Paplašinātā meklēšana

Meklējam precēt.

Atrasts vārdos (26):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (188):

(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress")
apņemt Apprecēt
nocelt Apprecēt
noprecēt Apprecēt
pajemt Apprecēt
sajemt Apprecēt
saprecēt Apprecēt
nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu)
dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu)
paņemt Apprecēt (parasti sievieti)
apjemt Apprecēt (sievu)
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā)
nosapirkties Apprecēt (sievu), samaksājot naudu
apkankarāt Apprecēt pirmo kas gadās
apņemt sievu apprecēt sievu
pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas
vest pie altāra kādu (sievieti) apprecēt, precēt
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei
iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties
iedoties laulībā apprecēties
doties laulībā apprecēties
sakāzoties apprecēties
apkāzāties Apprecēties
apsaprecēties Apprecēties
apsaženīties Apprecēties
apvīroties Apprecēties
noprecēties Apprecēties
sakankaļāties Apprecēties
sasievoties Apprecēties
sapāroties Apprecēties (ar kādu)
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti
apkārstīties Apprecēties (nicinoši)
apkankarēties Apprecēties (nievājoši)
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti)
iziet tautās apprecēties (par sievieti)
iziet par sievu apprecēties (par sievieti)
(iz)iet tautās apprecēties (par sievieti)
apsievoties Apprecēties (par vīrieti)
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem)
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti)
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu
iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi
apsvainoties Apprecēties, saradoties
aprikt Aprecēt
sajūgties apvienoties, arī apprecēties
nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt
sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
freilene Barona meita vai radiniece (neprecēta)
preilene Barona meita vai radiniece (neprecēta)
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti)
salaist būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem)
brūtēties būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās
sadzīvāt būt neprecētai grūtniecības stāvoklī
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis)
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā)
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā)
dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti)
meitoties Dzīvot meitās, neprecētai
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini)
kankaļāties Gatavoties precēties
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties
Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona
Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam
lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes
nukleāra ģimene ģimenes tips, ko veido vecāki un viņu neprecētie bērni
iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt
iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt
atvalkāt ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti)
atvadāt ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt
sēdēt ilgi bāliņos ilgi palikt neprecētai
taisīt (labu) partiju izdevīgi apprecēties
kundzene Jauna, neprecēta sieviete; jaunkundze
līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai
senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_)
emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās
monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks
senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_)
pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā)
precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli
levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu)
deskits Laulības šķiršana bez tiesībām no jauna precēties
Austēja Lietuviešu mitoloģijā - bišu dieviete; precētu sieviešu un māšu aizgādne
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai)
lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti)
lūgt sievietes roku lūgt (vecākiem) atļauju precēt meitu; bildināt
pabrūtēties mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties)
ilgsēdīte Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga
palikt vecmeitās neapprecēties
palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) neapprecēties
nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves
palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties
mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure
liegt Neļaut precēt
meitkārta Neprecējušās meitas, jaunietes (pretstatā precētām)
samba neprecēta pāra kopdzīve Zviedrijā
procesjanka Neprecēta reliģiskas procesijas dalībniece
meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu
Melngalvju brālība neprecētu ārzemju tirgotāju un kuģinieku apvienība Hanzas pilsētās
spīteru vaiņags neprecētu meiteņu vainaga veids
nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru)
iecere Nodoms apprecēties (ar kādu)
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt)
neprecēts nolieguma divdabis --> precēt
neprecējies nolieguma divdabis --> precēties
palikt sēdot palikt neprecētai, vecmeitās
piegulēt panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī
iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties
iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties
apsakārstities Pāragri apprecēties
sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu
čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem)
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu)
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu)
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā)
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā)
miss Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā)
mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā)
misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā
senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā)
madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu
linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt
ģimenes cilvēks precējies vīrietis, retāk precēta sieviete
svātīt precēt
sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa
ņemt vīru precēties (par sievieti)
vest sievu mājā (arī mājās) precēties (par vīrieti)
vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) precēties (par vīrieti)
iet tautās precēties (sievietei)
apkāzoties Precēties, apprecēties
ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu)
puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši
bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts)
bāliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts)
bālis Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts)
epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi
Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai
brūte vēl ir bērza galā (kādam) saka, ja kāds ir pārāk jauns, lai precētos
podiņš piededzis saka, ja neprecētai sievietei iestājusies grūtniecība
dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi
sasaprecēties Saprecēties
sasaženīties Saprecēties
vīrup savienojumā "vīrup iziet" - iziet pie vīra, apprecēties
mītā apprecēties savstarpēji apprecēties vienas ģimenes brālim un māsai ar citas ģimenes māsu un brāli
svings seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā
kokošņiks sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums
pabrūte sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties)
pusbrūte sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) saietas (parasti bez nolūka apprecēt)
gājēja sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu
nācēja sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu
aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice)
ménage à trois triju cilvēku kopdzīve (precēts pāris un vīra vai sievas mīļākais)
kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti; arī vecāku neprecētu sievieti); cieņas izteikšanas forma
pārprecēt vairākkārtīgi apprecēt vienu pēc otras
linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā
veče Veca, precēta sieviete
deds Vecāks, parasti precēts, vīrs
večis Vecs, precēts vīrs
novads vieta, uz kuru aizveda izprecēto meitu
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets
talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā
partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties
pabrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties)
pabrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties)
pusbrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties)
pusbrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties)
babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs
precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties
precētājs Vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu)

precēt citās vārdnīcās:

MLVV

precēt

LLVV

precēt

MEV

precêt