Paplašinātā meklēšana
Meklējam milti.
Atrasts vārdos (39):
- milti:1
- miltine:1
- miltiņš:1
- smiltis:1
- kammilti:1
- miltināt:1
- smiltijs:1
- Smiltine:1
- smiltiņa:1
- kaulmilti:1
- miltinīca:1
- smiltiena:1
- smiltiene:1
- smiltiens:1
- Smiltiņas:1
- utilmilti:1
- asinsmilti:1
- bīdeļmilti:1
- miltinieks:1
- pamiltināt:1
- pūdermilti:1
- samiltināt:1
- smalkmilti:1
- smiltienis:1
- tomasmilti:1
- zupurmilti:1
- jautiņmilti:1
- kartiņmilti:1
- miltināties:1
- miltiņmētra:1
- miltiņnieki:1
- smiltinieši:1
- veidsmiltis:1
- dolomītmilti:1
- vitamīnmilti:1
- fosforītmilti:1
- kartupeļmilti:1
- pamiltināties:1
- putekļsmiltis:1
Atrasts vārdu savienojumos (37):
- (aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem
- (lai viņam) vieglas smiltis!
- asins milti
- baltie milti
- bezdelēti milti
- bīdelēti milti
- dolomītu milti
- gaļas milti
- gaļas un kaulu milti
- gatavi milti
- kā smiltiņa
- kā smiltis caur pirkstiem
- kaisīt smiltis acīs
- kaņepju miltiņi
- kartupeļu milti
- kaulu milti
- keramzīta smiltis
- koka milti
- koksnes milti
- kvarca smiltis
- lai vieglas smiltis
- pilngraudu milti
- plūstošās smiltis
- rupja maluma milti
- siena milti
- sīka maluma milti
- skuju milti
- smalkie milti
- smiltis birst
- tek kā smiltis caur pirkstiem
- veidņu smiltis
- velna milti
- vulkāniskās smiltis
- zāles milti
- zelta smiltis
- Zelta smiltis
- zivju milti
Atrasts skaidrojumos (200):
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- salabuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- salabuks agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- saladuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
- uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
- karsēknis ar miltiem uztumēts vārīts piens
- uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
- krupčatka Augstākā labuma, parupji kviešu milti
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
- ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
- duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
- maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā
- sērene baltās smiltis
- baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
- baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
- smiltot bārstīt smiltis, piepēdot ar smiltīm
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- valcēt Bīdelēt (par miltiem)
- bezdelēti milti bīdelēti milti
- bīdelis Bīdeļmilti
- bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem
- pontags Biezai mērcei līdzīgs ēdiens no bīdeļmiltiem un olām
- klecene Biezputra no miežu, rudzu, ziemas kviešu miltiem
- smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji
- plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem)
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls
- gruzis Būvgruži, smiltis, gruveši
- grūžas Būvguži, smiltis, gruveši
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju
- kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni
- svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- kammilti četru graudaugu milti kama pagatavošanai
- kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts
- žļirkstēt čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
- pasmilts daļēji smiltis saturošs
- sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus)
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis
- smiltiņa dem. --> smiltis
- Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “miltiņi” bijušais nosaukums
- miltiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "miltiņi" iedzīvotāji
- kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
- jamss ēdamie šā auga apakšzemes bumbuļi, no tiem iegūtā ciete vai milti; nozīmīgs uzturlīdzeklis tropos
- biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- ūluoknis ēdiens no piena, olām, cūkgaļas un bīdelētiem miltiem; ūlaknis
- pūtēlis ēdiens no rūgušpienā iejauktiem auzu miltiem
- stuļķis Ēdiens no zirņu miltiem
- ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
- fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums, vienīgā skābe, kas šķīdina stiklu un smiltis
- korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā
- zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains
- sīka maluma milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
- rupja maluma milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
- grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī
- pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas
- nokūpēt īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
- ņoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki
- ņjoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki
- skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko)
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles)
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm
- jaunkultā Jaunkultā maize - maize, kas gatavota no jaunās ražas miltiem
- kaļķu java java no kaļķiem un ūdens, kam pievienotas izsijātas smiltis
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes
- Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis
- kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi
- kartupeļmilti Kartupeļu ciete jeb kartupeļu milti
- uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
- zvīļa Klejojošās smiltis
- kiļķeni Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu
- kliceņi Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
- kločkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
- klučkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
- kurzuliņi Klimpas, ķiļķeni no rupjiem miežu vai kviešu miltiem
- smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
- beramā krava krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava)
- pulverveida pildvielas krīts, talks, kaolīns, kvēpi, metālu pulveri, koka milti u. c. ar daļiņu lielumu līdz 500 mikrometriem
- biskvīts Kūka, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus
- mandeļu kūkas kūkas no saberztām mandelēm, miltiem, cukura un olas baltuma
- bezē kūkas kūkas, ko gatavo bez miltiem, cukuru saputojot ar olas baltumu
- biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas
- Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts
- klibes Kunkuļi no miežu miltiem
- silīcija dioksīds ķīmisks savienojums SiO~2~, kura izplatītākās formas ir minerāli kvarcs un kvarca smiltis
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- sit tibi terra levis lai tev vieglas smiltis
- klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes
- smilšpadeves sistēma lokomotīves un motorvagonu elektriskās vadības iekārtu komplekss, kas zem dzenošajiem riteņpāriem pakaisa sausas smiltis, lai palielinātu to saķeri ar sliedēm, novēršot buksēšanu un šļūci
- asipka Lopbarības milti
- jēms Lopbarības veids: ar pelavām savārīti milti
- jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs
- pūdermilti ļoti smalka maluma milti
- maicēna ļoti smalki maīsa milti vai arī smalkas maīsa stērķeles
- bīdeļmilti ļoti smalki malti milti
- bīdele ļoti smalki milti
- bīdelēti milti ļoti smalki samalti milti, no kuriem pilnīgi atdalītas sēnalas un klijas
- paputra ļoti šķidra biezputra no putrainiem vai miltiem
- pelēkā maize maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem
- plaucēta maize maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem
- papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli
- dunsts Malumā - starpprodukts starp putraimiem un miltiem
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus
- pasalināties mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem)
- miltu zoste mērce, ko gatavo no taukiem, miltiem, ūdens vai piena
- brūnā zoste mērce, ko gatavono taukos sabrūninātiem miltiem un piena
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem
- milkti milti
- miltiņš milti
- milts milti
- kleseklis milti ar samazgām cūkām
- pilngraudu milti milti no veseliem labības graudiem, kam nav noņemti ne apvalki, ne dīgļi
- uzbiras milti, ko uzber maizes mīklai abrā
- aizbars milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī
- pabārsts milti, ko uzbērt uz lizes, cepot maizi
- pabari milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg
- pabares milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārkši milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārņi milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- paberes milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- ķirpa miltiem līdzīgas ķirmju izēstu koku atliekas
- ķirmgrauzis miltiem līdzīgi putekļi, kas paliek ķirmju grauzumos
- ķirmis miltiem līdzīgi putekļi, kas radušies ķirmjiem sagraužot koksni
- Jaunpagasta dīķis miltiņu dīķis Virbu pagastā
- Dorotheenhof miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g
- muga Mitras smiltis upes krastos
- pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
- cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas
- lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.)
- maizīte neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām; arī smalkmaizīte
- Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja
- beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma
- nitrostērķeles Nitrēti stērķeļu milti, ko maisījumā ar nitroglicerīnu lieto nesasalstoša dinamīta gatavošanai
- ķeķi no asinīm un miltiem vārītas klimpas
- ķēķi no asinīm un miltiem vārītas klimpas; ķeķi
- sutnes no auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens
- sutnis no auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens
- birziens no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
- birzs no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
- birzums no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
- saldskābmaize no bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu
- auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu
- mīkle no kartupeļiem un miltiem gatavota cūku barība
- tortilja no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, kurā ietin dažādus pildījumus, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku
- mčadi no kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize
- mamaliga no kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai
- jēmi no linsēklu pelavām, siena, āboliņa smalkumiem un miltiem gatavots lopu ēdiens
- kakarka no miežu miltiem cepta maize
- miežmaize no miežu miltiem cepta maize
- ķene no miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra
- ķenis no miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra
- ķenīte no miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra
- plācinis no miežu, retumis arī no griķu miltiem cepta maize
- dzēreklis no miltiem pagatavots dzēriens
- ļumba no miltiem un gaļas gatavota maltīte (ko lieto kā diētu)
- biga no miltiem un piena savārīta putriņa, ko ēda pie gaļas vai kartupeļiem
- pantags no olām, miltiem, gaļas gabaliņiem savārīts ēdiens
- mazā putriņa no piena un kviešu miltiem gatavots ēdiens, ko lieto kā aizdaru; mērce
Atrasts piemēros (28):
- laiva - Dzirdat, kā smiltis šļakst un sitas gar laivas malām?
- ēst — Audzinātāj, bet viņš ēd smiltis!
- pankūka "Jūtos priecīgs, ka bērniem garšo pankūkas, kas ceptas no Latvijas zemnieku audzēto graudu miltiem, kuriem dots nosaukums "Iecienītie pankūku milti"," sacīja Svilpe.
- veikt Abi jaunie sportisti vieglā, elastīgā solī veica gan stāvos kāpumus, gan irdenās smiltis un nodemonstrēja atzīstamu skrējiena tehniku.
- pārvietošanās Analizējot satelītu datus, proti, mākoņu pārvietošanos pāri Eiropai, redzams, ka no Sahāras tuksneša paceltās smiltis un putekļi tiek iekļauti mākoņu zonā, kas saistīta ar plašu atmosfēras fronti.
- šķīst Apledojušas smiltis un mazāki akmeņi šķīda uz visām pusēm.
- putekļains Baltas, izrotātas blūzes mirdz pret brūno kaklu ādu, svārku gaišie audumi tīri un glīti pieplok pelēki putekļainai smiltij, kur viņas nosēdušās kā dīvānu spilvenos, nebaidīdamās notraipīt savus tērpus.
- smiltis Būdiņā nebija grīdas, tikai noblietētas smiltis.
- alga Diemžēl tā ir bijis visos laikos un karos- karavīra alga ir vai nu atzinība ordeņa veidolā, vai brāļu kapu smiltis un virs tām saplaisājusi piemiņas plāksne.
- visos laikos Diemžēl tā ir bijis visos laikos un karos- karavīra alga ir vai nu atzinība ordeņa veidolā, vai brāļu kapu smiltis un virs tām saplaisājusi piemiņas plāksne.
- rullēt Droši vien var rullēt arī ar parasto koka rulli vai stikla pudeli, tad tikai vairāk jāpārkaisa milti.
- milti Es nezināju, ka pasaulē ir burkānu dzirnavas un burkānu milti.
- līdzīgi Es vēlos lasīt stāstu un just, kā vārdi plūst un aizrauj mani, līdzīgi kā upe rauj smiltis un dators rauj pusaudžus.
- smiltis Ja esi ielīdusi jūrā, uzreiz vari no ādas berzt nost sāli un smiltis.
- vēl Kamēr mammucis vēl maina puķes un ravē, Bille kādreiz pamanās pagrābt saujā un pasvārstīt baltās smiltis.
- ekstra Konditorejas miltus var droši miksēt kopā ar ekstra miltiem (405. numuru) vai parastajiem miltiem (550. numurs), ņemot proporcijas 50:50, tādējādi panākot konditorejas izstrādājuma lielāku gaisīgumu.
- kakls Liks lauzties, gāzīs apkārt, kaustīsies, sabērs smiltis aiz kakla.
- puse Mūsējie var būt apmierināti – visa Mitru kapsētiņas baltāko smiltiņu dienvidu puse – mūsējā.
- putraimi Pieliekamajā atradās kartupeļi un eļļa, milti un putraimi.
- cukurs Plauktā burkas rindu rindās- ar tējām, graudiem, miltiem, garšvielām, cukuru, sāli.
- garšviela Plauktā burkas rindu rindās- ar tējām, graudiem, miltiem, garšvielām, cukuru, sāli.
- smiltis Pludmalē smiltis nokaitušas gluži sarkanas.
- milti Tagad daudzas saimnieces to nemaz nedara, tomēr sijāti milti ir īstās pīrāgu mīklas pamats.
- puse Tik dedzinošas ir dzeltenās smiltis saules pusē.
- milti Vēl mums nepieciešams timiāns un tauriņu spārni, zilā vaļa un kakadū kaulu milti.
- mīt Viņi lēniem soļiem mina jūrmalas baltās smiltis, turēdamies kāpu tuvumā.
- tumsa Visapkārt mitras smiltis, līdzenums un tumsa.
- kārtains Zemes virskārta sastāv no akmeņainā morēnu un kārtainā māla pārmijus ar smilti.
milti citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv