Paplašinātā meklēšana
Meklējam muļķība.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (75):
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- āzoties Darīt muļķības, būt nerātnam.
- bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
- ļečīt Daudz runāt, stāstīt muļķības.
- kaivalja Ezoterismā atbrīvošanās no akluma un muļķības.
- moha Ezoterismā neziņas, muļķības un apjukuma stāvoklis.
- iztenkāt Izpļāpāt, izplatīt muļķības.
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- izmuržāt Izteikt muļķības.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- žvarkstene Kāda, kas runā daudz muļķības.
- žvankstis Kāds, kam patīk runēt muļķības.
- dezēklis Kāds, kas pļāpā muļķības.
- kvelkšis Kāds, kas pļāpā muļķības.
- kvelkšķis Kāds, kas pļāpā muļķības.
- nieķis Kāds, kurš dara aplamības, muļķības.
- čaburis Kāds, kurš daudz un skaļi runā muļķības.
- svaja Kāds, kurš pļāpā, runā muļķības.
- gvelša Kāds, kurš runā muļķības (pļāpā, baumo).
- niebīlis Kāds, kurš runā muļķības.
- pirkša Kāds, kurš runā nevietā vai muļķības.
- plīkšis Kāds, kurš skaļi runā vai muļķības stāsta.
- dirsties Melot; runāt muļķības.
- dirst Muldēt; runāt muļķības.
- fuflagons muļķības.
- šits muļķības.
- nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
- aplamība Nepareiza rīcība, attieksme; kļūda, muļķība.
- pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas; nieki, muļķības, arī baumas.
- apmālis Neprāts, muļķība, miegs.
- zāģu skaidas izpurini nerunā muļķības, padomā!
- dullība Nesaprātība, muļķība, ākstība.
- nenojēga Nesaprātība, muļķība.
- nugae Nieki, muļķības, blēņas.
- grābšķis Nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
- niekkalbība Nieki, muļķības.
- glupaste Nieks, muļķība, aplamība.
- dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības.
- nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
- betīze Periodiska, simulēta muļķība.
- bļorca Pļāpa, kas runā muļķības.
- pļukste Pļāpa, kas runā muļķības.
- tauze Pļāpa, kas runā muļķības.
- galst Pļāpāt muļķības.
- plurzēt Pļāpāt sīkumainas muļķības.
- žvāgot Pļāpāt, muļķības runāt.
- niebīļoties Runāt daudz un muļķības.
- dirst bumbiņas runāt kaut ko bezjēdzīgu, muļķības; melot.
- ēmoties Runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs.
- gaugāt Runāt muļķības, pļāpāt.
- plēst muļķi runāt muļķības.
- bauzt Runāt muļķības.
- gauzāt Runāt muļķības.
- koļīt Runāt muļķības.
- ļirgāties Runāt muļķības.
- muržāt Runāt muļķības.
- pirkšēt Runāt muļķības.
- plaknīt Runāt muļķības.
- švankstēt Runāt muļķības.
- tamborēt Runāt muļķības.
- sapausties Sarunāt muļķības par kādu.
- savāvuļot Sarunāt tukšas muļķības bez satura.
- porožņaks Sīkumi, muļķības.
- ielikt bulli ausī stāstīt muļķības vai melus.
- pļūtīt slapju stāstīt muļķības.
- dirst ausī stāstīt niekus, muļķības.
- bļederis Tāds, kas dara muļķības.
- talšķins Tāds, kas runā muļķības.
- grābšķi Tenkas; pļāpas; nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
- šaulība Vieglprātība, aušība, muļķība.
- tukšgalvība Vieglprātība, muļķība.
- dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dumjība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- stulbums Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbība (1); arī muļķība (1).
- stulbība Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbums (1); arī muļķība (1).
muļķība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV