināšanu, iemaņu apgūšana (noteiktam uzdevumam, profesijai)
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- profesionālā kvalifikācija noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums.
- profesionālās vērtības noteiktas profesijas pārstāvju darbības ideāli, pēc kuriem tiek orientēta konkrētā rīcība.
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim.
- ex professo pēc specialitātes, profesijas; prasmīgi, pamatīgi.
- autsaiders Pie noteiktām aprindām, profesijas, grupējuma nepiederoša persona; vienpatis; izstumtais.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
- psihogramma Prasību uzskaitījums, ko attiecīgā profesija izvirza cilvēka psihei.
- sociālā darba institucionalizēšanās process, kura laikā sociālā darba profesija iegūst normatīvu un procesuālu darba ietvaru labklājības sistēmā, valsts vai pašvaldības iestādēs.
- deprofesionalizācija profesijā nepieciešamo zināšanu, prasmju, iemaņu un profesijas autoritātes pazemināšanās.
- līdzētājprofesija profesija, kas konkrētā darba veikšanai nav galvenā, bet nepieciešama palīgdarbu izpildei, lai nodrošinātu kvalitatīvu kopējo rezultātu.
- sociālā pedagoga profesija profesija, kuras darbības mērķis ir atbalsta sniegšana indivīdam, grupai un sabiedrībai, lai pilnveidotu prasmes veidot komunikatīvās attiecības un veicinātu sociālo kompetenci.
- métier profesija, nodarbošanās; darbības lauks.
- reglamentētās profesijas profesijas, kurās nepieciešama noteiktā kārtā iegūta izglītība, profesionālās kvalitātes atzīšana, un darbošanos tajās reglamentē kāds normatīvais akts.
- arodslimība Profesionāla slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
- arodpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas pētī kāda konkrēta aroda, profesijas darbinieku psiholoģiskās īpašības saistībā ar viņu profesionālo darbību.
- marka Reputācija, prestižs (parasti profesijai amatniecībā, rūpniecībā, lauksaimniecībā).
- aiz pārpratuma saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- profesionāla slimība slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
- vīnzinis Speciālists vīnu zinībās, strādā restorānos, vīna pagrabos, vīnu tirgotavās. Latvijā samērā jauna profesija, pārzina vīnogu šķirnes, vīnu ražotājus, vīnu markas un lietošanu.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- brīvā profesija tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
- neprofesionāls Tāds, kam (attiecīgais amats, nodarbošanās) nav profesija; tāds, kas nav profesionālis.
- darbs Tas, kas jāprot un jāveic noteiktas profesijas speciālistam; profesija, arods.
- dzinējs tas, kurš ar asu priekšmetu atbrīvo no apamtojuma, noskuj; tas, kura profesija ir matu vai bārdas skūšana
- profesionālā sagatavotība teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktas sarežģītības un atbildības pakāpes darbu atbilstoši profesijas standartā noteiktām attiecīgajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ko apstiprina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments.
- profesiju klasifikators valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā grupētas profesijas starptautiski atzītā kārtībā, aptverot visas valsts tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas, un noteiktas profesiju kvalifikācijas pamata (minimuma) prasības.
- profesionālisms Vārds, vārdusavienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- arodģimnāzija Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā apgūst sevišķi sarežģītas profesijas un vidējo izglītību.
- formis Vienāds tērps, kas paredzēts vienas profesijas pārstāvjiem vai skolu audzēkņiem.
- profesionālā orientācija zinātniski pamatota jauniešu sagatavošana apzinātai profesijas izvēlei.
profesija citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV