Paplašinātā meklēšana
Meklējam nāks.
Atrasts vārdos (33):
- nāks:1
- zēnāks:1
- bērnāks:1
- launāks:1
- štināks:1
- Panākse:1
- pārīnāks:1
- pužināks:1
- Siarnāks:1
- dunāksns:1
- panāksni:1
- panāksti:1
- sanāksme:1
- Sunākste:1
- pārīgnāks:1
- panāksnes:1
- panākstes:1
- panākstis:1
- sūnākslis:1
- pravatnāks:1
- dunāksnējs:1
- panākstuve:1
- vārnākslis:1
- zirnākslis:1
- dzirnākslis:1
- Mazsunākste:1
- panāksnieki:1
- panākstiene:1
- sunākstieši:1
- Lielsunākste:1
- panākstnieki:1
- pienāksnieks:1
- mazsunākstieši:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (363):
- panāči [panāksnieki]{s:1639}.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants.
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
- antropognozija Antropoloģijas senāks nosaukums.
- Pikslauki Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā.
- Zilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Sunākstes pagastā.
- Lielsunākste apdzīvota vieta (skrajciems) Sunākstes pagastā.
- Mazsunākste apdzīvota vieta (skrajciems) Sunākstes pagastā.
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Viskāle Apdzīvotās vietas "Viskāļi" senāks nosaukums.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
- Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums.
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
- piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- samits Augstākā līmeņa sanāksme, valstu vadītāju tikšanās.
- Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums.
- Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums.
- Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums.
- Bromberga Bigoščas pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- namēsnieks Birģermeistera senāks nosaukums.
- biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus.
- Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums.
- Beitene Bitomas pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Grandbasa Bjūkenana, pilsēta Libērijā, tās senāks nosaukums.
- Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē.
- brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums.
- Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums.
- Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920.
- Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums.
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
- kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- vīrcele Cūknātru dzimtas senāks nosaukums.
- Džamame Čiliba - pilsēta Somālijā, tās senāks nosaukums.
- Bankrofta Čililabombve - pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums.
- usne Dadžu ģints lakstaugu ("Cirsium") senāks nosaukums.
- sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
- humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
- biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos.
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
- mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci.
- Oranjes brīvvalsts Dienvidāfrikas Republikas provinces Frīsteitas senāks nosaukums.
- Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums.
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- riksrēds Dižciltīgo sanāksme, kura vēlēja skandināvu valdniekus.
- rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
- protokols dokuments, kurā ietverts (piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos).
- Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums.
- Stalinvāroša Dunaūvjāroša - pilsētas senāks nosaukums.
- Dunapentele Dunaūvjāroša - pilsētas Ungārijā senāks nosaukums.
- Portnatāla Durbana, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās senāks nosaukums.
- darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
- Kotabara Džajapura - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums.
- Sukarnpūra Džajapura - pilsētas Indonēzijā senāks nosaukums.
- Holandija Džajapura - pilsētas senāks nosaukums.
- Karmensilva Eforije, pilsēta Rumānijā, tās senāks nosaukums.
- Nimba Ekepas pilsētas Libērijā senāks nosaukums.
- Etošapana Etošapana rezervāts - Etošas nacionālā parka senāks nosaukums.
- Skaidriņš ezers Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā, platība - <1 ha.
- Mazsunākstes ezers ezers Sunākstes pagastā, platība — 13,2 ha, garums — \~550 m, lielākais platums — \~350 m; Mazsūnākstes ezers.
- Fortguro Fderika - pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
- biržas apmeklētāji fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvji, kuriem ir tiesības apmeklēt biržas sanāksmes, bet nav tiesību veikt biržas darījumus.
- Tergava Gauda - pilsēta Nīderlandē, tās senāks nosaukums.
- Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
- Glazmanka Gostiņu senāks nosaukums, Pļaviņu pilsētas daļa no 1927. g.
- choleva Gružvaboļu dzimtas senāks nosaukums, kad to klasificēja kā līķvaboļu dzimtas ģinti.
- Hispaniola Haiti senāks nosaukums spāniski.
- Egera Heba - pilsēta Čehijā, tās senāks nosaukums.
- fomes Himenohēšu dzimtas piepju sēņu ģints "Phellinus" senāks nosaukums.
- Viktorija Honkonga, pilsēta Ķīnā, tās senāks angliski lietots nosaukums.
- sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
- brīfings Īsa preses konference, valdības pārstāvju vai citu oficiālu personu informatīvs ziņojums žurnālistiem; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
- Aleksandreta Iskenderona - pilsēta Turcijā, tās senāks nosaukums.
- Iverdona Iverdonlebēna, pilsēta Šveicē, tās senāks nosaukums.
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- paburvis Jaunāks un mazāk pieredzējis burvis, burvja māceklis.
- Hiršberga Jeleņa Gura, pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums.
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
- Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums.
- apgube Kad sienu izārdīja, tad, kur plānāks, kasīja apgubēs.
- Gatuma Kadoma - pilsēta Zimbabvē (Dienvidrodēzijā), tās senāks nosaukums.
- vāte Kāds senāks ievainojums.
- landtāgs Kārtu pārstāvju sanāksme (vācu feodālajās valstīs).
- kapituls Katedrāles telpa, arī piebūve, kur notiek šādas sanāksmes.
- gavente Kavente - sapulce, sanāksme.
- vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- Larix leptolepis Kempfera lapegles senāks nosaukums.
- Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel").
- silentium Klusēšana; klusums, miers, studentu sanāksmēs parasts uzmanības aizrādījums.
- Balbieri Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" senāks nosaukums.
- Kolberga Kolobžega - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
- stundisti Kopējs nosaukums krievu sektām, kas izveidojās no zemnieku kustības ap 19. gs. vidu un raksturojās ar celsmes sanāksmēm jeb stundām.
- Keslina Košalina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
- Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- Kreicburga Krustpils senāks nosaukums.
- Krisburga Krustpils senāks nosaukums.
- Krizburga Krustpils senāks nosaukums.
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- Levante Levantes jūra - Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
- Meandra Lielā Menderesa, upe Turcijā, tās senāks nosaukums.
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā.
- Gross-Sonnaxt Lielsunākstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- piedziedāt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
- pievešnieki Līgavaiņa radinieki - pretmets panāksniekiem.
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai.
- Viktorija Limbe, pilsēta Kamerūnā, tās senāks nosaukums.
- Puertolimona Limona, pilsēta Kostarikā ("Puerto Limon"), tās senāks nosaukums.
- Ļudzjana Liudžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- Maramba Livingstona, pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums.
- Jačmeņišče Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" senāks nosaukums.
- Lusjana Ludžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- Koļčugina Ļeņinska-Kuzņecka, pilsēta Krievijā, tās senāks nosaukums.
- Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums.
- Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums.
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums.
- Mazsūnākstes ezers Mazsunākstes ezers Sunākstes pagastā.
- pamērdze Meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
- Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums.
- Tīsaida Midlsbro - pilsēta Anglijā, tās senāks nosaukums ("Teeside").
- Minču šaurumi Minča un Litlminča senāks kopējs nosaukums.
- Gagarina Mirzačelas pilsētas Uzbekistānā senāks nosaukums.
- Maļata Molēti, pilsēta Lietuvā, tās senāks nosaukums.
- kurultajs Mongoļu feodāļu sanāksme, kurā apsprieda nozīmīgus jautājumus.
- Bandarmaharani Muara - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- Lielstrodi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Strodi" senāks nosaukums.
- Nacionālais standartu birojs Nacionālā standartu un tehnoloģijas institūta senāks nosaukums.
- neprohanže Neizdosies, neiznāks.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- Portetjēna Nuadibu, pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
- Kafiristāna Nūrestāna, vilajets Afganistānas austrumos, tā senāks nosaukums.
- pieprasīt Oficiāli lūgt (piemēram, atļauju, iespēju runāt sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums.
- pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
- Staburaga pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Sunākstes, Seces un Klintaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu.
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
- dzeltenā zirgkastaņa palsā zirgkastaņa, tās senāks nosaukums.
- pamārdze Pamērdze - meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
- Cornus alternifolia pamīšlapu grimoņa "Swida alternifolia" senāks nosaukums.
- panākstiene Panāksniece.
- panākstuve Panāksniece.
- pazare Panāksniece.
- padruškas panāksnieces.
- panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
- panāčnieki Panāksnieki; panācnieki.
- panaksti Panāksnieki; panācnieki.
- panākstnieki Panāksnieki; panācnieki.
- panārsnieki Panāksnieki; panācnieki.
- panasni Panāksnieki; panācnieki.
- panāsni Panāksnieki; panācnieki.
- panāšņi Panāksnieki; panācnieki.
- panāsnieki Panāksnieki; panācnieki.
- panasti Panāksnieki; panācnieki.
- panāsti Panāksnieki; panācnieki.
- panāršņi Panāksnieki; panārsni.
- panāksnes Panāksnieki.
- panāksni Panāksnieki.
- panākstes Panāksnieki.
- panākstis Panāksnieki.
- panārsni Panāksnieki.
- panastnieki Panāksnieki.
- panākšos Panāksniekos.
- panāstnieks Panāksnieks.
- panākši Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
- panākšņi Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
- resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
- lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
- palīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gludāks, līdzenāks.
- placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
- paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
- pasārmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārmaināks.
- taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks.
- pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- akulturācija Par asimilāciju mērenāks citas kultūras pārņemšanas veids, kad etnoss pārņemot cita etnosa kultūru, pārveido to atbilstoši saviem uzskatiem.
- piesnaust Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
- piegulēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
- piestaigāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
- piestāstīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
- piestāvēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
- piejokot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
- piekurnēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
- pielāpīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
- pierāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
- pieraudāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- piežēlot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
- debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
- ekumeniskais koncils pasaules baznīcu vadītāju sanāksme, kas lemj par kristīgo mācību; tās lēmumi ir obligāti visiem baznīcu locekļiem.
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- Džordžtauna Penana - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- Angoras kaķis persiešu kaķa senāks nosaukums.
- Pixtern Piksteres muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Grūbeles kalns pilskalns Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, savrups, 30-35 m augsts paugurs, nogāzes rietumu puses puslokā dabiski stāvas, austrumu pusē mākslīgi veidotas ar 3 terasēm.
- piparu sviestbeka piparu rubīnbekas ("Chalciporus piperatus") senāks nosaukums ("Suillus piperatus").
- Prome Pji, pilsēta Mjanmā (Birmā), tās senāks nosaukums.
- flizelīns Plānāks palīgmateriāls ar līmes punktiņiem kreisajā pusē, ko izmanto, piemēram, kleitu, blūžu apkaklītēm, manšetēm un apdares detaļām, kā arī aplikāciju vai izšuvumu veidošanai.
- Corispermum sibiricum plānspārnu kamieļzāles "Corispermum leptoterum" senāks nosaukums.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
- forums Plaša, reprezentabla sanāksme, sapulce.
- Polacka Polocka - pilsētas mūsdienu Baltkrievijā senāks nosaukums.
- sekretārs Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.); amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus.
- berītis Puika, jaunāks par 10.–12. g.
- pundurvērpējs Pundurpūcīte ("Nolidae") - šīs tauriņu kārtas dzimtas senāks nosaukums.
- šķīnis Pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
- šķīnis pūra nauda, ko panāksni šķiroties ziedo (samet šķīvī) līgavai.
- vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
- sabats Pusnakts sanāksme ar attiecīgu rituālu (piemēram, raganām).
- Pedicularis comosa pušķainās jeb Kaufmaņa jāņeglītes senāks nosaukums.
- Raiskuma muiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" senāks nosaukums.
- referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
- ievadreferāts Referāts, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, konferenci, sanāksmi).
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- kūrmāja Sabiedriska ēka (sanāksmēm, koncertiem u. tml.) kūrortā.
- skotka Sādžas kopienas iedzīvotāju sanāksme.
- teidiņš Saiets, sanāksme, landtāgs.
- pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- aug buciņš, aug radziņi saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
- sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
- sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
- kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks; saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
- deguns slejas augstāk (kādam) saka, ja kāds kļūst pašapzinīgāks, lepnāks.
- Apustuļu koncils sanāksme Jeruzalemē ap 49. g., kurā piedalījās apustuļi un delegāti no Antiohijas.
- asambleja Sanāksme, kurā piedalās starptautiskas organizācijas locekļi; starptautiska sanāksme.
- konda Sanāksme, saiets.
- saeima sanāksme, sapulce, apspriede
- konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
- saieti Sanāksme, sapulce.
- sinklīts Sanāksme, sapulce.
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- sanākšana Sanāksme; arī sapulce.
- saiets Sanāksme; sapulce; sapulcēšanās.
- saiešana Sapulce, sanāksme (parasti reliģiska).
- kavente Sapulce, sanāksme.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- Katrīnbāde Saulkrastu pilsētas teritorijas Pabaži senāks nosaukums, kas, domājams, saistās ar 1764. gadu, kad tur caurbraucot apmetās Krievijas imperatore Katrīna II.
- pieraut Savienojumā ar "ko nu", "ko te" lieto, lai norādītu, ka arī intensīvi strādājot, neko daudz nepanāks, nesasniegs.
- pieslimot Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka ar slimošanu un gulēšanu neko nepanāks, nesasniegs.
- pieslinkot Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka ar slinkošanu neko nepanāks, nesasniegs.
- pieliegt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav nozīmes tikai liegt ko, ka ar aizliegumu (vien) neko nepanāks.
- piegulšņāt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulšņāt, ka ar gulšņāšanu neko nepanāks, nesasniegs.
- piekreņķēties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs.
- piesirdīties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts dusmoties, ka ar dusmošanos neko nepanāks.
- pieskaisties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts dusmoties, ka ar dusmošanos neko nepanāks.
- pienaidoties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts naidoties, ka ar naidošanos neko nepanāks, nesasniegs.
- pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar "ko nu", "ko tur" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
- plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
- apspriede sēde, sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā.
- ostjakosamojedi Selkupi - tutība Krievijā, tās senāks nosaukums.
- talasoloģija Senāks apzīmējums okeanogrāfijai.
- prokonsuls Senāks driopiteku ("Dryopithecus") nosaukums.
- glicijs Senāks ķīmiskā elementa berilija nosaukums.
- priekšlaiks Senāks laiks.
- lotīgums Senāks tehnisks apzīmējums sudraba tīrsaturam naudas gabalos un sudraba priekšmetos; piem., 12 lotīgais sudrabs saturēja 75% tīra sudraba.
- seņāks Senāks.
- plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
- plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
- Kampongsaoma Sianukvila - pilsēta Kambodžā, tās senāks nosaukums.
- Parodia sanguiniflora sīksēklu parodijas ("Parodia microsperma") senāks nosaukums.
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli.
- Filipvila Skīkda - pilsēta Alžirijā, tās senāks nosaukums.
- šļauks Slīps, uz galu plānāks.
- Slabada Sloboda - Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" senāks nosaukums.
- Ungi Sonbona - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās senāks nosaukums.
- Portstenlija Stenli, pilsēta Folklenda salās, tās senāks nosaukums.
- polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- Sonnaxt Sunākste.
- mazsunākstieši Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsunākste" iedzīvotāji.
- sunākstieši Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Sunākste" iedzīvotāji.
- zilkalnieši Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Zilkalne" iedzīvotāji.
- Sonnakstskaja Sunākstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sonnaxtsche Sunākstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Tīra Sūra - pilsēta Libānā, tās senāks nosaukums.
- bilderdykia Sūrenes ("Polygonum"), senāks nosaukums.
- akts svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē).
- durbars Svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt., darbars.
- Šampetris Šampēteris - senāks nosaukums (cēlies no franču: "champetre" - "lauciniecisks").
- Lavandula officinalis šaurlapu lavandas "Lavandula angustifolia" senāks nosaukums.
- musketons Šautene ar īsu stobru, kurš galā bija resnāks.
- Štetīne Ščecina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
- Hasa Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos, tās senāks nosaukums.
