Paplašinātā meklēšana

Meklējam likties.

Atrasts vārdos (25):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (121):

aizlikt Aizlikties.
noramstīties Apmierināties, aprimt, likties.
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties.
ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties.
šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
izlikšanās Darbība, process --> izlikties.
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu.
dingt Dēties, likties.
dingties Dēties, likties.
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
spēlēt komēdiju izlikties
izrādīties Izlikties (1).
uzlikties Izlikties (1).
vaļšķoties Izlikties (koķetēt).
fasonu rādīt izlikties (par kaut ko), tēlot (ko).
fasonu taisīt izlikties (par kaut ko).
uzdēvēties Izlikties (par kaut ko).
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko.
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt.
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
piemiegt (arī aizvērt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
aizmiegt (arī piemiegt, aizvērt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
aizvērt (arī piemiegt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
skatīties caur pirkstiem izlikties ko neredzam, apzināti nereaģēt uz ko nevēlamu, neatļautu, nosodāmu.
palāboties Izlikties labs, lai gūtu uzticību.
nelikies dzirdīties izlikties nedzirdam.
nelikties dzirdoties izlikties nedzirdam.
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
uzbrāļoties Izlikties par draugu, brāli.
apsamesties Izlikties par ko; arī pārvērsties par ko.
apsalikties Izlikties par ko.
kundzēties Izlikties par kungu, uzvesties kā pie kungiem.
uzklīrēties Izlikties par naivu, nezinošu.
pontovatsja Izlikties par vientiesi.
priheritsja Izlikties piedzērušam, guļošam.
apstūkņīties Izlikties samulsušam kā mazam bērnam.
nomošķoties Izlikties strādājam.
tēlot lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
spēlēt lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
ķaupēties Izlikties, izturēties lepni.
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību.
afektēt Izlikties, liekuļot, pārspīlēt.
spēlēt kumēdiņus izlikties, muļķoties.
paģisties Izlikties, šķist.
zakosiķ Izlikties, tēlot.
krokšķoties Izlikties; blēdīties; mānīties.
mokšķoties Izlikties; mānīties.
mošķoties Izlikties; mānīties.
laist muļķi Izlikties; melot.
taisīt pakses izlikties; tēlot neprašu, muļķi.
spēlēt teātri izlikties.
spēlēt (aklās) vistiņas izlikties.
spēlēt teātri (arī komēdiju) izlikties.
izataisīties Izlikties.
iztaisīties Izlikties.
voskmeriķ Izlikties.
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam.
skaluvācietība Kārkluvācietība - cenšanās izlikties par vācieti.
skaluvācietis Kārkluvācietis - tāds, kas cenšas izlikties par vācieti.
skalu vācietis latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
marstīties Liekuļot, izlikties.
tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs.
rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties 2(4).
spēlēt vistiņas maldināt citam citu, izlikties, niekoties.
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
pietēlot Mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
aizmesties Mesties prom; aizlikties.
nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot.
parādīt sevi bez maskas neizlikties, neslēpt savu būtību.
nekur šauties nekur likties.
biedināties Nelikties biedināties - neļaut sevi iebiedēt.
dirdīties Nelikties mierā, atkārtoti grūstīt, stumt, spert.
redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot.
necelt ne ausu nepievērst uzmanību, nelikties ne zinis; nereaģēt.
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā.
noiet pie miera nolikties gulēt (parasti vakarā).
apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli; arī aizmigt.
aiziet gulēt nolikties gulēt.
nogarēties Noslikties.
gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
mirāt Pa jokam izlikties mirušam.
kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
nomest masku pārstāt izlikties, slēpt (ko).
noņemt masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
nikties Pārtraukt, likties mierā.
raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam.
rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1).
iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3).
valkšķot Rīkoties viltīgi, izlikties.
ēmoties Runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs.
kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi.
maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību.
zinis Savienojumos "nelikties (ne) zinis" - neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
gaurīties Sev vairāk gribēt, par citu nelikties ne zinis.
kosiķ Simulēt, izlikties par garīgi slimu.
marķēt Simulēt, izlikties; arī tēlot.
mazgāt rokas nevainībā slēpt savu vainu, līdzdalību; izlikties, ka nav vainīgs.
pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju).
spokoties Šķist, likties (par ko nevēlamu).
ģiesties Šķist, likties.
jausties Šķist, likties.
tēloties Šķist, likties.
puspolis tāds, kas nav īsts polis, bet cenšas par tādu izlikties.
stroiķ Tēlot, izlikties.
stroīt Tēlot, izlikties.
mētāt Tēlot; izlikties (par ko).
mošķoties Trokšņot, trakot, blēņoties, izlikties.
vaikstīt Vaibstīt; izlikties.

likties citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV