Paplašinātā meklēšana
Meklējam koci.
Atrasts vārdos (68):
- koci:1
- kocis:1
- kocine:1
- kociņš:1
- kociņš:2
- kocināt:1
- kocinis:2
- kocinis:1
- kocinīca:1
- bīckocis:1
- bīskocis:1
- līkkocis:1
- Tikocina:1
- kocinieks:1
- kocinītis:1
- kociņsūna:1
- bīstkocis:1
- biškociņš:1
- degkociņi:1
- fikociāns:1
- sērkociņš:1
- stāvkocis:1
- Ščekocini:1
- vienkocis:1
- zilkociņi:1
- besakociņš:1
- dievkociņš:1
- onkocitoma:1
- zalškociņš:1
- dievakociņš:1
- fakocistīts:1
- leikocidīns:1
- leikocitārs:1
- leikocitoma:1
- leikocitoze:1
- leukocitoze:1
- mukociliārs:1
- rādāmkociņš:1
- sarkocistas:1
- smaržkociņš:1
- vienkocinis:1
- zalkškociņš:1
- zēvelkociņš:1
- dritvaikociņ:1
- glikociamīns:1
- klimakociste:1
- leikocitoīds:1
- pundurkociņš:1
- sarkocistoze:1
- torakociloze:1
- vainagkociņš:1
- leikocitūrija:1
- torakocirtoze:1
- glikociamināze:1
- jedritvaikociņ:1
- leikocitometrs:1
- leikocitopoēze:1
- antileikocidīns:1
- leikocitoblasts:1
- leikocitoģenēze:1
- anizoleikocitoze:1
- fakocistektomija:1
- hiperleikocitoze:1
- leikocitoplānija:1
- leikocitoterapija:1
- leikocitotropisks:1
- stafiloleikocidīns:1
- streptoleikocidīns:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (224):
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- pielaist sērkociņu aizdedzināt ar sērkociņu.
- aizzēvelēt Aizdegt sērkociņu.
- zēvelēt Aizdegt sērkociņu.
- antileikocidīns Antiviela pret streptokoku leikocidīnu.
- apurdīt Apgāzt, kustinot ar kociņu.
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- smaržkociņš Ar smaržīgām eļļām piesūcināts dekoratīvs kociņš.
- eskimo Ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa.
- pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas.
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
- čuks Bakstāmais kociņš.
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
- vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
- sokla Bieza kociņu jaunaudze.
- sokle Bieza kociņu jaunaudze.
- soklis Bieza kociņu jaunaudze.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
- bonzai Bonsai - japāņu pundurkociņi; šo kociņu audzēšanas māksla.
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- (uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- uzraut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- vilkt (arī raut) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
- kocinītis Dem. --> kocinis.
- dieva kociņš dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- dievakoks Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- kārkliņi Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- kārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- kūšņa Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- mājkārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- vecpuiši Dievkociņš ("Artemisia abrotanum").
- dievakoceņš Dievkociņš ("Artemisia abrothanum").
- Artemisia abrothanum dievkociņš.
- dievājs Dievkociņš.
- dievakociņš Dievkociņš.
- žārklītis Divžuburains kociņš, uz kura uztin kādu aukliņu.
- svībulīte Dziju tinamais kociņš, vīvaļa.
- vīvaļa Dziju tinamais kociņš; svībulīte.
- tulpiņš Dziju tinamais kociņš; vīvaļa.
- vijoklis Dziju tinamais kociņš.
- vijoklīte Dziju tinamais kociņš.
- vijole Dziju tinamais kociņš.
- pīsa Dziļš purvs, apaudzis pundura kociņiem.
- glikociamināze Ferments aknās, kas katalizē glikociamīna hidrolīzi urīnvielā un glikokolā.
- noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā.
- urbulis Grifele vai kociņš, ar kuru rāda burtus, mācoties lasīt.
- limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi.
- iedrēzt Iededzināt sērkociņu, uguni.
- hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija.
- agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem.
- pečurka ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
- pečurkeņa ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
- iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
- iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
- apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot.
- māciklis Irbulis, kociņš, ar ko parādīt burtus mācoties lasīt.
- izčirkāt Izdedzināt sērkociņus (daudzus vai visus, vienu pēc otra).
- Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā.
- dārītes Kamaniņu pamatne no smalkiem, apaļiem kociņiem.
- leikomielopātija Kaulu smadzeņu leikocitārās sistēmas slimība.
- kluģis Klucītis, kociņš.
- smuceklis kociņa galā piestiprināta lupata, ko izmanto pannas ieeļļošanai pirms pankūku cepšanas.
- parastā kociņsūna kociņsūnu suga ("Climacium dendroides").
- žāklis kociņš ar diviem atzariem; žuburs; žākļveida zars.
- iščipylka kociņš lasīšanai ābecē.
- kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
- požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam.
- aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai.
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma.
- cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
- bīstkocis Krāsns kruķis; bīskocis.
- rijolkultūras Kultūras, kuru audzēšanai var būt derīga augsnes rijolēšana: sparģeļi un rabarberi, ogulāji, jaunaudzējamie kociņi, krūmi un koki.
- sāksliņa kuņiņa - kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- kneblis Ķīļveidīgi notēsts kociņš, ko uz plosta izmanto sasieto klūgu piegriešanai plostu sastiprinot.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- rīkstiņš Lādējamais kociņš (bisei bez patronām).
- stempelis Lādējamais kociņš (bisei bez patronām).
- sērkociņu klucis lapkoku apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto lobskaidas iegūšanai sērkociņu ražošanā.
- hiperortocitoze Leikocitoze ar normālām leikocītu formu attiecībām.
- hiperneocitoze Leikocitoze ar palielinātu jauno formu daudzumu.
- hiperhipercitoze Leikocitoze ar palielinātu neitrofilu skaitu.
- pasīvā leikocitoze leikocitoze, bez leikocītu emigrācijas un diapedēzes.
- aktīvā leikocitoze leikocitoze, kas saistīta ar leikocītu aktīvu emigrāciju, diapedēzi.
- leukocitoze Leikocitoze.
- leukopenija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs, samērā reta parādība, pretstats leikocitozei.
- audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe.
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- žerbiņš Loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- hiperleikocitoze Ļoti izteikta leikocitoze, piemēram, leikozē.
- eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli.
- pēlītis Maza, sekli peldoša laiva; arī vienkocis.
- skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
- mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana.
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi.
- tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa.
- aizsargkoki Mežu atjaunošanā - lielie koki vai speciāla citas sugas audze, kas aizsrgā jaunos kociņus no salnas, karstuma, vēja un nezālēm.
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
- pečorka Neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai.
- sprauslītis Neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu.
- sprauds neliels kociņš, ko vērpšanas laikā (vairākus) ievieto spoles galos, lai dzija nenoslīdētu.
- mešķēt Ņemt ar kādu rīku, piemēram, apdarinātu kociņu (karotes, naža aizstājēju).
- Climacium dendroides parastā kociņsūna.
- ziemeļu klimakociste piepju sēņu grupas klimakocistu ģints suga ("Climacocystis borealis").
- bonsai Pundurkociņi, kas tiek audzēti puķpodos kā mākslas darbi Ķīnā un Japānā, piem., priede, kadiķis u. c.; bonzai.
- likstiņš Ratiņa piedziņas kociņš, kas pārnes paminas kustības uz riteni.
- makačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- mākačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- strāpcītis Ratiņa riteņa griežamais kociņš.
- ķedele Ripas griežamais kociņš pie vērpjamā ratiņa.
- šleiders Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kura piestiprināta gumijas lente; kaķene 2.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente.
- irbulis Samērā tievs stienītis, kociņš, parasti apaļš, ar smailiem galiem.
- appotēt Sapotēt (visu kociņu daudzumu).
- ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas.
- līškas Sens zīlēšanas veids ar kociņiem.
- zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
- serčiki sērkociņi.
- serčuki sērkociņi.
- brikšteļi Sērkociņi.
- cekili Sērkociņi.
- čirkalkas Sērkociņi.
- čirkalki Sērkociņi.
- degkociņi Sērkociņi.
- malka Sērkociņi.
- sērči Sērkociņi.
- spički Sērkociņi.
- šverbeļi Sērkociņi.
- zajci Sērkociņi.
- špickkaste Sērkociņkastīte.
- svebelis sērkociņš.
- brikstele Sērkociņš.
- sērbaļķis Sērkociņš.
- sēriņš Sērkociņš.
- serka Sērkociņš.
- sērkocīns Sērkociņš.
- sērkoks Sērkociņš.
- sērskaliņš Sērkociņš.
- spicka Sērkociņš.
- spička Sērkociņš.
- špicka Sērkociņš.
- špička Sērkociņš.
- špickis Sērkociņš.
- spičks Sērkociņš.
- špicks Sērkociņš.
- svebele Sērkociņš.
- zēvelbaļķis Sērkociņš.
- zēvelis Sērkociņš.
- zēvelkociņš Sērkociņš.
- zēvelskaliņš Sērkociņš.
- zēvelskals Sērkociņš.
- zvebelis Sērkociņš.
- špickpūriņš Sērkociņu kārbiņa.
- filumēnija Sērkociņu kārbiņu, šo kārbiņu etiķešu vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
- spickpūriņš Sērkociņu kastīte; spickkastīte.
- kārbele sērkociņu kastīte.
- spickkastīte Sērkociņu kastīte.
- špickturziņa Sērkociņu kastīte.
- turdziņa Sērkociņu kastīte.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- kociņš Sitaminstruments, skanīgu kociņu pāris ritma un koloristisku efektu atskaņošanai.
- šmiga Slaika kārts; jauns šmaugs kociņš.
- pašmauga Smuidru, garu kociņu audzīte izcirtumā.
- stāvmucis Stāvkocis (3).
- sūķis sūkājama konfekte uz kociņa.
- svībulis Svībulīte - dziju tinamais kociņš.
- šūšļu Šūšļu kociņš - koks, kura miza ir piemērota vīžu pīšanai.
- sproslis Tapa, puļķis, kociņš (kā aizdarīšanai).
- žordiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds.
- žurdiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds.
- žurds Tievs kociņš; mazs kruķītis.
- šķeste Tievs kociņš; rīkste.
- šķests Tievs kociņš; rīkste.
- šķiesta Tievs kociņš; rīkste.
- kuniņš Tinamais kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens; tītelītis.
- kliģis Tītavu sastāvdaļa - ieliekts kociņš tītavu krusta koku galos, uz kura uztinas dzija.
- izvilkt sērkociņu(s) uzraujot izlietot (parasti vairākus sērkociņus).
- izraut Uzraut (parasti vairākus sērkociņus).
- sunīši Vairāki kociņi pie nītīm, audeklu aužot.
- kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- lēcīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- leksis Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- makacīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš.
- vērkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
- vērpkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
- šķelps Vidū robots kociņš, ar ko satur lemesnīcu spīļu arklam pie apīžām.
- avilis Vienkocis (bišu strops).
- čoliņa Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
- ločiks Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
- pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām.
- dūbums vienkocis.
- zlaukts vienkocis.
- vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1).
- vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1).
- Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
- stafilotoksīns Viens no stafilokoku producētiem toksīniem, piem., hemolizīns, leikocidīns, fibrinolizīns, nekrotizējošais enterotoksīns.
- jedritvai Vispārīgs izsauciens, parasti savienojumā ar kociņ, micīt u. c.; var attiecināt uz labu vai sliktu situāciju.
- vīvuļa Vīvaļa - dziju tinamais kociņš; tītelītis.
- vīvulis Vīvaļa - dziju tinamais kociņš; tītelītis.
- vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
- žebēklis Zarains kociņš, ko izmanto maisīšanai virtuves katlā.
- nurga Zarains kociņš, kura viens galsi resnāks nekā otrs.
- gabanlapas Zari vai jauni kociņi, ko like zem siena gubām, lai tās savestu noteiktā vietā.
- kribas Zedeņi, riķi, kociņi, stibas.
- krubas Zedeņi, riķi, kociņi, stibas.
- krubes Zedeņi, riķi, kociņi, stibas.
- žerbi Zīlēšanas kauliņi, kociņi.
- žērbiņš Zīlēšanas kociņš, arī kauliņš.
- zobubakstāmais Zobu bakstāmais kociņš.
- klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem.
- zerbiņš Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- žerbs Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- žereba Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- žerebs Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
- dukulis Žuburains kociņš miltu iekulšanai.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa koci.