Paplašinātā meklēšana

Meklējam pļava.

Atrasts vārdos (16):

Atrasts vārdu savienojumos (61):

Atrasts skaidrojumos (307):

āmals Āboliņa pļava.
āmulene Āboliņa pļava.
rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes.
Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
trasa Ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā).
aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
čunčure Ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava.
apdarene Ar sētu iežogota pļava.
parudze Ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā).
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas.
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas.
lepejs Bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
plintauka Ciņaina pļava.
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
asāks dārza pļava.
trusliens Dažkārt izmantots pļavas nosaukums.
pļavele Dem. --> pļava.
pļaviņa Dem. --> pļava.
līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava.
paeža Ežas zemākā vieta; pļavas nogāze tīruma malā.
loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.).
maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas.
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle.
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
stukme Izbradāta pļava.
dedze Izdegusi pļava vai nora.
tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava.
kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums.
skārbulis Kāda pļavas puķe.
plaktenis Kāda zināma pļavas puķe.
Ozolnīca Kādas pļavas nosaukums Līvānu apkārtnē.
medumnica Kādas pļavas nosaukums.
medkanniņa Kāds pļavas zieds (ar brūni sarkanu kātu, brūni sarkaniem pumpuriem un gaiši sarkanām ziedlapiņām; zied pavasarī).
Helictotrichon pratense kailā pļavauzīte.
Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži.
Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra.
Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas.
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks).
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas.
Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes.
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas.
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas.
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
koppļava Kopējā pļava.
bīdra pļovas kopējas pļavas.
kārnēklis Krūmaina pļava.
kūlenīca Kūlnīca - ar kūlu apaugusi pļava.
ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas.
ladzes Ladzes pļava - mitra, lekna pļava ar garu zāli.
ārzāle Lauka malā augoša zāle, pļavas zāle.
galenis lauka vai pļavas gabals tā tālākajā (vistālākajā) galā.
darīms Līdumā izveidta pļava.
Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas.
lāms Liela, līdzena pļava (bez krūmiem un ciņiem).
lieģis Liela, līdzena pļava ar kuplu zāli.
lēkužas Liela, mitra pļava.
liekna Liela, slapja pļava.
lanka Liela, zema pļava, līča, arī palienes pļava.
lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes.
roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā.
ļoma Maza, starp tīrumiem esoša pļava.
ielīkne Maza, šaura ieleja; maza pļava starpā.
siklis Mazs purviņš pļavas, ganības, dažkārt meža vidū.
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis.
mezofila pļava mēreni mitra pļava.
silava Meža pļava.
grūžņas Meža pļavas, kas atrodas tālu no mājām.
silpureņu hibrīds meža silpurenes un pļavas silpurenes hibrīds ("Pulsatilla x wolfgangiana"), kas retumis konstatēta Latvijā.
lānis Mikla pļava.
draņas Mitra pļava, kas bieži pārplūst.
valgmājs Mitra pļava, mitra vieta.
higrofila pļava mitra pļava.
stoklājs mitra pļava.
spilvis Mitra pļava.
ļevēnīca Mitra vieta, purvaina pļava.
tērce Mitra, auglīga pļava.
lēkna Mitra, auglīga zeme; pļava.
vēris Mitras, zāļainas upju līču pļavas; purvainas pļavas.
liekpļava Muižai piederoša pļava, kuru zemniekiem vajadzēja pļaut.
riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
bala Nederīga, slapja pļava, zeme.
bemberains Nelīdzens tīrums, pļava.
sēkulājs neliela auglīga pļava pie dzīvojamām ēkām, kur sēks^1^ tiek pļauts.
liekiņa Neliela pļava māju tuvumā.
mežmālis Neliela pļava meža ielokā.
rājums neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā.
steģene Neliela pļava mitrā vietā.
rinka Neliela pļava starp tīrumiem.
joma Neliela pļava, kas iestiepusies starp laukiem.
ieroze Neliela pļava.
pļausteklis Neliela pļava.
pļavene Neliela pļava.
lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis.
lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
griezinājs Nopļauta pļava.
noūkāt Novākt (sienu no pļavas).
laidas Paisuma laikā pārplūstošas un pārpurvotas piejūras pļavas jūras lēzenajā piekrastē.
randu Parasti savienojumā "randu pļavas": zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas.
popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava.
pagastenes Pārnovada āri un pļavas pie pagasta robežām.
ārpļava Pārnovada pļava ārpus lauku sētas vai pagasta robežām.
plasa Pārplūdusi pļava.
pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava.
prado Pastaigu vieta Spānijā; birze, pļava, dārzs.
plūdene Pavasarī applūstoša pļava.
klāni Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos).
aizlaist Pieļaut, ka aizaug (dārzs, pļava).
pīkritiņu Pīkritiņu zāle - pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia").
pīkstiņlapa Pīkstene - kāda plakana, plāna pļavas zāle.
Ķezberkalns Pilskalns Limbažos, netālu no Mazezera dienvidu krasta, līdz 10 m augsts paugurs, rietumu pusē grava, austrumu pusē mitra pļava, dienvidu pusē bijis norobežots ar valni un grāvi, plakums - 50 x 70 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.
Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers.
Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu.
bezzāļu pļava pļava bez zāles.
tīreļpļava Pļava tīrelī, tīreļa tuvumā; arī purvaina, slapja pļava.
skostene pļava, kur aug skostes.
siena pļava pļava, kurā gatavo sienu.
pļavīgsnējs Pļavai, siena pļavai līdzīgs.
Saxifraga granulata pļavas akmeņlauzīte.
sīpoliņu akmeņlauzīte pļavas akmeņlauzīte.
Festuca pratensis pļavas auzene.
Camarophyllus pratensis pļavas biezlapīte.
runča pauti pļavas bitene ("Geum rivale").
Geum rivale pļavas bitene.
pļavu čipste pļavas čipste.
Lathyrus pratensis pļavas dedestiņa.
Centaurea jacea pļavas dzelzene.
Geranium pratense pļavas gandrene.
gargrodas pļavas pļavas gar grodu.
Hypnum pratense pļavas hipns.
Pastinaca sativa pļavas jeb sējas pastinaks.
Equisetum pratense pļavas kosa.
pļavu ķērsa pļavas ķērsa.
Cardamine pratensis pļavas ķērsa.
Lacerta vivipara pļavas ķirzaka.
Alopecurus pratensis pļavas lapsaste.
Circus pygargus pļavas lija.
pļavu lini pļavas liniņš ("Linum catharticum").
Linum catharticum pļavas liniņš.
Thesium ebracteatum pļavas linlape.
plikstiņš pļavas nārbulis ("Melampyrum pratense").
Melampyrum pratense pļavas nārbulis.
posiens pļavas nosaukums, vārds.
smildzene pļavas nosaukums.
smildziens pļavas nosaukums.
pope pļavas pie ezera.
Clitocybe rivulosa pļavas piltuvene.
baltā puķe pļavas pīpene.
Tragopogon pratensis pļavas plostbārdis.
Campanula patula pļavas pulkstenīte.
Rosa pratorum pļavas roze.
siena mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis").
sievu mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis").
Salvia pratensis pļavas salvija.
salaka pļavas silpurene ("Pulsatila pratensis").
Pulsatila pratensis pļavas silpurene.
Pulsatila pratensis ssp. nigricans pļavas silpurenes pasuga.
Poa pratensis pļavas skarene.
Coronaria flos-cuculi pļavas spulgnaglene.
Lychnis flos-cuculi pļavas spulgnaglenes "Coronaria flos-cuculi" nosaukuma sinonīms.
lodze pļavas stūris, kas palika, sadalot pļavu vienādās daļās.
Tringa totanus pļavas tilbīte.
Phleum pratese ssp. nodosum pļavas timotiņa pasuga.
simols pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
phleum pratense pļavas timotiņš.
Pulsatila x wolfgangiana pļavas un meža silpurenes hibrīds.
vidējā bitene pļavas un pilsētas biteņu hibrīds ("Geum x intermedium").
Maniola jurtina pļavas vēršacītis.
Succisa pratensis pļavas vilkmēle.
Marasmius oreades pļavas vītene.
Trisetum flavescens pļavas zeltauzīte.
Lysimachia nummularia pļavas zeltene.
Gagea pratensis pļavas zeltstarīte.
applūdu pļavas pļavas, kas regulāri pārplūst.
idri pļavas, kuras pavasaros pārplūst.
kailā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pratensis", arī "Avena pratensis").
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
zilganā pļavaudzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon sempervirens"), kas Latvijā dažkārt tiek audzēta apstādījumoas.
mežauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
svinauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
zaķauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
zvīņauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
Helictotrichon pubescens pūkainā pļavauzīte.
čikste Purva pļava.
tīreklis Purva pļava.
štedzere purvaina meža pļava.
žūklis Purvaina pļava pie upes.
pīsāji Purvaina pļava, tīrums.
pīsums Purvaina pļava, tīrums.
lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas.
pārpalas purvaina pļava.
purvene purvaina pļava.
dūkaļa Purvaina pļava.
dumbra Purvaina pļava.
dupenis Purvaina pļava.
lekminis Purvaina pļava.
šļanka Purvaina pļava.
stramene Purvaina pļava.
virga Purvaina pļava.
soklajs Purvaina pļavas malējā josla gar mežu.
līkstavas Purvaina, liela pļava.
purveklis purvs, akacis, purvaina vieta; maza, purvaina pļava ar krūmāju.
rāja Rājums - izcirtums, līdums; neliela meža pļava izcirtumā.
Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants.
Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski.
Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora.
apmālis Robežu apgabals; pļavas, kas atrodas starp laukiem vai mežiem.
Lūisa Sala Atlantijas okeānā, Hebridu salu arhipelāgā (Lielbritānijā), platība - 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos - nelieli kalni (augstums - līdz 799 m), pļavas, kūdrāji.
Nunivaka Sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus.
Senja Sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas.
Trifolium pratense sarkanais jeb pļavas āboliņš.
kramija Sausa izkaltusi pļava.
vilkakūlas pļava sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle.
svilta Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle.
svilte Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle.
svilts Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene.
sviltene Sausa, saules izdedzināta pļava.
zemdega Sausa, sūnaina pļava.
naudīna Savvaļas augs (_hip.:_ pļavas nārbulis).
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis.
grendze Slapja meža pļava.
rečka Slapja pļava mežā.
dimuksnis Slapja pļava.
leikste sliecīte siena kaudzīšu izvešanai no slapjas pļavas.
līkņa Staigna pļava aizaugušā ezermalā.
slīksnaine Staigna pļava.
līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram.
ļekminis Staigns, aizaudzis ezers, arī: staigna pļava.
kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals.
pirza sūnaina pļava.
pirza Sūnaina, dūkstaina pļava.
rosa Šaura pļava ap strautu, kas vijas caur laukiem un mežiem.
iemaliņa Šaura zemes strēle starp pļavām vai šaura pļavas strēle mežā.
lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
Albugo tragopogonis šīs ģints suga, kas parazitē, piem., uz tīruma usnes, pļavas plostbārža.
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji.
liesa Tas (piemēram, pļava, tīrums), kam ir garena forma; strēmele.
aizgravis Tīrums vai pļava, kas atrodas aiz gravas.
jaunpļavenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji.
jaunpļavnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji.
atbūda ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas; upes ūdens, kas appludinājis pļavu
rīkums uzarta pļava.
kūlainis Vairākus gadus nepļauta pļava, ko klāj kūla; ar kūlu un sūnām klāts izcirtums mežā.
vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle.
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis.
galenes Vistālākās pļavas.
Sebelans Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē ("Sabalan"), Irānas ziemeļaustrumos, piekājē pustuksnesis, augstāk - sausās kalnu stepes, pļavas, sniega līnija - \~4000 m vjl.
lunka Zema pļava, kas pavasaros applūst.
meldziris Zema pļava, kur aug meldri un doņi; mitra, purvaina vieta.
melddzira Zema pļava, kur aug meldri.
slēne Zema vieta, ieplaka; pļava starp laukiem.
renstele Zema vieta, noteka, pļava.
vanga Zema, mitra pļava; līdzena palieņu pļava gar upmalu, ezermalu.
leknums Zema, mitra vieta (piemēram, pļava).
apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
puspļāvām zemes (pļavas) īres veids, kas nosaka, ka puse no novāktā siena pieder pļavas īpašniekam, otra puse - pļāvējam.
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi.
enalīdi Zemūdens augi dūņainās jūrmalās; vietām tie veido lielas zemūdens pļavas līdz 10 m dziļumam.
Helictotrichon sempervirens zilganā pļavauzīte.
mūžzaļā pļavaudzīte zilganā pļavauzīte.

pļava citās vārdnīcās:

MLVV

pļava

LLVV

pļava

MEV

pļava