- Turčanski Svēti Martina šīs pilsētas senāks nosaukums.
- Skutari Škodra - pilsēta Albānijā, tās senāks nosaukums.
- šķiņa Šķīnis (6) - pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
- kalēju tatāri šoru tautas senāks nosaukums.
- Kondomas tatāri šoru tautas senāks nosaukums.
- Mrasu tatāri šoru tautas senāks nosaukums.
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
- Martinelli ezers Talsu ezera senāks nosaukums.
- Tripole Tarābulusa - pilsēta Libānā, tās senāks nosaukums.
- mītiņš Tikšanās; sanāksme.
- poma Tomātu ģints senāks nosaukums.
- Torna Toruņa - pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Aizupes muiža Tukuma novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" senāks nosaukums.
- Adrianopole Turcijas pilsētas Edirnes senāks nosaukums.
- darījumtūrisms Tūrisma veids, kurā ceļojuma galvenais nolūks ir dienesta darījumu kārtošana, komercdarbības jautājumu risināšana, piedalīšanās konferencēs un sanāksmēs, izstāžu apmeklēšana, ko parasti pilnībā apmaksā darba devējs vai arī daļu no izdevumiem sedz darba devējam solidārā uzņemošā puse; lietišķais tūrisms.
- Šķinu purva dīķis ūdenstilpe Sunākstes pagastā, platība - \~83 ha.
- Dadža Uhaņa - pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- Vilkmerģe Ukmerģe, pilsētas Lietuvā senāks nosaukums.
- Adlerupe Upe Latvijā, Vilkates augšteces senāks nosaukums.
- Klīvlendas Latviešu kultūras centrs uzcelts 1971. g., tur bieži rīkotas latviešu trimdas organizāciju sanāksmes, kultūras un sporta pasākumi.
- ziņot uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u.tml. izklāsts.
- plākšņūsaiņi vaboļu kārtas skarabeju dzimtas senāks nosaukums
- plākšņtaustekleņi Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas senāks nosaukums.
- priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- Gulbena Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" senāks nosaukums.
- vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- mantāgs Vasaļu sanāksme (feodālismā; Latvijā 14.-16. gs.).
- čaplis Vecāks cilvēks, kas lēnāks ejot un darbā.
- Verava Veru, pilsēta Igaunijā, tās senāks nosaukums.
- piltuve Vidū resnāks skārda trauks, ar pagaru cauruli uz apakšu, ar kuru uzpilda mucas.
- Levantes jūra Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
- seimiks Vienas vojevodistes (vaivadijas), viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
- Faulera aizspārns viens no izbīdāmo spraugu aizspārņa veidiem, kam ir raksturīgs plānāks aizspārņa profils un ir iespējama lielāka izbīdīšana pa hordu.
- Melnupīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes pagastā, garums - \~6 km, daļā tecējuma ir Sunākstes un Viesītes pagasta robežupe.
- Sunīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes un Seces pagastā, iztek no Mazsunākstes ezera, garums - 13 km.
- Āžu miests Viesītes senāks nosaukums.
- Viesulēnu kvartāra organogēno nogulumu atsegums Viesulēnu slāņu senāks nosaukums.
- Klein-Sonnaxt Vilka muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā.
- Wessen Weessen - Jēkabpils novada Zasas pagasta senāks nosaukums.
- Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas.
- aktu zāle zāle, kur rīko svinīgas sanāksmes.
- Zaņas atsegumi Zaņas lejteces atsegumu senāks nosaukums.
- knurga Zaraina nūja, kuras viens gals ir resnāks par otru; elastīga nūja.
- nurga Zarains kociņš, kura viens galsi resnāks nekā otrs.
- Pseudolarix kaempferi zeltainās neīstās lapegles ("Pseudolarix amabilis") senāks nosaukums.
- Prokletije Ziemeļalbānijas Alpu senāks nosaukums.
- trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums.
- kolokvijs Zinātniska sanāksme, kurā apspriež referātus par noteiktu tematu.
- Novijuzeņa Žanaezena, pilsēta Kazahstānā, tās senāks nosaukums.
nāks citās vārdnīcās:
MEV