Paplašinātā meklēšana
Meklējam pilnīgs.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (124):
- ablepsija Aklums, pilnīgs redzes zudums.
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- difallija Attīstības anomālija, dzimumlocekļa vai kutekļa daļējs vai pilnīgs šķēlums.
- abundans Bagātīgs, pārpilnīgs.
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
- profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- tiešā runa citas personas vai paša stāstītāja runas vai domu iespējami pilnīgs atkārtojums vārdu pa vārdam.
- semifleksija Daļējs vai nepilnīgs saliekums.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums.
- darba nespēja daļējs vai pilnīgs darba spēju zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
- nosirmošana Daļējs vai pilnīgs pigmenta zudums matos.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām).
- ziemas (arī vasaras) miegs dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- apsitīrija Funkcionāla afonija, pilnīgs mēmums, nespēja pat čukstēt.
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- ideāls Ideālam atbilstošs; nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
- aprozopija Iedzimts daļējs vai pilnīgs ģīmja trūkums.
- pantanencefālija Iedzimts pilnīgs galvas smadzeņu trūkums.
- iriderēmija Iedzimts pilnīgs vai daļējs varavīksnenes trūkums.
- infrakcija Ielūzums, nepilnīgs vai daļējs lūzums; iedragājums.
- caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
- špunde Izplīsums, pilnīgs izdilums kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā.
- spunde Izplīsums, pilnīgs izdilums, parasti apģērbā, apavos.
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums.
- moraks Kaut kas liels, drukns, pilnīgs.
- badalaiki laika periods, posms, kad ir pilnīgs vai daļējs bads, trūkums.
- illots Laimīgs un piepildīts, pilnīgs vienā personā.
- totālā katarakta lēcas un apvalka pilnīgs apduļķojums.
- abloms Liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
- alimfocitoze Limfocītu iztrūkums vai pilnīgs trūkums perfērajās asinīs.
- bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršots.
- vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- pirmatnīgs Ļoti vienkāršs, nesarežģīts, arī nepilnīgs; primitīvs (2).
- meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ.
- dodiņš Muļķis, nepilnīgs (2).
- figa Nekas; pilnīgs iespēju trūkums.
- nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
- parartrēma Nepilnīgs izmežģījums; paratrēzija.
- atgaisma Nepilnīgs priekšstats (par ko).
- trūkumains Nepilnīgs, kļūdains.
- kverpis Nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis.
- plāns Nepilnīgs, vājš (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- inkomplets Nepilnīgs.
- prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
- gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
- subluksācija Pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā kaulu gali locītavā dislocēti tikai daļēji.
- paratrēzija Parartrēma, nepilnīgs izmežģījums.
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- godīgs Pietiekams, pilnīgs.
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu, spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; arī identitāte, identiskums.
- identitāte Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienādība; tāpatība.
- identiskums Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienlīdzība, vienādums; identitāte.
- uz visas līnijas pilnīgi; pilnīgs.
- ne ķiku, ne grabu pilnīgs klusums, neko nedzird.
- kapa (arī nāves) klusums pilnīgs klusums.
- mēms (arī kapa, nāves) klusums pilnīgs klusums.
- nāves (arī kapa) klusums pilnīgs klusums.
- silenzio perfetto pilnīgs klusums.
- kapa klusums pilnīgs klusums.
- kungs un ķeizars pilnīgs noteicējs.
- sindaktilija pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums; dažām dzīvnieku sugām - normāla parādība, cilvēkam - attīsrtības anomālija.
- sociālā izolācija pilnīgs vai gandrīz pilnīgs cilvēka sociālo kontaktu trūkums.
- vēja klusums pilnīgs vēja trūkums.
- perfekts pilnīgs, ļoti labs; lielisks; arī nobeigts, pabeigts.
- dieva miers pilnīgs, netraucēts miers.
- pilnbriedīgs pilnīgs.
- komplēts Pilns, pilnīgs.
- pilnā Pilns, pilnīgs.
- politiskā diskriminācija politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
- moduļa specifikācija precīzs un pilnīgs moduļa veicamā uzdevuma formulējums, kas satur nepieciešamo informāciju uzdevuma risināšanas algoritma izstrādāšanai.
- paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija; pilnīgs (kā) līdzīgums.
- izokolons Retoriska figūra - teikuma daļu izvietojums vienādā kārtībā, pilnīgs paralēlisms.
- alālija Runas defekts vai pilnīgs runas trūkums, ja ir normāla dzirde.
- kaikarains Sabojāts, nepilnīgs, neprātīgs.
- var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
- kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
- tuvs Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.
- vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
- šķidrs Slikts, nepamatots, nepilnīgs.
- instrumentu komplekts spēkratu, to mezglu vai sistēmu remontam vai atsevišķiem darbiem vajadzīgo instrumentu pilnīgs kopums.
- sociālā anomija stāvoklis sabiedrībā, kuru raksturo daļējs vai pilnīgs stingri noteiktu morāles normu trūkums.
- vakuums stāvoklis, kad ir pilnīgs (kā) trūkums; tukšums.
- puskails Tāds, kam ir nepilnīgs apmatojums, apspalvojums.
- profāns Tāds, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis (kādā nozarē).
- daļējs tāds, kas aptver tikai daļu (no kā), tāds, kas attiecas tikai uz daļu (no kā); nepilnīgs
- totāls Tāds, kas aptver visu (kā) kopumu; pilnīgs, arī vispārējs.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam); tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- relatīvs Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā ar ko, attiecībā pret ko; arī nepilnīgs.
- galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi, kvalitāti; pilnīgs.
- fragmentārs Tāds, kas sastāv no fragmentiem; daļējs, nepilnīgs.
- morfofizioloģiskā regresija tādu atsevišķu orgānu (vai sistēmu) daļējs vai pilnīgs zudums, kurus aizstāj citi, jaunajiem dzīves apstākļiem vairāk piemēroti.
- bezgrēcīgs Tikumiski nevainojams, pilnīgs (ticīgo uztverē).
- sukumains Trūcīgs, nepilnīgs.
- šukumains Trūcīgs, nepilnīgs.
- tumīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeni, tā daļām).
- gaļains Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeņa daļām, arī par cilvēku).
- gaļīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeņa daļām, arī par cilvēku).
- desemantizēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai morfēmas) sākotnējās nozīmes pilnīgs vai daļējs zudums.
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (1).
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (3).
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (1).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (2).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- visišķim Viss, pilnīgs.
- viski Viss, pilnīgs.
- pilnzieds Ziedu pilnīgs plaukums (augam, augu kopumam).
pilnīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV