Paplašinātā meklēšana
Meklējam mugura.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- (iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras)
- aiz kāda platās muguras
- aiz muguras
- atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras
- būt aiz muguras
- būt uz muguras
- iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem)
- kā āža mugura
- kā naža mugura
- karpveida mugura
- lokana mugura
- mugura kā zāģis
- mugura kūp
- mugura maksā
- mugura niez
- muguras stiegra
- novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras
- novilkt (kādam) kreklu no muguras
- novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām)
- novilkt (pēdējo) kreklu no muguras
- pamest aiz muguras
- runāt aiz muguras
- slēpties aiz kāda muguras
- stāvēt aiz muguras kādam
Atrasts skaidrojumos (441):
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- aizrocnieks Aiz muguras esošais (kāršu spēlē).
- paseijā Aiz muguras.
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs.
- akūts mielīts akūts muguras smadzeņu iekaisums.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
- vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
- smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes.
- uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
- tā kā stāv, arī tāds kā stāv ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- sare asa muguras vilna atsevišķām aitu šķirnēm.
- zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- hematomiēlija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, gk. muguras traumu rezultātā.
- mielomēnija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, kas saistīts ar menstruālo asiņošanu.
- mielorāģija Asinsizplūdums muguras smadzenēs.
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas).
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- sprākliski atmuguriski; no mugurpuses; uz muguras.
- anospināls Attiecīgs uz muguras smadzeņu centru, kas regulē tūpļa sfinktera kontrakcijas.
- heteromērisks Attiecīgs uz spināliem neironiem, kuru izaugumi sniedzas muguras smadzeņu pretējā pusē.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- mielacefālis Auglis bez galvas un bez muguras smadzenēm.
- notomels Auglis, kura mugurai pieauguši viens vai divi lieki locekļi.
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
- Picoides leucotos baltmuguras dzenis.
- Gymnorhina hypoleuca baltmuguras stabulētājputns.
- amieloisks Bez muguras smadzenēm; bez kaulu smadzenēm.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm.
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
- hidromiēlija Centrālā muguras smadzeņu kanāla izplešanās, uzkrājoties likvoram.
- tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes.
- baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus.
- anhidromiēlija Cerebrospinālā šķidruma trūkums muguras smadzeņu kanālā.
- durāls cietais apvalks, gan galvas, gan muguras smadzenēm.
- krists Cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
- ķumpis Cilvēks, kam ir kumpa mugura.
- kuziķis Cilvēks, kam līka mugura, kūkums mugurā.
- sendvičs Cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras.
- sandvičs Cilvēks, kas uz krūtīm un muguras nēsā reklāmas un sludinājumus.
- atspure Cūka, kurai sari, sākot no pusmuguras, aug pretējā virzienā.
- muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti.
- junnēt Darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu.
- karpveida mugura dažu šķirņu cūkām raksturīga eksterjera īpatnība – izliekta mugura.
- zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
- pseidosiringomiēlija Dobumu veidošanās muguras smadzenēs attīstības traucējumu vai ievainojumu dēļ.
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu un/vai muguras augšējo daļu.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav muguras stiegras (hordas).
- baltmugara Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
- baltmugare Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
- baltmugure Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
- baltmugura Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
- kompresijas mielīts ekstramedulārs audzējs, patoloģiski procesi mugurkaulā u. tml., kas saspiež muguras smadzenes.
- mielomērs Embrija muguras smadzeņu segments, kas atbilst mezoblasta somītu pārim.
- uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes.
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
- filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs.
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
- papidsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas ir muguras smadzeņu turpinājums; iegarenās smadzenes.
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē.
- iegarenās smadzenes galvas smadzeņu daļa, kas savienojas ar muguras smadzenēm.
- ependimoma Galvas smadzeņu dobumu vai muguras smadzeņu centrālā kanāla iekšējā apvalka audzējs.
- augšējais motoneirons galvas smadzeņu garozas neirons, kas vada impulsus no garozas uz smadzeņu stumbra nervu motoriskajiem kodoliem vai muguras smadzeņu priekšējo ragu motoriskajām šūnām.
- encefalomieloze Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu atmiekšķešanas vecumā; encefalomalācija ar mielomalāciju.
- polioencefalomielīts Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
- meningeorāfija Galvas smadzeņu vai muguras smadzeņu apvalku sašūšana.
- encefalomieloneiropātija Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un perifērijas nervu slimība.
- encefalomieloradikulīts Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un spinālo nervu saknīšu iekaisums.
- encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija.
- polioencefalomeningomielīts Galvas un muguras smadzeņu pelēkās vielas un apvalku iekaisums.
- encefalomielopātija Galvas un muguras smadzeņu slimība.
- encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
- arahnoidīts Galvas vai muguras smadzeņu apvalku iekaisums.
- tefromalācija Galvas vai muguras smadzeņu pelēkās vielas atmiekšķēšanās.
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju.
- rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
- glikorahija Glukoze muguras smadzeņu šķidrumā.
- strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds.
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
- anaklīze Gulēšana uz muguras.
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass.
- siringomiēlija Hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās.
- multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs; simptomi atkarīgi no patoloģiskā procesa lokalizācijas.
- tabess Hroniska sifilitiska nervu sistēmas slimība, kas gk. bojā muguras smadzenes.
- dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm.
- diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes.
- amiēlija Iedzimts muguras smadzeņu trūkums.
- amielencefālija Iedzimts muguras un galvas smadzeņu trūkums.
- disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
- disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
- ringuts iejūga daļa, kas iet pāri zirga mugurai.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- mielodelēze Ievainojuma radīts muguras smadzeņu perēkļveida bojājums ar smagu paralīzi.
- leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
- Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems.
- hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras.
- silusks izkapts sējums uzkumā, kad mugura augstāka nekā asmens.
- kukurags Izliekta mugura, kūkums.
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
- pūtes Izsitumi sejas, krūšu un muguras ādā cilvēkiem, kam ir pastiprināta tauku dziedzeru sekrēcija; pinnes.
- krupons Izturīgākā, vienmērīgākā un biezākā, vērtīgākā jēlādas daļa, kas iegūta no dzīvnieka ādas muguras daļas.
- pikpaunā Jāteniski uz (cilvēka) muguras; kukuragās.
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis.
- sprangs jostiņa uz mēteļa muguras.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
- stīvmuguris Kāds, kam ir stīva mugura, kas nevēlas pieliekties.
- sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
- Formica polyctena kailmuguras mežskudra.
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts.
- kalciorāhija Kalcija sāļi muguras smadzeņu šķidrumā.
- kalnu kosa kalna mugura, arī kalnu grēda.
- gargroda Kalna mugura.
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
- tornistrs Kareivju muguras soma.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- hordoskelets Kaula skeleta daļa, kas izveidojusies ap muguras stīgu.
- lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā.
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
- stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos.
- iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
- tuperklis Krusti (muguras daļa).
- tupērklis Krusti (muguras daļa).
- stuperklis Krusti, muguras gals; dibens.
- uzkums Kūkums, salīkusi mugura.
- kukurī Kukuragās; uz muguras.
- kūpinājumi Kūpināti, no sālītiem gaļas izstrādājumiem (šķiņķa, muguras gabaliem, krūtiņas, ruletes, filejas u. c.) izgatavoti pārtikas produkti.
- dorsidukcija Kustība muguras virzienā.
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu; gūža.
- spranda Ķermeņa muguras daļa, kas aptver divus augšējos skriemeļus; sprands.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- apusidae Lapkāju vēzīši žaunkāju vēžu kārtā, platu muguras vairogu, lapveidīgās kājiņas skaitā līdz 60 pāru; vairākus cm gari, brūngani vai zilgani, ļoti mazām antenām.
- ezera forele Latvijas ezeros sastopama zivs (ezera lasis) zaļu vai pelēku muguru, melniem plankumiem sānos un uz muguras spurās (kur tie apaļi).
- radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas.
- lobnaža asinājuma leņķis leņķis, ko veido lobmašīnas naža priekšējā un muguras skaldnes.
- vidējais mēlenis līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
- pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
- dorsāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- mīkstināts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot papildartikulācijā mēles mugura ir izliekta pie cieto aukslēju priekšējās daļas.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- dorsifleksija Liekšana atpakaļ, liekšana muguras virzienā.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
- miroņgalvis Lielākais sfingu dzimtas nakts tauriņš Latvijā, ar miroņgalvai līdzīgu zīmējumu uz muguras.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- čumpa Līka mugura, kupris.
- kumbra Līka mugura.
- durālais maiss maisveidīgs veidojums, kurā atrodas galvas un muguras smadzenes.
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
- spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- Gymnorhina tibicen melnmuguras stabulētājputns.
- heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- kirasas Metāla bruņas, kuras uzlika uz muguras un krūtīm, lai izsargātos no auksto ieroču triecieniem; 20. gs. sākumā kirasas vēl bija dažu armiju kavalērijā kā parādes formas tērpa piederums.
- spinālā midriāze midriāze, ko rada muguras smadzeņu ciliospinālā centra bojājums.
- augšupējs akūts mielīts mielīts, kas sākas muguras smadzeņu lejasdaļa un izplatās virzienā uz augšu.
- periependimālais mielīts mielīts, kas skar muguras smadzeņu apvidu ap centrālo kanālu.
- sistēmiskais mielīts mielīts, kas skar noteiktas muguras smadzeņu sistēmas vai traktus.
- difūzais mielīts mielīts, kas skar plašus muguras smadzeņu apvidus dažādās vietās.
- centrālais mielīts mielīts, muguras smadzeņu centrālās daļas (pelēkās vielas) iekaisums.
- nekrotiskā mielopātija mielopātija, kam raksturīga muguras smadzeņu nekroze.
- traumatiskā mielopātija mielopātija, kas attīstās pēc muguras smadzeņu ievainojuma.
- augšupejā mielopātija mielopātija, kas progresē no muguras smadzenēm galvas virzienā.
- kompresijas mielopātija mielopātija, kas rodas no spiediena uz muguras smadzenēm, piem., audzēja gadījumā.
- tetrazepāms Miorelaksants, viela, kas atslābina skeleta muskuļus ietekmējot galvas un muguras smadzeņu nervus.
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū.
- lejupējs mielīts muguras smadzeņu iekaisums, kas izplatās virzienā uz leju.
- funikulārais mielīts muguras smadzeņu iekaisums, kas skar balto vielu, sevišķi mugurējo saišķi, raksturīgs ļaundabīgajai mazasinībai.
- diska trūce muguras smadzeņu nervu bojājums sakarā ar starpskriemeļu diska nolietošanos.
- mugurējā rizotomija muguras smadzeņu nervu mugurējo, sensorisko saknīšu pārgriešana (sāpju vai spastiskās paralīzes novēršanai).
- priekšējā rizotomija muguras smadzeņu nervu priekšējo, motorisko saknīšu pārgriešana.
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija.
- apakšējais motoneirons muguras smadzeņu priekšējo ragu neirons, kura aksons beidzas skeleta muskulatūrā.
- jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs.
- hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
- rahiopātija Mugurkaula vai muguras slimība.
- spinogramma Mugurkaula vai muguras smadzeņu rentgenogramma.
- hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa.
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
- atdiršu Muguru pie muguras.
- miotoms Muskuļu grupa, ko inervē atsevišķs muguras smadzeņu nervs.
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
- medulārā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot narkozes līdzekli muguras smadzeņu centrālajā kanālā.
- neslis Nasta; smags slogs, ko nes uz muguras.
- glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla.
- endaksoneirons Neirons, kura izaugums neiziet ārpus muguras smadzenēm.
- mikromiēlija Nenormāli mazas muguras smadzenes.
- mikrumiēlija Nenormāli mazas muguras smadzenes.
- ganglijšūnas Nervaudu šūnas ganglijās, galvas un muguras smadzenēs un dažkārt arī nervu pavedienos.
- cerebrospinālais nervs nervs, kas sākas no galvas vai muguras smadzenēm.
- mielotomija Nervšķiedru pārgriešana muguras smadzenēs.
- mieloshīze Nervu caurules nepilnīga noslēgšanās muguras smadzeņu apvidū.
- centrālā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes.
- perifērā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
- neiromielīts Nervu un muguras smadzeņu iekaisums.
- piču-paču Nest uz muguras (parasti bērnu).
- narr Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- narra Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- narva Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- plugata Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- pakaliski No muguras puses, aiz muguras, atmuguriski.
- atmuguris No muguras.
- kramis No vienāda lieluma kastītēm izveidots nesamais uz muguras; pauna, kurā atradās sīkas preces.
- nolikt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
- nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
- nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
- ģundēt Nolādēt; kurnēt; aiz muguras nosunīt.
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras); noguldīt.
- elēnijs Nomierinošs līdzeklis, kas pieder pie trankvilizatoru grupas; mazina baiļu un trauksmes sajūtu, nomāc muguras smadzeņu refleksus un pazemina skeleta muskuļu tonusu.
- polio- Norāda uz galvas vai muguras smadzeņu pelēko vielu.
- miel- Norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm.
- mielo- Norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm.
- atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras); atgulties.
- atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras).
- Turdus obscurus olīvmuguras mežastrazds.
- retrocesija Orgāna (piem., dzemdes) pārvietošanās vairāk uz muguras pusi.
- mīcaci Otrādi, uz muguras, ar apakšu uz augšu.
- mīcacu Otrādi, uz muguras, ar apakšu uz augšu.
- hiperglikorahija Palielināts glukozes daudzums muguras smadzeņu šķidrumā.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- transversālais mielīts parastais akūtā mielīta veids, kas skar abas muguras smadzeņu puses.
- omofors Pareizticīgo garīdznieku tērpa dala, dvieļa veidā, kuru apliek ap kamiešiem un ap kaklu un kura gali nolaižas uz krūtīm un muguras.
- skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā.
- mieleteroze Patoloģiskas pārmaiņas muguras smadzenēs.
- siringoencefalomiēlija Patoloģiski dobumi galvas un muguras smadzenēs.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- kaupra Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura.
- kaupris Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura.
- kaupre Paugurs; paugura mugura; pauguru virkne.
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atroceniski Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras.
- ksantohromija Pazīme, kas liecina, ka muguras smadzeņu šķidrumam ir asins piejaukums: dzeltenīgs, viegli brūngans likvors.
- Turdus hortulorum pelēkmuguras mežastrazds.
- Cracticus torquatus pelēkmuguras stabulētājputns.
- neiromodulācija Perifēriskā nerva, muguras smadzeņu vai galvas smadzeņu elektriskā stimulācija; izmanto sāpju mazināšanai.
- mieloneirīts Perifērisko nervu un muguras smadzeņu vienlaicīgs iekaisums.
- holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs.
- astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju.
- hordokrānijs Pirmais embrionālā galvaskausa aizmetnis muguras stīgas priekšējā galā.
- mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā.
- ependīma Plāns apvalks, kas klāj galvas smadzeņu dobumu un muguras smadzeņu centrālo kanālu.
- iemaši Pogas svārkiem uz muguras; vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras.
- iemati Pogas svārkiem uz muguras.
- polipeptidorahija Polipeptīdi muguras smadzeņu šķidrumā.
- plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas.
- rahialbuminimetrija Proteīnu daudzuma noteikšana muguras smadzeņu šķidrumā.
- kuzms Pumpa uz muguras vai krūtīm.
- krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
- pneimomielogrāfija Rentgenoloģiska muguras smadzeņu izmeklēšana, ievadot gaisu vai skābekli subarahnoidālajā telpā.
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- Phoenicurus erythronotus rudmuguras erickiņš.
- Cossypha semirufa rudmuguras sārtčakstīte.
- mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
- jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās.
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
- apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
- apsakrauties Saņemt daudz priekšmetu, piemēram, rokās, uz muguras.
- urokrīze Sāpju lēkme urīnizvadsistēmā muguras smadzeņu tabesa gadījumā.
- Heterophasia annectens sarkanmuguras timālijstrazds.
- Campylorhampus trochilirostris sārtmuguras kokložņa.
- laberdāns Savādas ("Gadus morrhua") iesālītas mencas, bez galvas, astes un muguras.
- griezaimiņš Savēlies spalvu kušķis govij uz muguras.
- sedlīni Sedulka - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka.
- Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas.
- hemisindroms Sindroms, kas liecina par muguras smadzeņu bojājumu vienā pusē.
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm.
- laminektomija Skriemeļu loku izņemšana, lai piekļūtu muguras smadzenēm vai lai atbrīvotu tās no spiediena.
- mežskudra Skudru dzimtas ģints ("Formica"), Latvijā konstatēts 14 sugu, bet plaši izplatītas tikai divas - rūsganā un kailmuguras mežskudra.
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- hematomieloporija Slimība, kam asiņošanas dēļ raksturīga kanālu veidošanās muguras smadzenēs.
- poliomielopātija Slimība, kas bojā muguras smadzeņu un iegareno smadzeņu pelēko vielu.
- spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība.
- neiroencefalomielopātija Slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes un nervus.
- tabofobija Slimīgas bailes no saslimšanas ar muguras smadzeņu tabesu.
- kanga Slinga paveids, ko izmanto Austrumāfrikā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras.
- onbuhimo Slinga paveids, ko izmanto Japānā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras.
- podegi Slinga paveids, ko izmanto Korejā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras.
- nototremas Somainās vardes - koku varžu dzimtas suga; mātītēm uz muguras ir kabatas veida soma, kurā attīstās oliņas un kurkulēni; dzīvo Dienvidamerikā.
- angiodisģenēzija Spinālā angiodisģenēzija - muguras smadzeņu angiomatoze ar muguras smadzeņu nervu funkcijas traucējumu simptomiem; patoloģiskas pārmaiņas muguras smadzeņu šķidruma koloīdreakcijās.
- optiskais neiromielīts subakūta encefalomielopātija ar izteiktu redzes nervu un muguras smadzeņu demielinizāciju: akūts slimības sākums ar aklumu; akūts transversāls mielīts ar di- vai tetraplēģiju; slimības sākumā nereti disociēti jušanas traucējumi.
- ridžbeks Suņu šķirne (angļu "Ridgeback"), kam raksturīga savdabīga apmatojuma sekste (kupris) uz dzīvnieka muguras.
- krupis Surinamas krupis - bezmēļu dzimtas suga ("Pipa pipa"), kuras mātīte olas iznēsā uz muguras īpašās perēšanas kanniņās.
- svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras.
- alata Šīs dzimtas suga ("Thymallus thymallus"), zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos.
- odze Šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
- ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
- lobnaža asmens šķautne, kas veidojas, krustojoties lobnaža priekšējai un muguras skaldnēm.
- likvors šķidrums, kas piepilda galvas un muguras smadzeņu dobumos.
- pleocitoze Šūnu skaita pavairošanās, piem., limfocītu skaita pavairošanās muguras smadzeņu šķidrumā.
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
- baltmugurains Tāds, kam ir balts vai ļoti gaišs muguras apspalvojums, apmatojums.
- hekatomerāls Tāds, kam ir izaugumi, kas dalās divās daļās, piem., neirons, kura izaugumi iet pa vienam katrā pusē gar muguras smadzenēm.
- līkmugurains Tāds, kam ir līka mugura.
- platmugura Tāds, kam ir plata mugura (cilvēks vai dzīvnieks).
- platmugurains Tāds, kam ir plata mugura (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- peridurāls Tāds, kas atrodas ap smadzeņu, īpaši muguras smadzeņu, cieto apvalku.
- ekstramedulārs Tāds, kas atrodas ārpus muguras vai iegarenajām smadzenēm; tāds, kas atrodas vai rodas ārpus kaula smadzenēm.
- intraarahnoidāls Tāds, kas atrodas galvas vai muguras smadzeņu plīvurapvalkā.
- intraspināls Tāds, kas atrodas muguras smadzeņu kanālā.
- intramedulārs Tāds, kas atrodas muguras vai kaulu smadzenēs.
- intermediolaterāls Tāds, kas atrodas starp priekšējiem un mugurējiem pelēkajiem stabiem, piem., muguras smadzeņu trakts.
- mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai.
- epispināls Tāds, kas atrodas virs mugurkaula vai muguras smadzenēm.
- hipohordāls Tāds, kas atrodas zem muguras stīgas, ventrāli no tās.
- okulospināls Tāds, kas attiecas uz aci un muguras smadzenēm.
- centrodorsāls Tāds, kas attiecas uz centrālo muguras apvidu.
- spinocerebelārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un smadzenītēm.
- spinocereberāls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un smadzenītēm.
- spinotektāls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un vidussmadzeņu jumtu.
- tektospināls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un vidussmadzeņu jumtu.
- neirosegmentāls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu mugurējo vai priekšējo saknīšu pāri apvidū, ko tas inervē.
- radikulomedulārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm.
- radikulomedullārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm.
- mieloencefālisks Tāds, kas attiecas uz muguras un galvas smadzenēm.
- mieloīds Tāds, kas attiecas uz muguras vai kaulu smadzenēm.
- vezikospināls Tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un muguras smadzenēm.
- metencefalospināls Tāds, kas attiecas uz vidussmadzenēm un muguras smadzenēm.
- spinipetāls Tāds, kas iet uz muguras smadzenēm.
- intralumbāls Tāds, kas ievadīts muguras smadzeņu kanālā jostas apvidū.
- ekstaltisks Tāds, kas iziet no nervu centra (impulss), īpaši no muguras smadzenēm.
- mielopetāls Tāds, kas izplatās virzienā uz muguras smadzenēm (piem., par nervu impulsiem).
- spinifugāls Tāds, kas nāk no muguras smadzenēm.
- mielofugāls Tāds, kas virzās prom no muguras smadzenēm.
- palatāls Tāds, kura izrunā ir raksturīgs mēles muguras vidējās daļas pacēlums pret cietajām aukslējām.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- pumpmugure tāds, kuram uz muguras ir pumpa.
- smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams.
- līkmuguris Tas (tāds), kam ir līka mugura.
- aizvēdere Tas, kas atrodas aiz kuņģa (pie muguras).
- aizmugura Tas, kas ir aiz muguras.
- kupris Tauku krājums uz (kamieļa) muguras.
- plakankode Tauriņu kārtas dzimta ("Oecophoridae"), kode, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā saplacināts ķermenis, Latvijā konstatēts 80 sugu.
- disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
- sporta krekls triko krekls bez rokām ar lielu kakla un muguras izgriezumu.
- lāpstīna Trīsstūrveidīgs kauls muguras augšdaļā.
- nest Turot (ko), parasti rokās, uz muguras, uz pleciem, un virzoties (kurp), pārvietot (to).
- nest Turot (ko), piemēram, mutē, uz muguras, un virzoties (kurp), pārvietot (to) - par dzīvniekiem.
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
- alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
- segli Uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- vēkšpēdus Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- kikirigūs Uz muguras (nest bērnu).
- ķikuragā Uz muguras (nest bērnu).
- kukuragā Uz muguras (nest bērnu).
- mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām, kas ir novietojamas pāri pleciem.
- režģiņi Uz muguras nesams pīts kurvis lopbarības nešanai.
- medullārs Uz muguras smadzenēm attiecīgs; medulārs.
- atšļauku Uz muguras, atmuguriski.
- čigrigās Uz muguras, kukaragās.
- pičāpaunā Uz muguras, pleciem (nest bērnu tā, ka tas ar rokām aptver nesēja kaklu, bet ar kājām vidukli).
- augšiņpēdu Uz muguras; augšpēdu.
- augšņupēd Uz muguras; augšpēdu.
- augšņupēdiņ Uz muguras; augšpēdu.
- augšņupēdu Uz muguras; augšpēdu.
- augšpēd Uz muguras; augšpēdu.
- augšpēdi Uz muguras; augšpēdu.
- augšupēdu Uz muguras; augšpēdu.
- augšupēdus Uz muguras; augšpēdu.
- aušinpēdu Uz muguras; augšpēdu.
- aušņupēd Uz muguras; augšpēdu.
- aušpēdin Uz muguras; augšpēdu.
- atšļaukus Uz muguras.
- augšpēdeņ Uz muguras.
- augšpēdin Uz muguras.
- augšpēdiņ Uz muguras.
- augšpēdiski Uz muguras.
- augšpēdu Uz muguras.
- augšpēdus Uz muguras.
- augšumpēdus Uz muguras.
- vēkšpēdiski Uz muguras.
- rubrospinals Uz sarkano kodolu un muguras smadzenēm attiecīgs.
- rubrospināls Uz sarkano kodolu un muguras smadzenēm attiecīgs.
- gludvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Balaenidae"), 5-20 m gari vaļi ar nelielu muguras spuru, 3 sugas - Grenlandes jeb ziemeļu valis, dienvidu valis, pundurvalis.
- pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- peritoneotoms Vēderplēves segments, kas apgādāts ar viena muguras smadzeņu nerva sensoriskām šķiedrām.
- margas Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās.
- neirapofīze Viens no diviem izaugumiem, kas savienojoties izveido skriemeļa loku jeb muguras smadzeņu atveres dorsālo sienu.
- polioneiromērs Viens no muguras smadzeņu pelēkās vielas primārajiem segmentiem.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- atmugure Vieta aiz muguras.
- mugurvirsa Vieta virs (dzīvnieka) muguras.
- aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz muguras (cilvēkam, dzīvniekam).
- iemati Vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras.
- čapraks Vilnas sega, ko paklāj zem sedliem zirgam uz muguras.
- fraka vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu
- vizītsvārki Vīriešu vienrindas žakete ar pagarinātu, parasti ar ieloci veidotu, ieapaļu muguras daļu.
- dorsiventrāls Virzienā no muguras uz vēderu.
- skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras.
- pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
- vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras.
- plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus.
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
- kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras.
- skurbi zivs muguras spuras.
- čuriki žests – sakrustoti pirksti (rādītājpirksts un vidējais pirksts); to slēpjot aiz muguras, šajā brīdī vārdos dotais solījums uzskatāms par spēkā neesošu.
- bilirāhija Žults muguras smadzeņu šķidrumā.
mugura citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV