Paplašinātā meklēšana

Meklējam mara.

Atrasts vārdos (135):

Atrasts vārdu savienojumos (10):

Atrasts skaidrojumos (273):

alternanthera Aalternantera - amarantu dzimtas ģints
Leptoptilos crumeniferus Āfrikas marabu
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē
kaķaaste Amarants ("Amaranthus")
nevīstene Amarants ("Amaranthus")
ruņčaste Amarants ("Amaranthus")
Axyris amaranthoides amarantu aksire
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā
baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus")
balandu amarants amarantu suga ("Amaranthus blitoides")
astainais amarants amarantu suga ("Amaranthus caudatus")
asinssarkanais amarants amarantu suga ("Amaranthus cruentus")
zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus")
liektais amarants amarantu suga ("Amaranthus retroflexus")
dzeloņainais amarants amarantu suga ("Amaranthus spinosus")
Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā
Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
Balašeika apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala rietumos
Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā
Ankašruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ankarsrum_), Kalmaras lēnē
Blomstermola apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Emmabūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Hēgsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Hultsfrēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Kristdāla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Lindsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Molilla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Tūšosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Višeruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā
Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
Bēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas ziemeļaustrumos
Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē
Gamlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnes ziemeļrietumu daļā
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
Amaranthus hybridus asinssarkanā amaranta "Amaranthus cruentus" nosaukuma sinonīms
Amaranthus paniculatus asinssarkanā amaranta "Amaranthus cruentus" nosaukuma sinonīms
Amaranthus cruentus asinssarkanais amarants
Amaranthus caudatus astainais amarants
kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
Amaranthus blitoides balandu amarants
Amaranthus alba baltais amarants
Maranta leuconeura baltdzīslu maranta
bebru pauti bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
bebrkārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
bebrkārts Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
bebrs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
bebrukārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
beburkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
beburkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrukauls bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), nakteņu ģints suga
dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
čamrags Čamarags 1
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
Damara Damaralenda - kalniene Āfrikā
velorallijs daudzdienu sporta sacensības ar velosipēdiem; velosipēdu maratons
kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids
ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; amarants
kamariņa dem. --> kamara
plikši Divdīgļlapju ģints tropu zāļaugi, radniecīgi amarantiem; Latvijā sastopami kā krāšņumaugi
amaranthaceae Divdīgļlapju klases amarantu dzimta
amaranthus Divdīgļlapju klases amarantu dzimtas amarantu ģints
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
Amaranthus spinosus dzeloņainais amarants
Afara Etiopijas kilils, platība - 96707 km^2^, 1411000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Semera, robežojas Somāli, Oromijas, Amaras un Tigrajas kilili, kā arī ar Eritreju un Džibutiju
Amarambas ezers ezers Mozambikā (_Amaramba, Lagoa_), Ņasas provinces dienvidrietumu daļā
kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Gimaraiša Gimarainša, pilsēta Portugālē
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu
Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
mazagrans Kafijas dzēriens ar ledu, kam garšas pēc klāt pielej arī kādu lāsīti maraskīno
Maraša Kahramanmaraša, pilsēta Turcijā
pelaste Kaķaste jeb astainais amarants ("Amaranthus caudatus")
lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants
Kalmarsunds Kalmaras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā
Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
Amara Kilils Etiopijā ("Āmara"), administratīvais centrs - Bahirdara, platība - 159174 kvadrātkilometri, 17214000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Narjanmara, platība - 176800 kvadrātkilometru, 42000 iedzīvotāju (2009. g.)
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
koubba Kupols virs marabuta (islāma svētā) kapenēm
lapsasaste Ķekarainais amarants
rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās
spraišļu lantāna lantānu suga ("Lantana camara")
grumbotā peperomija lapas grumbotas, smaragdzaļas, ar tumšāku vidu, ziedi balti, vālītēs
tumšvītene lapiņu sēņu ģints ("Phaeomarasmius")
Amaranthus retroflexus liektais amarants
niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei
baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi
marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda
Masbate Masbates šaurums - atrodas Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem
žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts
aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts
Asjūta muhāfaza Ēģiptē (_Asyūț_), robežojas ar Minjas, Bahr el Ahmaras, Sauhāgas un Vādī el Džedīdas muhāfazu
marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati
bebrukārkliņš Nakteņu suga ("Solanum dulcamara"), puskrūms ar violetiem ziediem un sarkanām ogām
Bataga neliela sala Filipīnās, Filipīnu jūrā, Samaras salas ziemeļu piekrastē, Ziemeļsamaras provincē
amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti
Maranta arundinacea niedru maranta
Hēdmarka Norvēģijas filke (_Hedmark_), administratīvais centrs - Hāmara
Hordalanne Norvēģijas filke (_Hordaland_), administratīvais centrs - Hāmara
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe
E123 pārtikas uzlabotājs - amarants, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, kancerogēns, var ietekmēt aknas, nieres
zaļais stars pēdējais vai pirmais Saules stars smaragdzaļā krāsā pie horizonta, Saulei norietot vai uzlecot; izskaidrojams ar Saules gaismas refrakciju un dispersiju
rūgtā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria amara")
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
Lonsestona pilsēta Austrālijā, Tasmanijas salas ziemeļos, osta Teimaras grīvā, 62200 iedzīvotāju (2006. g.)
Amaranti du Maranjauna pilsēta Brazīlijā (_Amarante do Maranhāno_), Maranjaunas štata rietumu daļā
Alemketema pilsēta Etiopijā (_'Alem Ketema_), Amaras muhāfazas dienvidu daļā
Adiszemena pilsēta Etiopijā (_Āddīs Zemen_), Amaras kililā
Adeta pilsēta Etiopijā (_Ādēt_), Amaras kililā
Ajkela pilsēta Etiopijā (_Ăykel_), Amaras kilila rietumu daļā
Amba Gijorgisa pilsēta Etiopijā (_Amba Gīyorgīs_), Amaras kilila ziemeļu daļā
Ataje pilsēta Etiopijā (_Āt’aye_), Amaras provinces austrumos
Bahirdara pilsēta Etiopijā, Amaras kilila administratīvais centrs, 175000 iedzīvotāju (2007. g.)
Araseli pilsēta Filipīnās (_Araceli_), Palavanas reģionā, Dumaranas salas austrumu piekrastē
Bago pilsēta Filipīnās (_Bago_), Negrosas salā, Rietumnegrosas provincē, Gimarasas šauruma krastā
Iloilo pilsēta Filipīnās ("Iloilo"), Panajas salā, Rietumu Visajas reģiona administratīvais centrs, osta Gimarasa šauruma krastā, 418700 iedzīvotāju (2007. g.)
Baseja pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģiona, Samaras provincē, Samaras salas dienvidrietumos
Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos
Kamarata pilsēta Itālijā ("Cammarata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Samarate pilsēta Itālijā ("Samarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Soročinska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
Pohvistņeva pilsēta Krievijā, Samaras apgabala ziemeļaustrumos, Boļšojkineļas kreisajā krastā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeftegorska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kineļa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Otradnija pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novokuibiševska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čapajevska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
Sizraņa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oktjabrska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Žiguļovska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
Amarapura pilsēta Mjanmā (_Amarapura_), Mandalajas štatā
Amarante pilsēta Portugālē ("Amarante"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.)
Gimarainša pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.)
Būrsūdāna pilsēta Sudānā, Sarkanās jūras piekrastē, Bahr el Ahmaras vilājas administratīvais centrs, 437300 iedzīvotāju (2000. g.)
Afšina pilsēta Turcijā (_Afşin_), Kahramanmarašas ilā, 43200 iedzīvotāju (2013. g.)
Andirina pilsēta Turcijā ("Andirin"), Kahramanmarašas ilā, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Marmara pilsēta Turcijā ("Marmara"), Balikesiras ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Nurhaka pilsēta Turcijā ("Nurhak"), Kahramanmarašas ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazardžika pilsēta Turcijā ("Pazarcik"), Kahramanmarašas ilā, 28600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čāglajandžerita pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tirkoglu pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Geksuna pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ekinezi pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalbajoga pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.)
Oskašhamna pilsēta Zviedrijā (_Oskarshamn_), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.)
Nībru pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vestervīka pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 21100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vimmerbī pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 7900 iedzīvotāju (2010. g.)
Borjholma pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē, 3070 iedzīvotāju (2010.g.)
Kalmara pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos, lēnes administratīvais centrs, osta Kalmaras šauruma krastā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m
Austrumsamara province Filipīnās (_Eastern Samar_), Samaras salas austrumu daļā
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
kresse Rūgtā ķērsa ("Cardamine amara")
cūkaine Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara")
cūkainis Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara")
Saussurea glomerata rūgtās rūgtlapes "Saussurea amara" nosaukuma sinonīms
rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
marasmatisks saistīts ar marasmu, tam raksturīgs
maratonisks saistīts ar maratonu, tam raksturīgs
Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato
Kuibiševa Samaras pilsētas nosaukums 1935.-1991. g.
Laganosticta senegala sarkanknābja amarantžubīte
Abū Tarfa sausgultne Arābijas tuksnesī (_Abū Jarfah, Wādī_), Bahr el Ahmaras un Minjas muhāfazā
Abū Hads sausgultne Ēģiptē (_Abū Ḩadd, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī
Abū Harga sausgultne Ēģiptē (_Abū Kharjah, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā
Semaranga Semarana - pilsēta Indonēzijā
ezera sīga sīgu suga ("Coregonus maraeoides")
diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem
ultramaratonists Skrējējs, kas skrien ultramaratona distanci, t. i., jebkuru distanci, kas garāka par standarta maratonu (42,195 km)
ultramaratons Skrējiens distancē, kas garāka par maratona distanci (42,195 km)
blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos
pusmaratons skriešanas distance - puse no maratona
Vireolanius pulchellus smaragda čakstvireons
zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae")
dolichopodidae Smaragdmušu dzimta
tryptichus Smaragdmušu dzimtas ģints
corduliidae Smaragdspāru dzimta
cordulia Smaragdspāru dzimtas ģints
quartillo Spānijas 16. gs. 1/4 reāla monēta, kas vērtībā vienāda ar 8-8,5 maravedi
dažādspārnu spāre spāru kārtas apakškārta (“Anisoptera”), ietver 5 dzimtas: dižspāru, smaragdspāru, spāru, strautspāru un upjspāru dzimtas; Latvijā konstatētas 35 sugas
švarte Speķa āda, kamara
maratonskrējējs Sportists, kas specializējies maratonskrējienā
amarants šīs dzimtas ģints ("Amaranthus"), no kuras Latvijā konstatētas 7 sugas
Albugo bliti šīs ģints suga, kas parazitē uz liektā amaranta
olīvdzeltenā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe dulcamara")
Mahārāštra Štats Indijā ("Mahārāshtra"), administratīvais centrs - Mumbaja (Bombeja), platība - 307577 kvadrātkilometri, 106894000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - marathu
smaragdzaļš tāds, kam ir smaragdam raksturīgā zaļā krāsa
maračs tāds, kurš nodarbojas ar buršanu, vārdošanu; maracis
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
Stavropole Toljati pilsētas Krievijā (Samaras apgabalā) nosaukums līdz 1964. g.
dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā
damarsveķi Tropisku koku sveķi, lieto nitrocelulozes laku ražošanā; damara
ežu tumšvītene tumšvīteņu ģints sēņu suga ("Phaeomarasmius" erinaceus")
Saratovas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Samaras apgabalā, platība — 1831 kvadrātkilometri, garums — 357 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 78 m, izveidota 1967. g.
Keremets Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - ļaunuma radītājs, pretstats savam labajam brālim Inmaram
Papardze Umara, Paparzes pieteka
Boļšojika upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
Zilaira upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, Sakmaras labā krasta pieteka
Borovka upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka
Kupagana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka
Kargalka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
Salmiša upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
Buzuluka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
Boļšojurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
Kuvaja upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
Malijurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
Toka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
Kutuluka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
Malijkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
Boļšojkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē
Soka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
Karalika upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka
Sjezžaja upe Krievijā, Samaras apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
Kondruča upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka
Surguta upe Krievijā, Samaras apgabalā, Solas kreisā krasta pieteka
Čapajevka upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst
Sestra upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
Malijuzeņa upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
Čagra upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē
Boļšojuzeņa upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
Usa upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā
Bika upe Ukrainā, Doneckas un Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras pietekas Samaras kreisā krasta pieteka
Vovča upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē
Emona upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Kalmaras lēnē, ietek Baltijas jūras Kalmaras šaurumā
peļaste Viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā; kaķaste, amarants
Abuje Meda virsotne Etiopijas kalnienē (_Abuyē Mēda_), Amaras kilila austrumos, augstums 4008 m
Abune Josefs virsotne Etiopijas kalnienē (_Ābune Yosēf_), Amaras kilila ziemeļaustrumu daļā, augstums 4190 m
Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā
Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags
rūgtā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala amarella", arī "Polygala amara")
Amaranthus lividus zilganais amarants

mara citās vārdnīcās:

MEV

maŗa